Введите условия поиска Отправить форму поиска

 
Последовательное изложение самим говорящим или пишущим основных этапов его жизни.|автобиография
Музыкальное сопровождение сольной вокальной или инструментальной партии, основной темы или мелодии музыкального произведения.|аккомпанемент
Система взглядов на развитие органического мира, отрицающая биологическую эволюцию вообще или учение о естественном отборе.|антидарвинизм
Строительство барж.|баржестроение
Недостаток художественной образности (в произведении искусства, литературы).|безобразность
Отсутствие рассудительности, склонность к безрассудным поступкам; неосмотрительность.|безрассудство
age of mythology cd key (115)Радиодевиация. Почему она появляется. Радиопеленгатор¬ - устройство, предназначенное для определения направления на источник излучения электромагнитных колебаний. При прохождении радиоволн во всех металлических частях судна индуктируются токи высокой частоты, которые создают свои электрические и магнитные поля. Эти поля взаимодействуют с полями радиоволны, приходящей от радиомаяка. В результате радиопеленгатор даёт искаженное направление на радиомаяк. Угол, образованный истинным направлением распространения радиоволн и направлением, определённым судовым радиопеленгатором, называется радиодевиацией f. Для того чтобы получить радиокурсовой угол, отсчёт этого угла, полученный по радиопеленгатору ( ОРКУ ), нужно исправить радиодевиацией: РКУ = ОРКУ + f Остаточная радиодевиация определяется из наблюдений по сличению ОРКУ и КУ, взятого визуально по компасу. 1. Logikas prieksmets. Logika ir zinatne par pareizas domasanas formam, likumiem un kartulam. Logika zinatnu sistema - 1. Dabas zin.(fizika, kimija, biologija u.c.). 2. Socialas zin.(jurisprudence, sociologija, ekonomikas zin.u.c.). 3. Humanitaras zin.(psihologija, logika u.c.). Domasana ir istenibas visparinats atveidojums valodu formas. Domasanas galvenas formas - jedziens, spriedums, sledziens. Esamibas fundamentalie likumi - 1.Dabas (gravitacijas, dabiskas izlases u.c.). 2.Sabiedribas dzives (ekonomikas u.c.). 3.Psihes un domasanas (logikas u.c.). Nevienu esamibas objektivo likumu cilveks nespej nedz atcelt, nedz aizvietot ar citiem likumiem. Logiskas kartulas - reglamente domasanas procesu. Butiba tas ir noteiktu logisko darbibu prieksraksti un aizliegumi. Logisko kartulu parkapumus sauc par logiskajam kludam. Lai pratojuma rezultati butu neabsaubami patiesi, domasanas procesa obligati jaievero: 1.Domam, kas veido pratojumu, jabut patiesam pec satura. 2.Pratojuma procesa jaievero noteiktas logiskas kartulas. 2. Jedziena visparigais raksturojums. Jedziens ka domasanas forma. Domat nozime prast izteikt savas domas jedzienu forma. Prieksmeta ipasibas un pazimes. Ipasibas ir tas, ar ko prieksmeti lidzinas vai atskiras viens no otra. Pazimes ir noteiktas ipasibas fiksacija musu apzina. Visparejas un ipatnejas pazimes. Visparejas pazimes - pieder vairakiem prieksmetiem (dzimums, vecums, socialais un gimenes stavoklis, izglitiba u.c.). Ipatnejas pazimes - ar tam atsevisks prieksmets atskiras no visiem parejiem (pirkstu nospiedumi, rokraksts). Butiskas un nebutiskas pazimes. Butiskas pazimes - tas ir pazimes, kas ir nepieciesamas un sava kopuma ari pietiekamas prieksmeta kvalitates raksturosanai. Nebutiskas ipasibas - nav obligatas visiem vienveidigiem prieksmetiem. Tas var but, bet var ari nebut. Jedziens ir domasanas forma, kas atveido prieksmetu ta butiskas pazimes. Jedziens un vards. Varda prieksmetiska un jegas nozime. Prieksmetiska nozime - ir domas virziba uz konkretu prieksmetu vai to kopumu. Jegas nozime - ir ar to domats butisko pazim kopums attiec. uz konkretu isteniba eksist. prieksm. Sinonimi - ir noteiktas valodas vardi vai vardkopas ar vienadu vai maznozimigi atskirigu jegas nozimi. Homonimi - ir noteiktas valodas vienadi izrunajami un rakstami vardi ar atskirigu nozimi. Termini un terminologija - ir vardi vai vardkopas, kas tiek lietoti speciala zinatniska nozime. Jedziena logiska struktura. Jedziena saturs un apjoms. Saturs -to veido prieksmeta butisko pazimju kopums, kas ietverts konkreta jedziena. Apjoms - to veido prieksmetu kopums, kas ietverts dotaja jedziena. Noteikti un nenoteikti jedzieni. Noteiktam jedzienam saturs ir skaidrs, bet apjoms precizs (kontrastains). Nenoteiktam jedzienam ir nepietiekami skaidrs saturs un neprecizs apjoms. 3. Jedziena saturs un apjoms. Jedzienu veidi pec apjoma un satura. Atsevisko jedzienu apjoma tiek ietverts tikai viens prieksmets (planeta Marss, Latvijas valsts, dzejnieks Fricis Barda). Visparejo jedzienu apjoma tiek ietverti divi vai vairaki prieksmeti (Saules sistemas planeta, Baltijas valsts, latviesu dzejnieks).Visparejie jedzieni iedalas: Registrejosie - To apjoms attiecas uz noteikto prieksmetu skaitu, respektivi, tie ir galigi jedzieni pec apjoma (Eiropas valsts, Latvijas valsts prezidents, Rudolfa Blaumana luga, Rigas pilsetas policijas iecirknis). Neregistrejosie - to apjoms attiecas uz nenoteiktu prieksmetu skaitu (latvietis, noziegums, revolveris). Pec satura visi jedzieni iedalas: Absolutos - atveido prieksmetu, kas uztverams naetkarigi no citiem prieksmetiem (tiesiska valsts, zinatne, ligums, CP inspektors). vai Korelativos - atviedo prieksm., kas uztverams tikai sakara ar kadu citu prieksmetu (vecaki, iecirkna prieksnieks, kukulnemsana). Pozitivos - atveido prieksmetam piemitosas pazimes (ticigs, kartiba, likumigs). Vai Negativos - tiek noliegtas pazimes, kas veido pozitiva jedziena saturu (neticigs, nekartiba, nelikumigs, bezatbildiba, asimetrija, amorals, apolitisks). Klase, apaksklase un klases elements. Klase (M) ir prieksmetu logiskais kopums, kuri apvienoti atbilstosi noteiktam pazimem. a, b, c ? M (a, b, un c ir klases M elementi). Apaksklase ir noteikta klases dala ar saviem elementiem (valsts noziegumu klase ietver smago valsts noziegumu apaksklasi). M? ? M (M? ir klases M apaksklase) Universala klase ir logiska klase, kas ietver visus konkreta petijuma lauka prieksmetus (astronomija - debess kermenu daudzums, botanika augu daudzums). a ? M? ? M ? U Jedziena satura un apjoma sakariba. Jo sauraks jedziena apjoms, jo plasaks ta saturs, un otradi - jo plasaks jedziena saturs, jo sauraks ta apjoms. Jedziena visparinasana izpauzas pareja no sugas uz gints jedzienu (paplasinasana). Jedziena ierobezosana izpauzas pareja no gints uz sugas jedzienu (sasaurinasana). 4. Attiecibas starp jedzieniem. Nesalidzinamie un salidzinamie jedzieni. - Nesaslidzinamie ir jedzieni, kuriem nav nevienas kopigas pazimes, vinu satura nav neka kopiga (pertikis un dziesma, kriminalistika un ligava, policists-policija). - Salidzinamie ir jedzieni, kuru satura ir kaut vai viena tiem kopiga pazime. Salidzinamie jedzieni iedalas: - Savienojamie ir tie salidzinamie jedzieni, kuru apjomi kaut vai daleji sakrit (dzivokla zadziba un ielausanas zadziba, sakrit-dzivokla zadziba ar ielausanos). - Nesavienojamie ir tie salidzinamie jedzieni, kuru apjomi viens otru izsledz (kabatzadziba un zadziba ar ielausanos, salidzinamie - abas ir zadzibas, nesavienojamie - nav kabatzadzibu, kas butu ari ielausanas zadziba, un otradi). Attiecibas starp savienojamiem jedzieniem. - Tapatibas atiecibas atrodas jedzieni kuru apjomi pilnigi sakrit (iznemuma soda veids un navessods, pirmais Latvijas valsts prezidents un prezidents Janis Cakste). Atskiriba no sinonimiem tapatigie jedzieni ir dazadi jedzieni, kuri sakrit pec apjoma, bet atskiras ar saturu. (A ? B) = (B ? A) A ir klases B apaksklase (elements) un B ir klases A apaksklase (elements). - Krustosanas attiecibas atrodas jedzieni kuru apjomi sakrit tikai daleji (Latvijas Saeimas deputats un jurists, zemes ipasums un valsts ipasums). Tikai dazi A ir B un tikai dazi B ir A - Pakartojuma attiecibas atrodas jedzieni, no kuriem viena jedziena apjoms pilnigi ietilpst otra jedziena apjoma, neizsmelot to (navessods nosaujot un navessods, mantojuma lieta un civillieta). Jebkurs B ir A, bet ne katrs A ir B Attiecibas starp nesavienojamiem jedzieniem. - Lidzpakartojuma attiecibas atrodas jedzieni, kuru apjomi pilnigi izsledz viens otru un taja pasa laika pilnigi ietilpst plasaka jedziena apjoma (kriminalpolicija un kartibas policija, mutvardu pazinojums un rakstveida pazinojums). A un B ir C sugas. - Pretejibas attiecibas atrodas pec satura galeji atskirigi divi lidzpakartoti sugas jedzieni (uzbrucejs un aizsargs, iebrauksanas viza un izbrauksanas viza). - Pretrunibas attiecibas atrodas divi lidzpakartoti jedzieni, no kuriem viens vienkarsi noliedz otra jedziena saturu (vainigs un nevainigs, darbiba un bezdarbiba). Logiskas darbibas ar jedzienu klasem. - Logiska saskaitisana tas rezultats ir to elem. kopa, kuri ietilpst vismaz viena klase "A vai B" (A+B). - Logiska reizinasana tas rezultats ir to elmentu kopa, kuri ietilpst visas klases. "A un B" (A?B). - Logiska atnemsana tas rezultats ir vienas klases elemementu kopa, kuri neietilpst otra klase. "A iznemot B" (A-B). - Logiskais papildinajums ir universalas klases elementu kopa, kas neietilpst dotaja klase. A+A1=U Kada logiska klase ar citu klasu pieliksanu tiek papildinata lidz savai universalai klasei. 5. Jedzienu iedalisana. Logiska iedalijuma butiba. Iedalamo jedzienu uzskata par ginti un ta apjomu iedala lidzpakartotas sugas. Iedalisana ir logiska darbiba, kas atklaj jedziena apjomu, uzskaitot ta sugas. Iedalisanas kartulas. Iedalisana jaizdara pec viena pamata. Sajaukt dazadus pamatus viena iedalijuma nozime pielaut nopietnu logisko kludu (Noziegumi iedalas noziegumos ar iepriekseju nodomu, neuzmanibas del izdaritos noziegumos un dzeruma izdaritos noziegumos). Iedalijumam jabut samerigam. Iedalijuma loceklu apjoma summai jabut vienlidzigai ar iedalama jedziena apjomu. Sis kartulas parkapsana rada kludas: - Nepilnigs iedalijums. - Iedalijums ar liekiem iedalijuma locekliem. - Apvienota kluda. Iedalijuma locekliem jaizsledz vienam otru. Si kartula prasa, lai iedalijuma locekli butu lidzpakartoti jedzieni. Iedalijumam jabut nepartrauktam. Si kartula prasa, lai, iedalot gints jedzienu, parietu uz tuvakam sugam, neparlecot tam pari. Citiem vardiem sakot, no iedalama jedziena pakapeniski japariet pie ta pasa limena sugas jedzieniem. Dihotomiskais iedalijums. Dihotomiska iedalijuma butiba ir iedalama jedziena apjoma dalisana divos pretrunigos jedzienos (Aresti iedalas likumiskos un nelikumiskos). - Dihotomijas specifika. Svarigakais dihotomijas specifika ir tas, ka taja izskirosa loma ir nevis iedalijuma pamatam, bet pirma iedalijuma locekla izvelei. - Dihotomijas trukumi. Galvenais trukums dihotomiskam iedalijumam ir tas, ka dihotomijas noliedzosa dala biezi vien ir parak nenoteikta. - Dihotomiskas virknes. Ari dihotomisks iedalijums ne vienmer beidzas ar divu pretrunigu jedzienu konstataciju. Dazreiz vienu no tiem velreiz iedala divos pretrunigos jedzienos utt. Tatad dihotomisks iedalijums var but daudzpakapenisks. Klasifikacija. - Dabiskas klasifikacijas prieksmeti tiek iedaliti apaksklases atbilstosi realajam butiskajam ipasibam (Mendelejeva tabula). - Paligklasifikacijas prieksmetus iedala apaksklases uz nebutisku ipasibu pamata (vardnicas un cita veida rokasgramatas). - Klasifikacijas pamatu krustojuma. Klasifikacija, tapat ka vienkarss iedalijums, ir iespejama pec dazadiem pamatiem. - Klasifikacija pakapes. Ka vienkarsa iedalijuma, ta ari vairakas klasifikacijas veidojas izverstas daudzpakapeniskas sistemas. 6. Jedziena definesana. Definesanas butiba. Definesana ir logiska darbiba, kas atklaj jedziena galveno saturu. Jebkura definicija (Df) izskir definejamo jedzienu (Dfd) un definetaju jedzienu (Dfn). Klasiska definicija ir visizplatitakas definicijas, un tas min ginti un sugas atskiribu. A?B?C (A ir tas, kas B un C). Definesanas kartulas. Definicijai jabut samerigai. Si kartula prasa, lai definejama jedziena apjoms butu vienlidzigs ar definetaja jedziena apjomu. (A?B?C) Pareiza definicija definejamam un definetajam jedzienam jabut savstarpeji aizstajamiem (lai parbauditu, ir pietiekami definejam un definetaju jedzienus apmainit vietam un pirms definetaja jedziena pievienot "jebkurs" vai "tikai"). Sis kartulas parkapsana izraisa tris veidu kludas: 1. Parak plasas definicijas kluda ir tad, kad definetaja jedziena apjoms ir plasaks par definejamo (saderinasanas (A) ir solijums savienoties lauliba (B?C), jebkurs nav - tikai savstarpejs). A ? B ? C 2. Parak sauras definicijas kluda ir tad, kad definetaja jedziena apjoms ir sauraks par definejamo (cietusais (A) ir persona, kurai ar noziegumu nodarits fizisks vai mantisks kaitejums (B?C), izlaists morals kaitejums). A ? B ? C 3. Apvienota plasas un sauras definicijas kluda satur abu izskatito kludu veidu pazimes (laupisana (A) ir uzbrukums noluka iegut mantu, ja uzbrukums saistits ar vardarbibu (B?C)). Definicija nedrikst but aplveida. Si kartula prasa, lai definetaja jedziena saturs butu skaidrs bez definejama jedziena izmantosanas (tisa slepkaviba ir slepkaviba ar nodomu, krapnieks ir cilveks, kas nodarbojas ar krapsanu - definetaja jedziena saturs nav izskaidrojams citadak ka tikai ar daefinejama jedziena starpniecibu). Definicija pec iespejas nedrikst but noliedzosa. Si kartula nosaka, ka definetaja jedziena janorada pazimes, kuras piemit definejamam jedzienam, nevis jauzskaita pazimes, kuru tam nav (audzinasana nav dresura). Tomer si prasiba nebut nav obligata jebkurai definicijai (Neciena pret filozofiju - ta ir cilveka nostaja, kurs neieredz spriesanu). Definicijai jabut skaidrai un precizai. Svariga skaidras definicijas prasiba ir maksimals definetaja jedziena lakonisms. Definesanai lidzigi panemieni. Izskaidrojums ar uzskaitijumu. Panemiena butiba ir dot pilnu vai daleju izskaidrojama jedziena apjoma atsevisko elementu vai apaksklasu uzskaiti (noziegums pret ipasumu ir zadziba, laupisana, krapsana, izspiesana un citi). Izskaidrojums aprakstot. Panemiena butiba ir dot izskaidrojama prieksmeta arejo pazimju aprakstu vai paradit ta raksturigas izpausmes situacijas (ja vari darit visu, ko gribi, un ja tad dari tikai to, kas der, - tad tev ir ista briviba). Izskaidrojums salidzinot. (pusdarits darbs ka neaprakts mironis, metafora - arhitektura ir sastingusi muzika). Varda nozimes izskaidrojums. Parasti nozimes izskaidrojumu prasa svesvalodu vardi ar stabilu zinatniskas terminologijas lomu (absurds ir bezjedziba). Izskaidrojums demonstrejot. Noradam uz prieksmetu un vienlaikus to nosaucam. 7. Sprieduma visparigais raksturojums. Spriedums ka domasanas forma. Kas ir spriedums. Spriedums ir domasanas forma, kura tiek kaut kas apgalvots par domas prieksmetu. Sprieduma butiska ipasiba ir patiesuma vertiba. Spriedums ir doma par prieksmetu noteiktu ipasibu vai attiecibu esamibu vai trukumu, kas raksturojas ar patiesuma vertibu. Vai jautajums izsaka spriedumu. Spriedumu lielakoties izsaka stastijuma teikuma gramatiska forma. Spriedumu neizsaka bezjedzigi teikumi. Tapatas neizsaka spriedumu jautajuma un pamudinajuma teikumi, jo ari tiem nav patiesuma vertibas. Atseviskos gadijumos spriedumu izsaka ar retoriskiem jautajuma teikumiem (Vai akls aklam celu var radit?). Dazadi izteikumi ar vienadu domu. Viens un tas pats jegas sauturs var but izteikts dazadas valodas, ka ari vienas valodas dazadas gramatiskas konstrukcijas (si persona nav vainiga - si persona ir nevainiga). Dazadas domas viena izteikuma. Teikuma un ta jegas satura attiecibas izpauzas ari tadejadi, ka viena un ta pasa izteikuma logiska uzsvara variacijas var mainit domas logisko domu(Aizdomas turetais(!) nav bijis si nozieguma(!) izpilditajs(!)). Deskriptivie un logiskie termini. Deskriptivie termini noteikti kaut ko norada (apraksta) istenaja vai iedomataja esamibas sfera (milestiba ir akla, Deskriptivie termini - milestiba, akls). Logiskie termini neko nenorada; tie saista deskr. term. un attiecas tikai uz domas logisko formu (ir, neviens, nav, nav tiesa, dazi). Vienkarsi un salikti spriedumi. Vienkarsa sprieduma pamatelementi ir savstarpeji saistiti jedzieni. Salikta sprieduma pamatelementi ir divi vai vairaki vienkarsi spriedumi, kas tiek saistiti ar dazadiem logiskiem saikliem. Vienkarsu spriedumu pamatveidi. Atributiva sprieduma uzbuve. Atributivs spriedums ir doma par kaut kadas ipasibas piederibu domas prieksmetam (''Riga ir valsts galvaspilseta'', ipasiba - ''but valsts galvaspilsetai'' pieder domas prieksmetam - ''Riga''). Atributiva sprieduma pamatelementi ir: - Subjekts "S" ir jedziens par sprieduma prieksmetu (Riga). - Predikats "P" ir jedziens par ipasibu, kas raksturo domas prieksmetu (valsts galvaspilseta). - Kopula izsaka attiecibu starp sprieduma subjektu un predikatu (ir). - Kvantitativs operators izsaka domu par predikata izteiktas ipasibas piederibu vai visiem vai daziem subjekta klases parstavjiem (visi, neviens, dazi). - Modalais operators izsaka sprieduma satura novertejumu noteikta aspekta (iespejams, aizliegts). Eksistences spriedums ir doma par prieksmeta pastavesanas faktu (eksiste citplanetu civilizacijas, neeksiste beziemesla paradibas). Attiecibu sprieduma uzbuve. Attiecibu spriedums ir doma par noteiktas attiecibas pastavesanu starp diviem vai vairakiem prieksmetiem (uzvara mil rupes). a R b (starp prieksmetiem "a" un "b" pastav attieciba "R"). Attiecibu spriedumu logiskas ipasibas. 1. Refleksiva attieciba. Attieciba ir refleksiva, ja katrs no attiecibas locekliem atrodas tada pasa attieciba ari pats pret sevi. Visas citas attiecibas nerefleksivas a R b ? a R a ? b R b (attieciba starp "a" un "b" ir ekvivalenta "a" un "b" attiecibam pret sevi. 2. Konversijas attieciba izpauzas attiecibu loceklu parvietosana. Ir iespejami: - Simetriska attieciba ir tad, ja tas loceklu parvietosana neizraisa attiecibu izmainas. a R b ? b R a (attieciba "a" pret "b" ir ekvivalenta attiecibai "b" pret "a" - vienaudzis, radinieks, nospelet neizskirti). - Asimetriska attieciba ir tad, ja tas loceklu parvietosana maina attiecibu uz preteju. a R b ? b?R a (attieciba "a" pret "b" ir ekvivalenta pretejai attiecibai "b" pret "a" - vairak (mazak), vecaki (berni), uzvaret (zaudet)). - Nesimetriska attieciba ir tad, ja tas loceklu parvietosana padara attiecibu par nenoteiktu (cienit, apskaust, milet). 3. Attiecibu spriedumi raksturojas ari ar transitivisma ipasibu. Ir iespejami: - Transitiva attieciba ir tad, ja no attiecibam starp "a" un "b" un starp "b" un "c" ta pariet uz attiecibu starp "a" un "c" (vienlaikus, vienaudzis, agrak (velak), vairak (mazak)). - Intransitiva attieciba ir tad, ja no kadas attiecibas starp "a" un "b" un starp "b" un "c" vienozimigi seko sis attiecibas trukums starp "a" un "c" (but tevam - ja Kaspars ir Aivara tevs, bet Aivars ir Ojara tevs, tad Kaspars nekadi nevar but Ojara tevs; Kaspars ir Ojara vectevs). - Netransitiva attieciba ir tad, ja no kadas attiecibas starp "a" un "b"un starp "b" un "c" konstatacijas neizriet vienozimigs secinajums par tas pasas attiecibas esamibu / neesamibu starp "a" un "c" (but paradniekam - ja M ir N paradnieks, bet N ir D paradnieks, neko noteikt par to, vai M ir / nav D paradnieks, nevaram. Spriedums un jautajums. Jautajums ir domasanas forma, kas izsaka zinasanu trukumu par objektu un prasa atbildi. Jautajuma pamatfunkcijas. Jautajuma loma cilveka dzive, zinatne un prakse izpauzas ta divas pamatfunkcijas - komunikativa un izzinas funkcija. Spriedums ka jautajuma prieksnoteikums. Kaut gan jautajuma teikums neizsaka spriedumu, jebkurs jautajums balstas uz noteiktu spriedumu vai spriedumu kopumu. Tas, kas ir absoluti nezinams, nevar izraisit jautajumu. Informativie un petnieciskie jautajumi. Pec lomas komunikacijas un izzinas procesa jautajumi iedalas informativajos un petnieciskajos. - Informativie jautajumi virziti uz jau zinamas informacijas retranslaciju. 1. Jautajumi, uz kuriem atbildes jautatajam jau ieprieks zinamas. 2. Jautajumi, uz kuriem atbildes jautatajam nav zinamas, bet otrai dialoga pusei si atbilde noteikti ir zinama. - Petnieciskie jautajumi virziti uz jaunu zinasanu ieguvi. Tiesie jautajumi ir "vai" tipa jautajumi, kuros divi vai vairaki atbilzu varianti izteikti pasa jautajuma konstrukcija (vai patiesi, vai tiesam). Vienkarsie tiesie jautajumi lielakoties prasa viennozimigu ja-ne atbildi. Salikti tiesie jautajumi balstas uz diviem vai vairakiem jautajuma prieksnoteikumiem, kas izteikti salikto spriedumu forma (vai M jus pedejo reizi satikat vakar vai aizvakar). Netiesie jautajumi ir "K" tipa jautajumi (kapec, kas, kur, kad). Vienkarsie netiesie jautajumi (kadi bija si nozieguma motivi). Saliktie netiesie jautajumi (kad tika dibinata Latviesu opera, un kas bija tas pirmais vaditajs). Jautajumam jabut precizam. Jautajums efektivi pilda savas funkcijas tikai tad, ja tas ir formulets pareizi un precizi. Korekti un nekorekti jautajumi. Par logiski korektu sauc pareizi formuletu jautajumu, uz kuru ir iespejams sniegt patiesu atbildi. Logiski nekorekts ir jautajums ar aplamiem prieksnoteikumiem. 8. Vienkarsais atributivais spriedums. Atributivu spriedumu kvalitate un kvantitate. Atributivo spriedumu kvalitate ir to piederiba apgalvojuma vai nolieguma spriedumiem. Atributivo spriedumu kvantitate ir to piederiba visparejiem vai dalejiem spriedumiem. Apgalvojuma un nolieguma spriedumi. - Apgalvojuma sprieduma domata pilna vai daleja subjekta apjoma ietilpinasana predikata apjoma. "visi (dazi) S ir P" (dazi policisti ir studenti). - Nolieguma sprieduma domata pilna vai daleja subjekta apjoma izslegsana no predikata apjoma. "neviens (dazi) S nav P" (dazi noziegumi nav tisi). - Ieksejs noliegums ir tad, ja tas attiecas tikai uz predikatu. - Arejs noliegums ir tad, ja tas attiecas uz visu sprieduma saturu (parasti izsaka ar "nav tiesa", "nav pareizi"). Vispareji un daleji spriedumi. - Visparejo spriedumu predikats attiecas uz visu subjekta apjomu. Vispareji spriedumi var but gan apgalvojosi, gan noliedzosi. "visi (dazi) S ir (nav) P". - Dalejo spriedumu predikats attiecas tikai uz subjekta apjoma dalu. Ari daleji spriedumi var but gan apgalvojosi, gan noliedzosi. "dazi S ir (nav) P". Izdalosie spriedumi ir visi vispareji spriedumi, kur subjekts un predikats ir tapatigie jedzieni."tikai dazi S, un tikai S, ir P". Apvienota klasifikacija. 1. Vispareja apgalvojuma spriedumi tiek apzimeti ar "A". "visi S ir P". 2. Daleja apgalvojuma - "I". "dazi S ir P". 3. Vispareja nolieguma - "E". "neviens S nav P". 4. Daleja nolieguma - "O". "dazi S nav P" Terminu izverstiba atributivajos spriedumos. Terminu izverstiba izsaka attiecibu starp subjekta un predikata apjomiem. Termins ir izversts, ja ta apjoms pilnigi ietilpst otra termina apjoma vai ari pilnigi izslegts no ta. Termins nav izversts, ja ta apjoms tikai daleji ietilpst otra termina apjoma vai ari daleji izslegts no ta. 1. Vispareja apgalvojuma spriedumos subjekts vienmer ir izversts, bet predikats var but gan izversts, gan neizversts. Visi S ir dazi P Visi S ir visi P 2. Daleja apgalvojuma spriedumos subjekts vienmer nav izversts, bet predikats var gan but, gan nebut izversts. Tikai dazi S ir dazi P Tikai dazi S ir visi P 3. Vispareja nolieguma spriedumos subjekts un predikats vienmer ir izversti. 4. Daleja nolieguma spriedumos subjekts vienmer nav izversts, bet predikats vienmer ir izversts. Attiecibas starp atributiviem spriedumiem. Pretrunas attiecibas. Pretrunigi spriedumi nevar but nedz reize patiesi, nedz reize aplami. Pretejibas attiecibas. Preteji spriedumi nevar but reize patiesi, bet tie var but reize aplami. Zempretejibas attiecibas. Zempreteji spriedumi nevar but reize aplami, bet tie var but reize patiesi. Pakartojuma attiecibas. 1. Ja pakartotajs spriedums ir patiess, tad ari pakartots spriedums noteikti ir patiess. 2. Ja pakartotajs spried. ir aplams, tad pakartots spried. var but gan patiess, gan ari aplams. 3. Ja pakartots spried. ir patiess, tad pakartotajs spried. var but gan patiess, gan ari aplams. 4. Ja pakartots spriedums ir aplams, tad ari pakartotajs spriedums noteikti ir aplams. 9. Saliktie spriedumi. Salikti spriedumi sastav no diviem vai vairakiem vienkarsiem spriedumiem, kas tiek saistiti ar dazadiem logiskiem saikliem. Atkariba no logiska saikla rakstura izskir tris salikto spriedumu pamatveidus: 1. Konjukcija - savienojuma spriedums. 2. Disjunkcija - sadalamais spriedums. 3. Implikacija - nosacijuma spriedums. Konjukcija. Konjukcijas butiba un ipatnibas. Konjukcija tiek veidota no vairakiem vienkarsiem spriedumiem ar logisko saikli "un". "a ? b" ("a" un "b"). Janem vera, ka konjukcija saiklim "un" ir nevis gramatiska, bet logiska nozime (katrs par taisnibu taure, bet ne katrs taisnibu mil). Konjukcijas saisinatas formas. 1. Konjukcija ar kopejo subjektu, kas attiecas uz dazadu vienkarsu spriedumu predikatiem (Latvijas valsts drosibu sarga policija, armija un zemessardze). 2. Konjukcija ar kopeju predikatu, kas attiecas uz dazadu vienkarsu spriedumu subjektiem (Latvija, Lietuva un Igaunija ir Eiropas valstis). Komutacijas likums. Attieciba uz konjukciju darbojas komutacijas likums, saskana ar kuru salikta sprieduma loceklu seciba nemaina ta kopejo saturu. a ? b ? b ? a. (Uzmanies, ko tu saki, kad un kam). Konjukcijas loceklu grupesana.Biezi vien noluka pareizi interpretet konjukcijas jegu tas loceklus nakas sadalit atseviskas grupas. Konjukcijas patiesuma nosacijumi. Konjukcija ir patiesa tikai tad, ja patiesi ir visi tas locekli. Gadijuma, ja kaut viens konjukcijas loceklis ir aplams, tad ir aplama ari visa konjukcija kopuma. Vaja disjunkcija. Disjunkciju veido no vairakiem vienkarsiem spriedumiem ar logisko saikli "vai". Vajas disjunkcijas butiba un ipatnibas. Vaja disjunkcija logiskajam saiklim "vai" ir savienojuma sadalama nozime: vajas disjunkcijas locekli neizsledz viens otru (ikviens, kuram sava profesija ir lieli panakumi, ir vai nu apdavinats, vai stradigs). a ? b ("a" vai "b"). Ari disjunkcija saiklim "vai" ir nevis gramatiska, bet logiska nozime. Tapat ka uz konjukciju, uz disjunkciju attiecas komutacijas likums. Vajas disjunkcijas patiesuma nosacijumi. Vaja disjunkcija ir patiesa, ja ir patiess kaut viens tas loceklis. Distribucijas likumi. Visi ieprieks minetie saliktie spriedumi ilustreja tiras disjunkcijas vai tiras konjukcijas. Starp sim salikto spriedumu formam pastav savstarpeja sakariba, kura izpauzas 2 distribucijas likumos: 1. Disjunkciju konjukcija ir konjukciju disjunkcija. a ? (b ? c) ? (a ? b) ? (a ? c). ("a" un ("b" vai "c") ir tas pats, kas ("a" un "b") vai ("a" un "c), vai ("a" un "b") un ("a" un "c") kopa). 2. Konjukciju disjunkcija ir disjunkciju konjukcija. a ? (b ? c) ? (a ? b) ? (a ? c). ("a" vai ("b" un "c") ir tas pats, kas ("a" vai "b") vai "a" un "b" kopa un ("a" vai "c") vai "a" un "c" kopa). Stingra disjunkcija. Stingras disjunkcijas butiba un ipatnibas. Atskiriba no vajas disjunkcijas stingra disjunkcija logiskajam saiklim "vai" ir izsledzosi sadalama nozime -stingras disjunkcijas locekli izsledz viens otru (Sis noziegums ir izdarits tisi vai aiz neuzmanibas). a ? b. (vai nu "a", vai "b"). Ari attiecas komutacijas likums. a ? b ? b ? a. Alternativa. Alternativas logiska ipatniba ir ta, ka attiecigi iespejamibu varianti izsledz viens otru (vai nu macies, vai ej projam). Stingras disjunkcijas patiesuma nosacijumi. Stingra disjunkcija ir patiesa, ja patiess ir tikai viens tas loceklis. Implikacija. Implikacijas butiba un ipatnibas. Implikaciju veido no diviem vienkarsiem spriedumiem ar logisko saikli "ja... tad..." (Ja policijas darbiniekam nav augstakas izglitibas, tad vinam netiks pieskirta majora speciala dienesta pakape). a ? b (ja "a", tad "b" ("a" izraisa "b")). - antecedents - implikacijas pamats. - konsekvents - implikacijas sekas. Implikacijas ipatniba ir ta, ka taja nedarbojas komutacijas likums, jo implikacijas loceklu secibai ir butiska nozime. Implikacijas patiesuma nosacijumi. Implikacija ir aplama tikai tad, ja antecedents ir patiess, bet konsekvents aplams. Visos parejos gadijumos implikacija ir patiesa. Dubultimplikacija un tas patiesuma nosacijumi. Savdabigs implikacijas paveids ir dubultimplikacija, ko sauc ari par ekvivalences spriedumu. Ekvivalences spriedums veidots no diviem vienkarsiem spriedumiem ar logisko saikli "tad un tikai tad, ja... tad...". a ? b (ja"a", tad"b", un ja"b" tad"a"). Butiba dubultimplikacija ir divu implikaciju konjukcija: (a ? b) ? ? (b ? a). 10. Spriedumu modalitate. Jebkurs vienkars vai salikts spriedums raksturojas ne tikai ar noteiktu logisko uzbuvi, bet ari ar sprieduma satura vertejumu noteikta aspekta. Sis novertejums izpauzas sprieduma modalitate, un to izsaka ar modaliem operatoriem (iespejams, pieradits, atlauts, labi u.c.). M (a) (spriedums "a" raksturojas ar modalitati ""M"). Lielaka praktiska nozime ir trim spriedumu modalitatem: aletiskai, epistemiskai, deontiskai. Aletiska modalitate ir sprieduma satura novertejums ta nepieciesamibas aspekta. Nepieciesamibas spriedumi. Sprieduma saturs vertejams ka nepieciesams, ja tas balstas uz objektiviem esamibas un domasanas likumiem. Tada satura spriedumos runa par to, kas ir un nevar but (Plakana trisstura ieksejo lenku summa ir lidziga diviem taisniem lenkiem). "? a" (nepieciesams, ka "a"). 1. Kas ir nepieciesams, tas ir isteniba. 2. Kas nav isteniba, tas nav nepieciesams. - Ontologiski nepieciesami ir esamibas likumi un visas no tiem izrietosas sekas. - Logiski nepieciesami ir logikas un matematikas likumi un visas no tiem izrietosas sekas. Iespejamibas spriedumi. Sprieduma saturs novertejams ka iespejams, ja tas nav pretruna ar objektiviem esamibas un domasanas likumiem. Tada satura spriedumos runa par to, kas var but, bet var ari nebut (Policijas virsserzants Turss klus par Latvijas iekslietu ministru). "? a" (iespejams, ka "a"). 1. Kas ir isteniba, tas ir iespejams. 2. Kas ir nepieciesams, tas ir iespejams. - Ontologiski iespejams ir tas, kas nav pretruna ar esamibas likumiem. - Logiski iespejams ir tas, kas nav pretruna ar logikas vai matematikes likumiem. Neiespejamibas spriedumi. Sprieduma saturs novertejams ka neiespejams, ja tas ir pretruna ar objektiviem esamibas vai domasanas likumiem. Tada satura spriedumos runa par to, kas nav un nevar but (Kas izdarits, nevar klut par nenotikusu). "?? a " (nav iespejams, ka "a"). 1. Kas ir neiespejams, tas nav isteniba. 2. Kas ir neiespejams, tas nav nepieciesams. Epistemiska modalitate ir sprieduma satura novertejums izzinasanas aspekta. Izskir tris sprieduma epistemiskas modalitates apaksveidus: attieciba uz patiesumu, uz parliecibu, uz pieradijumu. Izzina un patiesums. Saskana ar klasiskas divvertibu logikas pamatprincipiem sprieduma saturs ta patiesuma aspekta novertejams ka patiess vai aplams. Jebkura tresa patiesuma nozime ir izslegta. Izzina un parlieciba. Attieciba uz parliecibu sprieduma patiesuma zina izskir 3 epistemiskas modalitates pamatnozimes: 1. Ticu. 2. Noraidu. 3. Saubos. Izzina un parlieciba. Attieciba uz sprieduma satura pieradijumu izskir 3 epistemiskas modalitates nozimes: 1. Verificejams (patiess+taisit) sprieduma saturs ir tad, ja tas pielauj pieradijuma iespeju. 2. Falsificejams (aplams+taisit), ja tas principa pielauj empiriska atspekojuma iespeju. 3. Neatrisinams sprieduma saturs ir tad, ja sprieduma saturs ir neverificejams un nefalsificejams. Deontiska modalitate ir spriedumu satura nvertejums noteiktas normativas sistemas prasibu aspekta. Normu logiska uzbuve.Jebkuras normas iekseja logiska uzbuve tiesi vai netiesi ietver 4 pamatelementus: 1. Normas saturs ir darbiba, kas ir normativas regulacijas objekts. 2. Normas modalitate ir tas satura konstatetas darbibas obligatais, aizliedzosais, vai atlaujosais saturs. 3. Normas subjekts ir persona vai personu grupa, kurai norma adreseta. 4. Normas piemerosanas nosacijumi ir apstakli, kuros noteiktai darbibai janotiek, nav janotiek vai ta var notikt. Deontiskas modalitates nozimes. Izskir 3 deontiskas modalitates pazimes: 1. Obligatas ir tadas darbibas, kas saskana ar normativas sistemas prasibam viennozimigi japilda. 2. Aizliegtas ir tadas darbibas, no kuram saskana ar normativas siatemas prasibam viennozimigi jaaturas. 3. Atlautas ir tadas darbibas, kas normativa sistema nav obligatas un nav aizliegtas. Aksiologiska modalitate. Deontiska modalitate ir aksiologiskas (vertigs) modalitates ipass gadijums, kas raksturo sprieduma saturu noteiktas vertibsistemas aspekta. Izskir 3 aksiologiskas modalitates nozimes: 1. Labi. 2. Slikti. 3. Aksiologiski nenozimigi. 11. Logikas pamatlikumi. Identitates likums. Katrai domai pratojuma jasaglaba viens un tas pats noteiktais saturs. Noteiktiba un attistiba. Logikas identitates likums balstas uz esamibas aksiomu, ka sava butiba jebkura lieta (ipasiba, attieciba) ir identa pati ar sevi. Ekvivokacijas kluda. Ekvivokacija (vienads, lidzigs) ir logiska kluda, kas balstas uz dazado varda (vardkopas) nozimju sajauksanu. Amfibolijas kluda.Amfibolija (divdomiba) ir logiska kluda, kas balstas uz divdomigu izteiciena skaidrojumu. Pretrunas likums. Divi nesavienojami spriedumi nevar but reize patiesi, bet dazi no tiem var but reize aplami. Pretrunas likums ir speka, ja runa ir par vienu prieksmetu, taja pasa laika un taja pasa attieciba. Dazreiz noluka atskirt istu pretrunu no skietamas janem vera, ka dazadu prieksmeta attiecibu konstatacijas var balstities uz dazadam vertibsistemam. No logiskam pretrunam jaatskir logiskie paradoksi. Paradoksi rodas tad, ja pretruna slepjas pasa prieksmeta vai ta jedziena. Tresa izslegta likums. No diviem pretrunigiem spriedumiem viens ir noteikti patiess, bet otrs aplams. Iznemumu veido preteji spriedumi, kuros subjekti ir atseviskie jedzieni. Alternativas jaformule ta, lai pilnigi izslegtu jebkuru treso variantu. Pietiekama pamata likums. Katrai patiesai domai jabut pietiekamam pamatam. Logiskais pamats un faktiskais pamats. Pamatu klasifikacija. Pamati iedalas pietiekamos un nepieciesamos. - Pietiekami ir tadi pamati, kuriem eksistejot konkretais notikums vienmer notiek. - Nepieciesami ir tadi pamati, bez kuriem konkretais notikums nekad nenotiek. Aksiomas ka galigais pamats. Aksioma ir atzinums, kuru pienem bez turpmaka pamatojuma. - Relativas aksiomas, kuras bez pamatojuma pienem noteikta nozare, tiek pamatotas citas nozares ietvaros. - Absolutam aksiomam ir tikai arpuslogisks pamatojas, jo ta balstas uz cilveces praktisko pieredzi. 12. Tiesie deduktivie sledzieni. Sledziens ir domasanas forma, kura no viena vai vairakiem spriedumiem tiek ieguts jauns spriedums. Pec secinajuma rakstura un ipatnibam sledzieni iedalami 3 lielas grupas: 1. Deduktivie sledzieni. 2. Induktivie sledzieni. 3. Sledzieni pec analogijas. Deduktivie sledzieni. So sledzienu ipatniba ir ta, ka secinajums tajos ar logisko nepieciesamibu izriet no premisam saskana ar noteiktam logiskam kartulam. Citiem vardiem sakot, deduktivo sledzienu secinajums vienkarsi tiek ieguts no premisam. Atkariba no premisu rakstura deduktivie sledzieni iedalas 2 grupas: 1. Sledzieni ar vienkarsam premisam - tiesie deduktivie sledzieni un silogisms. • Silogisms ir deduktivs sledziens ar vismaz 2 vienkarsam premisam. • Tieso deduktivo sledzienu secinajums izriet no 1 vienkarsas premisas. 2. Sledzieni ar saliktam premisam. Tieso deduktivo sledzienu ipatnibas. Tieso deduktivo sledzienu butiba ir atributivo spriedumu logiskas formas parveidosana. Atributivo spriedumu formas parveidosana iespejama 4 variantos: 1. Parversana. 2. Apgriesana. 3. Pretstatisana predikatam. 4. Pretstatisana subjektam. Parversana. Parversana sakotneja sprieduma subjekts paliek par gala sprieduma subjektu, bet par gala sprieduma predikatu klust jedziens, kas ir pretruna ar sakotneja sprieduma predikatu. Jebkura spriedumu formas parveidosana svariga nozime ir sakotneja sprieduma predikata pareizai noteiksanai. Vispareja apgalvojuma spriedums vienmer parversas vispareja nolieguma sprieduma: A (visi S ir P) ? E (neviens S nav ne-P) (krapsana (S) ir noziegums ar nodomu (P) - krapsana nav noziegums ne ar nodomu). Vispareja nolieguma spriedums vienmer parversas vispareja apgalvojuma sprieduma: E (neviens S nav P) ? A (visi S ir ne-P) (kaitnieciba (S) nav amatnoziegums (P) - kaitnieciba ir ne-amatnoziegums). Daleja apgalvojuma spriedums vienmer parversas daleja nolieguma sprieduma: I (dazi S ir P) ? O (dazi S nav ne-P) (dazi policisti (S) ir karatisti (P) - dazi policisti nav ne-karatisti). Daleja nolieguma spriedums vienmer parversas daleja apgalvojuma sprieduma: O (dazi S nav P) ? I (dazi S nav ne-P) (dazas tiesu kludas (S) nav labojamas (P) - dazas tiesu kludas ir nelabojamas). Apgriesana. Apgriesana sakotneja sprieduma subjekts klust par gala sprieduma predikatu, bet sakotneja sprieduma predikats klust par gala sprieduma subjektu. Vispareja apgalvojuma spriedums parasti apgriezas daleja apgalvojuma sprieduma: A (visi S ir P) ? I (dazi P ir S) (kriminaltiesiskas zinatnes (S) ir juridiskas zinatnes (P)- dazas juridiskas zinatnes ir kriminaltiesiskas zinatnes). Vispareja nolieguma spriedums vienmer apgriezas ari vispareja nolieguma sprieduma: E (neviens S nav P) ? E (neviens P nav S) (mantas konfiskacija (S) nav pamatsods (P) - pie pamatsodu skaita neattiecas mantas konfiskacija). Daleja apgalvojuma spriedums parasti apgriezas ari daleja apgalvojuma sprieduma: I (dazi S ir P) ? I (dazi P ir S) (dazi noziegumi pret personu (S) izdariti aiz neuzmanibas (P) - dazi nodarijumi aiz neuzmanibas ir noziegumi pret personu). Daleja nolieguma spriedums apgriesanas cela nav parveidojams. Dazi policisti (S) nav studenti (B) - neviens students nav dazu policistu skaita. Pretstatisana predikatam. Pretstatisana predikatam par gala sprieduma subjektu klust jedziens, kas ir pretruna ar sakotneja sprieduma predikatu, bet par gala sprieduma predikatu klust sakotneja sprieduma subjekts. Vispareja apgalvojuma spriedums ar pretstatisanu predikatam vienmer parveidojas vispareja nolieguma sprieduma. A (visi S ir P) ? E (neviens ne-P nav S) (ieslodzita begsana no ieslodzijuma vietas (S) ir noziegums pret jurisdikciju (P) - neviens nodarijums, kas nav noziegums pret jurisdikciju, nav kvalificejams ka ieslodzita begsana no ieslodzijuma vietas). Vispareja nolieguma spriedums ar pretstatisanu predikatam vienmer parveidojas daleja apgalvojuma sprieduma. E (neviens S nav P) ? I (dazi ne-P ir S) (nosacita pirmstermina atbrivosana no soda (S) nav piemerojama seviski bistamam recidivistam (P) - starp lidzekliem, kas ir nepiemerojami seviski bistamam recidivistam, ir nosacita pirmstermina atbrivosana no soda). Daleja apgalvojuma spriedums ar pretstatisanu predikatam nav parveidojams. Dazi studenti (S) macas logiku (P) - Dazi studenti nav tie, kas nemacas logiku. Daleja nolieguma spriedums ar pretstatisanu predikatam vienmer parveidojas daleja apgalvojuma sprieduma. O (dazi S nav P) ? I (dazi ne-P ir S) (dazi juristi (S) nav prokurori (P) - dazi ne-prokurori ir juristi). Pretstatisana subjektam. Pretstatisana subjektam pr gala sprieduma subjektu klust sakotneja sprieduma predikats, bet par gala sprieduma predikatu klust jedziens, kas ir pretruna ar sakotneja sprieduma subjektu Vispareja apgalvojuma spriedums ar pretstatisanu subjektam parasti parveidojas daleja nolieguma sprieduma. A (visi S ir P) ? O (dazi P nav ne-S) (kratisana (S) ir izmeklesanas darbibas veids (P) - dazi izmeklesanas darbibas veidi nav ne-kratisanas). Vispareja nolieguma spriedums ar pretstatisanu subjektam vienmer parveidojas vispareja apgalvojuma sprieduma. E (neviens S nav P) ? A (visi P ir ne-S) (banditisms (S) nav noziegums pret ipasumu (P) - jebkurs noziegums pret ipasumu ir ne-banditisms). Daleja apgalvojuma spriedums ar pretstatisanu subjektam parasti parveidojas daleja nolieguma sprieduma. I (dazi S ir P) ? O (dazi P nav ne-S) (dazi Latvijas policisti (S) ir kriminalpolicijas inspektori (P) - dazi kriminalpolicijas inspektori nav ne-Latvijas policisti). Daleja nolieguma spriedums ar pretstatisanu subjektam nav parveidojams Daziem policistiem (S) nav augstakas izglitibas (P) - Daziem policistiem ir ne-augstaka izglitiba. 13. Silogisms. Deduktivo sledzienu ar vismaz 2 vienkarsam premisam sauc par kategorisko silogismu, jo ta premisas ir vienkarsi atributivie spriedumi. Silogisma struktura. Vienkarsais kategoriskais silogisms sastav no 3 atributiviem spriedumiem: 2 no tiem ir silogisma premisas, 1 - secinajums (gala spriedums). Silogisma termini. Vienkarsa kategoriska silogisma sastava ietilpst 3 termini: 1. Par silogisma mazako terminu sauc secinajuma subjektu - "S" 2. Par silogisma lielako terminu sauc secinajuma predikatu - "P" 3. Silogisma videjais termins ietlpst abas prem., bet neietilpst sec. - "M" Premisu seciba. Silogisma sastavdalas ir pienemts pierakstit sada seciba: 1. Lielaka premisa. 2. Mazaka premisa. 3. Secinajums Videja termina loma. Videjam terminam ir ipasa loma silogisma struktura - ta ir starpnieka loma. Videjais termins saista galejus terminus (mazako un lielako), bet gala sprieduma sis termins neietilpst tiesi tapec, ka savu starpnieka lomu tas izpildijis premisas. Visi M ir P Visi S ir M Visi S ir P Neviens P nav M Visi S ir M Neviens S nav P Dazi P ir M Visi M ir S Dazi S ir P Silogisma aksioma. Viss, kas tiek apgalvots (noliegts) par visiem klases prieksmetiem, tiek apgalvots (noliegts) ari par jebkuru sis klases prieksmeta dalu. Silogisma visparejas kartulas. Jebkura deduktiva sledziena secinajums ir patiess, ja tiek ieveroti 2 prieksnoteikumi: • Visu premisu saturs ir patiess, respektivi, tas atbilst istenibai. • Nav parkaptas logiskas kartulas. 1. Kartula - Silogisma jabut tikai 3 terminiem. Butiba si kartula prasa, lai silogisma premisas butu viens kopejs jedziens. Logisko kludu, kas visbiezak saistita ar pirmas kartulas parkapsanu, sauc par terminu cetrkarsosanu. 2. Kartula - Videjam terminam jabut izverstam vismaz viena premisa. 3. Kartula - Termins, kurs nav izversts premisa, nevar but izversts secinajuma. 4. Kartula - No 2 dalejam premisam secinajumu iegut nevar. 5. Kartula - Ja viena no premisam ir daleja (I vai O), tad ari secinajums var but tikai dalejs. 6. Kartula - No 2 noliedzosam premisam secinajumu iegut nevar. 7. Kartula - Ja 1 no premisam ir noliedzosa (E vai O), tad ari secinajums var but tikai noliedzoss. 8. Kartula - Ja abas premisas ir apgalvojosas, tad secinajums var but tikai apgalvojoss. Silogisma figuras un modi. Silogisma figuras. Videja termina izvietojums premisas iespejams tikai 4 variantos: 1. Subjekta vieta lielakaja un predikata vieta mazakaja premisa. 2. Predikata vieta abas premisas. 3. Subjekta vieta abas premisas. 4. Predikata vieta lielakaja un subjekta vieta mazakaja premisa. Atkariba no videja termina vietas premisas izskir 4 silogisma figuras: 1 2 3 4 1 2 3 4 M?P P?M M?P P?M S?M S?M M?S M?S ?? ?? ?? ?? S?P S?P S?P S?P Jebkura silogisma figura mazaka un lielaka termina izvietojums secinajuma ir vienads. Silogisma modi. Katras figuras premisas veido spriedumu ar noteiktu kvalitati un kvantitati. Nemot vera atributivo spriedumu klasifikaciju (A,E,I,O), varam sastadit visas iespejamas premisu kombinacijas: AA EA IA OA AE EE IE OE AI EI II OI AO EO IO OO Katra no 16 premisu kombinacijam kopa ar noteiktu secinajumu savukart veido 4 savas kombinacijas (AAA, AAE,AAI,AAO).Tatad premisu un secinajumu kopejais kombinaciju skaits katra figura ir 64 (16?4) kombinacijas. Sis kombinacijas sauc par silogisma modiem - tie ir silogisma paveidi, kas atskiras pec premisu un secinajumu kvalitates un kvantitates. Konkreto figuru modi atskiras ari pec videja termina izvietojuma premisas. Tatad kopejais matematiski iespejamais modu skaits visas 4 figuras sasniedz 256 (64?4). Saisinatie un saliktie silogismi. Entimema. Saisinato silogistisko sledzienu, kura izlaista kada no premisam vai secinajums sauc par entimemu. Atkariba no ta, kads silogisma pamatelements nav izteikts, izskir 3 entimemas paveidus: 1. Entimema ar izlaistu lielako premisu. 2. Entimema ar izlaistu mazako premisu. 3. Entimema ar izlaistu secinajumu. Epiheirema. Saisinato silogismu, kur abas premisas ir entimemas, sauc par epiheiremu. Epiheiremas gala spriedums izriet no entimemu secinajumiem, kam saja gadijuma ir premisu loma. Polisilogisms un sorits. Saliktu silogismu, kura viena silogisma secinajums klust par sekojosa silogisma premisu, sauc par polisologismu. Saisinatu polisologismu, kura nav izteikti starpposmu secinajumi, sauc par soritu. 14. Deduktivie sledzieni ar saliktam premisam. Nosacijuma sledziens. Nosacijuma sledziena visas premisas ir nosacijuma spriedumi (implikacijas). Izskir 2 nosacijuma sledzien paveidus: ar vienu premisu, ar vairakam premisam. Nosacijuma sledziens ar vienu premisu. Butiba nosacijuma sledziens ar vienu premisu ir implikativa sprieduma logiskais parveidojums. Ja premisa antecedents ( a ) nosaka konsekventu ( b ), tad secinajuma konsekventa noliegums (?b ) nosaka antecedenta noliegumu (?a ). Nosacijuma sledziens ar vairakam premisam. Sada sledziena secinajums ari ir nosacijuma spriedums, kas izriet vismaz no 2 nosacijuma premisam. (a ? b) ? (b ? c) a ? c Saisinati sledzieni. Tapat ka kategoriska silogisma izskatamais sledzienu paveids pielauj saisinatas formas (entimemas), kad nav izteikts, bet ir domats kads sledziena pamatelements. (a ? b) ? (b ? c) ? (c ? d) a ? d Nosacijuma sledziens ar viena termina noliegumu. Parasti nosacijuma sledziena ar 2 premisam ietilpst tikai 3 termini (a, b, c). Ja kads no pirmas premisas terminiem otraja premisa tiek noliegts, tad terminu kopskaits faktiski palielinas lidz 4 terminiem. Nosacijuma kategoriskais sledziens. Nosacijuma kategoriska sledziena strukturu veido 2 premisas un secinajums: 1. Pirma premisa ir nosacijuma spriedums (implikacija). 2. Otra premisa un secinajums - kategoriskie spriedumi. Apgalvojoss mods. Pareiza apgalvojosa moda secinajums izriet no implikacijas pamata apgalvojuma. (a ? b) ? a b Noliedzoss mods. Pareiza noliedzosa moda secinajums izriet no implikacijas seku nolieguma. (a ? b) ??b ?a Sledzieni ar ekvivalences spriedumu premisa. Teiktais par nosacijuma kategoriska sledziena pareiziem un nepareiziem modiem neattiecas uz sledzieniem, kuros nosacijuma premisa ir ekvivalences spriedums. Tados sledzienos visi 4 iespejamie modi ir pareizi. (a ? b) ? a (a ?) ??b (a ? b) ??a (a ? b) ? b b ?a ?b a Saisinatie sledzieni. Ka jebkurs deduktiva sledziena paveids nosacijuma kategoriskie sledzieni iespejami entimemas forma, kad nav izteikta kada premisa vai secinajums. Sadalami kategoriskais sledziens. Sadalami kategoriska sledziena strukturu veido 2premisas un secinajums. Apgalvojosi noliedzosa moda kategoriska premisa apgalvo vienu no disjunktivas premisas locekliem, bet secinajuma tiek noliegti atlikusie disjunkcijas locekli. (a ? b) ? a ?b Noliedzosi apgalvojosa moda kategoriska premisa noliedz vienu vai vairakus disjunktivas premisas loceklus, bet secinajuma tiek apgalvoti atlikusie disjunkcijas locekli. (a ? b) ??a b Saisinatie sledzieni. Jebkurs sadalami kategoriskais sledziens iespejams ari entimemas forma, kad nav izteikta kada premisa vai secinajums. Sadalams sledziens. Lidz ar izskatitajiem sadalami kategoriska sledziena paveidiem pastav ari sledzieni, kur visas premisas un secinajums ir sadalami spriedumi. Nosacijuma sadalamais sledziens. Par nosacijuma sadalamo sledzienu, kura viena premisa ir 2 vai vairaki nosacijuma spriedumi (implikacija), bet otra premisa - sadalamais spriedums (disjunkcija). Nosacijuma sadalama sledziena secinajums var but gan vienkarss kategoriskais, gan sadalamais spriedums. Domasanas procesa visbiezak tiek izmantoti pratojumi dilemmas forma. Dilemmas iedalamas konstruktivajas un destruktivajas. Pec cita iedalijuma pamata izskir vienkarsas un saliktas dilemmas. Vienkarsa konstruktiva dilemma sadalama premisa apgalvo abu implikaciju pamatus, bet secinajums apgalvo to kopejas sekas. [ (a ? b) ? (c ? b) ] ? (a ? c) b Salikta konstruktiva dilemma sadalama premisa apgalvo abu implikaciju pamatus, bet secinajums apgalvo abu implikaciju sekas. [ (a ? b) ? (c ?d) ] ? (a ? c) b ? d Vienkarsa destruktiva dilemma sadalama premisa noliedz abu implikaciju sekas, bet secinajums noliedz to kopejo pamatu. [ (a ? b) ? (a ? c) ] ? (?b ??c) ?a Salikta destruktiva dilemma sadalama premisa noliedz abu implikaciju sekas, bet secinajums noliedz abu implikaciju pamatus. [ (a ? b) ? (c ? d) ] ? (?b ??d) ?a ??c Trilemma. Nosacijuma sadalamo sledzienu, kura disjunktivas premisas loceklu skaits ir lielaks par diviem sauc par polilemmu. Polilemmas visizplatitaka forma ir trilemma. Ta ir polilemma ar trim implikacijam pirmaja premisa un disjunkciju no trim locekliem otraja premisa. 15. Induktivie sledzieni. Induktivo secinajumu butiba. Atskiriba no deduktivas secinasanas induktivo sledzienu secinajums neizriet no premisam ar logisko nepieciesamibu, kaut gan nav ari pretruna ar tam. Zinasanu ekstrapolacija. Vards "indukcija" burtiskaja tulkojuma nozime kaut ka izplatisanu uz kaut ko. Induktivo sledzienu butiba ir zinasanu ekstrapolacija (parnesana): ipasiba, kas piemit tikai atseviskiem noteiktas klases prieksmetiem, tiek attiecinata (induceta) uz visiem sis klases prieksmetiem. Indukcijas aksioma. Si aksioma ir cilveka parlieciba par istenibas paradibu nepieciesamo likumsakaribu un atkartosanos. Indukcijas pamatveidi. Induktiva sledziena gala sprieduma pamatotibas pakape var but dazada - no maziespejamas lidz visai iespejamai. Atkariba no si apstakla izskir popularo un selekcijas indukciju. Indukcijas ipatnejs paveids ir ta saukta pilna indukcija. Ipasa nozime izzinas procesa ir induktivo sledzienu paveidam, kuru sauc par celonsakaribu noskaidrosanas indukciju. Populara indukcija. Indukciju ar vienkarso uzskaitisanu, kura neatklajas pretrunigi gadijumi, sauc par popularo indukciju.Popularas indukcijas galvenais trukums ir nejausa un nesistematiska faktu atlase. Selekcijas indukcija. Indukciju ar visparinamo gadijumu merktiecigu atlasi sauc par selekcijas indukciju. Jebkura selekcijas indukcijas secinajuma pamatotibas pakape, salidzinot ar popularo indukciju, ir ieverojami augstaka. Ka paaugstinat induktiva secinajuma pamatotibu. 1. Noteiktas klases izpetito prieksmetu skaitam jabut pec iespejas lielakam. 2. Izpetitajiem prieksmetiem jabut dauzveidigiem. 3. Pazimem, pec kuram tiek izdarits induktivais visparinajums, jabut ciesi saistitam ar aplukojamas klases prieksmetu butibu. Statistiskie visparinajumi. Atskiriba no parastas indukcijas statistiskie secinajumi (visparinajumi) attiecas nevis uz katru atsevisko petijumo paradibu loceklu daudzumu, bet uz visu daudzumu kopuma. Par ta saukto pilno indukciju. Atskiriba no parastas indukcijas pilna indukcija secinajums par visu prieksmetu klasi balstas uz zinasanam par katru sis klases prieksmetu. Indukcijas un dedukcijas mijiedarbiba. Tikai savstarpeja mijiedarbiba indukcija un dedukcija kompense savas ieksejas nepilnibas. Celonsakaribu noskaidrosanas indukcija. Zinatniskas indukcijas precizs nosaukums ir celonsakaribu noskaidrosanas indukcija. Kas ir celonsakariba. Lietu un paradibu savstarpejo nosacitibu sauc par determinaciju. Galvena sakariba, kas determine istenibas lietas un paradibas, ir celonsakariba. To sauc ari par kauzalitati. Kauzalitates attiecibas pretejas puses ir celonis un sekas. Par celoni sauc aktivo kauzalitates attiecibas pusi. Celonis ir paradiba vai paradibu kopums, kas noteiktos apstaklos tiesi nosaka (izraisa) citu paradibu vai paradibu kopu. Par sekam sauc relativi pasivo kauzalitates attiecibas pusi. Ta ir darbiba, ko radijis celonis. Celonsakariba ir objektiva un vispareja. Tas nozime, ka bezcelonu paradibu nav, bet ir paradibas ar mums jau zinamiem celoniem, ka ari tadas, kuru celoni vel nav zinami. Celonsakariba ir nepieciesama un viennozimiga. Tas nozime, ka jebkuram sekam ir savs reals celonis, tapat ka ari jebkurs celonis noteiktos apstaklos izraisa noteiktas sekas. Celonsakariba ir noteikta secibas kartiba: celona darbibas sakums vienmer ir pirms sekam. Lidzibas metode. Si metode balstas uz vieniga vienada apstakla konstataciju, kas pavada noteikto paradibu visas dazadu apstaklu kombinacijas. Butiba ta ir vienigas sakritibas metode. Apstakli Paradiba ABC a ABD a ACD a A ?a Ja apstaklu kopums ABC, ABD un ACD izraisa paradibu "a" tad acimredzot sis paradibas celonis ir apstaklis ir A. Atskiribas metode. Si metode balstas uz divu gadijumu salidzinasanu, kuri atskiras tikai ar vienu apstakli - tas ir klat viena gadijuma un trukst otra. Butiba ta ir vienigas atskiribas metode. Apstakli Paradiba ABC a BC - A ? a Ja apstaklu kopums ABC izraisa paradibu "a", bet apstaklu kopa BC to pasu neizraisa, tad acimredzot paradibas "a" celonis ir apstaklis A. Lidzteku parmainu metode. Si metode balstas uz viena vieniga apstakla izmainas konstataciju, kas izraisa izmainas petamaja paradiba. Apstakli Paradiba A?BC a1 A2BC a2 A3BC a3 A ? a Ja apstaklu kopums ABC izraisa paradibu "a", pie tam visos gadijumos tikai A apstakla izpausmes pakapes (A1, A2, A3) izraisa izmainas petama paradiba (a1, a2, a3), tad acimredzot sis paradibas celonis ir apstaklis A. Atlikuma metode. Si metode balstas uz konstataciju, ka noteikta apstaklu kopas dala izraisa noteiktu saliktas paradibas dalu. Apstakli Paradiba ABC abc BC bc A ? a Ja apstaklu kopums ABC izraisa saliktu paradibu "abc" un ir zinams, ka B un C (atseviski vai kopa) izraisa "b" un "c" paradibas, tad acimredzot "a" paradibas celonis ir atlikusais apstaklis A. 16. Analogija. Analogijas butiba un veidi. Lidz ar dedukciju un indukciju analogija ir viens no sledzienu pamatveidiem. Analogijas butiba. Saurakaja nozime ar analogiju saprot ipasu sledziena paveidu, kura pec 2 prieksmetu lidzibas dazas pazimes secina par to lidzibu ari citas pazimes. Prieksmetam A ir pazimes "a","b","c","d" Prieksmetam B ir pazimes "a","b","c" Prieksmetam B ir pazime "d" Ipasibu un attiecibu analogijas. Pec parnesamo pazimju rakstura izskir 2 analogijas paveidus: 1. Ipasibu analogija parnesamas pazimes ir prieksmetu ipasibas. 2. Attiecibu analogija parnesama pazime ir attiecibas starp prieksmetiem. Ka paaugstinat analogijas secinajumu pamatotibu. 1. Salidzinamajiem prieksmetiem jabut lidzigiem pec butiskam pazimem. 2. Salidzinamie prieksmeti nedrikst atskirties pec butiskam pazimem. 3. Parnesamai (ekstrapolejamai) pazimei jabut ciesi saistitai ar lidzigam pazimem. Alegoriskas analogijas. Alegoriskas analogijas balstas uz vienas paradibas aizstasanu ar citu paradibu ar uzskatama tela palidzibu. 17. Pieradijuma teorija. Pieradijuma butiba. Pieradijums ir domasanas process, kura sprieduma patiesums tiek logiski pamatots ar citem patiesiem spriedumiem. Patiesiba un pieradijums. Nemot vera sprieduma epistemiskas modalitates apaksveidus izzinas procesa logiska uzbuve attelojama ar cetru "P" vienibu: patiesiba, pieradijums, parlieciba, prakse. Prakse ir izzinas pamats un galvenais virzosais speks. Patiesibai ir 4 iespejamie celi uz praksi: 1. patiesiba - pieradijums - parlieciba - prakse. 2. patiesiba - parlieciba - pieradijums - prakse. 3. patiesiba - pieradijums - prakse. 4. patiesiba - parlieciba - prakse. Problema un hipoteze. Apzinata, bet neatrisinata pretruna starp esosam un neoieciesamam zinasanam rada problemsituaciju. Problemsituacija noved pie problemas formulejuma, bet problemas atrisinajuma varianti tiek izteikti hipotezes forma. Izzinas process ir petniecisks jautajums, uz kuru nav atrodama atbilde esosajas zinasanas. Hipoteze ir pamatots pienemums, kas virzits uz izzinas problemas atrisinajumu. Hipotezu izvirzisana tiek izmantoti vairaki induktivo sledzienu paveidi: selekcijas indukcija, celonsakaribu noskaidrosanas indukcija, analogija. 1. Hipoteze nedrikst but pretruna ar esamibas fundamentaliem likumiem un jau pieraditiem atsevisku zinatnu nozaru atzinumiem. 2. Hipotezei pretrunigi jaizskaidro visi dotas prieksmetu sferas fakti un paradibas. 3. Hipotezei bez pretrunam jaizskaidro ne tikai esosas, bet ari visas nakotne iespejamas esosas prieksmetu sferas paradibas un fakti. 4. Hipotezei jabut parbaudamai, un vismaz principa ta nedrikst izslegt sava atspekojuma iespeju. Sistematiski sakartots drosi ticamo atzinumu kopums par kadu esamibas paradibu nozari ir teorija. Teorija ir visparinatu zinasanu sistema, kas veido zinatnes galveno saturu. Pieradijuma logiska uzbuve. Jebkura pieradijuma logiska forma ir lidziga sledziena shemai, kur premisu loma ir pieradijuma argumenti, secinajuma loma - pieradama teze, bet tezes logiska secinasana no argumentiem ir pieradijuma demonstracija. Pieradijuma teze ir atzinums, kura patiesums tiek pamatots. Atskiriba no parasta sledziena pieradama teze jau ieprieks ir zinama. Pieradijuma argumenti ir lidzekli, ar kuriem pamatojam tezes patiesumu. Atskiriba no parasta sledziena argumentu patiesums ir viena no visbutiskakajam pieradijuma prasibam. Pieradijuma demonstracija ir tezes logiska secinasana no argumentiem. Tatad, ja teze ir tas, ko pieradam, argumenti - tas, ar ko pieradam, tad demonstracija ir tas, ka pieradam. Pieradijuma veidi. Tiesais pieradijums. Tiesa pieradijuma tezes patiesums nepastarpinati tiek pamatots ar argumentiem. Argumentu skaitam nav butiskas nozimes. Izzinas procesa tiesais pieradijums, ka ari citi pieradijuma veidi biezi balstas uz noverosanas un eksperimenta faktiem. Noverosana ir objekta uztvere ta dabiska vide, kas notiek bez izzinas subjekta iejauksanas paradibu objektiva norise. Eksperiments ir objekta izpete, mainot objektivo procesa norisi atbilstosi izzinas subjekta uzdevumiem. Faktisko argumentu pieradisanas speks ir butiski atkarigs no sadiem nosacijumiem. 1. Faktu preciza konstatacija. 2. Faktu pareiza interpretacija. 3. Faktu pilniba un kopsakariba. Netiesais apagogiskais pieradijums. Apagogiska (gr.- noverst uzmanibu) pieradijuma tezes patiesumu pamato, pieradot antitezes aplamibu. Apagogiskais pieradijums ir speka tikai tad, ja attieciba starp tezi un antitezi atbilst tresa izslegta likuma principam. Netiesais sadalamais pieradijums. Sadalamais pieradijums balstas uz visu disjunkcijas loceklu pakapenisku atspekojumu, iznemot vienu, kas ir pieradama teze. Tas ir pieradijums ar izslegsanas metodi. Logiski nepieciesams secinajums seit ir iespejams tikai tad, ja tiek izskatiti visi iespejamie situacijas varianti. Atspekojums. Atspekojums ir tezes aplamibas vai nepamatotibas pieradijums. Atspekojums var but versts pret tezi, pret argumentiem vai pret demonstraciju Tezes atspekojums ir tas aplamibas logiskais pamatojums. Tezes tiesa atspekojuma vienkarsakais panemiens ir tadu kontrargumentu atrasana, kas ir pretruna ar tezi. Tezes netiesais atspekojums izpauzas, pamatojot antitezes patiesumu. Argumentu atspekojums ir to aplamibas vai apsaubamibas logiskais pamatojums. Atspekojot argumentus, mes lidz ar to vel neatspekojam pasu tezi. Demonstracijas atspekojums ir tas logiskas nepamatotibas pieradijums. Ari seit demonstracijas nepamatotibas konstatacija vel neatspeko pasu tezi. Pieradijuma logiskas prasibas. Tezes noteiktiba. 1. Pieradijuma tezei jabut formuletai skaidri un precizi. 2. Visa pieradisanas procesa tezei japaliek nemainigai. Argumentu patiesums. Ar aplamiem argumentiem nevar pieradit patiesu tezi. Argumentu pamatotiba. Pieradijuma logiska prasiba attieciba uz argumentiem nosaka, ka visiem pieradijuma argumentiem jabut ne tikai patiesiem, bet ari pamatotiem. Argumentu pietiekamiba. Pieradijuma argumenti pasi par sevi var but patiesi un pamatoti. Tacu paliek vel cita svariga logiska prasiba attieciba uz pieradijuma argumentiem - tiem jabut pietiekamiem tezes pamatosanai. Argumentu speku nosaka to kvalitate nevis daudzums. Demonstracijas precizate. Attieciba uz pieradijuma demonstraciju pastav tikai viena vispareja prasiba - pieradamai tezei saskana ar logikas likumiem un kartulam ar logisko nepieciesamibu jaizriet no argumentiem. 1. No teikta relativa nozime nedrikst secinat par teikto absoluta nozime. 2. No teikta kopibas nozime nedrikst secinat par teikto sadalama nozime. 3. No teikta sadalama nozime nedrikst secinat par teikto kopibas nozime. Polemikas maksla. Polemikas veidi. Polemikas veidus klasifice pec dazadiem pamatiem. pec polemikas formam ta iedalama: 1. Haotiska un koncentreta polemika. 2. Vienkarsa un kompliceta polemika. 3. Polemika bez auditorijas un auditorijas klatbutne. 4. Mutvardu un rakstveida polemika. Polemikas motivi. Pec polemikas motiviem ta klasificejama 4 apaksveidos: 1. Polemika patiesibas del. 2. Polemika pretinieka parliecinasanas del. 3. Polemikai uzvaras del. 4. Polemika pasas polemikas del. Polemikas nekorektie panemieni. Vairaki polemikas nekorektie panemieni balstas uz pieradijuma logisko prasibu parkapumu. 1. "Logiskas diversijas " variacija. Polemikas dalibnieks peksni partrauc pieradit savu tezi un pieprasa, lai oponents pierada savu viedokli. Padoties tadai tezes apmainai nozime pariet aizsardziba un zaudet iniciativu. 2. "Damu arguments". Izvirzitai tezei tiek pretstatita kada nejedziga alternativa, un no tas acimredzamas aplamibas secina, ka tiesi izvirzita teze ir patiesa. (Jus rupji izturejaties pret so cilveku! - Vai tad man jaskupstas ar vinu?). 3. Balstas uz atsevisku vardu "melnas magijas" efektu ar merki radit no teikta negativu iespaidu. ("Aizvakar Bauska policisti nezeligi piekava jauniesus". Fakts atbilst istenibai, tacu vards "nezeligi" rada noteiktu policista telu. Bet ja sie jauniesi piekauti launpratiga huliganisma del.) 4. Viena un ta pasa argumenta vairakkartejs atkartojums. To nosaciti var nosaukt par "parliecinasanu ar iedzisanu galva." 5. Orientets uz cilveku psihologisko ietekmesanu. Samera vajus argumentus pastiprina ar pasparliecinatam manierem vai skalu balsi. 6. "Argumenta iesmeresana" ar komplimentu pretiniekam. Labvelibas iemantosanai dazreiz pilnigi pietiek ar frazi: "Jus ka gudrs cilveks nevaresiet nepiekrist manam viedoklim". 7. "Dubulta gramatvediba". Saskana ar so panemienu viens un tas pats arguments (fakts) atkariba no situacijas tiek skaidrots pozitivi vai negativi, ka patiess vai aplams. 8. Pilnigi aplamu un pat absurdu temu izvirzisana un ta pamatosana ar absurdiem argumentiem. 9. "Nujas argumenta" variacija. Ja polemikas rezultati iegrozas man par sliktu, tad janorada uz pretinieka uzskatu bistamibu valstij un sabiedribai. 10. Parasti auditorijai domata pasmiesanas par oponentu. Biezi vien tadu zobgalibu izsaka nirdziga uzslavas forma. 11. Domats ka auditorijai, ta ari oponentam un izpauzas atklata rupjiba un bezkauniba, kura adreseta pretiniekam. 12. Partraukt oponentu ar rupjiem vardiem vai skaliem smiekliem, svilpsanu vai kaju dauzisanu. 13. Neatstaj pretiniekam pat abstraktu ceribu turpinat polemiku. Ar vardiem "jusu argumenti man ir parak gudri" viena no pusem vienkarsi aiziet. Polemikas korektie panemieni. 1. Polemizet tikai par to, ko labi zin. 2. Piekapties sikakas lietas, lai uzvaretu polemikas galvenaja virziena. 3. Virzit polemikas gaitu pec sava scenarija. 4. Aizstavesanas ar uzbrukumu ir labaka par pasivu aizstavesanos. 5. Saglabat polemika arejo un dveseles mieru un passavaldisanos. Vienados apstaklos uzvara ir aukstasinigaka polemista puse. Abstraheties - no konkretas situacijas un istenibas atveidojuma izdalit butiskas prieksmeta vai paradibas pazimes. Aksioma - ir atzinums, kuru pienem bez turpmaka pamatojuma Algoritms - prieksraksts merktiecigas darbibas izpildei, kas veicina uzdevuma risinasanu visisaka un efektivaka veida. Alibi - atrasanas cita vieta (lat.) Antinomija - pretruna likuma. Antonimi - vardi ar pretejam nozimem. Dedukcija - sledziena veids un zinatniska petijuma metode, kura secinajumi izriet virziba no vispareja uz atsevisko. Denotats - isteniba eksistejoss prieksmets. Dilemma - divejads pienemums. ''Eilera apli'' - jedzienu apjomu attelojums ar aplu shemam. Eklektika - izvele. ekstrapolacija - parnesana. Empiriski - pieredze, prakse. Homonimi - ir noteiktas valodas vienadi izrunajami un rakstami vardi ar atskirigu nozimi. Idioma - savdabigs izteiciens. Indukcija - sledziena veids un zinatniska petijuma metode, kura visparejie secinajumi izriet no atzinam par atsevisko. Meta - starp, pec. Paradokss - negaidits, divains. Polemika - diskusija. Premisa - sakotnejais spriedums. Retorika - dailrunibas maksla. Semiotika - maciba par zimju sistemam. Sinonimi - ir noteiktas valodas vardi vai vardkopas ar vienadu vai maznozimigi atskirigu jegas nozimi. Sofisms - nepareizs pratojums, kas balstas uz aizplivurotu logikas prasibu neieverosanu. Saturs Ievads 3 Kriminalprocesa butiba un nozime. 4 Kriminalprocesualo tiesibu funkcijas 8 Nobeigums 12 Izmantotie avoti 13 Ievads Ta ka nevar pastavet absoluta demokratija, it visas valstis ir pienemti likumi, lai kaut kada veida reguletu aktivitates valstis. Bet jebkuram likumam ir savi parkapeji, ka medz teikt: “Likumi ir domati, lai tos apietu”, tapec ari bija jarada sistema, kas sos likuma parkapejus soditu un reize ari iegrozotu potencialos likuma parkapejus. Ta rezultata ari raditi kriminallikumi, krimilaprocesa kodeksi, kas visi kopa nosaka nepieciesamo, to veiksmigai funkcionesanai. Kriminalprocesuala kartiba ir Latvijas Kriminalprocesa kodeksa paredzeta seciba, kada noris visas nepieciesamas un pielaujamas darbibas noluka konstatet noziedziga nodarijuma faktu, noskaidrot noziedziga nodarijuma vainigo personu un nodrosinat likumu pareizu piemerosanu, ka ari parbaudit kriminallietu ierosinasanas, izmeklesanas un iztiesasanas likumibu un pamatojamibu. Procesualo kartibu Latvija nosaka Kriminalprocesa kodekss un citi valsti speka esosie likumdosanas akti. Procesualas kartibas saturu veido kriminalprocesa kodeksa normas noteikto procesa virzitaju un dalibnieku tiesibas un pienakumu kopums. Visas darbibas kriminalprocesa notiek so tiesibu un pienakumu ietvaros, neparkapjot to robezas, galarezultata realizejot kriminalprocesa uzdevumus. Lai apmierinatu kriminalprocesa dalibnieku velmes, kriminalprocesa kodeksa noteiktas kriminalprocesa dalibnieku tiesibas, tadejadi garantejot to vienlidzibu likuma prieksa. Kriminalprocesa butiba un nozime. Likumibas un tiesiskas kartibas nodrosinasana valsi aptver plasu realizejamo pasakumu kopumu. Pie tiem pieskaitami sociali ekonomiskie pasakumi, politiski pasakumi, preventivie pasakumi, ka ari piespiedu lidzeklu piemerosanu personam, kas nevelas ieverot likumu un citu tiesibu aktu prasibas. Centrala vieta ir darbam, kas tiek veikts noziedzibas apkarosanas sfera. Un tas ir likumsakarigi. Jo noziedzigie nodarijumi – kriminalparkapumi un noziegumi – nodara kaitejumu gan valsts un sabiedribas, gan personu interesem, skar to likumiskas tiesibas. Vesturiski cinu pret tiem cilvekiem, kas izdarijusi noziegumus pret citiem sabiedribas locekliem, raksturo vairaki posmi: Pirmais posms cina ar noziedzigiem nodarijumiem pret personu dzivibu, veselibu un citam interesem raksturo tiesa fiziska iedarbe uz noziedzigo nodarijumu izdarijuso. Sis cinas veids, kas bija raksturigs pirmatnejas kopienas cilvekam un bija pielagots, lai aizstavetu vina personiskas intereses, juridiski tika atzits lidz valstiskuma izveidosanos visas sabiedriski ekonomiskas informacijas, sakot ar verdzibas iekartu lidz musu dienam. Vieta pieminet likumus par nepieciesamo aizstavesanos, galejo nepieciesamibu. Otrs posms cina ar noziedzibu iet talak un atskiras no pirma ar to, ka nodarijumi pret cilveku, vina ipasumu izveidojusos sabiedrisko attiecibu un to rakstura del sak jau aizskart sabiedribas, ari citu sabiedribas loceklu palidzibu, lai noverstu, partrauktu noziegumus, palidzetu atrast un noskaidrot noziegumu izdarijusas personas un palidzetu tas aizturet. Juridiski ari sis cinas veids ar noziedzibu valstiskuma apstaklos iegust atzisanu. Tresais posms ir specialu valsts iestazu un amatpersonu darbiba nozieguma atklasana un izmeklesana .Sis posms ir kriminalprocess. Saja darbiba tiesa un parejas tiesibu aizsardzibas iestades – un so iestazu amatpersonas darbojas ka varas, valsts iestades, kas speciali izveidotas, lai aizsargatu tiesisko kartibu valsi, valdosas sabiedribas attiecibas gan starp personam, gan starp personam un valsti un lai realizetu pasas bistamakas varas funkcijas, proti piespiesanas funkcijas. To visasaka forma ir sods. Lingvistiska nozime “kriminalprocess” ir saliktenis, kas radies no diviem latinu vardiem – crimen (noziegums) un processus (kustiba, norise). Saja nozime kriminalprocess ir noteikta izzinas iestazu, prokuraturas un tiesas (tiesnesu) darbiba, lai noskaidrotu, bridinatu, atri un pilnigi arklatu noziedzigus nodarijums, noskaidrotu vainigos un nodrosinatu likumu pareizu piemerosanu, lai katra persona, kas izdarijusi noziegumu (noziedzigu nodarijumu), tiktu taisnigi sodita, bet neviens nevainigais netiktu saukts pie kriminalatbildibas un notiesats, ka ari lidz ar so darbibu izveidojusas attiecibas starp iestadem un personam , kas piedalas procesa. Kriminalprocesa jedziens ietver ne tikai kompetentu iestazu amatpersonu darbibu, bet ari attiecibas, kas izveidojas starp kriminalprocesualaja darbiba iesaistitajiem subjektiem. Attiecibas neveidojas patvaligi, bet rodas un eksiste saskana ar kriminalprocesualaja likuma noteikto kartibu. Ir dazadi uzskati par kriminalprocesa saturu, viens no veidiem ir izdalit tris pamatelementus: 1. Stingri likuma noteikta valsts iestazu, to amatpersonu un procesa dalibnieku darbiba, respektivi, noteikta kartiba izveidota sistema. 2. Tiesiskas attiecibas, kas izveidojas procesualaja darbiba. 3. Obligata un preciza darbibas un uz tas pamata izveidojusies attiecibu reglamentacija. Jedziens “kriminalprocess” tiek saprasts ari ka kriminalprocesualas tiesibas. Kriminalprocesa jedziens ietver gan procesualo darbibu, gan saistiba ar to izveidojusas tiesiskas attiecibas, kuras detalizeti reglamente kriminalprocesualas likumdosanas normas. Visas sis normas kopuma veido kriminalprocesualas tiesibas, kas ir tiesibu nozare. Pamats kriminalprocesualo tiesibu atzisanai par atsevisku vai patstavigu nozari ir tas tiesiskas regulesanas prieksmets, kura ietilpst: • Izzinas iestazu, prokuraturas un tiesas, ka ari procesa dalibnieku darbibas kartiba kriminallieta tas izmeklesana un tiesas izskatisanas laika, ko reglamenta kriminalprocesualas normas; • Lidztekus nosaukto tiesibu subjektu darbibai ari atbilstosas tiesiskas attiecibas vinu starpa, proti, procesualas attiecibas. Kriminalprocesualas tiesibas ir normu kopums, kas nosaka un regule kriminalprocesualo darbibu un tas pamatprincipus, un tiesiskas attiecibas , kas rodas tas istenosana. Kriminalprocesualas tiesibas ir ciesi saistitas ar citam tiesibu nozarem; tiesi saja saistiba atklajas kriminalprocesualo tiesibu specifika. Kriminalprocesualas tiesibas nenosaka tiesibas un neuzliek pienakumus arpus konkrtetas kriminallietas; tas eksiste tikai kops kriminallietas ierosinasanas briza un tikai lietas izmeklesanas laika lidz kriminalprocesa izpildei. Kriminalprocesualajam attiecibam ir izteikts piespiedu raksturs. Kriminalprocesualas tiesibas nosaka ari vienpusigas subjekta tiesibas, kuram nekoresponde citu tiesibu subjektu pienakumi. Biezi kriminalprocesa subjektu tiesibas sakrit ar vinu pienakumu. Kriminalprocesualas tiesibas ka ikviena cita tiesibu nozare pastavigi mainas lidz vesturiskajiem procesiem, ienesot to satura jaunus elementus. Jedzienu “kriminalprocess” saprot ari ka zinatnisku disciplinu. Saja nozime kriminalprocess ir tiesibu zinatnu nozare, kuras prieksmets ir kriminalprocesualas tiesibas un procesuala kartiba. Kriminalprocesa zinatne peti kriminalprocesa likumu, kompetento valsts iestazu amatpersonu un personu darbibu to piemerosana un izpilde, ka ari tiesiskas attiecibas, kas rodas kriminalprocesualas darbibas norise. Vienlaikus kriminalprocesa zinatne visparina pirmstiesas izmeklesanas iestazu un tiesas praksi un uz tas pamata izstrada priekslikumus kriminalprocesualas likumdosanas pilnveidei. Kriminalprocesuala zinatne izstrada principialus noteikumus un praktiskus panemienus kriminalprocesualo likumu pareizai tulkosanai un piemerosanai. Kriminalprocess ka jebkurs process varda tiesaja nozime ar attiecigs laika periods, kura izzinas iestades, tiesa, prokurors pienem svarigus lemumus, gatavo kriminallietas materialus izskatisanai tiesa. Visa si darbiba ir saistit ar procesualo tiesibu izmantosanu, tostarp piespiedu lidzeklu izmantosanu, kas attieciga pakape ierobezo personas tiesibas un likumiskas intereses. Lidz ar to darbiba nedrikst but patvaliga, ta nedrikst but haotiska. Tiesibas aizsardzibas iestazu un to amatpersonu ricibai ir jabut sistematiskai, pakapeniskai, darbibam janorit logiska un tiesiski pamatota seciba. Visa kriminalprocesuala darbiba ir sadalita posmos jeb stadijas. Kriminalprocesualas stadijas ie viens no procesa dazadiem posmiem, kurus apvieno kopeju uzdevumu un principi. Tacu nezaudejot kopeju vadliniju, katrai stadijai ir savs uzdevums, savi dalibnieki, savas ipatnibas un specifikas, tikai noteiktai stadijai atbilstosas metodes uzdevumu realizacijai. Katras sakuma un beigu momentu raksturo un nosaka attiecigo procesualo attiecibu realizacija, kas saistita ar procesualo dokumentu sastadisanu. Katru kriminalprocesa stadiju raksturo attiecigi kriminalprocesualie termini. Kriminalprocesualas stadijas nav tikai mehaniski savienoti posmi, tas veido sistemu no savstarpeji saisitam, pakapeniska sesiba izvietotam stadijam, kura katras stadijas uzdevums ir sekmet nakamo un galarezultata nodrosinat kriminalprocesa merka sasniegsanu. Saskana ar Latvija speka esoso likumdosanu kriminalprocesu veido sadas stadijas: • Kriminallietas ierosinasana • Pirmstiesas izmeklesana • Apsudzeta nodosana tiesai • Lietas iztiesasana pirmas instances tiesa • Apelacija • Kasacija • Sprieduma izpilde Sis stadijas var tikt uzskatitas par kriminalprocesa stadija, cauri kuram “jaiziet” tiesvedibai jebkura kriminallieta. Iznemums ir personigas apsudzibas lietas un saisinata procesa piemerosana. Apelacija un kasacija jeb parsudzibas stadija ir uzskatamas par fakultativam stadijam, jo pastav tikai saskana ar parsudzibu. ? Kriminalprocesualo tiesibu funkcijas Kriminalprocesualo tiesibu normas ir kriminalprocesa subjekta uzvedibas noteikumi, kas reglamente vina ricibu, noradot uz atbilstoso tiesisko attiecibu izcelsmes prieksnosacijumiem, nosaka so attiecibu subjektus, noradot vinu tiesibas un pienakumus, ka ari sankcijas par nepienacigu uzvesanos. Pats galvenais, ko garante kriminalprocess, ir dalibnieku vienlidziba likuma prieksa, tas tiek garantets visiem kriminalprocesa dalibniekiem garantejot vinu tiesibas, ka ari nosakot konkretus pienakumus, ka ari ar sacikstes principu procesa. Tas gan vairak dod vienlidzibu abam procesa iesaistitajam pusem (starp apsudzetaju un apsudzeto), bet ir ka pamata tiesibas, tas nozime, ka ikvienai no pusem tiek dotas tiesibas izteikties, sniegt pieradijumus – strideties procesa laika, lai pieraditu savu taisnibu. Ar tiesibu normam tiek noreguleta cilveku darbiba, kas nosaka vinu savstarpejas tiesibas un pienakumus tiesvediba. Kriminalprocesual attiecibu izcelsme, to izmainas un izbeigsanas notiek apstaklos, ko nosaka tiesibu normas paredzeties apstakli – juridiskie fakti. Procesualas attiecibas rodas, kad realize divpusigas vai daudzpusigas pricesualas normas, kuras noteiktam viena subjekta tiesibam atbilst citu pienakums. Kriminalprocesa likumu tiesiskas attiecibas rodas it visur, kur procesualas darbibas subjekti isteno savas tiesibas un pienakumus, tapec ari attiecibas tiesvedibas gaita starp cietuso un vina parstavi, starp apsudzeto un galvinieku utt. ir kriminalprocesualas attiecibas. Parsvara visiem kriminalprocesa dalibniekiem tiek garantetas lidzigas tiesibas, kas noteiktas kriminalprocesa, tadas ka tiesibas iepazities ar lietas materialiem, gut nepieciesamas zinas, pieteikt lugumus, noraidijumus utt. Kriminalkodeksa 100.p. Cietusais Pilsonim, kas atzits par cietuso noziedziga nodarijuma, ir tiesibas dot liecibas lieta. Cietusajam un vina parstavim ir tiesibas: iesniegt pieradijumus: pieteikt lugumus; iepazities ar visiem lietas ,materialiem no pirmstiesas izmeklesanas pabeigsanas briza un izrakstit no lietas nepieciesamas zinas vai ari ar tehniskiem lidzekliem nokopet nepieciesamos lietas materialus; piedalities lietas iztiesasana; pieteikt noraidijumus, iesniegt sudzibas par iesniegt sudzibas par izzinas iestades, izzinas izdaritaja, prokurora un tiesas darbibam un lemumiem, ka ari iesniegt sudzibas par tiesas spriedumu vai lemumu un tiesnesa lemumiem. 102.pants. Civilprasitajs “Personai, uznemumam, iestadei vai organizacijai, kura ar izzinas izdaritaja, prokurora, tiesnesa vai tiesas lemumu atzita par civilprasitaju, vai civilprasitaja parstavim ir tiesibas: iesniegt pieradijumus; pieteikt lugumus; piedalities lietas iztiesasana; lugt izzinas iestadi, prokuroru vai tiesu gadat par pieteiktas civilprasibas nodrosinasanu; uzturet civilprasibu; iepazities ar lietas materialiem no pirmstiesas izmeklesanas pabeigsanas briza un izrakstit no lietas nepieciesamas zinas vai ari ar tehniskiem lidzekliem nokopet nepieciesamos lietas materialus, bet lietas, kur pirmstiesas izmeklesana nav notikusi, no briza, kad apsudzetais nodots tiesai; pieteikt noraidijumus; iesniegt sudzibas par izzinas izdaritaja, prokurora vai tiesas ricibu, ka ari iesniegt sudzibas par spriedumu un tiesas lemumiem tai dala, kas skar civilprasibu.” 103.pants. Civilatbildetajs “ Civilatbildetajam vai ta parstavim ir tiesibas: celt iebildumus pret pieteikto prasibu; sniegt paskaidrojumus pec pieteiktas prasibas butibas; iesniegt pieradijumus; pieteikt lugumus; iepazities ar lietas materialiem no pirmstiesas izmeklesanas pabeigsanas briza un izrakstit no lietas nepieciesamas zinas vai ari ar tehniskiem lidzekliem nokopet nepieciesamos lietas materialus, bet lietas, kur pirmstiesas izmeklesana nav notikusi, no apsudzeta tiesai nodosanas briza; piedalities lietas iztiesasana; pieteikt noraidijumus; iesniegt sudzibas par izzinas izdaritaja, prokurora vai tiesas ricibu, ka ari iesniegt sudzibas par spriedumu un tiesas lemumiem tai dala, kas skar civilprasibu.” Atskirigas no citu dalibnieku tiesibam ir aizdomas tureta tiesibas. Ka pirma jau jamin nevainibas prezumpcija, kas nosaka to , ka neviens nav vainigs, lidz ta vaina ir pieradita. Kriminalprocesa kodekss 19.1 pants. Nevainiguma prezumpcija “Nevienu nevar atzit par vainigu noziedziga nodarijuma izdarisana un sodit, kamer vina vaina nav pieradita likuma paredzetaja kartiba un atzita likumiga speka stajusos tiesas spriedumu. Pieradisanas pienakums ir apsudzetajam. Apsudzetajam nav japierada savs nevainigums. Visas saubas par vainu, kuras nav iespejasm noverst, javerte par labu apsudzetajam. Tapat vertejamas saubas, kas rodas, tulkojot un piemerojot kriminallikumus un kriminalprocesa likumus.” Citas apsudzeta tiesibas ir lidzigas jau minetajam dalibnieku tiesibam, tikai te vel klat jamin tiesibas uz aistavibu un pedejo vardu. Kriminalprocesa kodeksa 95.pants “Apsudzetajam ir tiesibas: zinat, par ko vins ir apsudzets, un sniegt paskaidrojumus sakara ar uzradito apsudzibu, iesniegt pieradijumus, pieteikt lugumus, iepazities ar visiem lietas izmeklesanas materialiem no pirmstiesas izmeklesans pabeigsanas briza un izrakstit no lietas nepieciesamas zinas vai ari tehniskiem lidzekliem nokopet nepieciesamos lietas materialus; pienemt aizstavi; piedalities lietas iztiesasana pirmas instances tiesa; pieteikt noraidijumus; iesniegt sudzibas par izzins izdaritaja, prokurora un tiesas darbibam un lemumiem, pieprasit drosibas garantesanu saja kodeksa noteiktaja kartiba. Tiesajamam ir tiesibas uz pedejo vardu.” Ka nosaka Kriminalprocesa kodeksa 99.pants aizdomas turetajam, apsudzetajam un tiesajamam ir tiesibas ari atteikties no aizstavja. Ta ka apsudzetajam ir tiesibas uz aizstavi, tad ari aizstavim noteiktas tiesibas kriminalprocesa: Kriminalprocesa kodeksa 96.pants “Aizstavim ir tiesibas piedalities lieta no briza, kad persona likuma noteiktaja kartiba tiek atzita par aizdomas tureto.” 97.pants. “No ta briza, kad aizstavis piedalas lieta, vinam ir tiesibas: satikties ar aizdomas tureto, apsudzeto, tiesajamo vienatne; iesniegt pieradijumus, pieteikt noraidijumus un lugumus; piedalities aizdomas tureta nopratinasana, apsudzibas uzradisana un apsudzeta nopratinasana, ka ari citas izmeklesanas darbibas pec aizdomas tureta, apsudzeta, vai aizstavja luguma: piedalities iztiesasana: iesniegt sudzibas par izzinas iestades, izzinas izdaritaja, prokurora un tiesas darbibam un lemumiem. Aizstavim ir tiesibas iepazities ar visiem lietas materialiem un izrakstit no lietas nepieciesamas zinas vai ari ar tehniskiem lidzekliem nokopet nepieciesamos lietas materialus.” So garanteto tiesibu pamatfunkcija ir nodrosinat kartibu kriminalprocesa, ka ari garantet to, lai ikviens varetu izmantot vinam pieskirtas tiesibas, tadejadi censoties pieradit taisnibu. “Speka esosa kriminalprocesuala likumdosana garante kriminalprocesa dalibnieku tiesibu un likumisko interesu nodrosinasanu, nosakot personu specialo procesualo aizsardzibu, reglamentejot procesualas darbibas procesualo terminu robezas, nosakot kriminalprocesa rakstisko formu utt. Katrs kriminalprocesa instituts, neraugoties uz ta tiesajiem uzdevumiem, vienlaikus ir personas tiesibu un likumisko interesu garantija.” Nobeigums Nobeiguma varetu izdarit sadus secinajumus: ? Kriminalprocess ir likuma noteikta darbiba, lai atklatu noziegumu, nodrosinatu likumu pareizu piemerosanu, lai persona, kas izdarijusi noziegumu tiktu sodita, bet nodrosinat kriminalprocesa veiksmigu darbibu, nodrosinat tiesibas un pienakumus procesa dalibniekiem, ka ari kartibu procesa izpilde. ? Galvena kriminalprocesa kodeksa noteikta tiesiba ir palikt nevainigam, lidz bridim, kamer nav pieradita apsudzeta, aizdomas tureta vai tiesajama vaina. ? Aizdomas turetajam, apsudzetajam vai tiesajamam ir tiesibas uz aistavibu, ka ari no tas atteikties. ? Tiesajamam ir tiesibas uz pedejo vardu. ? Visiem procesa dalibniekiem tiek garantetas tiesibas procesa, ka ari noteikti to pamatpienakumi. ? Ja cilveki neparkaptu Kriminallikumu, nebutu vajadzigs ne Kriminalprocesa kodekss, ne taja noteiktas tiesibas. Izmantotie avoti 1. A. Meikalisa kriminalprocesa kodekss “ “, Riga, 1999 2. Latvijas Kriminalprocesa kodekss ar grozijumiem, kas izsludinati lidz 1998.gada 16.junijam. Krusta kari Kristietiba ka Eiropas civilizacijas pamats. Viduslaikos kristietibas centrs bija Roma, jo tur dzivoja pavests – Kristus vietnieks zemes virsu. Pavestam bija gan laiciga, gan ari gariga vara par Sv. Romas imperiju. Viduslaikos si valstu savieniba aiznema lielu dalu no Eiropas kontinenta. Krusta karu rezultata kristietiba vairojas ari stipri arpus Sv. Romas imperijas robezam. Ta tika lika pamati Eiropas talakai attistibai. Ta ka krusta karu rezultata tika iekarotas jaunas teritorijas, tad jaunizveidotajas kristietibas lugsanu vietas tika izveidotas baznicas, kas velak parbuvetas arvien lielakas un grandiozakas un vel joprojam redzamas Eiropas lielakajas pilsetas. Klosteri. Eiropas kristietiba liela mera ir tiesi muku darba rezultats. Si teze sakuma skiet ka parspilejums. Tacu, ja izseko so simtu tukstosu kluso, gatavo uzupureties, uzticigo saviem principiem viriesu un sieviesu izbrinu izraisosajam darbam, tad skaidri redzama si apgalvojuma patiesiba. Kaut ari muki bega no visas pasaules un bija samera stipri atsvesinajusies no tas, tomer parsteidz vinu darba organizetiba, liela gudriba un dzives disciplina. Par mukiem kluva daudzu dizciltigo deli, kuru manta un visa bagatiba nonaca klostera ipasuma. Pamazam klosteri kluva par komunikacijas, izglitibas un kulturas centriem. Muki neradija pamatu darba etikai Rietumos, tikai novaca tai skerslus. Sakuma muku klosteri bija loti nabadzigi un maksimali asketiski, atbilstosi to dibinatajiem – Sv. Benediktinam, Sv. Kline, Sv. Francisks u.c. Muku galvenie dzives pamatprincipi bija: NABADZIBA SKISTIBA, PAKLAUSIBA. Klosteri kluva arvien popularaki un pletas arvien talak un talak un kluva arvien bagataki. Klosteru kultura attistijas un aizvien vairak par mukiem kluva laudis, kas naca no kungu kartas. Savukart tiem nomirstot, vecaku bagatais mantojums pargaja klostera ipasuma. Dienas kartiba klosteros bija loti stingra. Daudzreiz aiz biezajiem klostera muriem pat nebija krasns. Drebes netika mainitas. Religiozitate. Viduslaika cilveka galvenais vertibu un ricibas mers bija Dievs. Baznica tika daudz apmekleta. Rita dievkalpojumi notika ik dienas uz tiem devas gan jauni, gan veci, gan bagati, gan nabagi. Bija daudz cilveku, kas devas uz baznicu pat vairakkart diena. Viduslaikos baznicas bija loti greznas un bagatigas sava skaistuma. Cilvekam ieejot taja dazkart pat elpa aizravas, jo vina ikdienas majoklitis bija saurs un netirs. Cilveki baznica sajuta garigu piepildijumu, tadel ari jutas labi. Viduslaikos valdija parlieciba, ka cilveks pec dabas ir greciga butne. Laika no 7. lidz 12. gs par lielakajiem grekiem tika uzskatiti: Augstpratiba, Mantkariba, Negausiba, Miesas kariba, Niknums, Skaudiba, Slinkums. Par cilveka grekiem, kas nebija izpirkti, draudeja pecnaves muziga pazusana. Svetcelojumi. Cilveks zinaja, ka reiz naks ta diena un stunda, kad bus jaatbild Dievs prieksa par visiem pastradatajiem grekiem un noziegumiem. Ta ka katolu baznica cilveks netiek taisnots nevis caur Jezus Kristus zelastibu, bet caur pasa labajiem darbiem, tad svetcelojums bija ideala lieta lai to piepilditu. Svetcelojuma cilveks bija svets moceklis – novardzis, noskrandis, palavigs. Biezi svetcelojumos devas bijusie noziedznieki, lai izpirktu savu lielo greku nastu. Galvenie svetcelojumu merki: Jeruzaleme – Jezus Kristus kaps. Roma – Sv.Petera un Sv.Pavila pisli. Konstantinopole – Sv.Jekaba roka. Turina – Jezus Kristus likauts. Sartra – SvJaunavas Marijas apmetnis. Trire – Sv. Andreja sandale. Kelne –Tris Sveto keninu pisli. Santjago de Kompostela – Sv. Jekaba kaps. Tomer galvena un grandiozaka svetcelojuma vieta bija Jeruzaleme. Ta bija loti iecienita svetcelnieku vieta. Tomer bija kada problema. Jeruzaleme piedereja musulmaniem, kas noraidija kristietibu un svetcelnieki bija apdraudeti. Sveta kara ideja, celoni. Svetais kars bija kars, kura it ka atsaucas uz Dieva gribu un darija ticibas varda dazadas lietas. Galvenie sveta kara iemesli: Istenas ticibas izplatisana vai tas aizstavesana pret Dieva ienaidniekiem. Ticigo aizstavesana pret neticigajiem. Sveto vietu aizstavesana no neticigajiem un to atbrivosana no neticigo varas. Patiesiba svetie kari bija ka tadi svetcelojumi, tikai ar ierociem. Tomer religiskie aspekti nebija vienigie krusta karu saksanai. Papildus aspekti bija saimnieciskie un socialie. Socialas augsupejas iespejas bija stipri vien ierobezotas. Krusta kars deva iespejas iegut jaunas zemes, lai zeme pietiktu visiem. Savu ietekmi deva bruninieku zinkare un laupitkare. Tomer laika gaita nenoliedzami parakumu nema materialie celoni. Krusta kara virzieni. Pamata var izdalit divus krusta karu virzienus: Tuvie austrumi, Ziemeleiropa. Krusta kari tuvajos austrumos bija sasapejusas problemas risinajums. Pirmkart ta bija Kristus kapa (Jeruzalemes) atbrivosana no neticigajiem, ka ari svetcelnieku cela drosibas radisana. Lidz sim svetcelniekiem ejot caur arabu zemem bija jabaidas no uzbrucejiem un laupitajiem. Savukart ziemeleiropa valdija paganisms. Lai to uzveiktu, kars paversas ari saja virziena. Saja fronte bija ari tagadeja Latvijas teritorija. Cilvekus kristija ar varu. Saja laika Biskaps Alberts dibina ari tagadejo Latvija galvaspilsetu Rigu (1201). Kad notika Krusta kari? Pirmais krusta kars: 1096-1099 Otrais krusta kars: 1147-1149 Tresais krusta kars: 1189-1192 Ceturtais krusta kars: 1202-1204 Piektais krusta kars: 1228-1229 Sestais krusta kars: 1248-1254 Septitais Krusta kars: 1270- Krusta karu norise. 1095. gada novembri Dienvidfrancijas pilseta Klermona notika baznicas koncils. Ta nosleguma Pavils Urbans II (1088 – 1099) uzrunaja no tuvienes un talienes sanakuso tukstosiem cilveku puli – garidzniekus un bruniniekus, zemniekus un pilsetniekus. Sava dedzigaja runa pavests, pie kura pirms tam bija devies Bizantijas imperators, stastija par postu, kas piemeklejis kristiesus seldzuku iekarotaja Bizantijas imperijas dala. Vins mudinaja klatesosos steigties paliga ticibas braliem Austrumos un atbrivot tos no neticigas musulmanu varas. Sis pavesta aicinajums guva lielus panakumus. Klatesosi bija dedzibas pilni cinities un blava skala balsi: “Tada ir Dieva griba!” Tudal pat tie no auduma izgrieza krustus, ko piesuva pie apgerba un bija gatavi doties kara. Si pavesta runa kluva zinama aizvien vairak ticigajiem no visiem socialiem slaniem, ta pieauga kristiesu masu kustiba, jeb krusta kari, kas turpinajas lidz 13.gs beigam. Par savu galveno merki vini uzskatija Jeruzalemes ienemsanu un taja esosa Kristus kapa atbrivosanu. Tomer sis – pirmais krusta kars, neskatoties un lielo atsaucibu, bija neorganizets un neveiksmigs un jau pirmajas sadursmes turki bez seviskas piepules sos “karotajus” apkava. Tikai nedaudziem izdevas izglabties un atgriezties Konstantinopole. Otra svetcelnieku vilna noteiceji jau bija bruninieki, tadel neskatoties ari uz zinamu raibumu, tas bija disciplinetaks un organizetaks. Sis apbrunotais svetcelnieku vilnis devas kara 1096. gada vasara. Sis kara gajiens tiek uzskatits par pirmo krusta karu. Ta dalibnieki naca no dazadam zemem. Saja karaspeka bija vairakas vienibas. No 1096. gada beigam lidz 1097. gada aprilim krustnesu karaspeks sapulcejas Konstantinopole. Bizantijas imperators Aleksijs I Komnens redzedams fanatisma parnemtos laudis, tie neuzticejas, tadel pieprasija no tiem zverestu, ka visas atkarotas zemes kas agrak vinam piederejusas tiks ari vinasm atdotas. Kaut ari vini zvereja, tomer velak zverests netika pildits. Krusta kars devas uz prieksu, tacu nebija ilgi jagaida, lidz to parnema bads un citas ciesanas. Karaviri eda sadegusu zali, nospragusus dzivniekus un savus zirgus, panakdami, ka tikai katrs piektais karavirs ir jatnieks. Tomer, par spiti visam tie ienema daudzas pilsetas un ciemus. Beidzot pec tris gadu ilga cela, krustnesi nonaca pie galvena savu cininu merka – Jeruzalemes. Ta tolaik piedereja egiptes sultaniem, kas neilgi pirms tam pilsetu bija atkarojusi no turkiem. Krustnesi aplenca pilsetu divas nedelas, ka rezultata tie izveidoja istu asins pirti. Un 1099. gada 15. julija Jeruzaleme krita krusta karotaju rokas. Diemzel pat pavests Urbans II nepaguva sanemt zinu par so prieka vesi, jo cetrpadsmit dienas velak mira. Lidz ar Jeruzalemes ienemsanu galvenais krusta karotaju merkis bija sasniegts. Dala krustnesu uzskatija, ka vini savu pienakumu pret Dieva solijumu ir veikusi un devas majup. Citi turpreti deva prieksroku paliksanai iekarotaja – svetaja zeme, jo ta pavera jaunas iespejas noklut augstos amatos, kas majas bija faktiski neiespejami. Otra krusta kara iemesls bija Edesas krisana 1144. gada. Krustnesu karaspeka prieksgala stajas Francijas karalis Luijs VII un Sv. Romas imperijas keizars Konrads III. Sis karagajiens piedzivoja lielu neveiksmi, jo virzoties cauri Mazazijai, karotajiem uzbruka bads, slimibas un turku uzbrukumi. Karotaji atgriezas majas. Tresais krusta kars uzskatams par viss veiksmigako no visiem. Sis krusta kars izpletas visas Eiropas plasuma. Pec laikabiedru zinam, kas, jadoma, ir krietni – iespejams pat desmit reizes parspiletas, karotaju skaits sasniedza 100 000. Sakotneji karaspeks salidzinosi veiksmigi tika gala ar cela grutibam un guva jau dazas uzvaras. Tad puscela kada Mazazijas upe noslika keizars Fridrihs I. Vina nave atstaja dzilu iespaidu uz bruniniekiem un daudzi bailu parnemti dodas atpakal. Talakas cinas risinajas Filipa Augusta un Ricarda Lauvassirds vadiba, tacu abi naidojas sava starpa un vadiba nebija efektiva. Ceturtais krusta kars sakuma bija domats pret Egipti bet naudas un flotes trukuma del kars paversas pret Bizantiju. Sis kars ir pirmais krusta karu vesture, kad kristiesi karo pret kristiesiem, t.i., Konstantinopoles nopostisana. Lidz ar to jebkads dialogs starp latinu un grieku baznicam tika parrauts. Talakaja laika, kad notika Piektais, Sestais un Septitais krusta kars, krusta karu kustiba bija jau iestajusies krize. Tie vairs nebija tik populari, un dalibnieki bija pavisam maz. Kaut ari Fridriha II vadiba Piektaja krusta kara izdevas iegut Jeruzalemi, driz vien ta atkal nonaca musulmanu rokas. Muku ordeni. 12. gadsimta dzimst muku kustiba, kas lidzas agrino viduslaiku brivajiem klosteriem planveidigi nodibinaja jauna veida organizetu klosteru tiklu. Tie bija franciskanu un dominikanu ordeni. Franciskani nicinaja ipasuma tiesibas un pauda nabadzibas idealus. Klosteru dzive saistijas ar dveselu aprupi. Franciskanu ordenis lidzigi visai kristietibai pauda milestibu. Dominikani sakotneji pienema nabadzibas un ubagosanas principu, atbilstosi evangelijam sludinot, ka mukam ir jadzivo vienkarsa klejotaja un spredikotaja dzive. Lai to paveiktu lielu uzmanibu vini pieversa izglitibai, tadel velak tiesi dominikanu klosteri kluva par izglitibas un zinatnes centriem. Garigie bruninieku ordeni. Sie bruninieki apvienoja karotaju un muki dzivi viena. Vini aizsargaja iekarotas zemes, kopa slimniekus un daudz laika pavadija lugsanas. Garigie bruninieku ordeni ieguva ieverojamus zemes ipasumus, privilegijas un bagatibas. Keceriba un Baznicas versanas pret to. Novirzisanas no Kristus macibas ir tikpat veca ka pati kristietiba. Ka pirmo “keceri” var minet Judu Iskariotu. Pats pavests, kurs nebut nebija keceris teica sadus vardus: “Ir jabut kecerim kaut vai tikai tapec, lai padariti skaidraku patieso ticibas celu. Lai noskaidrotu, kas tad ir ista un nemainiga Kristus maciba, pirmajos gadsimtos un velak tika rikoti koncili. Pirmie keceri tika sadedzinati Parize, 1022. gada decembri. Tie 1019. gada ieradas Orleana un tika atklati tikai pec trim gadiem. Inkvizicijas. 12. – 13. gadsimta mija baznica izveidoja specialas iestades – inkvizicijas (katolu baznicas institucijas, kas versas pret keceriem, brivdomatajiem un pavesta pretiniekiem).So iestazu uzdevums bija parbaudit visas zinas par keceribas izpausmem un uz vietas veikt izmeklesanu un aizdomigo personu nopratinasanu. Inkvizitors bija apsudzetas, tiesnesis un aizstavis viena persona. Lai piespiestu atzities, izmantoja dazadas spidzinasanas metodes. Tos, kuri neatteicas no savas parliecibas, bez zelastibas sadedzinaja uz sarta. Pakapeniski inkvizicijai versoties plasuma, ta savu kulminaciju sasniedza 16. – 17. gs. Viduslaikos vel inkviziciju upuru skaits bija samera neliels. Izmantota literatura: Ilgvars Misans, Baznica un krusta kari 12. un 13. gs., Andris Rubenis, Viduslaiku dzive un kultura Eiropa. Kritiska punkta noteiksana un analize. 1. Lineara izmaksu un ienemumu funkcija. Talak tiks izmantoti sekojosi apzimejumi: • Izlaides apjoms X • Kopejas izmaksas K • Mainigas izmaksas Kv • Fiksetas izmaksas Kf • Ienemumi U • Pelna G • Kopejas izmaksas uz 1 vienibu k • Mainigas izmaksas uz 1 vienibu kv • Fiksetas izmaksas uz 1 vienibu kf • Cena uz 1 vienibu P • Robezizmaksas K’ • Robezienemumi U’ Uznemuma ir sekojosa informacija par izmaksam: X 0 10 20 30 40 50 K 1000 1500 2000 2500 3000 3500 Viena produkcijas vieniba maksa 100-. Maksimalais apjoms, kuru uznemums var sarazot ir 50 gabali. Uznemuma ienemumu funkcija ir U=100X, bet izmaksu funkcija – K = 50X+1000. Ar sekojosas tabulas palidzibu ir nosakamas izmaksas un ienemumi pie dazada izlaides apjoma: Apjoms Ienemumi izmaksas Fiksetas Izmaksas Mainigas izmaksas Pelna X U K Kf Kv G 0 0 1000 1000 0 -1000 10 1000 1500 1000 500 -500 20 2000 2000 1000 1000 0 30 3000 2500 1000 1500 500 40 4000 3000 1000 2000 1000 50 5000 3500 1000 2500 1500 Nakosaja grafika ir attelots ienemumu un izmaksu taisnes: Ka redzams zimejuma kritiskais punkts ir pie izlaides apjoma 20. Kritiskaja punkta uznemumam nav ne ienemumu ne izdevumu (pelna ir 0). Ta ka izmaksu un ienemumu funkcijas ir linearas tas krustojas viena punkta. No ta izriet, ka pelnas maksimums teoretiski ir pie bezgaligi liela izlaides apjoma. Praktiski maksimala pelna ir pie maksimala izlaides apjoma, kuru uznemums var nodrosinat. Otrs veids ka var atrast kritisko punktu ir rekinot izmaksas uz vienu produkcijas vienibu: X k Kv P G K' U' 0 0 0 0 10 150 50 100 -50 50 100 20 100 50 100 0 50 100 30 83 50 100 17 50 100 40 75 50 100 25 50 100 50 70 50 100 30 50 100 Rekinot pec sadas metodes grafiks izskatas sadi: Pie lineara izmaksu pieauguma robezizmaksas ir vienadas ar mainigajam videjam izmaksam, jo katras nakosas produkcijas vienibas mainigas izmaksas uz vienu vienibu pieaug par vienu un to pasu lielumu (50X). Videjo izmaksu grafika kritiskais ta pat ir pie izlaides apjoma 20. Punts, kura ir vismazakas izmaksas uz vienu vienibu uznemumam ir optimalais. Ka redzams grafika, pieaugot razosanas apjomam kopejas izmaksas uz vienu vienibu nepartraukti samazinas. Zemakas kopejas razosanas izmaksas uz vienu vienibu tiek sasniegtas pie maksimala razosanas apjoma. Izmantojot linearas izmaksu un ienemumu funkcijas ir iespejams noteikt uznemumam isa un gara termina cenu zemako robezu. Ilga termina cenu zemaka robeza uznemumam ir tada, ar kuru var nosegt kopejas izmaksas uz vienu vienibu. Pie sadas cenas uznemums var pastavet, jo cena nosedz gan mainigas, gan fiksetas izmaksas. Saja piemera pie izlaides apjoma 20 pietiek, ja tirgus cena ir 100-, lai nosegtu kopejas izmaksas. Isa termina cenas zemaka robeza ir mainigo izmaksu limeni, pie noteikta realizacijas apjoma. Uznemumam isa termina var but pienemama cena, kas ir zem kopejam izmaksam uz vienu vienibu un virs mainigajam izmaksam. Ar sadu cenu pilniba tiek segtas mainigas izmaksas, ka ari dala fikseto izmaksu. Ja uznemums isa termina neizmantotu so situaciju tad fiksetas izmaksas netiktu segtas nemaz. Gadijuma, ja tirgus cena noslid zem isa termina cenu zemakas robezas, tad jaaptur razosana, jo netiek segtas pat mainigas izmaksa uz vienu vienibu. Dotaja piemera cenu zemaka robeza pie katras izlaides ir 50. Ja ir zinamas izmaksu un ienemumu funkciju vienadojumi, tad kritisko punktu var noteikt matematiski. Dotaja piemera tas ir: 1000+50X=100X 1000=50X X=20 Robezizmaksas ir nosakamas atvasinot izmaksu funkciju. (1000+50X)’=50 Robezienemumi (100X)’=100 2. Nelinearas ienemumu un izmaksu funkcijas. Uznemums razo produktu, kuram izmaksu un ienemumu funkcijas nav zinamas. Sekojosa tabula (no1.lidz 3. Kolonai) ir dati par ienemumiem un izmaksam: X U K G Kf Kv 0 0 600 -600 600 0 10 1725 1070 655 600 470 20 3300 1360 1940 600 760 30 4725 1590 3135 600 990 40 6000 1880 4120 600 1280 50 7125 2350 4775 600 1750 60 8100 3120 4980 600 2520 70 8925 4310 4615 600 3710 80 9600 6040 3560 600 5440 90 10125 8430 1695 600 7830 100 10500 11600 -1100 600 11000 Grafiski ienemumu un izmaksu funkcijas izskatas sadi: Grafika redzams, ka ir divi kritiskie punkti. Izmaksu likne ir S-veida. Pie izlaides apjoma starp 0 un 10 ir mainas punkts starp zaudejumiem un ienemumiem. Pelnas maksimums (4980) tiek sasniegts pie izlaides apjoma 60. Pelnas robeza atrodas pie izlaides starp 90 un 100. SATURS IEVADS 3 LMT vesture 4 LMT klientu statistika 10 OKarte 11 Mobila banka 12 Lidzsavienojums un konferences zvans 13 Iszinas “Dialogs” 13 Mobilais E-pasts 14 Numura noteicejs 14 LMT Telefonpasts 14 LMT WAP 16 Iszinas 17 Zvanu paradresacija 17 GSM sistemas iespeja - Sunas Info 18 Ankesu rezultati 19 Izmantotie informacijas avoti 22 IEVADS Mes saja praktiskaja darba izvelejamies rakstit par Latvijas Mobila telefona piedavatajiem pakalpojumiem, jo mobilie sakari musdienas ir loti aktuali. Daudzu cilveku ikdiena vairs nav iedomajama bez mobila telefona pie saniem, jo ipasi uznemeji. Tapec mums sis temats likas saistoss. Musu merkis – informet par LMT jaunakajiem pakalpojumiem, sniedzot detalizetaku aprakstu par tiem. Cilveku neinformetibas del netiek pilniba izmantoti visi LMT piedavatie pakalpojumi, kas atvieglo ikdienas saspringto dzives ritmu. Rakstot so darbu ari mes ieguvam jaunu informaciju par LMT darbibu. Konkurences rezultata tiek piedavati jaunaki pakalpojumi, ar kuru palidzibu tiek pievilinati klienti. No plasa LMT piedavata pakalpojuma klasta mes izvelejamies, musuprat, pasus noderigakos tiesi uznemejiem: • mobila banka; • lidzsavienojums un konferences zvans; • iszinas “Dialogs”; • mobilais E-pasts; • numura noteicejs; • LMT telefonpasts; • LMT WAP. Praktiskais darbs “Par LMT piedavatajiem pakalpojumiem” uzrakstits viegla, labi saprotama valoda. Izlasot to, Jus iegusiet plasaku informaciju par siem pakalpojumiem. LMT vesture Latvijas Mobilais Telefons SIA ir NMT450i un GSM mobilo sakaru sunveida tiklu operators Latvija. Uznemums izveidots 1992. gada ka NMT operators un turpmakajos gados piedzivojis strauju izaugsmi. Latvijas Mobilais Telefons ir GSM Asociacijas loceklis kops 1992. gada un NMT MoU loceklis kops pasas ta dibinasanas 1994. gada. Kops 1992. gada oktobra, kad Riga tika uzstadita NMT centrale, NMT tikls parklajis divas tresdalas valsts teritorijas, sniedzot mobilo sakaru iespejas dzivesvietas apkaime 90% iedzivotaju. GSM tikls darbojas kops 1995. gada janvara un sobrid klaj apmeram 3/4 valsts teritorijas, tostarp visus nozimigakos saimnieciskos un kulturas centrus, nodrosinot mobilo sakaru iespejas sadzive un darba apmeram 90% iedzivotaju. LMT ir noslegti viesabonesanas ligumi ar vairak neka 150 operatoriem visa pasaule. Tam pateicoties LMT abonenti var lietot savus talrunus ne tikai lielakaja dala Eiropas valstu, bet ari Amerika, Australija, Afrika, Azija. Lidztekus pamatpakalpojumam - balss parraidei - LMT piedava saviem abonentiem loti plasu papildpakalpojumu klastu, sakot ar iespeju pieslegties INTERNET tiklam un beidzot ar horoskopu un laika zinu nosutisanu uz mobilo talruni. Uznemums tikai sniedz sakaru pakalpojumus un pasus talruna aparatus netirgo, tomer dara ari visu iespejamo, lai klientu riciba nonaktu tikai kvalitativa sakaru tehnika. Riga un citas pilsetas aparatus un papildaprikojumu pardod oficialas izplatitajfirmas, kam ar LMT noslegti ligumi par kvalitates garantijam un abonentu apkalposanu. LMT kopa ar saviem izplatitajiem veido vienotu pilna servisa tiklu mobilo sakaru lietotajiem. Lidzipasnieki: Sonera Holding B.V. 24.5% Telia AB 24.5% BO VAS Latvijas Radio un Televizijas centrs 23% Lattelekom SIA 23% Latvijas Republika (Satiksmes ministrija) 5% 1992. gada 2. janvaris LMT dibinasanas diena. akcionari: • 24.5% Telecom Finland (Finland) • 24.5% Telia International AB (Sweden) • 23% LVRTC (Latvija) • 5% Lattelekom (Latvija) • 23% VEF (Latvija) Mobilos telefonus pardeva 12 oficialie LMT dileri, aparatu cenas svarstijas no 1200 lidz 2000 USD. Maija Riga bija ap 320 NMT abonentu, bet novembri abonentu skaits parsniedza 500, no tiem 25 bija privatie abonenti. Zvanisanas tarifs uz Eiropu bija 1.7 USD, uz ASV 2.2 USD, bet Australiju un Okeaniju - 3 USD. 11. septembris Tika sanemta GSM un NMT licence. Licences Nr. 7 un Nr. 8 izdeva LR Satiksmes Ministrijas Sakaru Departaments. 7. oktobris NMT sistemas darbibas sakums, "LMT Neatkaribas Diena". 10. decembris LMT kluva par pilnvertigu GSM MoU biedru. 1993. gads... Aprili abonenti vareja sakt izmantot jaunu pakalpojumu - zvanu paradresaciju. "Mobilizetas" Latvijas galvenas kurortpilsetas: Jurmala un Sigulda. Kopuma parklajums nodrosinats 12 Latvijas pilsetas. Procentuali tikai 10% bija privatie klienti, parejie - komercialas strukturas. Videjais abonentu skaita pieaugums - 200 jauni abonenti menesi. 1994. gads... LMT bija 8000 abonentu (0.3% iedzivotaju). Videjais menesa pieaugums - 550 jauni abonenti. Decembri tika ieviests jauns pakalpojums - telefonpasts, kas nekad nav aiznemts un nekad nav arpus parklajuma. 1995. gads... GSM tikla ietilpiba ta palaisanas bridi bija 2000 abonentu, gada beigas ta sasniedza 10000. Visas iekartas piegada somu firma NOKIA. 1. janvaris 8364 NMT 450i abonenti. 19. janvaris GSM sistemas darbibas sakums. 1996. gads... 9555 NMT 450i abonenti. parklajums: 65% iedzivotaju 43% teritorijas 5448 GSM abonenti. parklajums: 50% iedzivotaju 10% teritorijas 1997. gads... Tiek mainits LMT ipasuma dalu sadalijums: VEF turpmak pieder 5%, bet Lattelekom 23% LMT ipasuma. LMT dileri ir 62 mobilo telefonu tirgotajfirmas visa Latvija. GSM roaminga (viesabonesanas) ligumi noslegti ar 69 operatoriem 40 valstis, bet NMT 450 roamigs darbojas 10 valstis. LMT abonentu apkalposanas centram ir filiale Riga, Dzelzavas iela 17 un Ventspili, Kuldigas iela 26. Nakamo filiali paredzets iekartot Riga, Vienibas gatves rajona. 3. oktobris LMT sveic savu 50 000. abonentu. 1998. gads... Uznemums darbojas jau 6 gadus. 1. marts Par 29% tiek pazeminati tarifi sarunam no LMT GSM tikla uz fikseto tiklu Latvija. Lidz sim vienas minutes sarunas cena bija 0.24/ 0.18 Ls (parastais/ pazeminatais tarifs), jaunais tarifs ir 0.17/ 0.127 Ls. GSM viesabonesanas ligumi darbojas ar 84 operatoriem 41 valsti. 11. maijs - 15. maijs Riga notiek LMT organizeta GSM Asociacijas SERG, CSG un 3GIG darba grupu tiksanas. Tiek izskatiti jautajumi par veselibas drosibu, pakalpojumu izstradi un standartizaciju, GSM integraciju ar citam sakaru sistemam, ka ari evoluciju uz tresas paaudzes tehnologiju. 25. maijs Klaja nak LMT un Unibankas kopiga edc/Maestro maksajumu karte. Karte darbojas ka jebkura cita starptautiska edc/Maestro debetkarte, to var izmantot bankomatos, veikt norekinus veikalos un automatiski apmaksat LMT rekinus. 17. augusts Tiek atklats jauns LMT abonentu apkalposanas centrs Riga, Lacplesa iela 41. Tas ir piektais Latvijas Mobila Telefona abonentu apkalposanas centrs. 25. augusts LMT piesledz 100 000. abonentu. 17. novembris Latvijas Mobilais Telefons ir viens no pirmajiem uznemumiem, kas atsaucas aicinajumam ziedot lidzeklus Brivibas pieminekla atjaunosanas fondam. 18. decembris Latvijas Mobilais Telefons uzsak GSM 1800 viesabonesanu ar Ukrainas operatoru "Bancomsvyaz". Tas ir simtais GSM tikls, kas nodrosina viesabonesanu LMT abonentiem. Gada beigas GSM sistemas talrunus visa pasaule lieto 135 miljoni cilveku, kas ir par 15 miljoniem vairak, neka sakotneji prognozets. 1998. gada par GSM abonentiem klust aptuveni 65 miljoni cilveku, gandriz dubultojot iepriekseja gada sasniegto abonentu kopskaitu. 1999. gads... 26. februaris LMT un Lattelekom nosledz Tiklu Starpsavienojuma ligumu. Sis ligums, atskiriba no iepriekseja, paredz, ka abas puses ligumu paraksta ka lidztiesigi partneri - divu publisko telefonu tiklu operatori. 19. marts LMT administrativas ekas skicu projektu konkursa no 22 dalibniekiem uzvar SIA “Tectum”. Konkursa zurijas komisiju vada Janis Lejnieks, Latvijas Arhitektu savienibas priekssedetajs. Labaka projekta autori ir arhitekti Alvis Zlaugotnis un Ieva Berzina. 30. marts LMT vietejo sarunu tarifi tiek pazeminati videji par 12,5%. Tarifi tiek pazeminati zvaniem uz LMT GSM un NMT tiklu, fikseto tiklu Riga, Rigas rajona un Latvija, ka ari zvaniem uz Baltkom GSM tiklu. Tagad viena saruna no LMT mobila talruna izmaksa par 18% vai 7% mazak, atkariba no zvana virziena. 15. aprilis LMT pirmoreiz Latvija piedava jaunakas paaudzes 16K SIM kartes. Jaunas kartes 16 kilobitu atmina ir vietas 250 talruna numuriem un 15 iszinam. Karte darbojas, izmantojot 3 voltu tehnologiju un jaunako modelu talruniem ietaupa akumulatora energiju. 20. aprilis Darbu sak otra GSM centrale. Tas ietilpiba ir 150 000 abonentu, kas ir tikpat daudz, cik jau esosajai. Abas GSM centrales un parejo tikla infrastrukturu piegada Somijas uznemums “Nokia”. Abonentu skaita pieauguma del tiek ieviesta jauna GSM tikla numuru grupa 91xxxxx, kas papildina jau esosas 92xxxxx un 94xxxxx numuru grupas. LMT ir 133 386 abonenti, bet viesabonesanas ligumi darbojas ar 116 GSM tikliem 58 valstis. 28. aprilis Izstade “Baltic IT & T '99” tiek prezentets iszinu pakalpojums “LMT jaunumi”. Tas piedava informaciju par jaunam bazes stacijam, pakalpojumiem, viesabonesanas ligumiem, talrunu modeliem, atlaizu kampanam, tarifu izmainam un citam LMT aktualitatem. 1. maijs LMT pazemina starptautisko sarunu tarifus zvaniem uz Rietumeiropas, Austrumeiropas un Skandinavijas valstim. Butiskakais tarifu pazeminajums ir zvaniem uz Igauniju un Lietuvu - videji par 15%. 14. junijs LMT GSM telekomunikaciju tikls nodrosina parklajumu 43% Latvijas teritorijas, dodot iespeju 85% iedzivotaju lietot GSM mobilos sakarus. NMT 450i tikls noklaj 61% Latvijas teritorijas un sava dzivesvieta to izmantot iespejams 85% valsts iedzivotaju. LMT abonenti var izmantot savus talrunus 129 GSM tiklos 61 valsti. 15. junijs Tiek ieviests “Vietejais pieslegums +”, kas lauj zvanit uz arzemem vieteja piesleguma abonentiem. Tiek papildinata iszinu serija "Atceries!". Pakalpojums “Meteo” lauj uzzinat aktualo laika prognozi, bet “Horoskopi” astrologa prognozi visai nedelai. 1. julijs LMT abonenti Daugavpils un Kraslavas rajona var tiesi piezvanit glabsanas dienestiem Daugavpili. Lidz sim, zvanot pa 112, izsaukums vienmer pienaca Riga un vareja radit parpratumus. Tiek ieviesta ekonomiska tarifa izvele “Piezvani man!". Abonentiem, kas izvelas jauno tarifu, menesa abonesanas maksa ir ieklautas 15 bezmaksas sarunu minutes ar jebkuru telefonu Latvija. 6. augusts Liepaja, Tirgonu iela 18, tiek atklats LMT abonentu apkalposanas centrs. Si ir jau otra LMT filiale Kurzeme - pirma tika atklata Ventspili 1997. gada. 8. septembris LMT paraksta uznemuma ligumu par jauna administrativa kompleksa celtniecibu Ropazu iela 6. lidzas VEF Kulturas pilij. Buvdarbus apnemas veikt ligumsabiedriba "Pilna sabiedriba Re & Re Kalnozols Sesi Plus", kas vieno tris uznemumus - "Re & Re", "Kalnozols Celtnieciba" un "Sesi Plus". Buvdarbus javeic trijas kartas lidz 2001. gada beigam. Kopeja jaunbuves platiba ir aptuveni 20 600 kvadratmetru. 7. oktobris LMT piesledz 2622 jaunus abonentus viena diena. Kopa oktobri par LMT abonentiem klust 17739 cilveki – lidz sim neparspets rekords. 9. - 17. oktobris LMT ka vienigais parstavis no Baltijas valstim piedalas starptautiska telekomunikaciju izstade “Telecom' 99” Zeneva. Ta ir jau otra reize, kad uznemums piedalas saja respektablaja pasakuma. 3. novembris Tiek uzstadita simta GSM bazes stacija Riga, Skanstes ielas rajona. 9. decembris Daugavpili, Gimnazijas iela 34/36, tiek atklats jauns Latvijas Mobila Telefona abonentu apkalposanas centrs. Patlaban LMT ir astoni abonentu apkalposanas centri. 2000. gads... 3. aprilis Riga, Raina bulvari 25 atklats jauns Latvijas Mobila Telefona abonentu apkalposanas centrs. 3. aprilis LMT un "Hansabanka" pirmie Latvija ievies jaunu pakalpojumu - "Mobila banka". "Mobila banka" klientiem lauj sanemt informaciju par savu bankas konta stavokli "Hansabanka", darijumiem, kas veikti ar so kontu ar sava mobila telefona palidzibu. 9. aprilis LMT piedava jaunu pakalpojumu - iszinas "Dialogs". Jaunais pakalpojums atvieglo klientu iespejas uzzinat menesi norunato summu, rekina stavokli, nosutit vai sanemt e-pasta zinojumus, faksu vai zinojumu uz peidzeri. 14. aprilis Valmiera, Rigas iela 9 tiek atklats jauns Latvijas Mobila Telefona abonentu apkalposanas centrs. Patlaban LMT ir desmit abonentu apkalposanas centri. Sesi no tiem atrodas Riga, pa vienam - Ventspili, Liepaja, Daugavpili un Valmiera 9. maijs LMT klientiem piedava tiesu piekluvi Interneta tiklam ar mobilo telefonu - LMT WAP (Wireless Application Protocol jeb bezvadu pielietojuma protokols). 16. maijs LMT ievies jaunu numuru grupu, kura sakas ar cipariem 65. Jauna numuru grupa rada papildus ertibas LMT abonentiem, ja vini velas iegut sev LMT abonenta numuru, kas ir lidzigs vina tagadejam vai bijusajam "Lattelekom" vai "Baltkom GSM" numuram. Saja gadijuma atskirtos tikai pirmais numura cipars. 18. maijs ERAB sanaksmei LMT uzstadija jaunas GSM 1800 bazes stacijas. Atbalstot ERAB gadskartejo sanaksmi, LMT tas dalibniekiem piedavaja izdevigakus nosacijumu SIM karsu iegadei, un ar dileru palidzibu piedavaja iznomat mobilos telefonus. 1. junijs LMT pazemina maksu par starptautisko pieslegumu, ka ari starptautisko sarunu tarifus. LMT starptautisko sarunu tarifi tika pazeminati lidz 63,3% no bijusajiem tarifiem, starptautiska piesleguma maksa tika samazinata vairak neka par 50%. 21. junijs WAP lapas iespejams veidot ari latviesu un krievu valoda. Latvijas Mobila telefona" WAP platforma lauj pilnvertigi izmantot gan latviesu, gan krievu valoda sagatavotas WAP Interneta lapas. 25. augusts Katrs desmitais Latvijas iedzivotajs ir LMT abonents. 23. augusta LMT bija 244 139 abonenti, tas ir 10,1% no visiem Latvijas iedzivotajiem. 5. oktobris LMT piesledz 250 000. abonentu. LMT klientu statistika Kopejais LMT abonentu skaits 15. novembri Abonentu skaits uz 100 iedzivotajiem LMT abonentu skaits OKarte OKarte ir LMT prieksapmaksas sarunu karte. Ar OKarti Tu vari gan zvanit Latvija un uz arzemem, gan sutit un sanemt iszinas. Izmanto ari citas iespejas: • numura noteiceju, • paradresaciju, • lidzsavienojumu, • balss pastkastiti, • atgadinajuma iszinas par avansa atlikumu, kad kartes konta ir palikusi mazak neka 3 lati, • zvani uz 900. serijas numuru grupam 9000xxx, 9001xxx, 9002xxx, 9003xxx, 9004xxx, 9005xxx, 9006x0x, 9006x1x, 9006x7x, 9006x8x, • sanem sarunu izdruku, • pakalpojumus "Logo Tavam talrunim" un "Melodija Tavam talrunim". Ja esi izlemis to iegadaties, Tev vajadzigs OKartes komplekts. Taja atradisi: SIM karti ar iemaksatu avansu Ls 5, PIN un PUK kodus, lietosanas instrukciju. Tavs talruna numurs bus uzrakstits uz uzlimes iepakojuma aizmugure. Lai papildinatu iemaksato avansu un turpinatu lietot OKarti, Tev nepieciesama atjaunosanas karte. Uz tas ir konta papildinasanai nepieciesama informacija. Piedavajam 4 karsu veidus. Izvelies sev vispiemerotako! Mo¬bi¬la ban¬ka Mo¬bi¬la ban¬ka no¬dro¬si¬na Jums ie¬spe¬ju sa¬nemt in¬for¬ma¬ci¬ju par: • kon¬tu at¬li¬ku¬miem; • fi¬nan¬su da¬ri¬ju¬miem sa¬vos kon¬tos Han¬sa¬ban¬ka; • Han¬sa¬ban¬kas va¬lu¬tu kur¬siem. Jus in¬for¬ma¬ci¬ju va¬re¬sit sa¬nemt: • re¬gu¬la¬ri; • iz¬mai¬nu ga¬dij¬uma; • pec Ju¬su pie¬pra¬si¬ju¬ma. Kat¬ram klien¬tam tiek fik¬sets viens LMT GSM nu¬murs, uz ku¬ru tiek su¬ti¬ta in¬for¬ma¬ci¬ja. Vai¬ra¬kiem ban¬kas klien¬ta nu¬mu¬riem var at¬bilst viens un tas pats tele¬fo¬na nu¬murs. Vie¬nam klien¬ta nu¬mu¬ram var at¬bilst ne vai¬rak par piec¬iem kon¬tiem. Jums ne¬pie¬cie¬sams: • konts ban¬ka; • ie¬snie¬gums par pa¬kal¬po¬ju¬ma iz¬man¬to¬sa¬nu; • talrunis ar LMT GSM pieslegumu un iespeju nosutit/ sanemt iszinas. Lai pieslegtu pakalpojumu, janosuta iszina “ON” uz Mobilas bankas numuru 9310101. Pakalpojums par kontu atlikumiem un notikusiem finansu darijumiem darbojas bankas darba laika no 9.00 lidz 18.00. Lidzsavienojums un konferences zvans tikai GSM sistema pasutams abonentu apkalposanas centra par vienreizeju samaksu. GSM talrunis spej nodrosinat savienojumu vienlaikus ar vairakiem telefoniem. Uzsaktas sarunas laika talrunis signalize par nakamo ienakoso zvanu; ja nospiez attiecigo taustinu (ka kuram talrunim), tas savieno ar zvanitaju, nepartraucot ari ieprieksejo savienojumu. Un otradi: abonents sarunas laika var piezvanit vel kadam. Talak abonents, kurs savienots lidztekus ar diviem sarunu biedriem, var brivi parslegties no vienas sarunas uz citu vai ari izveidot ”konferenci” – sarunajas visi tris vienlaikus. Iszinas “Dialogs” No 2000. gada 1.junija LMT ieviesa jaunu pakalpojumu Iszinas “Dialogs”. Jums vairs nebus jaatceras komandas un kodi, lai uzzinatu norunato summu, savu rekina stavokli, sanemtu LMT jaunumus, nosutitu un sanemtu e-pasta zinojumu, nosutitu faksu un zinojumu uz peidzeri, nosutitu sev vai kadam citam LMT GSM abonentam zinojumu ar ieprieks noteiktu sanemsanas laiku, sanemtu informaciju par valutas kursiem, uzzinatu laika prognozi, varda dienas jubilarus un horoskopus, stradatu ar Mobilo e-pastu. Ka klut par “Dialoga” lietotaju? Lai izmantotu Dialogu, ir nepieciesams SIM Toolkit tehnologijai piemerots mobilais talrunis un speciala SIM karte. Sis kartes var iegadaties un pakalpojumu aktivizet visos LMT abonentu apkalposanas centros. Mobilais E-pasts Sanemiet e-pastu visur, kur darbojas mobilais talrunis! Jums nav jaatrodas pie datora, lai stradatu ar savu e-pastu. Ar Mobilo e-pastu: • mobila telefona signals informe, ka pastkastite ir jauna vestule. Displeja varat izlasit sutitaja e-pasta adresi, vestules tematu, un teksta sakumu; • varat izveleties jebkuru no sava e-pasta vestulem un izlasit to uz mobila talruna displeja; • ir iespejams paradreset ienakoso vestuli uz citu e-pasta adresi. Numura noteicejs Mobilais talrunis zina, kas mana zvana! Zvana pienaksanas bridi talrunis displeja uzrada zvanitaja numuru. Atkariba no talruna modela, lielaks vai mazaks skaits atbildeto un neatbildeto zvanu numuru saglabajas ari atmina. LMT Telefonpasts Ta saukta “pastkastite” ir vienkarsi abonenta numurs LMT centrale. Tas darbojas ka automatiskais atbildetajs, bet ir ertaks, jo neaiznem vietu un neprasa aprupi. Ja pasu mobila talruna abonentu nevar sazvanit, zvanitaji var atstat zinas telefonpasta kastite. Lai to veiktu, zvanitajiem nebut nav jazina pastkastites numurs, ja vien abonents savlaicigi bus paradresejis zvanus, kas adreseti mobilajam talrunim, uz pastkastiti. Ka paradreset zvanus? Paradresacijas rezims, kura zvanitaju savieno ar pastkastiti, ja abonenta mobilais talrunis ir izslegts vai atrodas arpus uztversanas zonas, uzstadams ar sadu taustinu secibu: GSM:**62*9XXXXXX# vai izveloties atbilstoso displeja komandu, NMT:*61*9XXXXXX# vai izveloties atbilstoso displeja komandu. Ka iekartot savu pastkastiti? Kad Jus piezvanisiet uz savu pastkastiti, ta izturesies pret Jums ka pret zvanitaju, kas velas atstat pazinojumu. Lai daritu zinamu, ka zvana pats saimnieks, partrauciet tas uzrunu, nospiezot ”#”, tad ievadiet paroli (tikko pieslegtas pastkastites parole ir “1111”) un atkal nospiediet ”#”. Telefonpasts pastastis, ka lietot pastkastiti, ka ierakstit savu uzrunu zvanitajiem (t.s. “izejoso pazinojumu”) un ka uzstadit pasa izraudzito paroli, kas nelaus Jums atstatos pazinojumus noklausities citiem. Ka lai zvanitaji atstaj pazinojumus pastkastite? Pec Jusu ierakstitas uzrunas atskanosanas telefonpasts palugs zvanitaju atstat pazinojumu. Ta ilgums nevar parsniegt vienu minuti. Uzrunai velams but isai un lietiskai. Ja Jums ir izdevigi, ka iespejamie zvanitaji katru reizi uzzina kaut ko par Jusu gaitam taja, laika, kamer neesat sazvanams, tad uzrunu var mainit. Sadas informativas uzrunas biezi vien loti sekme savstarpejo sazinasanos. Ja tas nav vajadzigs, tad varat ierunat savu sveicienu un turpmak to vairs nemainit. Ka noklausities pazinojumus? Jus piezvanisiet uz savu pastkastiti, partrauksiet savu uzrunu, nospiezot ”#”, un ievadisiet pasrocigi uzstadito paroli. Ja telefonpasts pats Jus sazvanis (sadu iespeju sniedz telefonpasta augstakais, t.s. pazinojumu vadibas limenis), tas pats ari lugs Jums ievadit paroli. Pec tam telefonpasts pateiks, cik jaunu pazinojumu ir ienacis, piedavas nospiest taustinu ”1”, lai noklausitos pirmo pazinojumu un pateiks, kas darams talak. Cik ilgi pazinojumi pastkastite saglabajas? Nenoklausitie – 5 dienas; Noklausitie, bet neizdzestie – 3 dienas. LMT WAP Lieto Internet bez datora! WAP (Wireless Application Protocol – bezvadu pielietojuma protokols) lauj ar sai tehnologijai piemerotu mobilo telefonu bez datora starpniecibas pieklut Internet tiklam. Taja atrodamo informaciju redzesiet uz sava telefona displeja. Lai Internet lappusi varetu lasit ar mobilu telefonu, tai jabut veidotai ipasa WML valoda (Wireless Mark-up Language). Tadel uz mobila talruna nevaresiet redzet tas Internet majas lapas, kas izveidotas HTML valoda. Kadas iespejas paver LMT WAP? LMT WAP lietotaji, neatrodoties pie datora, vares pieklut visam Internet WML lapam un WAP portaliem. Lai “serfosanu” padaritu ertaku, mobilaja talruni tapat ka datora ir iespejams izveidot “gratamzimes” Jusu iecienitakajam majas lapam. Piemeram, Jus varesiet uzzinat: • LMT abonentu apkalposanas centru adreses un darba laikus; • LMT viesabonesanas tarifus; • aviosabiedribu lidojumu sarakstus; • kinorepertuaru; • horoskopus; • sanemt zinas un informaciju par viesnicam; • izklaideties ar spelem. Ka klut par LMT WAP lietotaju? Lai izmantotu LMT WAP, nepieciesams WAP tehnologijai piemerots talrunis un pakalpojumu “Datu parraide” vai “Izejoso datu parraide bez datu numura” pieslegums. Sos pakalpojumus var pieslegt jebkura LMT abonentu apkalposanas centra vai pie LMT dileriem. Ka pieklut Internetam ar mobilu telefonu? Abonents aktivize talruna Internet pakalpojuma izvelni un veic iezvanisanos aktivizetaja majas lapa vai noraditaja adrese. Lai atvieglotu pakalpojuma izmantosanu un speciala formata lapu atrasanu, LMT zem adreses http://www.lmt.lv/wap/ piedava WML lapu tematisko katalogu. Iszinas Sis pakalpojums dod iespeju ar mobila talruna taustinu palidzibu nosutit rakstisku zinu uz otru mobilo talruni. Atskiriba no peidzeru pazinojumiem, iszinas ir pilnigi konfidencialas, turklat sarakste var but abpuseja. Pie kam, ja adresata talrunis zinas izsutisanas bridi ir izslegts vai atrodas arpus uztversanas zonas, iszina nepazud un tiek sanemta tiklidz atjaunojas sakaru iespeja. Katras zinas nosutisana maksa 7 santimus, taupibas tarifs – 5 santimi (8,26 / 5,9 santimi kopa ar PVN) Iszinu centra numurs ir +371 9202020. Iszina nekad nav anonima. Neatkarigi no ta, vai iszina tiek sutita uz talruni, e-pastu, peidzeri vai faksu, vienmer tiek uzradits sutitaja talruna numurs. Lidz ar to launpratiga izjokosana ar iszinas palidzibu nav iespejama. Zvanu paradresacija LMT abonents var paradreset ienakosos zvanus no sava mobila talruna uz jebkuru citu talruni, tiklab mobilo, ka fikseto. Tas veicams pastavigi, bez LMT palidzibas, vienkarsi nospiezot attiecigus taustinus. Zvani, kas paradreseti uz citu mobilo talruni vai pastkastiti, abonentam nemaksa neko. Par katru zvanu, kas paradresets uz fikseto talruni, abonents maksa, it ka pats butu uz so fikseto talruni zvanijis. Parasti uzstadama islaicigi, piemeram: • nakti, kad talrunis izslegts – uz majas talruni; • viesibas pirms akumulatora izladesanas – uz namateva talruni; • abu sistemu abonents, izbraucot uz laukiem, - no sava GSM uz NMT talruni. Pirms tam uzstaditie nosacijuma rezimi saglabajas atmina un pec paradresacijas atcelsanas automatiski atjaunojas. Pastavigu paradresaciju par vienreizeju samaksu var uzstadit ari LMT centrale pec abonenta pasutijuma. Sis pakalpojums lieti noder, kad abonentam ir jauns piesleguma numurs, bet daudzi vel censas vinu sazvanit pa veco: visus zvanus uz veco numuru paradrese uz jauno. GSM sistemas iespeja - Sunas Info Mans talrunis ir ari kompass! Katrs talruna lietotajs pats var aktivizet so iespeju sava talruni. Ja sunas info ir ieslegts, talruna displeja paradas tas sunas nosaukums, kura talrunis tobrid atrodas un darbojas. Tas nozime, ka LMT parklajums it ka butu sadalits neskaitamos mazos kvadrantos. Dazadu razotaju un dazadu modelu talruniem sunas info ieslegsana atskiras: visvieglak to lietot ar Nokia razotajiem talruniem, bet daudzi, ipasi vecaki talruni, vispar neuztur sunas info iespeju. Sunas info patere mazliet vairak akumulatora resursu, tadel var saisinat talruna darbibas laiku gaidisanas rezima. Jauna iespeja LMT palidzes labak apkalpot abonentus, ja, piemeram, zvanot uz diennakts informacijas talruni 8000076, zvanitajs zinas tas sunas nosaukumu, kura tobrid atrodas, piemeram, Liepaja 33, Liepaja 122 Grobina 12, Riga 396, utt. Ankesu rezultati Musu aptauja piedalijas 76% LMT GSM klienti un 24% Baltcom GSM klienti. No tiem viriesi bija 75%, sievietes – 25%. Izstradajot so kursa darbu, mes atklajam, ka Latvijas mobilo sakaru operatori piedava diezgan daudz pakalpojumus, piemeram, numura noteicejs, mobila banka, telefonpasts u.c. pakalpojumi. Izanalizejot ankesu rezultatus, (skatit pielikuma Nr.1) atklajam, ka visbiezak izmantotais pakalpojuma veids ir numura noteicejs(90%), iszinas (83,75%), un “Logo Tavam talrunim” (48,75%), zvanu paradresacija (47,50%), mobilais e-pasts (25%), lidzsavienojums (20%), mobila banka (17,50%), WAP (12,50%), telefonpasts (10%) un SMS chats (2,50%). Ar ankesu palidzibu mes salidzinajam abus Latvijas mobilo sakaru operatorus – LMT GSM ar Baltcom GSM (skatit pielikuma Nr.2). Tika salidzinati operatoru tarifi, norekinu sistema, parklajums, apkalposanas kvalitate, sakaru kvalitate un pakalpojumu klasts. Katrs no nosauktajiem kriterijiem tika vertets piecu ballu sistema. LMT GSM klienti augstako novertejumu pieskirusi pakalpojumu klastam (4,18 balles), tad seko sakaru kvalitate (3,97 balles), apkalposanas kvalitate (3,87 balles), parklajums (3,80 balles), norekinu sistema (3,72 balles) un tarifi (3,02 balles). Izanalizejot LMT rezultatus, var secinat, ka kompanijai lidz pilnibai ir diezgan talu, un vajadzetu padomat par tarifu samazinasanu. Baltcom GSM klienti augstako novertejumu pieskirusi tarifiem (3,63 balles), tad seko apkalposanas kvalitate (3,53 balles), norekinu sistema (3,753 balles), pakalpojumu klasts (3,37 balles), sakaru kvalitate (3,26 balles) un parklajums (3,05balles). Tarifiem ir augstaks novertejums, jo, salidzinajuma ar LMT, tas ir zemaks, bet atskiriba nav liela. Vislielaka atskiriba starp abam kompanijam ir pakalpojumu klastam (0,81 balle) un parklajumam (0,75 balle) par labu LMT. LMT sava zina var uzskatit ari par monopolistu, jo si kompanija uztur augstos tarifus parklajuma del – tas aptver ieverojami lielaku teritoriju neka konkurenti (Baltcom aptver tikai Latvijas lielakas pilsetas). No iegutajiem rezultatiem var secinat, ka LMT gandriz visos kriterijos parspej Baltcom, tikai atpaliekot tarifos. Aptaujato cilveku vidu lielaka dala (65%) bija studentu (skatit pielikuma Nr.3), jo vairums musu pazinu ir studenti, kas labprat aizpildija anketas bez liekiem jautajumiem un ar lielu izpratni, jo “tads tadu saprot”. Tas ari izskaidro to , ka liela dala aptaujato ir vecuma grupa lidz 20 gadiem (38,75%) un grupa no 21 – 25 gadiem (35%) (skatit pielikuma Nr.4). Var pat teikt, ka mes esam izpetijusi mobilo telefonu lietotajus – studentus. Musuprat, ja aptaujato vidu vairak butu bijusi cilveki no vecuma grupam 26 – 30 gadiem, 31 – 35 gadiem un 36 – 45 gadiem, tad aptaujas rezultati butu atskirigaki. No ieprieksmineta var secinat, ka mobilie telefoni studentu vidu ir populari. Mus parsteidza rezultati, kas ieguti no jautajuma par menesa ienakumiem (skatit pielikuma Nr.5). Izradas, ka Latvijas studentiem ir diezgan lieli menesa ienakumi : 30% aptaujato pelna virs 150 Ls, tad 27,50 % pelna 51-100 Ls, 26,25% - lidz 50 Ls. Vismazak – 16,25% aptaujato pelna 101 – 150 Ls. Tagad par rezultatiem, kas ieguti no tresa jautajuma, kas ir par mobilo telefonu pielietojumu (skatit pielikuma Nr.6). Ir redzams, ka vienlidz vienadi mobilais telefons tiek pielietots “tikai privatajam vajadzibam” un “vairak darba neka privatajam vajadzibam”(25%). Nedaudz mazak(21%) mobilo telefonu lieto “vairak privatajam neka darba vajadzibam”, un visvairak (29%) mobilo telefonu lieto “vienadi darba un privatajam vajadzibam”. 7. jautajuma, kas ir par rekinu apmaksu, rezultati redzami 7. pielikuma. Seit redzams, ka 70% aptaujatie savus mobilo telefonu rekinus apmaksa pasi, 11% - dalu pasi , dalu cita persona, 10% - cita persona un 9% - darba devejs. 6. jautajums bija par to, vai Latvija vajag treso mobilo sakaru operatoru. Vairums respondentu atbildeja, ka vajag, pamatojot to ar konkurences palielinasanos, ka rezultata pazeminasies tarifi, palielinasies pakalpojumu kvalitate un klasts, un klienti tikai iegus. To, ka nevajag treso mobilo sakaru bija atzimejusi ieverojami mazak aptaujato, nepamatojot savu atbildi. Bija ari jautajums par to, kas neapmierina mobilo sakaru operatoru darbiba. Aptaujatos neapmierina cena (vairuma LMT), parklajums. Kadu respondentu neapmierinaja ari apkalposana (Baltcom), ka ari vienam aptaujatajam ir bijusi kluda aprekinos (LMT). Tagad nedaudz savas domas. Mes domajam, ka treso mobilo sakaru operatoru vajag noteikti, jo konkurence klientiem vienmer dod labumu, kas ari noteikti veicinatu plasaku parklajumu, kas, musuprat, pagaidam ir nepietiekams. Ar siem vardiem mes gribetu beigt savu pirmo kursa darbu ekonomikas koledza. Izmantotie informacijas avoti • LMT GSM informativie bukleti; • Baltcom GSM informativie bukleti; • internets – www.lmt.lv Saturs IEVADS 3 LIZINGA VESTURE 6 LIZINGA KLASIFIKACIJA PEC VEIDIEM 9 A) FINANSU LIZINGS 9 B) OPERATIVAIS LIZINGS 10 LIZINGA DARIJUMU BUTIBA UN LIZINGA IPATNIBAS 12 LIZINGA TIESISKAIS NODROSINAJUMS 15 TIRGUS SITUACIJA 17 NAKOTNES PERSPEKTIVAS 19 LIZINGA NOFORMESANA 21 A) LIZINGA NOFORMESANAS NEPIECIESAMIE DOKUMENTI. 21 B) PROCENTU APREKINASANA. 22 C) GADA SADARDZINAJUMS. 23 PIELIKUMI 25 IZMANTOTA LITERATURA 26 ? Ievads Latvija lizings ka finansu pakalpojums plasi pazistams nu jau aptuveni tris gadus. Domajams, ka lielai dalai sabiedribas patlaban ir izveidojies prieksstats par to, kas isti slepjas zem sa angliska terrnina, proti, nomas. Vel aizvien pastav viedoklis, ka latviesiem ir psihologiskas problemas ar "dzivi uz parada", tadel izskirsanas par lizinga vai kredita izmantosanu var but apgrutinata. Tomer nekas neliecina par labu sadu uzskatu aizstavjiem. Rupiga savu ienemumu stavokla apzinasana un izvertesana vel nenozime psihologisku nepilnvertibu. Ka jau minets, lizings gust aizvien plasaku popularitati, un pie normaliem valsts ekonomiskas attistibas tempiem sads process turpinasies. Ar katru gadu Latvija pieaug interese par lizinga operacijam, turklat loti strauji. Ar lizinga starpniecibu tiek iegadatas ekas, buves, transportlidzekli, datori, sadzives tehnika u.t.t. Lizinga darijumi klust arvien popularaki, nesot ienakumus lizinga devejiem un nodrosinot lizinga sanemejus ar nepieciesamo mantu sava biznesa veiksanai vai sadzives problemu atrisinasanai. Tacu joprojam lielaka dala klientu ir juridiskas nevis fiziskas personas. Iemesls ir fizisko personu lidz sim ne parak augstie ienakumi un nezina par to, vai bus iespejams visu liguma laiku saglabat augstos ienakumus. Tacu pedeja laika situacija nedaudz mainas, palielinoties fizisko personu noslegto ligumu ipatsvaram. Turklat, palielinoties konkurencei lizinga sabiedribu starpa un paletinoties finansu resursiem, tiek samazinata automasinu lizinga bazes procentu likme, ta padarot to pieejamaku Latvijas iedzivotajiem. Ir prognoze, ka sada bazes procentu likme varetu stabilizeties, un lizinga sabiedribas arvien vairak saksot konkuret sava starpa nevis ar zemakam procentu likmem, bet gan ar lizinga noformesanas procesa vienkarsosanu un atrumu. Par bazes procentu likmju iespejamo stabilizaciju liekot domat fakts, ka sis likmes Latvija ir jau loti pietuvojusas Igaunijas procentu likmem, un Igaunija lizinga tirgus ir daudz attistitaks un stabilaks neka Latvija. 1. Lizings ir finansejuma veids, kura procesa lizinga nemejs iegust lizinga objektu, par kuru ir samaksajis lizinga devejs. Lizinga gaita lizinga nemejs norekinas ar lizinga deveju par aizdoto naudu (maksa procentus) un atkariba no lizinga veida maksa amortizacijas maksu vai izpirkuma maksu. 2. Lizinga nemejs ir persona, kas iegadajas lizinga objektu un maksa ikmenesa maksu, kas sastav no amortizacijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksajumiem (komisijas maksas, papildus maksajumi, soda naudas utt.). 3. Lizinga devejs ir lizinga firma. 4. Lizinga objekts ir tas prieksmets (piemeram masina, dzivoklis, iekartas u.t.t.), ko lizinga nemejs lieto un maksa par to lizinga devejam. 5. Lizinga maksa (tiek saukta ari par nomas maksu, izpirkuma maksu, lizinga maksajumu un tamlidzigi) ir maksa, ko lizinga nemejs maksa lizinga devejam katru menesi (vai ceturksni) un ta sastav no lizinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespejams, citiem maksajumiem. Ir dazadas metodes, ka tiek aprekinata lizinga maksa, un, atkariba no tas, lizinga maksa var but nemainiga visu lizinga periodu vai ari mainities atkariba no klienta prasibam. 6. Lizinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazinata lizinga objekta nenomaksata summa (citiem vardiem sakot, ta ir lizinga nemeja parada atmaksa lizinga devejam). 7. Lizinga objekta nenomaksata summa ir ta lizinga objekta dala, par kuru lizinga nemejs vel nav norekinajies lizinga devejam (t.i summa, kuru lizinga nemejs vel ir parada lizinga devejam). Aprekinamo procentu lielums ir tiesi atkarigs no sis summas (jo lielaka summa, jo lielaks procentu maksajums). 8. Procenti tiek aprekinati no lizinga objekta nenomaksatas summas par realo aizdevuma periodu (vairuma gadijumu menesi). 9. Liguma komisijas maksa ir komisijas maksa par lizinga liguma sastadisanu, lietas izskatisanu un administrativo proceduru veiksanu. 10. Gada sadardzinajums (reizem nekorekti saukts ari par lizinga procentu, kaut gan lizinga procenti pec butibas ne ar ko neatskiras no parastiem kreditprocentiem) ir procentuali izteikta summa, ko lizinga nemejs parmaksa par lizinga objektu, t.i. 5% gada sadardzinajums nozime, ka lizinga nemejs katru gadu parmaksas 5% no sakotnejas lizinga (aizdevuma) summas.? Lizinga vesture Lizings ir jauna paradiba ekonomika - musdienu izpratne, tas dzimis 1952. gada Amerika, lai gan jau senaja sumeru valsti un Venecija, ka Otra pasaules kara laika ASV pastaveja kaut kas lidzigs (lendlize). Sakotneji, kad ASV tika izveidota pirma lizinga sabiedriba, pec valsti pastavosajiem likumiem bankam ar to nodarboties bija aizliegts. Kad lizinga ideju parnema citas valstis, piemeram, Kanada, tur ar to nodarbojas tiesi bankas, jo , lai to daritu, ir vajadzigi brivi lidzekli, un to visvairak, protams , ir bankam. 1962. gada ari ASV valdiba atlava savas valsts bankam sniegt lizinga pakalpojumus. Kops sa laika lizinga ideju parnemusi Eiropa, Afrika, Australija, Japana, Kina, kur izveidotas lizinga orgsnizacijas velak apvienojusas Pasaules Lizinga padome. Eiropas Lizinga federacija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200 asociacijas un sabiedribas. Bijusi PSRS pirmoreiz ar lizingu saka nodarboties 1989. gada , lai no Rietumu valstim sanemtu modernas iekartas rupniecibai. Ari Rietumi pec politiskajam parmainam Austrumeiropa 80. gadu beigas un 90.gadu sakuma bija loti ieintereseti ienakt Austrumu tirgu, tapec 1993.gada Amsterdama notikusaja konference par lizinga attistibas iespejam savas valstis runaja Rumanijas, Ungarijas, Polijas u.c. bijuso socialistisko zemju parstavji. Latvija lizings tolaik vel bija tikai aizmetni. Lizinga pirmsakumi Latvija pec neatkaribas atgusanas meklejami laika no 1992. lidz 1993. gadam, kad lizinga darijumus neatkarigi cita no citas saka piedavat Baltijas Tranzitu banka, Rigas komercbanka un "Parekss" banka. Sis pakalpojums toreiz tika piedavats galvenokart juridiskam personam, uznemumiem nepieciesamo razosanas iekartu iegadei. Pirma patstaviga lizinga sabiedriba Latvija tika nodibinata 1995. gada vidu, un ta bija Igaunijas kompanijas "Hansa Leasing" meitas uznemums SIA "Hanza lizings". Pakapeniski veidojas ari citas lizinga firmas, parsvara - banku meitas uznemumi. Paslaik Latvija darbojas vairak neka divdesmit uznemejsabiedribu, kuras piedava lizinga pakalpojumus. Nozimigakas no tam apvienojusas Latvijas Nacionalaja lizinga deveju asociacija (LNLDA). Apvienosanas merkis, ka tas parasti ir lidzigos gadijumos, ietver interesu parstavniecibu un darbibas koordinaciju. Asociacijas galvenais uzdevums ir izstradat kopigas lizinga attistibas programmas, iesaistities normativo dokumentu izstradasana lizinga joma. Patlaban asociacija ietilpst 11 lizinga sabiedribas un 7 bankas, kas nodarbojas ar lizinga pakalpojumu sniegsanu. Starp tam "Hanza lizings", "Parekss" banka un "Parekss lizings", Unibanka un "Unilizings", Baltijas Tranzitu banka, Rigas komercbanka un citas. Pedejos gados LNLDA ir pilnveidojusi savu darbibu, kas sakotneji neizcelas ar nozimigam aktivitatem. 1997. gada notikusi asociacijas biedru sastava sakartosana, pilnveidota strukturala uzbuve. Efektivakai darba organizacijai izveidotas vairakas darba grupas, kuras veido specialisti no lizinga kompanijam, kas nodarbojas ar konkretiem jautajumiem, piemeram, statistikas, informativi metodiska darba grupas. Pastav ari atseviska darba grupa, kas nodarbojas ar lizingdeveju negativas pieredzes apkoposanu jeb ta saucama melna saraksta izveidi. Papildus citam aktivitatem tiek rikoti informejosa rakstura seminari, veidoti un uztureti kontakti ar radniecigam organizacijam vairakas arvalstis, to starp ar Krievijas, Ukrainas, Polijas, Igaunijas asociacijam, ari ar Zviedrijas Finansu namu asociaciju. Nodibinatas lietiskas attiecibas ar apvienibam, kas liela mera saistitas ar lizinga pakalpojumu izmantosanu - Latvijas Pilnvaroto autotirgotaju asociaciju un Latvijas Apdrosinataju asociaciju. LNLDA uztur ari regularus kontaktus ar Eiropas Lizinga deveju asociaciju federaciju "Leaseurope", tadejadi asociacijas riciba ir dati par lizinga tirgus stavokli Rietumeiropa. Latvija ir speka Otavas konvencija par starptautisko finansu lizingu, kas nodrosina starpvalstu lizinga darijumu iespejas. Lizinga klasifikacija pec veidiem Lizinga pakalpojumi pamata iedalami divos veidos - finansu un operativais lizings. Finansu lizings (saukts ari par nomu ar izpirkumu, kapitala nomu vai finansu nomu), tiek saukts ari vienkarsi par lizingu un ir visizplatitakais lizinga veids Latvija uz doto bridi. Saja gadijuma lizinga nemejs sedz visas izmakas saistitas ar lizinga objekta ekspluataciju, un, protams, patur visu pelnu ko gust ekspluatejot so lietu vai objektu. Nokartojot visus maksajumus lizinga nemejs klust par lizinga objekta ipasnieku. Operativais lizings (saukts ari par nomu) ir raksturigs ar to, ka lizinga objekts lizinga periodam beidzoties nepariet lizinga nemeja ipasuma, bet gan paliek lizinga deveja ipasuma, t.i. lizinga nemejs nem objektu tikai lietosana. a) Finansu lizings Var tikt izmantots dazadu objektu iegusanai. Razosanas iekartas, autotransports, datori un biroju aprikojums ir tradicionalakie. Termins, uz kadu objekts tiek nodots lizinga, parasti ir atbiloss ta amortizacijas raditajiem. Prieksroka tiek dota jaunam iekartam automobijiem u. c.), morali un fiziski novecojusas tehnikas iegadei lizinga kompanijas lidzeklus pieskir nelabprat. Izvertejot finansu resursu pieskirsanu, tiek nemti vera vairaki faktori. Lizinga deveju labvelibu vieglak iegut ir uznemumiem ar attistibas tendencem un progresejosiem izaugsmes raditajiem. Uznemuma vadibai jabut precizai izpratnei par uznemuma finansialo stavokli, iespejam un realiem nakotnes planiem. Svarigi, lai menesa apgrozijums parsniegtu lizingam nepieciesamo finansu apjomu. Uzticibu bus gruti iegut ari tikko dibinatam uznemumam bez darbibas pieredzes - tadai var rasties vismaz pusgada garuma. Tacu kopuma lizinga deveji neizvirza dzelzainus kriterijus un nepieprasa papildu garantijas, jo lizinga objekts lidz liguma termina beigam ir to ipasums. Tadejadi uznemumam nav skerslu, balstoties uz esosajiem aktiviem, izmantojot lizingu, vienlaikus pretendet, piemeram, uz inkas kreditu. Finansu lizings paver iespeju uznemumam rast finansejumu fiksetiem aktiviem 70-85% apmera. Ta atbrivojas resursi tekoso rekinu apkalposanai, apgrozijuma limena saglabasanai un uznemuma attistibai. Japiebilst, ka izmantot finasu lizingu nozime nodrosinaties pret inflaciju, jo veicamie maksajumi ir fikseti un naudas vertibas krisanas tos neietekme. Tas ir loti butisks arguments par labu lizinga izmantosanai. Atsevisks savdabigs finansu lizinga paveids ir ta saucamais atgriezeniskais lizings. Saja gadijuma lizinga objekta ipasnieks sakotneji ir lizinga nemejs. Objekts tiek pardots lizinga devejam, bet pec tam atpirkts, veicot pakapeniskus maksajumus. Tada veida iespejams iegut realu apgrozamo lidzeklu papildinajumu. Tas ir ari izdevigak, neka iekilat objektu, jo saja gadijuma notiek ipasumtiesibu pareja un tadejadi lielakas ir apgrozamas summas. Finansu lizingu piedava visas Latvijas lizinga kompanijas. b) Operativais lizings Sis jedziens faktiski nozime ilgtermina nomu. To visbiezak izmanto autotransporta un datoru lietosanas finansejumam. Jaatzime, ka operativa lizinga izmantosana, analogiski finansu lizingam, palidz saglabat vienmerigu apgrozama kapitala plusmu uznemuma bez krasiem izdevumiem nepieciesamas tehnikas iegadei. Tas dod iespeju lietot modernu tehniku, lizinga termina beigas to nomainot pret vel modernaku. Ja nomatais objekts lietosanas laika tomer kluvis tuvs un nav velesanas no ta skirties, pastav iespeja izpirkt to par atlikuso vertibu. Ir iespejams ari atdot nomato objektu pirms paredzeta termina, ja gribas tikt pie vel jaunaka un modernaka. Latvija tiek piedavats ari tads operativa lizinga paveids ka pilnas apkalposanas lizings, kas nozime, ka lizinga liguma darbibas laika lizinga devejs gada par objekta, saja gadijuma - transporta lidzekla, iegadi, apdrosinasanu, organize tehnisko apkalposanu un nepieciesamos remontus. Lietota objekta turpmakais liktenis pec lizinga liguma termina beigam paliek lizinga deveja kompetence. Iespejama ta talaka izmantosana, iznomajot citiem klientiem, vai cits risinajums. Piemeram, atbilstosa liguma gadijuma starp lizinga kompaniju un autotirgotaju lietota automasina var nonakt atpakal autotirgotaja ipasuma, kas ar to talak rikojas pec saviem ieskatiem. Operativa lizinga ligumi tiek slegti uz laika periodu, kas ir isaks par objekta pilnas amortizacijas terminu. Sada politika dod iespeju lizinga devejam nodot to lietosana vairakkart. Latvijas sabiedriba pagaidam vel nav lidz galam izpratusi sada veida finansu pakalpojuma sniegtas iespejas. Ar operativa lizinga palidzibu iespejams nodrosinat augstu materiala komforta limeni, pastavigi lietojot jaunas vai gandriz jaunas preces, maksajot tikai nelielu dalu to patiesas vertibas. Ka jau ierasts, Rietumos si iespeja izprasta jau sen, operativa lizinga ligumu skaits tur vairakkart parsniedz finansu lizinga izmantosanas gadijumos.? Lizinga darijumu butiba un lizinga ipatnibas Sodien likums trakte lizingu ka nomu ar izpirkumu. Tacu patiesiba lizings butiski atskiras no nomas. Lai nomatu nepieciesama so prieksmetu esamiba. Bet nevienai lizinga kompanijai, nevienai bankai, kas nodarbojas ar lizinga operacijam, nav noliktavu, un ta netur pie sevis nedz automasinas, nedz razosanas, nedz ari kadas citas iekartas. Un, tatad, nevar nodot noma sos prieksmetus citai personai. Bankai vai lizinga kompanijai ir tikai nauda. Un par so naudu tas iegadajas klientam nepieciesamo lietu. Bet ipasuma tiesibas uz nopirkto lietu paliek bankai vai lizinga kompanijai tiesi tas ir si ipasuma ekonomiskie ipasnieki, tapat ari ka naudas ekonomiskie ipasnieki. Un tikai pec tam iestajas nomas moments. Lai klients varetu izmantot vinam nopirkto lietu, lizinga kompanija vai banka nodod to klientam noma (lietosana). Un nem no klienta procentus par lizinga aizdevumu. Piemeram, ja mes tadejadi meginasim izprast lizinga jedzienu, tad nevares traktet lizingu parak primitivi - “noma ar izpirkumu”. Tiesi tapat lizingu nevaretu saukt par “pirkumu ar atliktu maksajumu”. Nederes ari nosaukums “aizdevums” , tapec ka tas nav kredits tira veida. Butiba lizings ir finansu noma (ja jau gribam piesaistit formulejumu nomai). Nevis lietu noma , bet gan finansu noma, kas iegulditas preksmeta. Ja sadu lizinga jedzienu mes varesim izmantot , tad uzreiz sapratisim, kas ir investiciju vai kapitala lizings, kas virzits uz to , lai attistitu razosanas aparatu var attistit ari valsts uznemumos, komunalaja saimnieciba un socialaja sfera… Lizinga devejs noperk attiecigo lizinga darijuma objektu sava ipasuma un atdod to lietosana lizinga nemejam, pedejais savukart veic pakapeniskus maksajumus, norekinoties par iespeju lietot sev nepiederosu preci. Jaatzime, ka lizings nebut nav tikai noma ar izpirkumu, lizinga objektam parejot lietotaja ipasuma pec liguma paredzeta termina beigu iestasanas. Ta var but ari vienkarsi noma, respektivi, lizinga objekts, ligumam beidzoties, paliek lizinga deveja ipasuma. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situacijai un pieaugot cilveku maksatspejai, lizinga pakalpojumi iegust aizvien lielaku popularitati. To izmantosanai nepieciesams noturigs finansialais stavoklis, un jabut stabilam ienemumu limenim. Taja pasa laika ienemumu summam nau jabut astronomiskam. Galvenais prieksnoteikums ir stabilitate. Protams, retais uznemtos apgalvot, ka sabiedriski ekonomiska situacija Latvija ir stabila un nesatricinama, tacu pozitivas attistibas tendences ir noverojamas. Pavisam nesen to apliecinaja valsts statistikas komiteja, nakot klaja ar datiem par nacionala kopprodukta stabilo pieaugumu. Ar katru gadu pieaug ari lizinga pakalpojumu izmantotaju skaits, kas liecina par labu ieprieksminetajam. Ja uznemejs sanemtu kreditu par iekartas iegadi arzemes, tad vinam butu daudz problemu. Iekartas iegades gadijuma uz lizinga noteikumiem caur banku, uznemejam ir viena rupe - sanemt izmantosanai iekartas, kuras iepirka banka pec vina pasutijuma un jau ir piegadata uz vina uznemumu. Kas attiecas uz lizinga prieksrocibam salidzinot ar kreditu, kurs sanemts par tas pasas aparaturas iegadi, tad tas ir acim redzamas. Piemeram, lizinga liguma termins ir garaks, neka kredita liguma termins. Pie tam nav vajadzigs daudzkartejs aizdevums, neka pie kredita sanemsanas. Iekartas iegades un finansesanas jautajums risinas pats par sevi. Pie tam, lizinga procentu likme ir zemaka neka kreditam, bet maksajumus var veikt maksas forma un pakalpojumu veida. Pardosanas gadijuma - norekinasanas tikai ar naudu, bet norekinasanas momenta ar banku, iekartas tirgus cena pieaug, bet lizinga izdevumus izskata ka tekosas izmaksas. Lizings atlauj izmantot pamatlidzekli kopa ar atbrivosanu no iekartas vertibas pilnas apmaksas. Bet norekini ar banku vai lizinga kompaniju var veikt pec ipasas shemas (ar avansu, ikmenesa, ikceturksna u.t.t.). Lizingam ir ari trukumi. Ja iekarta ir panemta uz finansu lizingu un vina ir ar laiku novecojusi lidz lizinga liguma darbibas beigsanai, bet lizinga nemejs turpina maksat nomas maksajumus lidz kontrakta beigam. Operativa lizinga gadijuma novecojusas iekartas risks ir nomas devejam, kuram janem lielu maksu no lizinga nemeja. Vel viens finansu lizinga trukums ir tas , kas gadijuma kad iekarta iziet no rinda, maksajumi notiek noteikta laika, neatkarigi no iekartas stavokla. Ja lizinga objekts ir liels vai unikals objekts, tad sakara ar lielu darbu vajadzigi daudz laiku un lidzeklu. Lizinga tiesiskais nodrosinajums Uz dotu bridi Latvija trukst atbilstigas likumdosanas, kas balstita uz starptautiskiem standartiem, pirmam kartam, taja dala, kas skar nodoklu likumdosanu. Tapec, ka izejas punkts butu jasasniedz viennozimiga izpratne jautajuma: kas ir lizings - finansu noma vai nomas pakalpojumi? Atkariba no ta noskaidrosies jautajums : vai butu jaaprekina pievienotas vertibas nodoklis (PVN) lizinga procentiem. Ka jau ieprieks pieminejam, lizings ir noma ar izpirkuma tiesibam , kas apliekama ar PVN . Un , tatad galvena pateretaja lizinga maksajumiem butu jabut par 18% lielakiem. Ta pec likuma . Tacu prakse rodas dazadi skaidrojumi. Piemeram, Latvijas Banka apluko to no sava skatpunkta. Ja operaciju veic banka , tad , atbilstigi likumam, kredita procenti nav apliekami ar nodokli. Ja lizingu veic lizinga kompanija,tas tiek uzskatits par nomu. Tatad, atbilstigi likumam nomas procenti apliekami ar nodokli. Tas ir , iznak, ka bankas un lizinga kompanijas nostaditas dazados apstaklos.Un , ja jau lizingu sauc par finansu jomu un uzskata, ka ta ir noma ar izpirkuma tiesibam , kas paredz 18%-igu PVN nomaksu par lizinga procentiem - lai ta butu, bet lai si formula tiktu attiecinata uz visiem, nevis tikai izveles kartiba. Dabiski, bankas taja nebus ieinteresetas. Un tas novedis lidz tam, ka tam naksies no kopeja banku biznesa izdalit atseviskas lizinga kompanijas. Ja visi likumdeveji saks domat , ka lizings ir finansu noma, tad nepiciesams apstiprinat ar likumu, ka lizinga procenti netiek aplikti ar PVN . Un , tadejadi, visas lizinga kompanijas un bankas tiks nostaditas vienados apstaklos. Otrais moments: jalikvide divkarsas nadoklu apliksanas problemu un jaievies skaidribu atgriezeniska lizinga atspogulosanas uzskaite. Atgriezeniskais lizings ir viena no finansu lizinga formam, kuras gadijuma lizinga objekta pardevejs un lizinga sanemejs ir viena un ta pati persona. Kompanija nomaksa nodokli , ari klientam janomaksa PVN. Kad lizinga prieksmets atgriezas pie lizinga sanemeja , pedejais atdod naudu ar atliktu maksajumu, atkal nepieciesams noksat nodokli. Tas ir , seit rodas dubultas nodaklu apliksanas bistamiba. Un tresais moments. Likumdosana precizi janosaka: kas apliekams ar nodokli, kas ir un kas nav ipasums , vai noticis , vai nav noticis pirksanas priekseta pirkums. Visam jabut precizi noteiktam, lai nerastos dazadi skaidrojumi. Tirgus situacija Lidz 1995. gadam dati par lizinga tirgus apjomu Latvija netika apkopoti. 1996. gada kopejais tirgus apjoms veidoja ap 20 miljonus latu. 1997. gada notika straujs kapums, un gada beigas tirgus apjomu LNLDA eksperti verteja uz aptuveni 70 miljoniem latu. Sads straujs kapums skaidrojams ar visparejas ekonomiskas situacijas uzlabosanos un banku krizes parvaresanu, un arvalstu, konkreti - igaunu, lizinga kompaniju ieklausanu Latvijas tirgu. Igauni ienaca ar saviem , zemakiem lizinga procentiem, kas pamudinaja ari vietejos lizinga devejus samazinat procentu likmes. Tadejadi videjas lizinga procentu likmes dinamika ir sada: 1996.gada - 20-13% 1997.gada - 16-12% 1998.gada - 15-11% Lizinga procenti un termins ir tiesi saistiti ar lizinga objektu. Automasinu lizinga videjais ligumu termins ir 3-5 gadi ar videjo procentu likmi - 12%. Nekustama ipasuma lizinga termins ir 10 gadi , procentu amplituda svarstas 12-15% robezas. Sadzives prieksmetu lizinga termini parasti neparsniedz vienu gadu. Popularakie lizinga objekti ir razosanas iekartas un autotransports, kas aiznem 50% un 30% tirgus atbilstosi (pielikums2). Tas ir apliecinajums razosanas attistibai un tadejadi ari ekonomiskajai augsupejai. Par individu labklajibas limena celsanos liecina vieglo automasinu iegades pieaugums. Pagaidam salidzinosi neliels ir lizinga darijumu apjoms nekustamo ipasumu tirgu , kas izskaidrojams ar lielaku nepieciesamo naudas lidzeklu daudzumu un relativi sarezgitakiem lizinga noformesanas prieksnoteikumiem. Tiek finanseta, piemeram , tikai privatipasuma esosu dzivoklu iegade , svariga nepieciesamiba ir ieraksts zemes gramata. Savukart majas uz lizinga nosacijumiem pagaidam var iegadaties visai ierobezots personu skaits. Aplukojot Baltijas tirgu, jamin , ka Igaunijas lizinga tirgus kopapjoms, pec ekspertu datiem sastada virs 200 miljoniem ASV dolaru un no lielako kompaniju pieciniekam cetras ir ari Latvija pazistamas - Hansa Liising, Uhispanga Liising, Hoiupanga Liising, Tallinna Panga Liising. Lietuva savukart tirgus apjoms ir aptuveni 34 miljoni ASV dolaru, un lielakas kompanijas - Vilnius Bankas Lizingas un Hanza Lizingas(pielikums1). Lizinga portfelis 8 lielakajas Latvijas bankas 1997.gada bija sekojoss: Hanza lizing 19 milj. latu Zemes Banka 24 milj. latu Hansabank-Latvija 23.5 milj. latu Baltijas Tranzitu Banka 21.2 milj. latu Investiciju banka 17 milj latu Saules banka 17 milj.latu Krajbanka 16.9 milj.latu Hipoteku un zemes banka 13 milj.latu.? Uz dotu bridi 90% lizinga pakalpojumu tirgus sastada finansu lizings. Operativu lizingu pagaidam piedava tikai atseviskas Latvijas finansu institucijas, piemeram, Latvijas industriala lizinga sabiedriba, Hanza lizings, Parekss lizings. Nakotnes perspektivas Paredzams, ka sogad turpinasies lizinga tirgus apjoma pieaugums, varbut vairs ne tik straujs ka pern, bet stabili augoss. Kompaniju parstavji ir vienispratis, ka pieaugs uz lizinga noteikumiem iegadato automobilu skaits. Gaidama ari nekustama ipasuma tirgus aktivizesanas. Butu jasakas pagaidam mazpopulara operativa lizinga izmantosanas procentualajam kapumam. Bankas nodarbojas ar finansu lidzeklu vai vertspapiru izvietosanu, vai nu izsniedzot kreditus, vai sledzot lizinga ligumus. Ka liecina Londonas Lizinga asociacijas dati, lizinga tirgus tuvinas vertspapiru tirgum. Bankam ir loti izdevigi izvietot lidzeklus ar lizinga starpniecibu vairaku iemeslu del, izsniedzot naudas kreditu, kreditlidzekli biezi vien netiek izlietoti paredzetajam merkim. Ari gadijuma, ja ir kila, ta ir gruti istenojama , bet iegutie lidzekli nesedz kredita apjomu. Lizings bankai ir izdevigs un dross lidzeklu ieguldisanas veids , jo sis ieguldijums paliek bankas ipasuma un kontrole tik ilgi , kamer klients ir pilniba norekinajies. Tas ir sava veida precu kredits, turklat banka klientam perk tikai tadas iekartas , kas ir pieprasitas, - unikalas , tikai vienam klientam vajadzigas iekartas nez vai tiks pirktas, jo tas ir liels risks. Ta ka bankai lizings ir mazak riskants, banka var pazeminat lizinga procentu - tas var but pat par 30-40 % zemaks neka naudas aizdevumam. Turklat ar lizingu klients vienlaikus atrisina gan kredita atgusanas , gan iekartas iegades jautajumu. Banka ,iegadajoties klientam vajadzigo iekartu, aizsarga vinu no krapniekiem un apmanisanas , garantejot kvalitativas, ne dargas, ar garantiju nodrosinatas preces iegadi jo ta pati ir ieintereseta nopirkt sadu iekartu. Nereti arzemju partneri pieprasa ieprekseju apmaksu - pat 3-4 menesus, tadejadi iegustot klienta naudu , ko saja laika var bez maksas apgrozit. Izmantojot bankas lizinga pakalpojumus, prieksapmaksa ir izslegta, apmaksu parasti veikta pec akreditiva. Klients , neieguldot nekadus lidzeklus, sanem nopirkto ipasumu lietosana un , to darbinot, gust pelnu , pakapeniski samaksa bankai ta vertibu un lizinga procentus un iegust to sava ipasuma. Janem vera ari tas, ka klients musu apstaklos nevar sanemt ilgtermina kreditu - parasti kredittermins 3-12 menesi. Lizinga veida sadu precu kreditu var sanemt uz 4-5 gadiem. Saskana ar ligumu klients var norekinaties ar banku katru menesi ,ceturksni vai sezonu , kas nav iespejams , sanemot un atmaksajot naudas kreditu. Ipasi izdeviga klientam var but iespeja lizingu atdot ne vien nauda, bet ari ar pakalpojumiem. Klientam izdevigs ir ari sale and lease back jeb t.i. atgriezeniska lizinga veids, kad klients pardot bankai savas iekartas , banka iekartas atstaj vina lietosana , bet klients tadejadi iegust apgrozamo kapitalu. Bankas un lizinga sabiedribas veidosies klientu kreditvestures, kas atvieglos darijumu izvertesanu un finansejuma pieskirsanas proceduru. Lizings un tadejadi ari jaunas, modernas preces, komforts un ertibas klus pieejamaki aizvien plasakiem sabiedribas slaniem. Iespejas ir un bus. Jaspej un jagrib tas izmantot. Lizinga noformesana a) Lizinga noformesanas nepieciesamie dokumenti. Fiziskam personam: 1. Pases kopija. 2. Informacija par ienakumu avotiem, kas nepieciesami lizinga maksajumu veiksanai. Juridiskam personam: 1. Registracijas aplieciba. 2. Uznemuma statutus . 3. Uznemuma dibinataju sapulces protokols par personam, kam ir paraksta tiesibas . 4. Sapulces protokols ar lemumu par lizinga darijuma slegsanu un ta kartosanai pilnvarotas personas izvirzisanu . 5. Auditetu gada finansu parskats ar pielikumiem. 6. Kartejo bilanci un pelnas un zaudejumu aprekins. 7. Ienemumu dienesta izzina par to, ka uznemumam nav nodoklu paradu. 8. Lizinga objekta izmantosanas biznesa plans. Ja pats lizinga objekts nevar kalpot par vienigo darijuma nodrosinajumu pilna apmera, banka var pieprasit no klienta papildus nodrosinajumu likvidas kilas vai juridiskas vai fiziskas personas galvojuma veida, iesniedzot atbilstosus dokumentus. b) Procentu aprekinasana. a) Kas nodrosina zemakus kreditprocentus? * Parliecinosi dokumenti par klienta maksatspeju visa lizinga perioda; * Laba kreditvesture (atmaksats kredits kada cita banka vai lizinga firma); * Garantijas vestule no finansiali drosa uznemuma; * Lielaka pirma iemaksa. b) Ka tiek aprekinati procentu maksajumi. Procentu maksajumi tiek aprekinati par pamatu nemot 360 dienas un izmantojot realo lietosanas laiku un lizinga objekta nenomaksato summu. PROCENTI MENESI=PROCENTU LIKME/12 Tomer sadi aprekinati procenti nav pilnigi objektivi, jo, piemeram, procentu likme vai koeficents 0.0125 (0.15/12) neatspogulo to, ka menesi finansejums ir izmantots 31 dienu, kamer februari tikai 28. Lai noverstu sadu nepilnibu, ikmenesa koeficents (un no ta izrietosais procentu maksajums) tiek aprekinats pec sarezgitakas formulas KOEF= PROCENTU LIKME * DIENU SKAITS ATTIECIGAJA PERIODA/360 un PROCENTU MAKSAJUMS=NENOMAKSATA SUMMA * KOEF. Tomer ari ar to vel nepietiek, jo vairumam lizinga darijumu tiek pieprasita pirma iemaksa, un ari to ir jaatspogulo maksajumu grafika. Pirmas iemaksas atspogulosana maksajumu grafika tomer nekadas grutibas nesagada, jo procentu aprekinasanas principi nemainas. Ta, piemeram, procenti par 1. periodu tika aprekinati nemot vera realo dienu skaitu starp pirmo iemaksu un so datumu, un procenti tika aprekinati sadi: KOEF=0.15*dienu skaits menesi/360 un PROCENTI=atlikuma vertiba*KOEF Lidz ar to jebkurs klients, panemis savu maksajumu grafiku, var parliecinaties, vai procenti ir aprekinati ta, ka to ir stastijusi lizinga specialisti vai reklamas, un ari tiesigs pieprasit, lai tie tiktu parstradati, ja izmantojot sos aprekinus procentu maksajumiem butu jabut mazakiem. Tomer realie maksajumu grafiki ir sastaditi vel sarezgitak, lai ari procentu aprekinasanas princips ir palicis tas pats. Tas ir pirmkart saistits ar to, ka dazus pakalpojumus un preces ir jaapliek ar pievienotas vertibas nodokli (PVN) un otrkart ar to, ka klienti parsvara velas, lai maksajama summa butu katru menesi fikseta, jo ir daudz vieglak novertet cik izdevigs ir lizinga piedavajums ar ikmenesa maksu.? c) Gada sadardzinajums. Gada sadardzinajums ir finansiali absurds jedziens, kura aprekinasanas metodiku mes tomer sniegsim, nemot vera si termina biezo lietosanu, tapat centisimies izskaidrot ar ko tad sadardzinajuma procents atskiras no "parastajiem procentiem". Sadardzinajums tiek rekinats loti vienkarsi: Kopeja summa, ko klients ir nomaksajis (ieskaitot nodoklus) lizinga devejam minus kopeja nodoklu summa, ko klients ir nomaksajis lizinga devejam un minus komisijas maksa un tas viss dalits ar lizinga objekta sakotnejo cenu. No ieguta koeficienta tiek atnemts 1 un rezultats dalits ar lizinga periodu izteiktu gados. Sis koeficents ir finansiali nelogisks divu iemeslu del: 1) Tas ir atkarigs no pirmas iemaksas lieluma -- jo lielaka pirma iemaksa, jo zemaks sadardzinajums. 2) Tas nenem vera tadu butisku apstakli ka laiks, kad maksajumi tiek izdariti, tadel ieprieksminetais sadardzinajums butu korekti aprekinats tikai tad, ja visi maksajumi tiktu izdariti lizinga perioda beigas. Tadel, ja jums tiek minets tikai sadardzinajums, kad jus interesejaties par lizingu, ir iespejamas tris versijas kapec tas notiek ta: 1) Lizinga specialists (vai cilveks ar ko jus konsultejaties) ir absoluti neizglitots un nesaprot par ko pats runa, bet atkarto tikai iemacitas frazes; 2) Lizinga specialists uzskata jus par absolutu idiotu . 3) Abi no ieprieksminetajiem. Neatkarigi no iemesliem, kapec ir pieminets sadardzinajums vai tam atbilstoss jedziens, palaujieties tikai uz realo procentu likmi un ja tada nav mineta pieprasiet, lai jums to pasaka. Tikai ta lauj notiekt, kura kompanija piedava visizdevigakos finansejuma noteikumus. Pielikumi ? 1.Valsts procentuala dala Baltijas lizinga pakalpojumu tirgu 2.Lizinga objektu procentualais sadalijums tirgu Izmantota literatura 1.” Lizings - ta ir iespeja nokartot problemas uzreiz.” - Latvijas Ekonomists 1997, N.4 2. “Lizings - ekonomikas fenomens.” - Partneri 1998, N.7, 18lpp. 3. “Lizings - ta nav noma, tas ir kaut kas cits.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.1 4. “Lizings ka attistibas lidzeklis.” - Praktiskais latvietis 1998, N.25, 7.lpp. 5. “Lizings cel materialo komfortu.” - Kapitals 1998, N.5 6. “Ka izveleties pimerotako lizinga veidu.” - Dienas Bizness 1998, 17.decembri, 17lpp. 7. “Kas slepjas zem varda lizings.” - Jauna Avize 1998, 3.jul. 8. “Vel reiz par lizinga butibu.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.6, 45lpp. 9. “Lizings: viedokli, problemas, risinajumi.” - Latvijas Ekonomists 1998, N.5, 60lpp. 10. “Latvijas lizinga tirgus: attistibu sekme jaunu pakalpojumu ieviesana.” - Dienas Bizness 1998, 14.maijs. 11. “Lizinga darijumi - joprojam banku uzmanibas loka.” - Dienas Bizness 1998, 14.maijs. 12. “Lizings, ka juridiska procedura.” - Jauna Avize 1998, 9.marta. 13. “Финансово-кредитный словарь:” Том 2б В Горбузова М “Финансы и статистика” 1994 SATURS IEVADS 3 1. ANALITISKA DALA 4 1.1.Lizinga aktualitates 4 1.2.Lizinga definicijas 6 1.3.Lizings un noma – butiskakas atskiribas 7 1.4.Liziga klasifikacija 8 1.4.1.Lizinga klasifikacija pa veidiem 8 1.4.2.Lizinga klasifikacija pec darbibas iezimem 12 1.5. Lizinga darijuma tiesiskie aspekti 13 1.6. Procentu aprekinasana 19 1.7. Lizinga uzskaites visparejie nosacijumi 21 1.8. Lizinga uzskaite 24 1.8.1.Finansu lizinga uzskaite 24 1.8.2. Atgriezeniska lizinga uzskaite 31 1.8.3.Finansu lizinga liguma partrauksanas atspogulosana uzskaite 32 1.8.4. Operativa lizinga uzskaite 33 2. PRAKTISKA DALA 41 2.1. Amortizacijas izmantosana lizinga maksajumiem 41 2.2. Finansu lizinga gramatosanas piemers 42 2.3. Auto lizinga piemers 45 2.4. Lizinga procentu aprekinasana 47 2.5. Nekustama ipasuma lizings 50 NOBEIGUMS 51 BIBLIOGRAFISKAIS SARAKSTS 52 IEVADS Musdienu apstaklos uznemejdarbibas vide ar katru gadu palielinas lizinga pakalpojumu izmantosanas skaits (skat. 1.1.att.). To pieauguso popularitati var izskaidrot ar lizinga prieksrocibu virkni, kas paversas uznemejam, izveloties so finansu pakalpojuma veidu. Ka butiskakos no tiem var minet iespeju iegadaties automasinu vai razosanas lidzekli, kuras pilnigai apmaksai uzreiz nepietiek vai nav ieplanoti lidzekli, ka lemums par finansesanu tiek pienemts loti atri, par dalu no pirmas iemaksas tiek uzskatita pardevejam iemaksata drosibas nauda vai lietota automasina, ko no klienta atperk pardevejs, lizinga gadijuma PVN tiek maksats proporcionali ipasuma izpirkuma maksajumu dalai un ari citas. Bet, ka visiem pakalpojumiem, lizingam pastav ari trukumi, kuri, galvenokart, ir saistiti ar likumdosanas nepilnveidibu. Starp tiem var minet PVN uzskaitisanas un ipasi lizinga procentu apliksanas, ipasuma tiesibu pariesanas proceduras neskaidribas, dazu operaciju atspogulosanas uzskaite sarezgitie nosacijumi utt.. Ari, starp problemam var minet to, ka nav vienosanas par procentu uzskaiti lizinga nemejam. Izejot no augstak aprakstita, si darba merkis ir izanalizet un piedavat iespejamo risinajumu kopumu lizinga operaciju atspogulosana uzskaite, ka ari izpetit un noradit risinajumu lizinga kopeja noformesanas procedura. Si darba izstradasanas metode balstas uz literaturas analizi, ka ari uz statistisko datu apkopojumu un praktisko aprekinu analizi. Par informativo un literaturas bazi ir izveletas attiecigi LR likumi un normativie akti (speka uz 01.06.2000.,ka ari jaunakie grozijumi likuma “Par PVN” no 12.12.2000.) un I. Briedes gramata “Banku finansu pakalpojumi” [1]. Si petijuma ierobezojumi ieklauj lizinga uzskaites atspogulosanu tikai lizinga nemejam, kas ir aktualak no uznemeja viedokla, darba netiek siki izklasta lizinga ar nodokliem apliksanas tematika, ka ari visi petijumi ir balstiti uz speka esoso likumdosanu uz 01.06.2000., iznemot grozijumus likuma “Par PVN” no 12.12.2000. 1. ANALITISKA DALA 1.1.Lizinga aktualitates Apkopojot pasreizejos datus var secinat, ka lizinga apjomi krietni palielinajusies, salidzinot ar ieprieksejiem gadiem. Ta sa gada trijos ceturksnos Latvijas banku un lielako lizinga sabiedribu lizinga un faktoringa darijumu kopapjoms bija 181,065 miljoni latu, salidzinot ar Latvijas banku un lielako lizinga sabiedribu lizinga darijumu kopapjomu 1999. gada beigas, kurs bija 139,194 miljoni latu, 1998. gada lizinga darijumu apjoms bija apmeram 109 miljoni latu, 1997. gada - apmeram 70 miljoni latu, 1996. gada -20 miljoni latu, 1995. gada - 4 miljoni latu.[6] 1.1.attels Lielakie lizinga deveji pec lizinga portfela apjoma si gada devinos menesos bija Hanza lizings - lizinga darijumi 52,407 miljoni latu apjoma, Parekss banka - lizinga darijumi 48,886 miljoni latu un Unilizings - lizinga portfelis bija 25,716 miljoni latu. Pec lizinga objektu veidiem transporta un sakaru nozares uznemumiem sniegto lizinga pakalpojumu ipatsvars no kopeja portfela sasniedza 25,2%, rupniecibas uznemumiem - 21%, tirdzniecibai - 14,5%, finansu sektoram - 5,6%, lauksaimniecibai, mezsaimniecibai un medibam - 6,3%, buvniecibai - 2,6%, energetikas, gazes un udens sektoram - 1,9%, zivsaimniecibai - 1,5%, viesnicam un restoraniem - 0,8%, citam nozarem, ieskaitot fiziskas personas - 20,5%. [13] 1.2.attels Pedeja gada laika verojama tendence samazinaties kravas transporta lidzeklu lizinga apjomiem, kas galvenokart saistits ar Krievijas krizes ietekmi uz autoparvadataju firmu darbibu, savukart arvien lielaku popularitati iegust nekustama ipasuma lizings. Latvijas Lizinga asociacijas (LLA) apkopotie dati liecina, ka sa gada pirmajos devinos menesos joprojam vispieprasitakais bija vieglo automasinu lizings - 36,737 miljoni latu jeb 24,6% no kopeja portfela (1999. gada - 24%). Razosanas iekartu lizinga apjoms sasniedza 27,957 miljonus latu jeb 18,7% no kopeja apjoma. Kravas autotransporta un piekabju lizinga apjoms bija 25,012 miljoni latu jeb 16,7%, nekustama ipasuma lizings apjoms sasniedza 22,101 miljonu latu jeb 14,8%. Lizinga portfela terminstruktura liecina, ka visvairak darijumu tiek slegti uz terminu no viena lidz trijiem gadiem - 34,6%. Uz terminu no 3 lidz 5 gadiem noslegti 29% ligumu, uz terminu lidz vienam gadam - 19,5% ligumu, bet uz terminu virs 5 gadiem noslegti 16,9% ligumu.[13] 1.3.attels Visletak paslaik izmaksa lizings vacijas markas, tad – ASV dollaros, bet visdargakais ir lizings latos. Tas atkarigs tikai no cenas, par kuru banka vai lizinga sabiedriba var nopirkt attiecigo naudu. Videji likme tiek nosaukta ap 11 - 13 %, bet atkariba no simpatijam pret aizguveju likme var svarstities no 16 % lidz pat skaitlim , kas krietni mazaks par 10 procentiem. Var atskirties pirmas iemaksas lielums, un, kas loti butiski, atmaksas summas var but vai nu fiksetas, vai ar piesaisti starpbanku naudas tirgus procentu likmem, piemeram, banka “Parekss” lieto “Rigibor” indeksu latu ligumiem un “Libor” indeksu – ligumiem ar samaksu OECD (Ekonomiskas sadarbibas un attistibas organizacija) valstu valutas. “Unilizings” arvalstu valutam piemero savu – “Unibor” – likmi. Tas nozime, ka mainoties naudas cenai, banka reizi pusgada var mainit atmaksas noteikumus. To klients uznemas no laba prata, parakstot lizinga ligumu. Lielaka dala lizinga kompaniju un banku tomer piedava fiksetas likmes. 1.2.Lizinga definicijas [15] 1. Lizings ir finansejuma veids, kura procesa lizinga nemejs iegust lizinga objektu, par kuru ir samaksajis lizinga devejs. Lizinga gaita lizinga nemejs norekinas ar lizinga deveju par aizdoto naudu (maksa procentus) un atkariba no lizinga veida maksa amortizacijas maksu vai izpirkuma maksu. 2. Lizinga nemejs ir persona, kas iegadajas lizinga objektu un maksa ikmenesa maksu, kas sastav no amortizacijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksajumiem (komisijas maksas, papildus maksajumi, soda naudas utt.). 3. Lizinga devejs ir lizinga firma. 4. Lizinga objekts ir tas prieksmets (piemeram masina, dzivoklis, iekartas u.t.t.), ko lizinga nemejs lieto un maksa par to lizinga devejam. 5. Lizinga maksa (tiek saukta ari par nomas maksu, izpirkuma maksu, lizinga maksajumu un tamlidzigi) ir maksa, ko lizinga nemejs maksa lizinga devejam katru menesi (vai ceturksni) un ta sastav no lizinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespejams, citiem maksajumiem. Ir dazadas metodes, ka tiek aprekinata lizinga maksa, un, atkariba no tas, lizinga maksa var but nemainiga visu lizinga periodu vai ari mainities atkariba no klienta prasibam. 6. Lizinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazinata lizinga objekta nenomaksata summa (citiem vardiem sakot, ta ir lizinga nemeja parada atmaksa lizinga devejam). 7. Lizinga objekta nenomaksata summa ir ta lizinga objekta dala, par kuru lizinga nemejs vel nav norekinajies lizinga devejam (t.i.. summa, kuru lizinga nemejs vel ir parada lizinga devejam). Aprekinamo procentu lielums ir tiesi atkarigs no sis summas (jo lielaka summa, jo lielaks procentu maksajums). 8. Procenti tiek aprekinati no lizinga objekta nenomaksatas summas par realo aizdevuma periodu (vairuma gadijumu menesi). 9. Liguma komisijas maksa ir komisijas maksa par lizinga liguma sastadisanu, lietas izskatisanu un administrativo proceduru veiksanu. 10. Gada sadardzinajums (reizem nekorekti saukts ari par lizinga procentu, kaut gan lizinga procenti pec butibas ne ar ko neatskiras no parastiem kreditprocentiem) ir procentuali izteikta summa, ko lizinga nemejs parmaksa par lizinga objektu, t.i. 5% gada sadardzinajums nozime, ka lizinga nemejs katru gadu parmaksas 5% no sakotnejas lizinga (aizdevuma) summas. 1.3.Lizings un noma – butiskakas atskiribas Lizinga liguma ipatniba sodien ir ta, ka tas nedaudz atskiras no parasta (viennozimiga) mantas nomas (nodosanas noma) liguma. Parastam nomas ligumam un musdienu lizinga ligumam (galvenokart tas skar finansu lizinga ligumu) kopigi ir sekojosi momenti: 1. Liguma objekts ir tikai ilgstosas lietosanas materiala lieta, kura izmantosanas gaita nemaina savas sakotnejas ipasibas; 2. Liguma objektam (iznomajamai mantai) jabut iznomataja (lizinga deveja) ipasumam; 3. Par mantas lietosanu nomnieks (lizinga sanemejs) maksa naudu, kuras summa kopuma parsniedz liguma objekta sakotnejo vertibu iznomatajam (lizinga devejam), un si starpiba patiesiba ari veido ipasnieka ienakumu; 4. Attieciba uz liguma objektu puses stingri atruna ipasuma tiesibu sastavdalu nodosanas kartibu un pasu maksajumu izdarisanas kartibu. Atskiribas starp parastas nomas un lizinga (it ipasi finansu lizinga) ligumu ir mineto ligumattiecibu uzsaksanas momenta: Nomas liguma gadijuma liguma objekts (iznomajama manta) jau ir nomas deveja ipasums, kuru vins pats negatavojas izmantot sava uznemejdarbiba un no kuras gatavs skirties, to iznomajot (tas ir, nododot par maksu citas personas lietosana); Finansu lizinga liguma gadijuma liguma objekts (manta, kas tiks nodota lizinga) vel nav nomas deveja ipasums. Turklat ar lizinga (nomas) ideju pie nomas deveja ierodas nakamais nomnieks. Rezultata lizinga devejs (nomas devejs) par savu naudu pec lizinga sanemeja iegadajas mantu, kura turpmak klust par liguma objektu (lizinga objektu, t.i., tiek nodota noma). Tatad, lizings ir nevis vienkarsi noma, bet gan nomas attiecibas, kuras finansu lizinga liguma gadijuma ir ne tikvien nomas attiecibas, bet ari lizinga sanemeja (nomnieka) darbibas finansesanas attiecibas uz lizinga deveja (nomas deveja) vai piesaistito personu rekina un kuras rodas starp finansu lizinga dalibniekiem, vel pirms momenta, kad lizinga devejs iegadajies lizinga objektu. Si finansu lizinga liguma attiecibu ipatniba lauj apgalvot, ka lizings ir kredits jeb, ka teikts LR likuma "Par kreditiestadem", ta ir “kreditesana, kas tiek istenota atbilstigi konvencijas par starptautisko finansu lizingu pamatprincipiem (1. panta 37.punkts)". 1.4.Liziga klasifikacija 1.4.1.Lizinga klasifikacija pa veidiem [1.,25.]lpp Lizinga pakalpojumi pamata iedalami divos veidos - finansu un operativais lizings. Finansu lizings (saukts ari par nomu ar izpirkumu, kapitala nomu vai finansu nomu), tiek saukts ari vienkarsi par lizingu un ir visizplatitakais lizinga veids Latvija uz doto bridi. Saja gadijuma lizinga nemejs sedz visas izmaksas saistitas ar lizinga objekta ekspluataciju, un, protams, patur visu pelnu ko gust ekspluatejot so lietu vai objektu. Nokartojot visus maksajumus lizinga nemejs klust par lizinga objekta ipasnieku. Operativais lizings (saukts ari par nomu) ir raksturigs ar to, ka lizinga objekts lizinga periodam beidzoties nepariet lizinga nemeja ipasuma, bet gan paliek lizinga deveja ipasuma, t.i. lizinga nemejs nem objektu tikai lietosana. a) finansu lizings Var tikt izmantots dazadu objektu iegusanai. Razosanas iekartas, autotransports, datori un biroju aprikojums ir tradicionalakie. Termins, uz kadu objekts tiek nodots lizinga, parasti ir atbilstoss ta amortizacijas raditajiem. Prieksroka tiek dota jaunam iekartam (automobiliem u.c.), morali un fiziski novecojusas tehnikas iegadei lizinga kompanijas lidzeklus pieskir nelabprat. Izvertejot finansu resursu pieskirsanu, tiek nemti vera vairaki faktori. Lizinga deveju labvelibu vieglak iegut ir uznemumiem ar attistibas tendencem un progresejosiem izaugsmes raditajiem. Uznemuma vadibai jabut precizai izpratnei par uznemuma finansialo stavokli, iespejam un realiem nakotnes planiem. Svarigi, lai menesa apgrozijums parsniegtu lizingam nepieciesamo finansu apjomu. Uzticibu bus gruti iegut ari tikko dibinatam uznemumam bez darbibas pieredzes - tadai var rasties vismaz pusgada garuma. Tacu kopuma lizinga deveji neizvirza dzelzainus kriterijus un nepieprasa papildu garantijas, jo lizinga objekts lidz liguma termina beigam ir to ipasums. Tadejadi uznemumam nav skerslu, balstoties uz esosajiem aktiviem, izmantojot lizingu, vienlaikus pretendet, piemeram, uz bankas kreditu. Pec savas ekonomiskas butibas attiecibas, kas paredz izpirkuma tiesibas, ir lietas pardosana ar pecapmaksu (vai uz kredita). Tacu, atskiriba parastas pardosanas, minetais lizinga ligums paredz: • pirmkart, pakapenisku ipasuma tiesibu nodosanu pircejam (nomniekam) – vispirms lietosanas un izrikojuma tiesibas, liguma beigas – valdijuma tiesibas; • otrkart, nomas ligums ar izpirkuma tiesibam paredz nomas deveja (lietas ipasnieka) tiesibas atnemt nomas (izpirkuma) objektu nomniekam (pircejam), ja vins savlaicigi vai nepilnigi pilda savas maksajumu saistibas pec liguma; • treskart, atskiriba no parastas pardosanas lietas iznomasanas fakts noformejams nevis ar pavadzimi, bet gan ar pienemsanas – nodosanas aktu; • ceturtkart, minetais ligums paredz darijuma dalibniekiem savus, specialus nodoklu apliksanas noteikumus un atspogulosanu abu pusu uzskaite. Turklat uzskaite katra no pusem prieks sevis atrisina lizinga maksajumu kapitalizacijas problemu.[2] Maksas apmers, kuru nomas devejs (lietas ipasnieks) sanem pec finansu lizinga liguma (nomas ar izpirksanas tiesibam), atkarigs no liguma noteikumiem un parasti sastav no divam dalam – (1) iznomajamas lietas vertiba un (2) procenti, kas aprekinati ka nomas deveja iespejamas pelnas summa, ja nauda par mineto lietu tikusi sanemta uzreiz un laista apgroziba. Pelnas (procentu) summas aprekinam tiek izmantots aprekins uz diskonta procenta likmes pamata. Par pelnas normas pamatu tiek nemta vai nu videja nozares pelna, vai ari ienakumi no naudas ieguldisanas uz depozita banka. So procentu summa pec finansu lizinga liguma tiek saukta par lizinga koeficientu. Nomas ar izpirkuma tiesibam termins ir atkarigs no nomnieka maksatspejas. Tas nevar but mazaks par daziem gadiem, bet, no otras puses, nedrikst parsniegt lietas izmantosanas ekonomisko terminu, kura tiek iznomat uz izpirkuma tiesibam. Starptautiska prakse nosaka, ka finansu lizinga liguma terminam jasastada ne mazak ka 75% no lizinga objekta (iznomajamas lietas) reala kalposanas laika un ka sis ligums nevar tikt uzsakts laika perioda, kad lidz lizinga objekta reala kalposanas laika beigam atlicis mazak neka 25%. Finansu lizinga liguma paveids ar izpirkuma tiesibam paslaik Latvija ir valsts un pasvaldibu uznemumu privatizacijas ligumi, ka ari valsts akciju un lidzdalibas dalu uznemejsabiedribu kapitalos pardosana. To ipatniba ir tada, ka maksajuma summa pircejam (nomniekam) netiek iedalita sastavdalas un pardosanas objekts ir nevis atseviska lieta, bet vesels darbibas spejigs objekts ar bilanci. Turklat maksajumi daleji tiek izdariti nevis nauda, bet gan ar privatizacijas sertifikatiem. Par pamatu privatizejama objekta vertibas noteiksanai kalpo ta tirgus vertibas novertejums, nemot vera bilances vertibu. Privatizacijas liguma termins nav salidzinams ar privatizejama objekta iespejamas izmantosanas terminu, jo privatizejamais objekts ir uznemums, kurs strada pec nepartraukta, neierobezota pastavesanas termina principa. Ka citu finansu lizinga liguma paveidu varetu minet precu mazumtirdzniecibas pardosanu uz kredita. Paslaik sads tirdzniecibas veids ir izplatits Latvija. Tam piemit tada ipatniba, ka lietas ipasuma tiesibas seit tiek nodotas, tapat ka parastas pardosanas gadijuma, - pilniba lietas nodosanas momenta no pardeveja pircejam pirms pilnigas apmaksas, bet apmaksu pircejs izdara pa dalam lietas izmantosanas (jau faktiski ar valdijuma tiesibam) perioda. Pirkuma kopeja summa sastav no divam dalam – (1) preces mazumtirdzniecibas cena parasta pirkuma gadijuma un (2) procenti, kuri sedz pardevejam zaudejumus no naudas velakas sanemsanas, pardodot mazumtirdznieciba uz kredita. Sada liguma termins ir loti neieverojams salidzinajuma ar lietas kalposanas laiku, kura nopirkta uz kredita. Prakse tas paslaik sastada no 2-3 menesiem lidz pusgadam, loti reti – 1 vai 2 gadus. Turklat nebutu jajauc pardosana uz kredita ar to tirdzniecibas variantu, kad ka aiz nemejs uzstajas tresa persona. Cilveks atnacis uz veikalu, ieraudzijis vajadzigu lietu un nolemis to nopirkt, bet naudas vinam nav. Veikalam ir ligumattiecibas ar finansu kompaniju, kura cilvekam – pircejam uzstajas ka kreditors. Seit juridiskais pircejs ir finansu kompanija, un veikalam ir parasta pardosana bez pecapmaksas. Kredita – nomas attiecibas cilvekam rodas ar finansu kompaniju. Finansu lizings paver iespeju uznemumam rast finansejumu fiksetiem aktiviem 70-85% apmera. Ta atbrivojas resursi tekoso rekinu apkalposanai, apgrozijuma limena saglabasanai un uznemuma attistibai. Japiebilst, ka izmantot finansu lizingu nozime nodrosinaties pret inflaciju, jo veicamie maksajumi ir fikseti un naudas vertibas krisanas tos neietekme. Tas ir loti butisks arguments par labu lizinga izmantosanai. Atsevisks savdabigs finansu lizinga paveids ir ta saucamais atgriezeniskais lizings. Saja gadijuma lizinga objekta ipasnieks sakotneji ir lizinga nemejs. Objekts tiek pardots lizinga devejam, bet pec tam atpirkts, veicot pakapeniskus maksajumus. Tada veida iespejams iegut realu apgrozamo lidzeklu papildinajumu. Tas ir ari izdevigak, neka iekilat objektu, jo saja gadijuma notiek ipasumtiesibu pareja un tadejadi lielakas ir apgrozamas summas. Finansu lizingu piedava visas Latvijas lizinga kompanijas.[3.,55.lpp] b) operativais lizings Sis jedziens faktiski nozime ilgtermina nomu. To visbiezak izmanto autotransporta un datoru lietosanas finansejumam. Jaatzime, ka operativa lizinga izmantosana, analogiski finansu lizingam, palidz saglabat vienmerigu apgrozama kapitala plusmu uznemuma bez krasiem izdevumiem nepieciesamas tehnikas iegadei. Tas dod iespeju lietot modernu tehniku, lizinga termina beigas to nomainot pret vel modernaku. Ja nomatais objekts lietosanas laika tomer kluvis tuvs un nav velesanas no ta skirties, pastav iespeja izpirkt to par atlikuso vertibu. Ir iespejams ari atdot nomato objektu pirms paredzeta termina, ja gribas tikt pie vel jaunaka un modernaka. Latvija tiek piedavats ari tads operativa lizinga paveids ka pilnas apkalposanas lizings, kas nozime, ka lizinga liguma darbibas laika lizinga devejs gada par objekta, saja gadijuma - transporta lidzekla, iegadi, apdrosinasanu, organize tehnisko apkalposanu un nepieciesamos remontus. Lietota objekta turpmakais liktenis pec lizinga liguma termina beigam paliek lizinga deveja kompetence. Iespejama ta talaka izmantosana, iznomajot citiem klientiem, vai cits risinajums. Piemeram, atbilstosa liguma gadijuma starp lizinga kompaniju un autotirgotaju lietota automasina var nonakt atpakal autotirgotaja ipasuma, kas ar to talak rikojas pec saviem ieskatiem. Operativa lizinga ligumi tiek slegti uz laika periodu, kas ir isaks par objekta pilnas amortizacijas terminu. Sada politika dod iespeju lizinga devejam nodot to lietosana vairakkart.[3.,56lpp.] Latvijas sabiedriba pagaidam vel nav lidz galam izpratusi sada veida finansu pakalpojuma sniegtas iespejas. Ar operativa lizinga palidzibu iespejams nodrosinat augstu materiala komforta limeni, pastavigi lietojot jaunas vai gandriz jaunas preces, maksajot tikai nelielu dalu to patiesas vertibas. Ka jau ierasts, Rietumos si iespeja izprasta jau sen, operativa lizinga ligumu skaits tur vairakkart parsniedz finansu lizinga izmantosanas gadijumos. 1.4.2.Lizinga klasifikacija pec darbibas iezimem [1] 1. Starptautiskais lizings. Raksturojas to, ka viena no puses iznomataja, piegadataja vai nomnieka persona ir arvalstu partneris. Starptautiska lizinga grupa izdala tieso starptautisko lizingu, kur puses ir no dazadam valstim, un netieso starptautisko lizingu, kur nomnieks un iznomatajs ir no vienas valsts, bet iznomataja kapitals daleji vai pilniba pieder arvalstu firmam, vai ari iznomatajs ir arvalstu meitas uznemums. 2. Privatizacijas lizings – finansu lizinga forma, atbilstosi kurai lizinga objekts ir privatizets valsts ipasums. 3. Lizings ar specialu pakalpojumu kompleksu. Seit iznomatajs uznemas papildus atbildibu par remontu, aktiva apkalposanu, nodoklu nomaksasanu, apdrosinasanu. Sis ir dargs lizinga veids, jo visi papildus pakalpojumi, ko sniedz lizinga devejs, tiek ieklauti nomas maksa. Piemeram, transporta lizings. 4. Lietotu aktivu lizings. To biezi piedava tirdzniecibas firmas, nomas maksajumus rekina no aktiva atlikusas vertibas un parasti tie ir uz periodu no 1-4 gadiem. Viena no letakajam iespejam piesaistit lidzeklus. 5. Atgriezeniskais lizings. Lizinga darijuma veids, kura iznomatajs noperk aktivu no kada uznemuma un vienlaicigi nosledz ligumu iznomat to sim pasam uznemumam. Atgriezeniskais lizings dod iespeju uznemumam – nomniekam paaugstinat likviditati, pardodot objektus, vienlaicigi nepartraucot to ekspluataciju. 6. Generalais lizings. Lizinga forma, kas dod tiesibas nomniekam papildinat nomato objektu sarakstu bez jaunu ligumu noslegsanas. 7. Kompensacijas lizings. Norekins par precu piegadi tiek veikts ar nomaksu ar precu piegadi (tas pats barters). 8. Lizings, kas saistits ar nodoklu atvieglojumiem. Merkis – izmantot nodoklu atvieglojumus, gan nomas nemejam, gan nomas devejam. 1.5. Lizinga darijuma tiesiskie aspekti Lizings ir vienosanas, kuras rezultata lizinga devejs nodod lizinga nemejam apmaina pret maksajumu vai maksajumu seriju tiesibas izmantot kadu lidzekli uz noteiktu laika periodu. Si definicija attiecas ari uz nomas ligumiem, kurus deve ari par nomas pirkuma ligumiem, kuri dod nomas nemejam izveli iegut ipasumtiesibas uz lidzekli saskana ar noteikumiem, par kuriem puses vienojusas. Operativais lizings: lizings, kurs pec butibas nenodod lizinga nemejam visus lidzekla ipasumtiesibas un riskus un atlidzibas. Finansu lizings: lizings, parasti neatsaucams, kas butiba nodod visus ipasumtiesibu riskus un atlidzibas lizinga nemejam. Ipasuma tiesibas eventuali var tikt vai ari netikt nodotas.[15] Neatsaucamais lizings var tikt atsaukts tikai : ? ja gadijies kads maz iespejams, nejauss gadijums; ? ar lizinga deveja atlauju; ? ja puses nosledz jaunu lizinga ligumu attieciba uz to pasu vai lidzvertigu lidzekli; ? ja lizinga nemejs samaksa papildus summu , kas ir tik liela , ka lizingu uzsakot, lizinga turpinasanas ir pietiekami skaidra. Zemes lizings klasificejams ka operativais lizings , ja nav gaidams, ka lidz lizinga termina beigam ipasumtiesibas paries lizinga nemejam. Tas tadel, ka zemes lietderigas izmantosanas laikam butu jabut neierobezotam. Jebkuras premijas, ko maksa par lizinga objektu, amortizejams lizinga termina laika ka ieprieks apmaksati nomas maksajumi. Lizinga veids tiek klasificets lizinga uzsaksanas bridi. Tas, vai lizings ir operativais lizings vai finansu lizings, ir atkarigs no darijuma butibas, nevis no kontrakta formas. Finansu lizinga butiba: lizinga uzsaksana ir agrakais no diviem datumiem: -lizinga liguma datums, vai -pusu apnemsanas attieciba uz lizinga galvenajiem nosacijumiem.[15] Lizinga termins aiznem lidzekla saimnieciskas izmantosanas laika lielako dalu, pat ja ipasumtiesibas netiek nodotas. Saimnieciskas izmantosanas laiks ir: -vai nu periods, kura laika paredzams, ka lidzekli vares saimnieciski izmantot viens vai vairaki lietotaji, -vai ari produkcijas vai lidzigu vienibu skaits, kuras vienam vai vairakiem lietotajiem paredzams iegut no lidzekla. Operativais lizings: Operativie lizinga maksajumi ienakumu parskata jaatzist par nomas izmaksam pec linearas metodes lizinga termina laika. Var izmantot citu sistematisko metodi, ja ta atbilst lietotaja guto labumu laika modelim, pat ja maksajumi netiek veikti pec si grafika. Informacija, kas lizinga nemejam jaatspogulo operativa lizinga gadijuma papildus tai, kas prasita SGS Nr.32 “Finansu instrumenti: skaidrosana un atspogulosana”[16]: • kopejie minimalie lizinga maksajumi nakotne saskana ar neatsaucamo operativo lizingu katram no sekojosiem periodiem: -lidz vienam gadam; -velak par vienu gadu, bet ne velak par pieciem gadiem; -velak par pieciem gadiem (prasiba lizinga nemejam); • visparejs lizinga nemeja butisko lizinga ligumu raksturojums, taja skaita -baze nosacijumu nomas maksas maksajumu noteiksanai; -atjaunosanas vai atpirksanas izvelu un eskalacijas pantu pastavesana un nosacijumi; -ierobezojumi, kas izriet no lizinga ligumiem, ka piem., attieciba uz dividendem, papildus paradu un talako lizingu. Pamatlidzekli, ko tur operativajam lizingam, bilance jaatspogulo saskana ar ta butibu. Ta piemeram, lizinga izdota eka jauzrada ka ipasuma, eku un iekartu vieniba. Nomas ienakumus parasti jaatzist pec linearas metodes lizinga termina laika. Var izmantot citu sistematisku metodi, ja ta labak atspogulo lizinga pelnisanas procesa laika modeli, pat ja maksajumi netiek sanemti pec sada grafika. Lizinga izdoto pamatlidzeklu nolietojumam ir jaatbilst lizinga deveja nolietojuma aprekinasanas politikai attieciba uz lidzigiem pamatlidzekliem. Sakotnejas tiesas izmaksas, kas radusas konkreti, lai iegutu operativa lizinga ienemumus, ir: -atliktas un realizetas pelnas un zaudejuma parskata lizinga perioda laika proporcionali nomas ienakumu atzisanai; -atzitas ka izdevumi taja perioda, kura tas ir radusas. Informacija, ko lizinga devejs atklaj par operativo lizingu ir: ? katrai pamatlidzeklu skirai bruto uzskaites vertiba, uzkratais nolietojums un uzkratie zaudejumi sakara ar vertibas mazinasanos bilances datuma: -nolietojuma maksajums par periodu; -vertibas mazinasanas izraisitie zaudejumi realizeti pelnas un zaudejumu aprekina par periodu; -ienakumi no ieprieksejo periodu vertibas mazinasanas izraisito zaudejumu mainas; ? nakotnes minimalie lizinga maksajumi saskana ar neatsaucamajiem operativajiem lizingiem kopuma un par katru no sekojosiem periodiem: -lidz vienam gadam; -velak par vienu gadu, bet ne velak ka par pieciem gadiem; -velak par pieciem gadiem (prasiba lizinga nemejam); ? kopejas nosacijuma nomas maksas, kas atspogulotas ienemumos; ? visparejs lizinga deveja nozimigako lizinga ligumu raksturojums. Lizinga (nomas) liguma prieksmets ir ipasuma sadale attieciba uz lizinga (nomas) objektu darijuma dalibnieku starpa. Ipasuma tiesibas sastav no 3 dalam: 1. lietosanas tiesibas; 2. izrikojuma tiesibas; 3. valdijuma tiesibas. Atkariba no lizinga (nomas) veida sis tris ipasuma tiesibu sastavdalas tiek dazadi pardalitas. Nosledzot nomas ligumu bez izpirkuma tiesibam jeb operativa lizinga ligumu, nomnieks iegust tikai tiesibas izrikoties ar lizinga objektu. Turklat visi riski, kas saistiti ar iznomatas lietas, mantas izmantosanu, paliek nomas devejam.[4] Nosledzot nomas ligumu ar izpirkuma tiesibam jeb finansu lizinga ligumu, kops si liguma speka stasanas momenta nomnieks iegust lizinga nodotas lietas, mantas izmantosanas un izrikojuma tiesibas. Valdijuma tiesibas, kas pilniba nostiprina ipasuma tiesibas, nomniekam parasti pariet liguma beigas. Turpreti nomas bez tiesibu valdijuma izpirkuma tiesibam gadijuma ipasuma tiesibas nekad nepariet nomniekam. Nosledzot atgriezeniska lizinga ligumu, runa par ipasuma tiesibam izvirzas divreiz: • pirmoreiz ipasuma tiesibas uz lizinga objektu pariet vienreiz un pilna apjoma, kad nakamais lizinga devejs noperk no nakama nomnieka to lietu vai to mantu, kura turpmak klus par lizinga objektu; • otrreiz ipasuma tiesibas uz lizinga objektu pariet atgriezeniska kartiba, bet nu jau pa stadijam. Vispirms nomnieks, tapat ka finansu lizinga gadijuma, iegust lizinga objekta izmantosanas un izrikojuma tiesibas, kurs pirms tam bija pardots lizinga devejam. Bet liguma beigas vins parnem valdijuma tiesibas un tadejadi atjauno savas pilnigas ipasuma tiesibas uz lizinga objektu. Galvenais, nosledzot nomas (lizinga) ligumu, ir ipasuma tiesibas. Nedrikst noslegt nomas vai lizinga ligumu, ja lizinga devejam (nomas devejam) nav apstiprinatas ipasuma tiesibas uz lizinga objektu. Tas ir ipasi svarigi, ja tiek noslegts lizinga ligums par tadu objektu, kurs tiek speciali nopirkts iznomasanai. Dazas tipiskas kludas, kadas sastopamas nomas attiecibu noformesana: 1. Areji lizinga (nomas) ligums izskatas ka pirksanas - pardosanas akts, un tapec lizinga devejs nedomadams noforme par nododamo lizinga objektu nomniekam pavadzimi (precu pavadzimi - rekinu). Tas ir nepareizi, jo pavadzime ir dokuments, kas apstiprina pilnigu un vienreizeju ipasuma tiesibu parnemsanu. Citiem vardiem sakot, izrakstidams nomniekam pavadzimi, nomas devejs uzreiz atsakas no ipasuma tiesibam uz mineto lietu, mantu, kaut ari nomas ligums to neparedz. Rezultata nomas ligums pec savas izpildes, realizacijas parversas pardosanas liguma ar pecapmaksu. Pareizak butu lizinga liguma objekta nodosanu no nomas deveja nomniekam noformet. ar aktu, kura precizi noradits, kadas ipasuma tiesibu sastavdalas tiek nodotas nomniekam. Turklat pietiekami ir noformet pa diviem aktiem katram nomas ligumam.[7] Pamatojoties uz Starptautisko uzskaites standartu Nr. 17 "Nomas uzskaite", lizinga deveji uzstaj, ka nomas (lizinga) ligums stajas speka, kad to parakstijusas abas puses.[15] 2. Privatizacijas ligums ir nomas liguma ar izpirkuma tiesibam paveids, tacu tas diemzel biezi nesatur nostadnes, kuras paskaidro, ka nomnieks parnem valdijuma tiesibas liguma beigas. Parasta privatizacijas liguma vienmer ir nostadne, ka si liguma beigas ipasuma tiesibas pilniba pariet nomniekam. Tacu taja netiek aprakstita valdijuma tiesibu nodosanas procedura. Lietosanas un izrikojuma tiesibu nodosana liguma tiek atrunata. Valdijuma tiesibu nodosanas procedura pec privatizacijas liguma ir loti svariga, jo saistita ar ieraksta noformesanu par ipasuma tiesibu pariesanu Zemes gramata, kas ir samera darga procedura. Prakse, tapat ka liguma, ipasuma tiesibu galigas nostiprinasanas procedura nav atrunata, biezi tiek piemirsts noformet ierakstus Zemes gramata, bet, ja tie nav vajadzigi, - parakstit aktu par to, ka puses izpildijusas visas saistibas, kas noteiktas nomas liguma ar izpirkuma tiesibam. Rezultata nomas ligums paliek it ka lidz galam neizpildits, jaunajam ipasniekam nav dokumentala apstiprinajuma par ipasuma tiesibu pilnigu parnemsanu uz privatizejamo objektu. Analogiska situacija dazkart veidojas, ari privatizejot valsts akcijas un lidzdalibas dalas uznemejsabiedribas. Seit aizmirst atrunat Uznemumu registra ierakstu parformesanas proceduru un terminu. Rezultata var sanakt, ka nauda ir samaksata, bet ipasuma tiesibas uz akcijam vai lidzdalibas dalam Uznemumu registra nav registretas. Paslaik sadi gadijumi ir parasta paradiba, pardodot lidzdalibas dalas un akcijas uznemejsabiedribu ieksiene. 3. Lizinga liguma objektu lizinga devejs speciali iegadajas no razotaja vai dilera Latvijas ieksiene. Faktiski tas ir lizinga ligums ar lizinga objekta pardeveja iesaistisanu. Saja gadijuma pardevejam zinams gan nomas devejs, gan nomnieks. Tapec pardevejs biezi pielauj kludu - vins noforme pavadzimi par nakama lizinga objekta pardosanu nevis uz lizinga deveja varda, kurs vinam maksa naudu, bet gan uz lizinga sanemeja (nomnieka) varda. Rezultata lizinga devejs pec nomas liguma nodod lizinga lietu, kura vel nav kluvusi par vina ipasumu. Tikai, sanemis pavadzimi uz sava varda, lizinga devejs klust par lietas ipasnieku, kura ir lizinga objekts, un tikai pec tam vins var noformet tas nodosanu nomniekam, lai lizinga (nomas) ligums statos speka. Turklat par nepieciesamu finansu lizinga liguma elementu uzskatams maksajumu grafiks. Sada grafika forma ir vienota visiem. Taja uzradama ne tikai karteja maksajuma summa un datums, bet obligati ari tas sadale uz pamatsummu, lizinga koeficientu un uz aprekinato pievienotas vertibas nodokla summu, ka ari izdalot citus izdaramos maksajumus. Tadejadi, lizinga ligumam svarigi ir sekojosi momenti: 1. Lizinga deveja (nomas deveja) apstiprinatas ipasuma tiesibas uz lizinga objektu. Ja lizinga devejam trukst dokumentala apstiprinajuma ipasuma tiesibam uz lizinga objektu, tad lizinga ligums nav nosledzams; 2. Par lizinga objektu var but tikai ilgstosas izmantosanas lieta, kura izmantosanas gaita netiek iznicinata un neizmaina savu arejo izskatu; 3. Lizinga (nomas) objekts nedrikst but autortiesibas un analogiskas tiesibas; 4. Lizinga (nomas) liguma obligati atrunajams, kadas ipasuma tiesibu sastavdalas un kada veida nododamas nomniekam. Ja sadu nostadnu liguma trukst, tad ligumu nav iespejams klasificet. To iespejams novertet ka parastu pirksanas - pardosanas ligumu vai ka kreditesanas ligumu; 5. Lizinga (nomas) ligums bez tam pievienotajiem lizinga objekta pienemsanas - nodosanas aktiem nevar tikt uzskatits par speka stajusos. Ta ka lizinga ligums prasa precizu fiksesanu, kadas ipasuma tiesibu sastavdalas tiek nodotas nomniekam; 6. Lizinga ligumam jasatur tekoso nomas maksajumu kartosanas konkrets datums. Bet finansu lizinga ligumam nomas maksajumu izdarisanas grafiks ar maksajuma summas sadali ir obligats elements, bez kura minetais ligums nav uzskatams par finansu lizinga ligumu; 7. Nomas devejam (lizinga devejam) un nomniekam (lizinga sanemejam) viennozimigi un vienadi jaklasifice noslegtais ligums ka konkrets lizinga veids. Citadi, rodoties dazadu skaidrojumu iespejamibai, tas varetu tikt nepareizi atspogulots vinu uzskaite, un tam varetu tikt nepareizi piemerotas nodoklu normas; 8. Atbilstigi Latvijas Civilkodeksam jaatskir nomas(lizinga) ligums no ires liguma. Pedejais nav iespejams juridisko personu starpa, jo ires ligums paredz tikai lietas izmantosanu bez tiesibam izmantot tas nestos auglus (pelnu).[15] Ires ligums iespejams tikai starp nomas deveju juridisko personu un nomnieku - fizisko personu. Noma jeb lizings nav iespejami bez liguma noslegsanas; visos (lizinga) gadijumos, iznemot istermina nomu bez izpirkuma tiesibam - nomu mantas iziresanas veida, nepieciesams rakstiski noslegts ligums, kaut gan Latvijas likumdosana pielauj ari mutisku ligumunoslegsanu. 1.6. Procentu aprekinasana Procentu maksajumi tiek aprekinati par pamatu nemot 360 dienas un izmantojot realo lietosanas laiku un lizinga objekta nenomaksato summu. PROCENTI MENESI = PROCENTU LIKME/12 (1) Tomer sadi aprekinati procenti nav pilnigi objektivi, jo, piemeram, 15% likme vai koeficents 0.0125 (0.15/12) neatspogulo to, ka menesi finansejums ir izmantots 31 dienu, kamer februari tikai 28. Lai noverstu sadu nepilnibu, ikmenesa koeficents (un no ta izrietosais procentu maksajums) tiek aprekinats pec sarezgitakas formulas KOEF = PROCENTU LIKME * DIENU SKAITS ATTIECIGAJA PERIODA / 360 (2) un PROCENTU MAKSAJUMS = NENOMAKSATA SUMMA * KOEF. (3) Tomer ari ar to vel nepietiek, jo vairumam lizinga darijumu tiek pieprasita pirma iemaksa, un ari to ir jaatspogulo maksajumu grafika. Pirmas iemaksas atspogulosana maksajumu grafika tomer nekadas grutibas nesagada, jo procentu aprekinasanas principi nemainas. Ta, piemeram, procenti par 1. periodu tika aprekinati nemot vera realo dienu skaitu starp pirmo iemaksu un so datumu, un procenti tika aprekinati sadi: KOEF = 0.15 * DIENU SKAITS MENESI / 360 (4) un PROCENTI = ATLIKUMA VERTIBA * KOEF (5) Lidz ar to jebkurs klients, panemis savu maksajumu grafiku, var parliecinaties, vai procenti ir aprekinati ta, ka to ir stastijusi lizinga specialisti vai reklamas, un ari tiesigs pieprasit, lai tie tiktu parstradati, ja izmantojot sos aprekinus procentu maksajumiem butu jabut mazakiem. Eksiste dazadi panemieni, ka var aprekinat procentu maksajumu grafiku, sini darba apstasimies uz trim metodem [9.,26-27.lpp]: Lizinga maksajumi ar atvieglojuma laiku vai ar maksasanas atliksanu Piemerojot so metodi, tiek nemts vera, ka lizinga devejs pieskir nomniekam kadu atvieglojumu, piemeram uz pusgadu (6 menesiem) , tas nozime, ka saja perioda nomnieks nemaksa ne izpirkuma maksajumu, nedz procentu maksajumus. Bet tas nenozime ka lizinga kompanija zaudes, ta velak sanems par to atlidzibu. Tehniski to aprekina sekojosi: Ikmenesa maksajumu reizina ar koeficientu : K = ( 1+i )m , (6) kur i - % par menesi, m – menesu skaits atvieglojuma laika. Tad ikmenesa maksajums (C) sastadis : C = K * D, (7) kur D – izpirkuma maksajums. Lizings ar nesamaksatas vertibas palielinajumu Piemerojot si metodi, tiek nemts vera, ka objekta vertiba lizinga maksajumu perioda netiek pilnigi atlidzinata. Pec vienosanas norada nenomaksato objekta vertibas dalu – atlikuso vertibu (%) no sakotnejas vertibas. Katram maksajumam ir atlaide – diskonts, kas aprekinams sadi: 1 d = ----------------- , (8) 1+ ( ia / (1+i)n ) kur ia – atlikusi vertiba, n – liguma laiks menesos. Beidzoties ligumam, samaksa atlikuso vertibu . Lizings ar vienadiem iemaksam un papildu aprekiniem Sini gadijuma ikmenesa maksajums (C) tiek aprekinats pec formulas: P * i C = ------------- , (9) 1 - (1 / (1+i)n kur P – objekta nenomaksata vertiba pec pirmas iemaksas n – liguma laiks menesos. Iemaksas lizinga laika ir vienadas, iznemot pedejo maksajumu. Katra menesa beigas nenomaksata vertiba palielinas par 1 %. Pedeja menesi nenomaksatas vertibas atlikumu apliek ar procentiem. Salidzinot sis metodes, varam apgalvot, ka visizdevigaka lizinga nemejam ir lizinga ar nesamaksatas vertibas palielinajumu metode. Praktiskie piemeri un sikaka analize tiek sniegti kursa darba praktiskaja dala. 1.7. Lizinga uzskaites visparejie nosacijumi [2] Lizinga nemeja finansu lizinga iegramatojums. Finansu lizingu lizinga nemeja bilance jaatspogulo : ? gan ka pamatlidzekli , gan ka saistibas; ? jaiegramato par lizinga nemta ipasuma zemako no -patiesas vertibas lizinga uzsaksanas bridi bez subsidijam un nodoklu atvieglojumiem; -minimalo lizinga diskonteto maksajumu pasreizejo vertibu apmera. Diskonta faktors, kas izmantots, aprekinot minimalo lizinga maksajumu pasreizejo vertibu, ir lizinga netiesa procentu likme, ja to iespejams noteikt. Ja to nav iespejams noteikt, tiek izmantota lizinga nemeja pasreizeja aiznemsanas likme. Lizinga netiesa procentu likme ir diskonta likme , kuras rezultata kopeja minimalo lizinga maksajumu pasreizeja vertiba plus negaranteta atlikusi vertiba ir vienlidziga ar lizinga nodota lidzekla patieso vertibu lizinga uzsaksanas bridi. Lizinga nemeja pasreizeja aiznemsanas procentu likme ir procentu likme , kura lizinga nemejam rastos, ja tas aiznemtos lidzeklus , kuri nepieciesami si pamatlidzekla iegadei uz lidzigu terminu un lidzigam garantijam lizinga uzsaksanas bridi. Sakotnejas tiesas izmaksas, ka piemeram, lizinga liguma sagatavosanas un nodrosinasanas izmaksas, konkretam finansu lizingam tiek ieklautas lizinga nemta lidzekla izmaksa. Finansu lizinga rezultata katra parskata perioda veidojas nolietojuma izdevumi lidzeklim, ka ari finansu izdevumi. Lizinga nemto un nomniekam piederoso lidzeklu nolietojuma politikai jabut saskanotai. Pamatlidzeklis tiek pilniba amortizets isakaja no -lizinga terminiem; -lietderigas izmantosanas laika (ja nav pietiekams drosibas , ka lizinga nemejs lidz lizinga termina beigam iegus ipasuma tiesibas). Lietderigais izmantosanas laiks ir paredzamais atlikusais periods sakot no lizinga termina sakuma, kura laika uznemums paredz pateret lidzekla saimnieciskos labumus. Lizinga termins nenosaka robezu sim laikam. Nomas maksajumi tiek sadaliti starp finansu maksajumiem un nedzestas saistibas samazinasanu. Finansu maksajums tiek aprekinats ta, lai rastos pastaviga periodiska procentu likme par atlikuso nedzesto saistibu katra parskata perioda. Pamatlidzeklu nomasana var notikt divejadi: ar izpirksanas tiesibam un bez izpirksanas tiesibam. • Ja pamatlidzekli nomati ar izpirksanas tiesibam – pec ta saukta finansu lizinga, tie uzskaitami ipasa analitiska konta pamatlidzeklos: -kreditejot konta 5540 “Norekini par paradiem citiem uznemumiem” ipasu analitisku iznomataja kontu, piem. K 5541. Iznomata pamatlidzekla vertibu nomas liguma norada iznomatajs. Uzskaite gramatvediba notiek pec sadas kartibas: 1.Nomata pamatlidzekla vertibu sadala vienadas dalas visa nomas liguma laika un ik gadus nomaksa viena gada atmaksajamo dalu, debetejot iznomataja kontu (piem., D5541) un kreditejot attiecigo naudas lidzeklu kontu (piem., K2620). 2.Par so pasu summu aprekina pamatlidzekla nolietojumu, debetejot kontu D 7420 “Pamatlidzeklu nolietojums” un kreditejot kontu K 1290 “Pamatlidzeklu nolietojums”, abos kontos izveidojot ipasu iedalu “Nomato pamatlidzeklu nolietojums”, piem. K 1291 un D 7421. 3.Nomas ligumam beidzoties, kontu D 1291 debete par nomata pamatlidzekla nolietojuma uzkrato summu un kredite uz attiecigo pamatlidzeklu kontu , K 1231, un pamatlidzekla dala paliks ta nomata pamatlidzekla vertiba , kas paredzeta izpirksanai. 4. Ikgadeja nomas procentu maksa gramatojama konta D 7550 “Parejie saimnieciskas darbibas izdevumi” debeta, ipasa iedala “Pamatlidzeklu nomas maksa”, kreditejot konta K 5540 analitisko kontu norekiniem ar iznomataju. Sadu pamatlidzeklu izpirksanu gramato tapat ka jebkuru citu lietotu pamatlidzeklu pirksanas operaciju. • Ja pamatlidzeklu objekts nomats bez izpirksanas tiesibam, ta sauktaja operativaja lizinga kartiba, tad nomatais objekts jauzskaita nevis bilance, bet gan ipasa arpusbilances konta. Norekini par nomu gramatojami lidzigi ka par nomu ar izpirksanas tiesibam. Tos ari apskatisim zemak. 1.8. Lizinga uzskaite 1.8.1.Finansu lizinga uzskaite [17] Sini darba aplukosim lizinga uzskaiti nomniekam. Lizings obligati atspogulojams lizinga sanemeja uzskaite un pilna apjoma. So nomas attiecibu atspogulosanas noteikumi lizinga sanemeja uzskaite atkarigi no noslegta lizinga liguma veida, klasifikacijas, ka ari no ta, vai lizinga devejs ir Latvijas vai arvalsts persona. Neatkarigi no lizinga veida, lizinga sanemeja uzskaite minetas nomas attiecibas atspogulojamas: • Tikai uz atbilstigu un gramatvedibas kartosanai speku esosu attaisnojuma dokumentu pamata; • uzskaite obligati jaatspogulo lizinga objekta sanemsanas moments no lizinga deveja un vienlaiciga saistibu rasanas lizinga deveja (nomas deveja) prieksa, ka ari tas, kadas tiesibas attieciba uz so objektu iegutas lietosanas, izrikojuma vai vadajuma tiesibas; • tapat uzskaite nepieciesams atspogulot momentu, kad lizinga sanemejs iegust ipasuma tiesibas uz lizinga objektu, ja ticis noslegts finansu vai atgriezeniska lizinga ligums; • lizinga sanemeja uzskaite pilna apjoma jaatspogulo lizinga objekta izmaksas un tas pareizi jaklasifice. Bez so nostadnu ieverosanas nomas attiecibu (lizinga) uzskaite nebus pareiza. Pirma operacija finansu lizinga liguma ietvaros lizinga sanemejam ir lizinga objekta noformesana uzskaite pec ta parnemsanas no lizinga deveja. Atskiriba no analogiska notikuma operativa lizinga liguma ietvaros, lietosanai un izrikosanai sanemtais finansu lizinga objekts obligati atspogulojams lizinga sanemeja finansu uzskaite. Turklat sis lizinga objekts nomnieka uzskaite atspogulojams nevis ka kaut kada saistiba, bet gan ka uzskaites objekts ilgtermina ieguldijumu (pamatlidzeklu) sastava. Sanemtais finansu lizinga objekts tiek nodots nomniekam noma ar izpirkuma tiesibam, un izpirkuma maksajumi tiek izdariti pec savstarpeji saskanota grafika. Pasi izpirkuma maksajumi sastav no vairakam dalam: • pamatsumma jeb lizinga objekta vertiba; • lizinga koeficients jeb procenti par finansu resursu lietosanu (lizinga deveja tirais ienakums); • lizinga deveja komisijas atlidziba; • pievienotas vertibas nodoklis; • parejie lizinga deveja izdevumi, kas saistiti ar mineta objekta iegadi un ta nodosanu lizinga, kurus papildus uz piestadita rekina pamata obligati apmaksa lizinga devejs.[4.,34lpp.] Turklat rodas problema, ka nosakama si objekta uzskaites (sakotneja) vertiba. T.i., katram lizinga sanemejam pasam jaizlemj, kadas izpirkuma maksajumu sastavdalas vins ieklaus objekta sakotneja vertiba, bet kadas - aplukos ka tekosos izdevumus. Paslaik Latvija nav preciza normativa dokumenta, kurs noteiktu, kadas summas ieklaujamas, bet kadas - nav ieklaujamas finansu lizinga objekta sakotneja uzskaites vertiba. Tapec iespejami divi varianti - divas metodikas finansu lizinga objekta uzskaites vertibas noteiksanai: 1. variants.(skat. 2.3.Praktisko uzdevumu) Sakotneja uzskaites vertiba ieklaujamas pec finansu lizinga liguma paredzeto izpirkuma maksajumu visas izmaksas un visas dalas; 2. variants. Sakotneja vertiba jaieklauj tikai objekta vertibas pamatsumma, bet parejas summas jauzskaita ka nakamo periodu izdevumi vai vispar jaatspogulo uzskaite atbilstigi maksajumu izdarisanai. Iznemumu sastada pievienotas vertibas nodokla summa, kas, neatkarigi no izveleta uzskaites varianta, vienmer atspogulojama uzskaite ka rezerve un atbilstigi maksajuma izdarisanai tiek parvesta norekinos ar budzetu ka prieksnodoklis. Ja lizinga sanemejs ir pievienotas vertibas nodokla maksatajs, tad ta summa ieklaujama sakotneja vertiba. . Paslaik prioritate tiek pieskirta lizinga objekta sakotnejas vertibas noteiksanas otrajam variantam. Lizinga deveja uzskaite finansu lizinga objekts tiek atspogulots nevis pec finansu lizinga liguma parakstisanas datuma, bet gan pec objekta pienemsanas - nodosanas akta noformesanas datuma. Ta ka, kamer nav noformets sads akts, lizinga objekts netiek uzskatits par sanemtu lietosana un izrikojuma. Tacu sada akta trukums neatcel nomnieka saistibas izdarit maksajumus pec finansu lizinga liguma atbilstigi grafikam - uzskaite tie atspogulojami ka avansa maksajumi pec lizinga liguma. Lizinga deveja uzskaite finansu lizinga objekta parnemsana atspogulojama ar virkni iegramatojumu [17] : /. variants D 122 vai 123 - K 556 = lizinga objekta vertibas pamatsumma; D 239 - K 556 = pievienotas vertibas nodokla summai tiek veidota rezerve; D 122 vai 123 - K 556 = lizinga koeficienta kopeja summa, komisijas atlidziba un parejie maksajumi pec finansu lizinga liguma atbilstigi maksajumu grafikam.(2.3.prakt.uzd.) 2. variants D 122 vai 123 - K 556 = lizinga objekta vertibas pamatsumma; D 239 - K 556 = pievienotas vertibas nodokla summai tiek veidota rezerve; D 241 - K 556 = lizinga koeficienta kopeja summa, komisijas atlidziba un parejie maksajumi pec finansu lizinga liguma atbilstigi maksajumu grafikam. Pamatlidzeklu konta (122 vai 123) var un vajag atvert subkontu "Ar izpirkuma tiesibam nomatie pamatlidzekli" vai "Pamatlidzekli pec finansu lizinga liguma". Konts 556 saucas "Saistibas pec finansu lizinga liguma". Konts 241 - "Nakamo periodu izmaksas: papildu maksajumi pec finansu lizinga liguma". Konts 239 - "Pievienotas vertibas nodokla rezerve". Otraja uzskaites varianta varetu aprobezoties ar pirmajiem diviem iegramatojumiem, t.i., neatspogulot uzskaite prieksastavosos izdevumus papildu maksajumu sakara. Tacu saja gadijuma obligati uznemuma gada parskata skaidrojumos jasniedz so prieksastavoso maksajumu atsifrejums, jo tie butiski iespaido uznemuma finansialo stavokli.[17] Pirmais lizinga objekta uzskaites un uzskaites vertibas noteiksanas variants pamatojas uz pieeju, ka pamatlidzekla sakotneja vertiba jaieskaita visas ipasnieka izmaksas ta iegadei un radisanai lidz ta ieviesanai ekspluatacija. Finansu lizinga gadijuma lizinga objekta parnemsanas momenta tas netiek ieviests ekspluatacija, bet to sak izmantot. Ieviesana ekspluatacija iespejama tikai pec finansu lizinga liguma pabeigsanas. Turklat Finansu ministrijas noradijumi par pamatlidzeklu un to nolietojuma (amortizacijas) uzskaiti paredz, ka aizdevuma procenti, kas panemts pamatlidzekla iegadei, lidz ta ieviesanai ekspluatacija nomaksatie, ieklaujami ta sakotneja uzskaites vertiba. Talak sis finansu lizinga pirmas operacijas ietvaros nomniekam jaizraksta lizinga objektam pamatlidzekla uzskaites kartite un jaizturas pret so objektu, ka pret pasu pamatlidzekli. Nepieciesamibas gadijuma izdodams rikojums par lizinga objekta izmantosanas uzsaksanu uznemuma. Rikojumu par lizinga objekta ieviesanu ekspluatacija var un vajag izdot finansu lizinga liguma beigas, kad sis objekts pilniba un galigi paries nomnieka ipasuma. Ja finansu lizinga nodots nekustama ipasuma objekts, tad minetais ligums un objekta pienemsanas - nodosanas akts obligati jaregistre Zemes gramata. Ja finansu lizinga nodota automasina, tad uz objekta pienemsanas - nodosanas akta pamata Celu satiksmes direkcija var noformet automasinas pagaidu tehnisko pasi, uzradot ipasnieku un nomnieku. Pirmas operacijas butiba finansu lizinga ietvaros ir lizinga objekta ienakuma noformesana un ta vertibas noteiksana nomnieka uzskaitei. Otra operacija finansu lizinga ietvaros attiecas uz nomnieka tekosajam operacijam, kas saistitas ar mineta objekta uzturesanu un ekspluataciju. Ta ir izdevumu minetajam objektam regulara atspogulosana uzskaite. Un seit, atskiriba no operativa lizinga liguma, izdevumi sakas ar mineta objekta amortizacijas aprekinu un nolietojuma noteiksanu, kas aizvieto nomas maksajumu summu operativa lizinga liguma ietvaros. Parasta gadijuma finansu lizinga ligumam tiek aprekinats lizinga objekta nolietojums. D 742 - K 129 = amortizacijas summa, kas aprekinata no finansu lizinga objekta uzskaites vertibas. Finansu lizinga objekta amortizacijas aprekinam nomnieks izmanto to pasu amortizacijas metodi un tas pasas amortizacijas normas, ko analogiskajiem objektiem, kuri jau ir vina ipasums un tiek uzskaititi ka pamatlidzekli. Ja nomniekam lidz sim laikam nav bijis uzskaite analogisks pamatlidzeklis, tad vinam jaievies izmainas pastavosaja Nolikuma (rikojuma) par pamatlidzeklu uzskaiti un to amortizaciju (nolietojumu), vai ari jaizdod atsevisks rikojums par amortizacijas aprekina kartibu lizinga objektam. Netiek amortizeta tikai zemes gabala vertiba, kas sanemts lietosana pec finansu lizinga liguma, jo zeme attiecinama uz uznemuma neamortizejamiem aktiviem. Talak, par mineto lizinga objektu nomnieka objekta izdevumos tiek norakstitas visas izmaksas, kas saistitas ar ta izmantosanu un uzturesanu, tapat ka operativa lizinga liguma gadijuma. Seit var izdalit tadas lizinga sanemeja izmaksas • ka darbinieku darba alga, kuri izmanto un apkalpo lizinga objektu; • socialie maksajumi par mineto darba algu; • izdevumi telpu irei un ekspluatesanai (apkure, elektroenergija utt.), kuras tiek izmantots lizinga objekts; izlietojamie materiali, kas saistiti ar lizinga objekta ekspluataciju (degviela, smervielas, elektroenergija, udens utt.); • lizinga objekta apdrosinasana ka pec lizinga deveja, ta ari pec nomnieka iniciativas; • remontdarbi, kurus veic nomnieks lizinga objekta izmantosanas laika (gan pasu spekiem izdaritie, gan ari specializeto uznemumu (no malas) veiktie).[7.,34-36lpp.] Visi sie nomnieka izmaksu un izdevumu veidi lizinga objektam atspogulojami vina uzskaite ka parasti uznemuma izdevumi, tapat ka ja lizinga objekts butu nomnieka pasa pamatlidzeklis: D 711 –K 211, 261, 262, 238, 531 = materialas izmaksas lizinga objekta uzturesanai un apkalposanai; D 721 - K 561 = darbinieku darba alga; D 731 - K 572 = socialais nodoklis darba algai; D 755 - K 261, 262, 238, 531 = parejie izdevumi (telpu noma, komunalie maksajumi, apdrosinasana utt.), kas saistiti ar lizinga objekta uzturesanu un apkalposanu; D 717 - K 261, 262, 238, 531, 561, 572, 211 vai 433 = izdevumi lizinga objekta tekosajam remontam. Par pamatojumu so izdevumu uzskaitei kalpo parastie izdevumu dokumenti. Un tapec, ja sajos dokumentos ir pievienotas vertibas nodokla summa, tad pec nomaksas ta uzskaitama ka prieksnodoklis. Parskata perioda (gada) beigas visas sis izmaksas ieklaujamas nomnieka parskata gada pamatdarbibas tekosajos izdevumos. Uzskaite tas atspogulojams ar iegramatojumiem: D 861 - K 711 = materialo izmaksu norakstisana, kas saistitas ar finansu lizinga objekta izmantosanu; D 861 - K 717 = lizinga objekta remonta izmaksu norakstisana; D 861 - K 721 = darba algas norakstisana; D 861 - K 731 = socialo maksajumu norakstisana; D 861 - K 742 = aprekinata nolietojuma norakstisana; D 861 - K 755 = parejo tieso izdevumu norakstisana, kas saistiti ar finansu lizinga objekta izmantosanu.[7] Otras operacijas butiba finansu lizinga liguma ietvaros ir nomnieka izmaksu noteiksana lizinga objekta uzturesanai un izmantosanai, ieskaitot ari ta nolietojumu (amortizaciju). Tresa operacija finansu lizinga liguma ietvaros ir norekinu veiksana ar lizinga deveju par lizinga objektu. Sie norekini lizinga sanemeja (nomnieka) un lizinga deveja starpa tiek izdariti ik menesi atbilstigi savstarpeji saskanotam Maksajumu grafikam. Nomnieka uzskaite tie atspogulojami konta 556. Nomnieka ikmenesa maksajums lizinga devejam uzskaite finansu lizinga objekta uzskaites vertibas noteiksanas pirmaja varianta tiek atspogulots ar diviem iegramatojumiem: D 556 - K 262 = ikmenesa maksajuma kopeja summa, ieskaitot pievienotas vertibas nodokli; D 572.1 - K 239 = nomaksata pievienotas vertibas nodokla summa tiek parvesta no rezerves norekinos ar budzetu ka prieksnodoklis. Nomnieka ikmenesa maksajums lizinga devejam uzskaite finansu lizinga objekta uzskaites vertibas noteiksanas otraja varianta tiek atspogulots ar trim iegramatojumiem: D 556 - K 262 = ikmenesa maksajuma kopeja summa, ieskaitot pievienotas vertibas nodokli; D 572.1 - K 239 = nomaksata pievienotas vertibas nodokla summa tiek parvesta no rezerves norekinos ar budzetu ka prieksnodoklis; D 717 - K 241 = lizinga koeficienta un parejo papildu izmaksu summa pec finansu lizinga liguma. Ja finansu lizinga objekta uzskaites vertibas noteiksanas otraja varianta papildu izmaksas (lizinga koeficients, komisijas atlidziba utt.) netika atspogulotas uzskaite, tad, izdarot ikmenesa maksajumu, izpildami citi iegramatojumi: D 556 - K 262 = objekta pamatvertibas summas nomaksata dala kopa ar pievienotas vertibas nodokli; D 572.1 - K 239 = nomaksata pievienotas vertibas nodokla summa tiek parvesta no rezerves norekinos ar budzetu ka prieksnodoklis; D 717 - K 262 = lizinga koeficienta un parejo papildu izmaksu nomaksata dala pec finansu lizinga liguma. Tresas operacijas butiba finansu lizinga liguma ietvaros ir saistibu dzesana lizinga deveja prieksa. Savstarpeji saskanota Maksajumu grafika esamiba nozime, ka nomniekam jaizdara maksajumi stingri atrunatos terminos un tikai noteikta apmera: • Ja lizinga sanemejs noteiktaja termina iemaksa mazaku summu, neka noteikts grafika, tad vinam rodas parads, un vinam janomaksa lizinga devejam soda sankcijas, kas noteiktas liguma; • Ja nomnieks noteiktaja termina iemaksa lielaku summu, neka noteikts grafika, tad vinam rodas parmaksa un lizinga devejs bus spiests parrekinat lizinga koeficientu. Nomniekam, kurs lizinga koeficienta summu ieklavis objekta uzskaites vertiba, tas nozime, ka to vajadzes parrekinat; • Ja nomnieks noteiktaja termina neiemaksa maksajuma summu, kas atrunata grafika, tad vinam rodas parads, par kuru tam janomaksa sods vai ari tas var kalpot par pamatu finansu lizinga liguma partrauksanai. Ceturta operacija finansu lizinga liguma ietvaros ir lizinga objekta valdijuma tiesibu parnemsana. Parasti si operacija uzskaite netiek atspogulota. Ta ir lizinga objekta otra pienemsanas - nodosanas akta parakstisana. Nomnieka uzskaite iegramatojumi izdarami tikai divos gadijumos: • Nomnieks finansu lizinga objekta uzskaitei atveris specialu konta 122 vai 123 subkontu. Saja gadijuma minetais subkonts tiek slegts: D 122 vai 123 - K 122.9 vai 123.9 = lizinga objekta parvedums pec ta sakotnejas uzskaites vertibas uznemuma parasto pamatlidzeklu sastava; D 129.9 - K 129 = lizinga objekta uzkrata nolietojuma parvedums uznemuma parasto pamatlidzeklu uzkrata nolietojuma konta; • Maksajumi pec finansu lizinga liguma tikusi izdariti arvalstu valuta. Saja gadijuma pec liguma noteikto maksajumu pabeigsanas lizinga sanemejam nepieciesams slegt kontu 239, nosakot pelnu vai zaudejumu no valutas kursa izmainas pec fiksetam saistibam. Si konta slegsanai izpildams viens no diviem iegramatojumiem: D 827 - K 239 = zaudejumu summa no kursu starpibas izmainas nodokla norekinu summai vai D 239 - K 817 = pelnas summa no kursu starpibas izmainas nodokla norekinu summai. Ceturtas operacijas butiba finansu lizinga ietvaros ir pilnigas ipasuma tiesibu parnemsanas uz lizinga objektu fiksesana. Sis ceturtas operacijas nosleguma finansu lizinga ligums uzskatams par pabeigtu. Ar to nomnieka uzskaite izbeidzas visi iegramatojumi, kas saistiti ar minetajam saistibam. 1.8.2. Atgriezeniska lizinga uzskaite Atgriezeniska lizinga ipatniba lizinga sanemejam (nomniekam) ir ta, ka lizinga objekts liguma noslegsanas momenta ir nakama lizinga sanemeja ipasums. Un talak, kad nakamais lizinga devejs noforme ipasuma tiesibu parnemsanas proceduru uz atgriezeniska lizinga objektu, pusu starpa pastav finansu lizinga attiecibas. No sejienes ari izriet papildu operaciju nepieciesamiba atgriezeniska lizinga liguma noformesanas sakuma. Pirma operacija atgriezeniska lizinga liguma ietvaros lizinga sanemejam - lizinga sanemejs pardod lizinga devejam nakamo lizinga objektu. Sadas pardosanas bridi nakamais atgriezeniska lizinga objekts ir pardeveja (nakama lizinga sanemeja) ipasums, un, tatad, ta uzskaite tas tiek atspogulots ka pamatlidzeklis. No sejienes izriet, ka pirma operacija atgriezeniska lizinga gadijuma nakamajam lizinga sanemejam (nomniekam) ir pamatlidzekla parasta pardosana, bet nakamajam lizinga devejam - parasts pamatlidzekla pirkums. Turklat darijums tiek aplikts ar pievienotas vertibas nodokli un mineta objekta minimala tirgus (pardosanas) cena var but tikai ta atlikusi vertiba, jo preteja gadijuma pardevejam rodas zaudejums. Uzskaite si operacija atspogulojama ar veselu virkni iegramatojumu: D 129 - K 122 vai 123 = pardodama objekta uzkrata nolietojuma norakstisana; D 231 - K 655.1, 819 vai 831 = objekta pardosanas vertiba (cena) bez pievienotas vertibas nodokla; D 231 - K 572.1 = pievienotas vertibas nodokla summa no objekta pardosanas vertibas (cenas); D 745, 829 vai 841 - K 122 vai 123 = pardodama objekta atlikusas vertibas norakstisana izdevumos; D 871 - K 572.1 = pievienotas vertibas nodokla summa no zaudejumu summas, kuri radusies, objektu pardodot, ja pardosanas vertiba (cena) ir mazaka par objekta atlikuso vertibu. Par pamatojumu noradito iegramatojumu izdarisanai pardeveja (nakama lizinga sanemeja) uzskaite nevar kalpot noslegtais atgriezeniska lizinga ligums, bet to istenosanai pardevejam obligati jaizraksta nakamajam lizinga devejam par pardodamo atgriezeniska lizinga objektu preces pavadzime - rekins. Tikai pavadzime ir dokuments, kas apliecina ipasuma tiesibu nodosanu uz pardodamo objektu. Un lizinga devejs nedrikst nodot lietu vai objektu operativaja, finansu vai atgriezeniskaja lizinga lidz tam laikam, kamer vins nav iegadajies so lietu vai objektu sava ipasuma. Tadejadi, kamer nav notikusi pirma operacija un lizinga objekts nav kluvis par lizinga deveja ipasumu, atgriezeniska lizinga ligums nevar pariet sava otraja faze - pasa lizinga. Talak, pec pirmas operacijas pabeigsanas atgriezeniska lizinga ietvaros, pakapeniski veicamas visas operacijas finansu lizinga liguma ietvaros, kas aprakstitas iepriekseja nodala. Pec visu operaciju pabeigsanas atgriezeniska lizinga ligums uzskatams par pabeigtu, un lizinga objekts atkal pariet lizinga sanemeja pilna ipasuma, ka tas bijis pirms atgriezeniska lizinga liguma noslegsanas. 1.8.3. Finansu lizinga liguma partrauksanas atspogulosana uzskaite Finansu lizinga liguma partrauksana ir nestandarta gadijums, kurs rodas, ja nomniekam ir nopietnas finansialas problemas. Saja gadijuma parasti lizinga objekts tiek nodots, turklat tiesi, jaunajam nomniekam. Pirmajam nomniekam mineta notikuma butiba ir nedaudz savadaka, neka tas biezi izskatas pec dokumentiem. Pirmajam nomniekam ta ir finansu lizinga liguma pirmstermina partrauksana, ka rezultata : • lizinga objekts atgriezas atpakal lizinga deveja pilna ipasuma; • nomnieks zaude visu nomaksato izpirkuma summu par lizinga objektu (loti reti to kompense jaunais nomnieks); • nomniekam nepieciesams veikt maksajumu salidzinasanu un galigo norekinu par tiem ar lizinga deveju; • nomniekam nepieciesams slegt sava uzskaite tos kontus, kuri bija saistiti ar finansu lizinga ligumu. Jaunajam nomniekam ta ir parasta finansu lizinga liguma noslegsana, kuram: • jaatver uzskaite speciali konti; • jaatrisina jautajums par kompensaciju (ja ir velesanas vai nepieciesamiba) ar veco nomnieku; • jasanem lizinga objekts un jakeras pie ta izmantosanas. Nepieciesams, lai lizinga objekta pienemsanas - nodosanas akts butu trispusejs: lizinga devejs, vecais nomnieks, jaunais nomnieks. Tad katram no nomniekiem rastos pietiekams attaisnojuma dokuments mineta notikuma atspogulosanai uzskaite. Veca, pirma nomnieka gramatvedis uz sada akta pamata obligati sastada gramatvedibas izzinu, kura vini atspogulo kontu slegsanas rezultatus iegramatojumu veida: D 129 - K 121,122,123 = uzkratas nolietojuma summas norakstisana lizinga objektam; D 556 - K 121, 122, 123 = lizinga objekta atlikusas vertibas norakstisana; D 556 - K 241 = agrak fiksetas un vel nedzestas maksajumu summas (pec lizinga liguma) norakstisana; D 556 - K 239 = uzskaititas PVN rezerves norakstisana, kura saistita ar lizinga ligumu; D 556 V K 556 = saskana ar lizinga ligumu izdarito aprekinu rezultatu salidzinasana; ja D 556 > K 556, tad tiek izdarits konta slegsanas iegramatojums: D 841 - K 556 = arkartas izdevumi, kas saistiti ar finansu lizinga liguma partrauksanu; ja D 556 < K 556, tad tiek izdarits konta slegsanas iegramatojums: D 556 - K 831 = arkartas ienakums, kas saistits ar finansu lizinga liguma partrauksanu. Sada ienakuma summa palielina nomnieka apliekamo ienakumu, un ta izskaidrojama ar to, ka lizinga objekta amortizacijas summa bijusi nepamatoti paaugstinata. Arkartas izdevumu summa nedrikstetu palielinat nomnieka apliekamo ienakumu, jo ta ir saistita un izskaidrojama ar lizinga objekta amortizacijas summas nepamatoto pazeminajumu ieprieksejos gados. Visu so iegramatojumu rezultata obligati sledzami visi konti, kas saistiti ar finansu lizinga liguma uzskaiti, pirmajam nomniekam. Jaunais nomnieks visu izdara, ka parasta lizinga gadijuma (skat. augstak). 1.8.4. Operativa lizinga uzskaite Operativa lizinga ipatniba lizinga sanemejam (nomniekam) ir ta, ka vins sanem lizinga objektu lietosana ar ierobezotam ta izrikojuma tiesibam, bet ipasuma tiesibas un visi ar lizinga objektu saistitie riski paliek lizinga devejam. Tapec nomnieka uzskaite operativa lizinga ligums parasti tiek atspogulots arpus bilances. Pirma operacija operativa lizinga liguma ietvaros lizinga sanemejam (nomniekam) ir lizinga objekta parnemsana no lizinga deveja. Lizinga objekta parnemsanas fakts no lizinga deveja lizinga sanemejam janoforme ar pienemsanas - nodosanas aktu. Turklat saja akta precizi atrunajamas nododamas tiesibas. Ta ka lizinga objekts paliek lizinga deveja ipasums un pamatlidzeklis, tad nomnieka finansu uzskaite ta parnemsanas fakts neliek atspogulots. Tacu atzime par so notikumu obligati izdarama nomnieka analitiskaja uzskaite. Vislabak minetajam objektam atvert parastu pamatlidzekla kartiti un uz tas izdarit atzimi - "Operativais lizings. Ligums Nr.____ no ____ lidz". Talak, ja operativa lizinga ligums pariet no viena finansu parskata gada otra, tad par lizinga objektiem sastadams atsevisks nomato pamatlidzeklu inventarizacijas akts. Saja akta katram inventarizetajam objektam noradams nomas (lizinga) liguma numurs, datums un darbibas laiks. Bet salidzinot norekinus pec gada rezultatiem ar attiecigo lizinga deveju, tiek fikseta ne tikai finansu parada summa, bet ari pasa lizinga objekta esamibas fakts, kas apstiprinats ar inventarizacijas aktu. Turklat, ja operativa lizinga objekts tiek nodots konkreta darbinieka vai uznemuma apaksvienibas lietosana, tad uz si objekta kartites par to tiek izdarita atzime. Bet pats objekts tiek ieklauts mantas saraksta, kura atrodas mineta darbinieka vai minetas apaksvienibas vaditaja materialaja atbildiba. Pirmas operacijas butiba operativa lizinga liguma ietvaros ir lizinga objekta analitiska uzskaite kas nodrosina ta saglabasanu un kontroli par ta izmantosanu. Otra operacija operativa lizinga liguma ietvaros ir regulara, parasti ikmenesa izdevumu noteiksana minetajam lizinga objektam. Pasi izdevumi lizingu objektam nomniekam sastav no divam dalam: • nomas maksa kopa ar pievienotas vertibas nodokli; • tekosie izdevumi, kas saistiti ar lizinga objekta ekspluataciju un uzturesanu, ieskaitot remonta izmaksas. Ikmenesa (vai ikceturksna) nomas maksu par lizinga objektu vislabak atspogulot uzskaite uz sanemta rekina pamata, nevis vienkarsi uz liguma pamata. Tas seviski aktuali kluvis no 1998. gada 1. janvara, jo, lai uzskaititu un aprekinatu prieksnodokli (PVN), tagad obligati ka maksajuma pamatojumam jabut nodoklu rekinam. Attieciba uz lizinga ligumu par nodokla rekinu kalpo rekins – faktura, ko izrakstijis nomas devejs nomas maksas summai plus pievienotas vertibas nodoklis. Un tapec uzskaite nomas maksu vislabak atspogulot pec sada rekina izrakstisanas datuma. Kopuma nomas maksa uzskaite atspogulojama ar sadu iegramatojumu virkni (pirmais variants): D 717 - K 531 vai 551 = nomas maksas summa par parskata periodu (menesi vai ceturksni) uz sanemta rekina pamata bez pievienotas vertibas nodokla; D 239 - K 531 vai 554 = rezerves summa pievienotas vertibas nodoklim no nomas maksas summas; D 531 vai 554 - K 262, 261 vai 238 = maksajuma summa pec nomas maksas rekina kopa ar pievienotas vertibas nodokli; D 572.1 - K 239 = pievienotas vertibas nodokla summa pec nomaksas tiek parvesta no rezerves norekinos ar budzetu ka prieksnodoklis. Iespejams izmantot ari otro norekinu uzskaites variantu par nomas maksu, kad ta tiek atspogulota uzskaite nevis pec rekina sanemsanas fakta (datuma), bet gan pec ta apmaksas fakta (datuma). Saja gadijuma nomas maksa tiek atspogulota ar sadiem iegramatojumiem: D 717 - K 262, 261 vai 238 - nomaksata nomas maksas summa atbilstigi sanemtajam rekinam bez pievienotas vertibas nodokla; D 572.1 - K 262, 261 vai 238 - pievienotas vertibas nodokla summa, kas nomaksata kopa ar nomas maksu uz rekina pamata un uzskaitama ka prieksnodoklis. Ja nomnieks nav pievienotas veribas nodokla maksatajs, tad nomaksatais nodoklis netiek izdalits un kopa ar nomas maksu ieklaujams nomnieka izmaksas. Otra izdevumu dala lizinga objektam ir ta ekspluatacijas un uzturesanas izdevumi. Seit var izdalit sadas lizinga sanemeja izmaksas: • darbinieku darba alga, kuri izmanto un apkalpo lizinga objektu; • socialie maksajumi par mineto darba algu; • izdevumi par telpu iri un ekspluataciju (apkure, elektroenergija utt.), kuras tiek izmantotas lizinga objekts; • izlietojamie materiali, kas saistiti ar lizinga objekta ekspluataciju (degviela, smervielas, elektroenergija, udens utt.); • lizinga objekta apdrosinasana gan pec lizinga deveja, gan ari pec nomnieka iniciativas; • nomnieka veicamie remontdarbi lizinga objekta izmantosanas laika (gan pasu spekiem izdaritie, gan ari specialo uznemumu (no malas) veiktie). Visi sie nomnieka izmaksu un izdevumu veidi lizinga objektam atspogulojami vina uzskaite ka parastie uznemuma izdevumi, it ka lizinga objekts butu pasa nomnieka pamatlidzeklis. Tas ari ir acimredzams pluss atskiriba no kredita. Iznemumu sastada remontdarbu izmaksas. Seit to atspogulosanas variants uzskaite ir atkarigs no operativa lizinga liguma noteikumiem. Pamatlidzekla kapitalremonts, kurs atradas operativaja lizinga, ir praktiski izslegts - tas ir ipasnieka (lizinga deveja) rupes un izdevumi. Tekosais remonts ir abu pusu rupes, un tas var tikt atrunats lizinga liguma pec viena no variantiem: 1. variants. Ja rodas jebkura remonta nepieciesamiba, lizinga objekts nekavejoties tiek atdots lizinga devejam un nomainits ar analogisko objektu. Saja gadijuma lizinga objekta nomainas faktu velams noformet ar pienemsanas -nodosanas aktu un analitiskaja uzskaite uz pamatlidzekla kartites tiek izdarita atzime par objekta nomainu. Turklat lizinga objekts var tikt nomainits uz visu atlikuso operativa lizinga liguma terminu vai tikai uz remonta laiku; 2. variants. Rodoties jebkurai remonta nepieciesamibai, lizinga objektu remonte lizinga devejs uz savu lidzeklu rekina. bet nomniekam remonta perioda vienkarsi netiek aprekinata nomas maksa. Saja gadijuma remonts uzsakams tikai pec lizinga deveja informesanas par to vai ari pec tam, kad abas puses sastadijusas par to aktu, kura tiek atspogulota: • remonta nepieciesamiba, • remontdarbu apjoms, • remontdarbu sakuma datums, • remontdarbu pabeigsanas aptuvens termins. Pec remonta pabeigsanas nomnieks informe par to lizinga deveju vai ari puses atkal sastada aktu par remonta pabeigsanu, kura fikse: • pasu remonta izpildes faktu, • remonta sakuma datumu, • remontdarbu pabeigsanas datumu, • nomas maksas summu, par kuru lizinga devejs nepiestada rekinu. Pasas remonta izmaksas nomnieks atspogulo sava uzskaite ka parastus izdevumus pasa pamatlidzeklu tekosajam remontam. Turklat, ja remontu veikusas organizacijas no malas, tad uzskaite izdarami iegramatojumi: D 717 - K 262, 261 vai 238 = apmaksato remontdarbu summa lizinga objektam bez pievienotas vertibas nodokla atbilstigi remontorganizacijas rekinam; D 572.1 - K 262, 261 vai 238 = pievienotas vertibas nodokla summa, kas apmaksata atbilstigi remontdarba rekinam un uzskaitama ka prieksnodoklis, vai D 717 - K 531 = remontdarbu vertibas summa lizinga objektam bez pievienotas vertibas nodokla atbilstigi remontorganizacijas rekinam; D 239 - K 531 = pievienotas vertibas nodokla rezerves summa atbilstigi rekinam par remontdarbiem; D 531 - K 262, 261 vai 238 = apmaksato remontdarbu summa lizinga objektam kopa ar pievienotas vertibas nodokli atbilstigi remontorganizacijas rekinam; D 572.1 - K 239 = pievienotas vertibas nodokla summa pec nomaksas tiek parvesta no rezerves norekinos ar budzetu ka prieksnodoklis. Ja remontdarbus lizinga sanemejs bija veicis pasu spekiem, tad uzskaite tas tiek atspogulots sadi: D 717 - K 211 = remontam izmantoto materialu un rezerves dalu vertiba, kas sanemti no noliktavas: D 717 - K 238 = materialu un rezerves dalu vertiba, kuri izmantoti remontam un speciali tam iegadati (bez pievienotas vertibas nodokla); D 572.1 - K 238 = pievienotas vertibas nodokla summa, kas nomaksata, iegadajoties materialus un rezerves dalas remontam, un uzskaitama ka prieksnodoklis; D 717 - K 561 = nomnieka remontdarbu veicejiem aprekinata darba samaksa; D 717 - K 572 = aprekinato socialo maksajumu summa nomnieka remontdarbu veiceju darba samaksai. Turklat remontizmaksu uzskaitei jaatver konta 717 papildu subkonts, lai aprekinatas vai nomaksatas nomas maksas summa nesaplustu ar remonta izmaksam. Kaut ari minetaja gadijuma to darit nav obligati, jo remontizdevumi lizinga sanemejam aizvieto nomas maksu: 3. variants. Rodoties jebkurai remonta nepieciesamibai, lizinga objektu remonte nomnieks uz pasa lidzeklu rekina. bet pasu remonta faktu fikse abas puses un nomniekam par pilnu vai daleju remonta vertibas summu tiek samazinata nomas maksa. Saja gadijuma remontdarbu noformesanas procedurai obligati jabut tadai pasai, ka augstak aprakstita, bet pati remonta vertiba nomnieka uzskaite netiek atspogulota izdevumu kontos. Bet gan parejo debitoru konta, analogiski ieprieksejam gadijumam. Turklat, ja remontu veikusas organizacijas no malas, tad uzskaite tiek izdariti iegramatojumi: D 235 - K 262, 261 vai 238 = apmaksato remontdarbu summa lizinga objektam bez pievienotas vertibas nodokla atbilstigi remontorganizacijas rekinam; D 572.1 - K 262, 261 vai 238 = pievienotas vertibas nodokla summa, kas apmaksata atbilstigi remontdarbu rekinam un uzskaitama ka prieksnodoklis, vai D 235 - K 531 = remontdarbu vertibas summa lizinga objektam bez pievienotas vertibas nodokla atbilstigi remontorganizacijas rekinam; D 239 - K 531 = rezerves summa pievienotas vertibas nodoklim atbilstigi remontdarbu rekinam; D 531 - K 262, 261 vai 238 = apmaksato remontdarbu summa lizinga objektam kopa ar pievienotas vertibas nodokli atbilstigi remontorganizacijas rekinam; D 572.1 - K 239 = pievienotas vertibas nodokla summa pec nomaksas tiek parvesta no rezerves norekinos ar budzetu ka prieksnodoklis. Ja remontdarbus lizinga sanemejs bija veicis pasu spekiem, tad uzskaite tas tiek atspogulots sadi: D 235 - K 211 = remontam izmantoto materialu un rezerves dalu vertiba, kuri sanemti no noliktavas; D 235 - K 238 = remontam izmantoto un speciali sim nolukam iegadato materialu un rezerves dalu vertiba (bez pievienotas vertibas nodokla); D 572.1 - K 238 = pievienotas vertibas nodokla summa, kas nomaksata, iegadajoties materialus un rezerves dalas remontam, un uzskaitama ka prieksnodoklis; D 235 - K 561 = nomnieka remontdarbu veicejiem aprekinata darba samaksa; D 235 - K 572 = aprekinata socialo maksajumu summa nomnieka remontdarbu veicejiem. Turklat, uzskaitot un apmaksajot remonta izdevumus, lizinga sanemejs neizdala nomaksato pievienotas vertibas nodokli, uzskaita to ka prieksnodokli. Tapec, izdarot remonta ieskaitu (pilniba vai daleji), lizinga sanemejam bus atseviski janomaksa pievienotas vertibas nodoklis lizinga devejam, lai butu iespeja uzskaitit to ka prieksnodokli, jo uzskaitita remonta summa nebus ieklauts nodoklis. Ieskaitama nomas maksas summa nomniekam atspogulojama sadi: D 717 - K 531 = ieskaitama nomas maksas summa bez pievienotas vertibas nodokla; D 239 - K 531 = rezerves summa pievienotas vertibas nodoklim no ieskaitamas nomas maksas summas; D 531 - K 235 = nomnieka remontizmaksu summa, kas ieskaitama nomas maksas dzesana; D 531 - K 262, 261 vai 238 = pievienotas vertibas nodokla summa, kas nomaksajama ieskaitamajai nomas maksai; D 572.1 - K 239 = pievienotas vertibas nodokla summa pec apmaksas tiek parvesta no rezerves norekinos ar budzetu un uzskaitama ka prieksnodoklis; D 717 - K 235 = nesegto (neieskaitito) remonta izdevumu vertiba tiek norakstita tekosajos izdevumos. 4. variants. Rodoties jebkurai remonta nepieciesamibai, lizinga objektu nomnieks remonte uz savu lidzeklu rekina, un vins nesanem no lizinga deveja nekadu kompensaciju. Saja gadijuma visas remonta izmaksas lizinga sanemejs atspogulo uzskaite ta, ka tas paradits un aplukots augstak. Un pirms remonta sakuma, un remonta beigam neko nepazino lizinga devejam un neizdara nekadas korigejosas operacijas (iegramatojumus); 5. variants. Visi iespejamie tekosa remonta veidi (pec sarezgitibas vai pec vertibas) tiek sadaliti starp lizinga deveja un lizinga sanemeja izmaksam. Piemeram, vienkarss remonts jeb remonts vertiba lidz 100 latiem tiek izdarits uz nomnieka lidzeklu rekina bez kompensacijas, bet samera sarezgitu remontu jeb remontu vertiba virs 100 latiem apmaksa lizinga devejs. Saja gadijuma visas sika remonta izmaksas lizinga sanemejs atspogulo uzskaite ka pasa tekosos izdevumus, bet izmaksas lielakam remontam atspogulo uzskaite ka parejos debitorus. Tad piemerojamas tas pasas proceduras, kadas tiek veiktas, ieskaitot nomas maksu remonta vertiba, tikai seit nomas maksas ieskaita vieta lizinga devejs var samaksat realo naudu, un uzskaite tiks izdarits iegramatojums: D 262, 261 - K 235 = lizinga deveja apmaksata remonta vertiba ar pievienotas vertibas nodokli vai bez ta. Ja remontu apmaksajis lizinga devejs bez pievienotas vertibas nodokla summas, tad nomniekam ir tiesibas izdalit un uzskaitit prieksnodokli, apmaksajot remonta izdevumus. Ja remontu apmaksajis lizinga devejs ar pievienotas vertibas nodokla summu, tad nomniekam ir izvele: • atspogulot no lizinga deveja sanemto nodokli ka ienakuma nodokli un nodokli, kas nomaksats, apmaksajot remontu, ka prieksnodokli; • neizdalit ka prieksnodokli nodokla summu, kas nomaksata, apmaksajot remonta izdevumus, tad ari tiek atspogulots no lizinga deveja sanemtais nodoklis. Kopuma otras operacijas butiba operativa lizinga liguma ietvaros ir pilniga un preciza visu lizinga sanemeja izdevumu uzskaite, kuri saistiti ar lizinga objekta izmantosanu un uzturesanu. Tresa operacija operativa lizinga liguma ietvaros ir nosleguma operacija un nozime lizinga objekta atpakal atdosanu lizinga devejam. Finansu uzskaite ta netiek atspogulota, tapat ari ka pirma operacija operativa lizinga liguma ietvaros. Seit galvenais ir lizinga objekta atpakal atdosanas akta vai pienemsanas - nodosanas akta no nomnieka lizinga devejam sastadisana operativa lizinga liguma beigas. Bez sada dokumenta pusem nav pieradijumu, ka ligums pilniba pabeigts un saistibas pec ta vairs nav speka. Tapec sada akta obligati jaatspogulo sekojosais: • lizinga objekta atdosanas fakts ta ipasniekam; • atdodama objekta stavoklis; • pusu norekinu stavoklis lizinga objekta atdosanas momenta. Pec sada akta parakstisanas nomnieka analitiskaja uzskaite tiek izdarita atzime par to, ka ligums pabeigts un lizinga objekts atdots ipasniekam. Atzimi par to vislabak izdarit uz pasa operativa lizinga liguma un uz lizinga objekta kartites -"Objekts atdots. Akts Nr. ____ (datums)”. Tresas operacijas butiba operativa lizinga liguma ietvaros ir pasa operativa lizinga liguma pabeigsana un pusu saistibu izpildes rezultatu apkoposana pec mineta liguma. [7., 34-39.lpp.] 2. PRAKTISKA DALA 2.1. Amortizacijas izmantosana lizinga maksajumiem Gada lizinga maksajumi sastav no gada amortizacijas + kreditresursu izmantosanas maksa + komisijas atlidziba. Kreditresursu izmantosanas maksu var noteikt ka: K = ik*Fg.v. , (10) kur K - kreditresursu izmantosanas maksa; ik – procentu likme par kreditresursu izmantosanu; Fg.v. - lizinga objekta gada videja vertiba. Komisijas atlidzibu aprekina katru gadu.[1] Apskatisim piemeru, ka izmanto so nosacijumu. Sakotnejie dati: Objekta sakotneja vertiba – 15000 Ls, Lizings uz 5 gadiem, ar pilnu samaksu, ik = 7% gada, Komisijas atlidziba – 1,5%, Amortizacijai lieto linearo metodi. 2.1.tabula Amortizacijas grafiks Bilances vert. uz gada sakumu Gada amortizacija Bilances vert. uz gada beigam Gada vid. bilances vertiba 1. 15000 3000 12000 13500 2. 12000 3000 9000 10500 3. 9000 3000 6000 7500 4. 6000 3000 3000 4500 5. 3000 3000 0 1500 Izdevumu summa: 1. 3000 + 0,07 * 13500 + 0,015 * 13500 = 4147,5 Ls; 2. 3000 + 0,07 * 10500 + 0,015 * 10500 = 3892,5 Ls; 3. 3000 + 0,07 * 7500 + 0,015 * 7500 = 3637,5 Ls; 4. 3000 + 0,07 * 4500 + 0,015 * 4500 = 3382,5 Ls; 5. 3000 + 0,07 * 1500 + 0,015 * 1500 = 3127,5 Ls. Kopa: 18187,5 Ls Ja maksajumi vienadi : 18187,5 / 60 menesi = 303,13 Ls / menesi Salidzinajums: 18187,5 – 15000 = 3187,5 Ls; (18187,5 – 15000) * 100% / 15000 = 21,25 %, vai 5,3% gada. Sis uzdevums un metode lauj atri un ekonomiski pamatoti noteikt lizinga maksajumus, to sadalijumu un kopejo summu. Si metodes trukums – ta lauj noteikt maksajumus aptuveni, nenemot vera nodoklu maksajumus, ka ari neprecizejot dienu skaitu maksasanas perioda. 2.2. Finansu lizinga gramatosanas piemers Apskatisim piemera ka veicams finansu lizinga gramatojums un aprekins uzskaite [17]. Sakotnejie dati: SIA “X” 2000. gada 22. maija ar lizinga sabiedribu nosledza finansu lizinga ligumu. Saskana ar to lizinga sabiedriba norekinas ar pamatlidzekla pardeveju, kurs pec naudas sanemsanas no lizinga sabiedribas saka pamatlidzekla komplektaciju. SIA “X” sanema pamatlidzekli un 1.julija ieveda to ekspluatacija. Darijuma nosacijumi: Pamatlidzekla cena bez PVN – 14 500 Ls Pirma iemaksa – 30%, jeb 4 350 Ls Atlikusi vertiba – 10 150 Ls Lizinga atlidziba – 1,5% Lizinga procenti – 11% gada Atmaksas termins – 2 gadi Vispirms, aprekinasim ikmenesa izpirkuma maksajumu. Pienemsim, ka tas bus vienads. Izpirkuma maksajums = (14500-4350):24 = 422,92 Ls Procentu maksajums aprekinams, nemot vera formulas (4) un (5), attiecigi: 30.06.2000. % maksajums = 10150 * 0,11*(8+30) / 360 = 117,83 Ls; 30.07.2000. % maksajums = (10150-422,92)*0,11*31 / 360=92,14Ls; utt. 2.2.tabula Maksajuma grafiks saskana ar lizinga ligumu Lizinga maksajumu termins Nesamaksata vertiba Izpirkuma maksajums Lizinga atlidziba PVN 18% Procentu maksajums Liguma maksajums 22.05.2000. 14500,00 4350,00 217,50 822,15 --------- 5389,65 30.06.2000. 10150,00 422,92 ------- 76,13 117,83 616,88 30.07.2000. 9727,08 422,92 ------- 76,13 92,14 591,19 30.08.2000. 9304,16 422,92 ------- 76,13 88,13 587,18 ... ... ... ------- ... ... ... 30.06.2002. 422,92 422,92 ------- 76,13 3,88 502,93 Kopa: 0,00 14500,00 217,50 2649,15 1218,14 18584,79 Gramatojumi. Sakuma ir jaiegramato veicamie maksajumi saskana ar lizinga ligumu: D “Pamatlidzeklu izveidosana” – 145000,00 Ls; D “Lizinga atlidziba” – 217,50 Ls; D “Uzskaititais PVN” – 2649,15 Ls; D “Uzskaititie procenti” – 1218,14 Ls; K “Norekini ar lizinga sabiedribu” – 18584,79 Ls. Ieprieks minetais gramatojums dod iespeju uzradit visas SIA “X” saistibas, un tadejadi SIA finansu parskati sniegs skaidru un patiesu prieksstatu par tas aktiviem un saistibam. Veicot pirmo maksajumu 22.05.2000., SIA “X” iegramato dalejo saistibu dzesanu: D “Norekini ar lizinga sabiedribu” – 5389,65 Ls; K “Naudas lidzekli” – 5389,65 Ls. Vienlaikus ieprieks uzskaititais, bet tagad samaksatais PVN tiek parveidots par prieksnodokli: D “Prieksnodoklis” – 822,15 Ls; K “Uzskaititais PVN” – 822,15 Ls. Izdarot samaksu 30.06.2000., javeic sadi gramatojumi: D “Norekini ar lizinga sabiedribu” – 616,88 Ls; K “Naudas lidzekli” – 616,88 Ls; D “Prieksnodoklis” – 76,13 Ls; K “Uzskaititais PVN” – 76,13 Ls; D “Pamatlidzeklu izveidosana” – 117,83 Ls; K “Uzskaititie procenti” – 117,83 Ls. Lizinga procenti, kas samaksati lidz pamatlidzekla ieviesanai, tiek kapitalizeti, t.i. pievienoti pamatlidzekla vertibai. Savukart procentu maksajumi, kurus veic pec pamatlidzekla ieviesanas ekspluatacija, ir jaattiecina uz procentu izdevumiem. Attieciba uz procentiem jaatceras: ja lizinga ligums ir noslegts nevis ar LR registreto kreditiestadi, bet ar lizinga firmu, tad, sastadot uznemumu ienakuma nodokla deklaraciju, ir jaievero likuma “Par uznemumu ienakuma nodokli” [12] 6. panta 8. dalas noteikumi. Tatad ir jaaprekina, vai lizinga sabiedribai samaksatie procenti neparsniedz pielaujamo apmeru un vai sai sakara nav japalielina apliekamais ienakums. 01.07.2000. pamatlidzeklis ir ieviests ekspluatacija: D “Pamatlidzeklis” – 14617,83 Ls (14500+117,83); K “Pamatlidzekla izveidosana” – 14617,83 Ls. Veicot maksajumu 30.07.2000. jaiegramato: D “Norekini ar lizinga sabiedribu” – 591,19 Ls; K “Naudas lidzekli” – 591,19 Ls; D “Prieksnodoklis” – 76,13 Ls; K “Uzskaititais PVN” – 76,13 Ls; D “Samaksatie procenti” – 92,14 Ls; K “Uzskaititie procenti” – 92,14 Ls. Ja gadijuma lizinga ligums sastadits nevis latos, bet kada cita valuta, tad lizinga liguma uzraditas summas jaiegramato pec Latvijas Bankas noteiktaja kursa. Sastadot SIA “X” gada parskatu, saistibas, kuras jasamaksa nakamaja taksacijas perioda ( piemeram – 2001. gada ), ir jaattiecina un jauzrada bilance ka istermina saistibas. Savukart turpmako gadu saistibas ir jauzrada ilgtermina kreditoru iedala. Attieciba uz so piemeru var secinat, ka uznemejam pirmkart obligati japieprasa maksajuma grafiks, ar kuru acimredzami, ir vieglak kontrolet naudas plusmu kopuma un it seviski procentu maksajumos. Otrkart, jebkura gadijuma klientam (uznemejam) ir tiesibas pieprasit parrekinat lizinga maksajumus atbilstosi sim bazes principam. No piemera ari izriet, ka mazliet izdevigak noslegt lizinga ligumu ar banku (attieciba uz procentu apliksanu ar PVN 18%). 2.3. Auto lizinga piemers [ 19 ] SIA “X” tika nolemts iegadat vieglo automasinu finansu lizinga kartiba. Tapec vispirms tika izvelets piemerots masinas modelis “Lauva auto” un atrasts lizinga devejs “Hansa lizings”[18]. No SIA “X” tika sagatavota dokumentu pakete, t.sk. gada bilance un iesniegta lizinga devejam “Hansa lizings”. Lizinga devejs, izskatot SIA “X” ienakumus, nolema laut iegadat auto uz finansu lizinga sadiem noteikumiem: -auto cena (bez PVN) 9850,00 Ls -paredzams ekspluatacijas termins 10 gadi -procentu likme 13,5 % gada, -pirma iemaksa 25 % no pardosanas cenas, -liguma komisijas maksa 2% no pardosanas cenas -lizinga ligums 48 menesi -pirma maksajuma datums 10.06.2000. 2000.gada 4.maija tika noslegts automasinas pirkuma ligums. 2000.gada 5.maija tika noslegts finansu lizinga ligums ar lizinga deveju “Hansa lizings” un veikta pirma izpirkuma un komisijas maksa. 2000. gada 3. junija tika sanemta SIA”X” automasina nomas lietosana ar izpirkumu. 2000.gada junija - decembra menesos tika regulari parskaitits lizinga devejam no SIA “X” konta automasinas izpirkuma maksa un procentu maksa. 2.3.tabula Gramatojumu saraksts Datums Gramatojums D/K Kopsumma 5.05.2000 D1221/K5561 9850,00 5.05.2000 D2391/K5561 1773,00 5.05.2000 D1221/K5561 1546,74 30.06.2000 D7421/K1291 82,71 30.06.2000 D5561/K2620 316,95 30.06.2000 D5721/K2391 36,94 30.07.2000 D7421/K1291 82,71 30.07.2000 D5721/K2391 36,94 30.07.2000 D5561/K2620 322,95 ... ... ... 30.06.2004 D7421/K1291 82,71 30.06.2004. D5721/K2391 36,94 30.06.2004. D5561/K2620 244,98 30.06.2004 D1221/K1229 9850,00 30.06.2004 D1299/K1291 3940,00 Si tabula ir aizpildita, pamatojoties uz iepriekseja uzdevuma formulam un principu, bet ieverojot analitiskaja dala aprakstito metodiku finansu gramatvedibas uzskaite (pirmo variantu). 2.4.tabula Maksajuma grafiks saskana ar lizinga ligumu Lizinga maksajumu termins Nesamaksata vertiba Izpirkuma maksajums Lizinga atlidziba PVN 18% Procentu maksajums Liguma maksajums 5.05.2000. 9850,00 2462,50 232,46 485,09 --------- 3180,05 30.06.2000. 7387,50 205,21 ------- 36,94 74,8 316,95 30.07.2000. 7182,29 205,21 ------- 36,94 80,8 322,95 30.08.2000. 6977,08 205,21 ------- 36,94 78,49 320,64 ... ... ... ------- ... ... ... 30.06.2004. 205,21 205,21 ------- 36,94 2,83 244,98 Kopa: 0,00 9850,00 217,50 1812,15 1314,28 13193,93 Sis piemers atspogulo vienu no finansu lizinga gramatojuma variantiem, kurs izcelas ar savu vienkarsibu un relativi mazo gramatojumu skaitu. No mana viedokla, sis variants ir vispiemerotakais finansu lizinga uzskaite. Bet paslaik prieksroka tiek dota otrajam variantam, kas siki aprakstits analitiskaja dala. 2.4. Lizinga procentu aprekinasana [ 8 ] Apskatisim dazus piemerus ka var lizinga maksajumus. Sie piemeri ir aprekinati, balstoties uz teoretiskam nostadnem, kas sikak izklasti si darba analitiskaja dala. Si darba piemeros izmantosim sekojosus izejas datus: Objekta sakotneja vertiba – 24000 Ls; Lizinga procentu likme – 12% gada; Atmaksasanas laiks – 12 menesi; Maksajumu sakums – 10.01.2000. Pirma iemaksa – 30% a). lizinga maksajumi ar atvieglojuma laiku: 2.5.tabula Lizinga maksajumu grafiks Maksajuma termins Dienas Objekta nenomaksata vertiba Izpirkuma maksajums Procentu maksajums Kopa 10.01.2000. 24000 7200 0,00 7 200,00 01.02.2000. 22 16800 1400 123,20 1 523,20 01.03.2000. 29 15400 1400 148,87 1 548,87 01.04.2000. 31 14000 1400 144,67 1 544,67 01.05.2000. 30 12600 1400 126,00 1 526,00 01.06.2000. 31 11200 1400 115,73 1 515,73 01.07.2000. 30 9800 1400 98,00 1 498,00 01.08.2000. 31 8400 1400 86,80 1 486,80 01.09.2000. 31 7000 1400 72,33 1 472,33 01.10.2000. 30 5600 1400 56,00 1 456,00 01.11.2000. 31 4200 1400 43,40 1 443,40 01.12.2000. 30 2800 1400 28,00 1 428,00 01.01.2001 31 1400 1400 14,47 1 414,47 357 0,00 Ls 24 000,00 Ls 1 057,47 Ls 25 057,47 Ls Izmantojot so metodi, nem vera ka lizinga kompanija var pieskirt, piemeram 4 menesu atvieglojumu – saja laika netiek maksati 1400 Ls, bet velak par katru menesi bus jamaksa vairak: Izmantojot formulu (6) un (7), iegustam: K = ( 1+0,01 )4 = 1,0406; C = 1,0406 * 1400 = 1456,84; Par visu lizinga laiku: 1456,84 * 12 = 17482,08 Ls b). lizings ar nesamaksatas vertibas palielinajumu: Objekta vertiba maksajumu perioda netiek pilnigi atlidzinata. Pec vienosanas norada nesamaksatas iekartas vertibas dalu – procentos. Pienemsim ka si dala sastada 4%. Izmantojot formulas (7) un (8), iegustam: d = 1 / 1 + ( 0,04 / ( 1 + 0,01 )12 )= 0,966 C = 0,966 * 1400 = 1352,40 Ls Visa liguma laika: 12 * 1352,40 = 16228,8 Ls Beidzoties ligumam, samaksa atlikuso vertibu: 24000 * 0,03 = 720 Ls c). lizings ar vienadam iemaksam un papildu aprekiniem Sini gadijuma ikmenesa maksajumi ir vienadi, iznemot pedejo maksajumu. Katra menesa nenomaksata vertiba palielinas par 1%. Aprekiniem izmantosim formulas (7) un (9). C = 16800 * 0,01 / 1 – (1 / (1+0,01)12 )= 168 / 0,11255 = 1492,67 Menesa nenomaksatas vertibas palielinasana: 16800 * 1,01 = 16968 Ls 2.5.tabula Lizings ar vienadam iemaksam un papildu aprekiniem Menesis Nenomaksatas vertibas palielinajums par 1% Nenomaksatas vertibas atlikums pec iemaksas 1 16968 15475,33 2 15630,08 14137,41 3 14278,78 12786,11 4 12913,97 11421,3 5 11535,51 10042,84 6 10143,27 8650,6 7 8737,11 7244,44 8 7316,88 5824,21 9 5882,45 4389,78 10 4433,68 2941,01 11 2970,42 1477,75 Aprekini redzami 2.5. tabula, pedeja iemaksu menesi nenomaksatas vertibas atlikumu apliek ar procentiem: 1477,75 * 1,01 = 1492,53 Kopa maksajumi : 1492,53 + 1492,67 * 11 = 17911,90 Ls Salidzinot rezultatus : a). 17482,08 Ls; b). 16948,80 Ls; c). 17911,90 Ls, redzams, ka no lizinga nemeja viedokla , visizdevigakais variants ir lizings ar nesamaksatas vertibas palielinajumu. 2.5. Nekustama ipasuma lizings [ 18 ] Sis piemers labi ilustres, kads bus orientejosais lizinga maksajuma pamatsummas un procentu ikmenesa kopejais maksajums atkariba no Jusu izveletas pirmas iemaksas lieluma un atmaksas termina. Aprekini veikti ar nosacijumu, ka objekta vertiba ir 15000 EUR un fikseta procentu likme ir 13 % gada. 2.7.tabula Nekustama ipasuma lizinga maksajumu aprekins Gadi 1. iemaksa 20% 25% 30% 40% 1 1072 1005 937 804 2 570 535 499 428 3 404 379 354 303 4 322 302 282 241 5 273 256 239 205 6 240 226 211 181 7 218 205 191 164 8 202 189 176 151 9 189 177 165 141 10 179 168 156 134 Visi maksajumi noteikti EIRO. Visas summas lizinga atmaksas grafika tiek noraditas EIRO. Sis piemers atspogulo lielakas sakuma iemaksas izdevigumu, ka ari dod prieksstatu par maksajumu grafiku. NOBEIGUMS Lizings dod uznemejam prieksrocibas, svarigakas no tam: • Ikmenesa maksajumi lauj lietot lizinga objektu, norekinoties par to pakapeniski. • Nav nepieciesama papildus garantija. Lizinga objekts pats kalpo par kilu. • Lizinga nosacijumi (pirma iemaksa , termins u.tml.) var tikt piemeroti konkretajam klienta iespejam un velmem. • Iespeja planot izdevumus un ienemumus. Lizings, ka finansejuma veids Latvija ienem ieverojamo poziciju finansu pakalpojumu tirgu, un tas ir labakais apliecinajums, ka uznemeji to iecienijusi. Si darba merkis ir sasniegts, ir iegutas zinasanas par lizinga operaciju noformesanu un atspogulosanu uzskaite. Par vienu no si petijuma trukumiem var nosaukt atbilstoso gramatu trukumu. BIBLIOGRAFISKAIS SARAKSTS 1. Briede I. Banku finansu pakalpojumi – Riga: Turiba 2000. – 88lpp. 2. Dzintare Z. Banku gramatvediba - Riga: Turiba 1999. – 146lpp. 3. Finanses un uzskaite // Kapitals –1999. – Nr.6(18). – 54.- 62.lpp. 4. Gramatvedibas un ekonomisko aprekinu prakse // Latvijas Ekonomists – 2000. – Nr.9. – 104.lpp 5. Grozijumi likuma “Par pievienotas vertibas nodokli”/ Latvijas Vestnesis – 2000. – 12. decembris 6. Latvijas ekonomikas biletens – 2000. – Nr.9(13). – Riga : LR Statistikas komiteja – 78lpp. 7. Lizinga uzskaite nomniekam // Latvijas Ekonomists – 2000. – Nr.10. – 30. - 39.lpp 8. Meziels J. Matematika lizinga nemejam // Bilance – 2000. – Nr.2. – 26. – 27. lpp. 9. Par kreditiestadem: LR likums// Latvijas Vestnesis – 1993. – 3.aprilis 10. Par pievienotas vertibas nodokli: LR likums // Latvijas Vestnesis – 1995. – 4.februaris 11. Par PVN piemerosanu lizinga darijumiem: LR Finansu ministrijas vestule 16.07.98. Nr.5 – 2/1766 – Dienas Bizness – 1998. – 4.augusts 12. Par Unidroit konvenciju par starptautisko finansialo lizingu:LR likums // Latvijas Vestnesis – 1997. – 19. junijs 13. Par uznemumu ienakuma nodokli : LR likums // Latvijas Vestnesis – 1995. – 4.februaris 14. Pelse R. Lizinga apjomi turpina pieaugt // Dienas Bizness – 2000. - 30. oktobris 15. Starptautiskais gramatvedibas standarts Nr.17 “Nomas ar izpirkumu (lizinga) uzskaite” – Latvijas Vestnesis – 1998. – 10. decembris 16. Starptautiskais gramatvedibas standarts Nr.32 “Finansu instrumenti: skaidrosana un atspogulosana” – Latvijas Vestnesis – 1998. – 10. decembris 17. Usovica V. Lizinga darijumi un to iegramatosana // Bilance – 2000. – Nr.5. –10.-12.lpp. 18. www.bank.lv/ tables 19. www.hansabanka.lv 20. www.unibanka.lv/latv/pakalpojumi/ LIVONIJAS VALSTISKA ORGANIZACIJA UN TIESIBAS XIII – XVI gs. Pec A.Kalnina “Valsts un tiesibu vesture” 1972g. LIVONIJAS VALSTISKA ORGANIZACIJA UN TIESIBAS. XIII- XVI gs. XIII gadu simteni vacu tirgotajiem un feodaliem ar katolu baznicas aktivu lidzdalibu izdevas paklaut Igaunijas un Latvijas teritoriju, kuru apdzivoja vietejie iedzivotaji- libiesi, kursi, igauni, zemgali, latgali un seli. Vacu okupanti, iebrukot Baltijas zemes, realizeja ekspansijas politiku- trauksanos uz austrumiem. Sis kustibas merkis bija sagrabt tirdzniecibas celus Eiropas austrumos, iegut Baltijas un Krievijas zemes feodalo muizu ierikosanai, tadejadi iedzivojoties bagatibas uz svesu tautu rekina. ZOBENBRALU ORDENA VARAS STRUKTURA. Zobenbralu ordena darbibas laiks 1202.-1237. Sakot ar 11gs. Krusta kari uz Jeralazemi, piedalas Hospitaliesi, Templiesi un Teitoni. 1202.gada garidznieks Teodorehs dibina Zobenbralu ordeni ar merki, sludinot dieva vardu, iekarot teritorijas, zemi ari Baltija. Zobenbralu ordenis- patstaviga klerikala militara organizacija. Zobenbralu ordena statuti pec Templiesu ordena statutu parauga ar atskiribu: Templiesi – paklauti tiesi pavestam; Zobenbrali- nav tiesi paklauti pavestam, bet gan Rigas biskapam. Zobenbralu ordena arejas pazimes- uz balta metela kreisas piedurknes sarkans krusts virs sarkana zobena. Zobenbralu ordena bruninieki pasi sevi sauca – Kristus bruninieku bralu ordenis un “Dieva bruninieki” ar uzdevumu – azsargat jaundibinato katolu baznicu Livonija, apkarot tas ienaidniekus. Zobenbralu ordena solijumi. Stajoties ordeni tika doti 4 solijumi: 1. paklausibas solijums - izpildit prieksnieka paveles bez ierunam, piem. bez mestra atlaujas brali nedriksteja atstat ordena pili, sutit vestules utt. 2. atteiksnas no mantas par labu ordenim 3. solijums dzivot celibata - nepreceties un vispar neuzturet sakarus ar sievieti 4. cinities ar neticigajiem ,t.sk.ari cita ticiba esosajiem, visu muzu Zobenbralu ordena braliem pili- kopejs galds, kopejs dzivoklis. Ordenis ari deva apgerbu, velu, ierocus. Zobenbralu ordena grupejumi. Brali – bruninieki. Lai par tadiem klutu jadod zverests, ka: - dzimis likumiga lauliba, - neprecejies, - nav nesamaksajamu paradu, - fiziski vesels. Ordena kopsapulce uznem par brali – bruninieku un pieskir: - tris zirgus, - vairogu, zobenu, skepu un kaujas vali, - brali apkalpotaju. Brali – priesteri. - pilda garidznieku funkcijas, - Ordeni ipasa ciena, - pie galda sez blakus ordena prieksniekam (mestram). Brali – priesteri bija gerbti baltos svarkos ar sarkanu krustu uz krutim. Brali – kalpotaji (“saime”, “familia”). - dod tos pasus solijumus, - nedriksteja but celusies no bruninieku kartas, - iestajoties zverests, ka ir brivi t.i. nav cita dzimtlaudis. Brali kalpotaji dalijas: Brali- strelnieki: - piedalas kara operacijas, - viens zirgs un viegls apbrunojums, - pec nozimes lidzinas braliem bruniniekiem (sez tiem lidzas pie galda Brali – amatnieki: - kaleji, kurpnieki, maiznieki, majkalpotaji, - tika izmantoti aizmugures dienesta. Brali- kalpotaji bija gerbti melnos un rudos svarkos. Brali - veicinataji. Seit netika prasita augstdzimusa karta un stavoklis, nebija jadod ari 4 zveresti, vareja but preceti. Zobenbralu ordena parvalde. Mestrs - priekљnieks, - ievel no bralu – bruninieku vidus, - rezidence- Ordena pils Riga (celta 1204.-1205.) - personiska riciba: ~ bruninieku kartas puisis, ~ 1 bralis priesteris, kas izpilda ari kancelejas sekretara pienakumus un glabaja ~ ordena zimogu, ~ cetri zirgi. Pirmais Mestrs Venno, pieminets 1208.g. Komturi - atsevisku novadu prieksnieki, - dzivo province, kada ordena pili, - sava novada tadas pasas funkcijas, ka mestram visos ordena novados, - savas pils ordenu bralu komandieris. Gadnieks - mazaku komtureju prieksnieks Zobenbralu ordena sapulces. “konvents” jeb “kapituls”- pec vajadzibas sasaukta ordena bralu sapulce. “generalkapituls” - visu bralu kopsapulce - lema par jaunu bralu uznemsanu, - ieveleja mestru un citas amatpersonas, - apsprieda kara un miera jautajumus. 1236.gadda 22.septembri lietuviesi kopa zemgaliem Saules kauja Zobenbralu ordeni smagi sakava. Zaudejumi bija tik lieli, ka ordenis vairs nevareja pastavet. 1237.gada 12.maija Zobenbralu ordena pari palikusos bruniniekus uznema Vacu (Teitonu) ordenis. Turpmak Livonija darbojas Vacu ordena Baltijas nozarojums t.i.- Livonijas ordenis. LIVONIJAS ORDENA VALSTS VARAS ORGANIZACIJA. 1237.gada pec Zobenbralu ordena ieklausanas Vacu (Teitonu) ordeni Baltija darbojas Vacu ordena austrumu nozarojums, ko sauca par Livonijas ordeni. Ta militara struktura bija izveidota pamatojoties uz Vacu ordena statutiem. Baltijas apstaklos 13 gs. izveidojas Livonijas ordena valsts. Livonijas ordena galva. Mestrs - rezidence 13 gs. Riga, bet no 14.- 16.gs. galvenokart Cesis, - atkarigs no virsmestra (vacu ordena galva, “uz muzu” ievelets), - iecel virsmestrs ar generalkapitula piekrisanu. Livonijas ordena padomnieki un administratori. Zemes marљals - augstaka amatpersona aiz mestra, - kara lietu parzinatajs (ja mestra nebija klat, komandeja karaspeku), - iecel ordena kapituls no komturu vai fogtu vidus, - rezidence atradas Sigulda, - savs zemes marsala zimogs. Komturi - ordena novadu (komandaturu jeb komtureju) prieksnieki, - novada centra militari nocietinata ordena pils, kas daleji bija ari klosteris (pec statutiem sada pili vajadzeja dzivot vismaz 12 braliem (konvents), - iecel un atcel amata mestrs ar kapitula piekriљanu, - gada par savas pils ordena bralu apbrunojumu, apgerbu un partiku, - vadija savas pils bralu sapulces-konventus, kas notika katru svetdienu, - kara laika komturs veda savas pils militaros spekus cina, - ik gadu iesniedz parskatu kapitula par ienakumiem un izdevumiem, - dokumentus komturs apstiprinaja ar savu zimogu. Ieverojamakas komturejas Livonija bija Vilande, Tallina, Kuldiga, Aluksne. Fogti - augstas ordena amatpersonas, reizam parvaldija ipasus novadus- fogtejas. Livonijas ordena valsti bija 11 fogtejas. Fogtu amati ordena statutos nav mineti, bet domajams, izveidoti parazu cela pec biskapiju parauga. Viena no galvenajam funkcijam – tiesas spriesana. Livonijas valsts sakuma fogts savas tiesas sesijas savienoja ar pagasta (vakas) nodevu ievaksanas periodiem. Vestures avoti liecina, ka zemnieki loti neieredzeja fogtus. Dazos novados (Kuldiga, Cesis) fogts valdija kopa ar komturu, tomer so amatpersonu funkcijas nesakrita, komturam bija darisana tiesi ar savas pils ordena braliem (“lai vins tur bralus parzinatu”), bet fogts parvaldija sava novada zemniekus (“lai kursu zemi parzinatu”). Fogts kopa ar komturu piedalijas kara gaitas, domajams, ar paligspeku ko organizeja no vietejiem nevacu iedzivotajiem. Padome Mestra padomdevejs organs - svarigakos jautajumos mestram jaapspriezas ar padomi (it seviski pec 1438.g.Ordena statutu papildinajumu izdosanas). Sastaveja no 7 locekliem - mestrs - 6 lidzpadomnieki : 3 iekseja padome – zemes marsals, Vilandes komturs, Kuldigas komturs, 3 areja padome – Reveles un Aluksnes komturi, Jervzemes fogts. Visu ordenbralu kopsapulce. Livonijas kapituls - ik gadu sasauc mestrs, - parasti sak ar dievkalpojumu, - prezide mestrs. Apsprieda: - saimnieciskos parskatus, - atsevisku ordena amatpersonu darbu. Ari virsmestram no Vacijas bija tiesiba ierasties Livonijas kapitula un kontrolet ordena darbu. Livonijas ordenis bija Vacu (Teitonu) ordena nozarojums un tapec organiski saistits ar to. Tai pasa laika tas ka Zobenbralu ordena sukcesors bija paklauts Rigas arhibiskapam. Bez tam, par Baltijas iekarosanu Livonijas ordenis sanema lenos no Livonijas biskapiem attiecigu dalu zemju. Rezultata izveidojas liela Livonijas ordenvalsts. Budama ekonomiski un militari specigaka par Biskapijam, Livonijas ordenvalsts pretendeja uz vadoso lomu Livonijas feodalo valstinu starpa. Sis vadosas vietas del ordenis biezi karoja ar biskapijam. RIGAS ARHIBISKAPIJAS VALSTS VARAS STRUKTURA. Krusta karos iegutas zemes Romas pavests uzskatija par savu ipasumu, Palestina- “Dieva dela zeme”, Prusija- “Sv.Petera zeme”, Livoniju Romas pavests 1215.g. nosauca par “Dievmates zemi”. Parasti Biskapi un misionari Livonija bija vaciesi, tadel vienas un tas pasas personas biezi vien bija gan katolu baznicas parstavji, gan vacu feodali – agresori. 1207.gads Biskaps Alberts sanem tiesibas un augstako varu uz Livoniju, kura tika uzskatita par feodalas Vacijas valsts sastavdalu. Biskaps tiek pilnvarots dalu no iekarotajam zemem nodot talak, ka leni Zobenbralu ordenim par ta pakalpojumiem. Rigas arhibiskapi juridiski skaitijas Vacijas valsts novadu flirsti. 1225.gads Riga dabuja savus statutus un pilsetas tiesibas, bet ta vel nebija brivpilseta, bet gan tikai arhibiskapam paklauta teritorija. Arhibiskapa un Ordena stridi par Rigas virskundzibu sekmeja sis pilsetas patstavibas attistibu. Parejas biskapijas (Limbazi, Koknese)skaitijas tiesi paklautas Rigas arhibiskapijai. Rigas arhibiskapijas valsts varas organizacija. Biskaps velak arhibiskaps - augstakais katolu garidznieks novada, reize ari laicigs feodals valdnieks biskapijas zemes. Rigas arhibiskapija bijusi 24 biskapi (arhibiskapi). Biskapa amata zimes: Rigas arhibiskapu veleja: Biskapa galvena kompetence: - dargakmeniem rotats gredzens, - draudzes gana zizlis, - zelta krusts uz krutim, - virspriestera cepure. - pec noteikumiem Domkapituls, bet faktiski iecela pavests. - izdarit visus baznicas kulta aktus (arhibiskaps var iecelt un ordinet priesterus), - izdot likumdoљanas aktus, - spriest tiesu, - parraudzit visus biskapijas garidzniekus, - ievakt nodoklus un parraudzit ipasumus, - dibinat baznicas un valstiskas iestades. Sakara ar augstakas varas sanemsanu no Vacijas keizara Rigas biskapa vara kluva vel lielaka; tas vareja celt pilis, dibinat pilsetas, iecelt fogtus, izlenot zemes. Domkapituls - augstako garidznieku kolegija pie Biskapa vai arhibiskapa, - sava veida padomdevejorgans, - izveidots pec Hamburgas un Bremenes domkapitulu parauga, - vecako sauca par “prioru”, velak “dekanu”, - loceklu skaits 12, katram savi uzdevumi- liturgijas dziesmu parzinis, baznicas skolu parzinis, mantzinis, pagrabu parzinis u.c. Biskapam bija nepieciesma domkapitula piekrisana jautajumos : 1. Atsavinot biskapijas ipasumus. 2. Pieskirot vai atnemot lenus. 3. Iecelot jaunus garidzniekus. Tadejadi sados apstaklos Domkapituls ierobezoja Biskapu, bet citos jautajumos piem. iecelot, atcelot valsts amatpersonas, grozot novada parvaldi u.c. Biskaps vareja tikai uzklausit , bet nepiekrist. Domkapitula sedes - vadija pats Biskaps, - lemumi ar balsu vairakumu, iznemot gadijumus, kad veleja amatpersonas. Arhibiskapijas padome. - vasalu tiesas un augstakas parvaldes organs, - padomes 12 loceklus iecela arhibiskaps no vecakajiem bruniniekiem. Administrativais dalijums – “fogtejas”, Ap 1540.g. pastaveja Limbazu, Raunas, Kokneses fogtejas. Fogtejas - katra iecelts ipass administrators – fogts. Fogts - ievac nodevas, spriez tiesu utt. Fogtejas dalas - amatu iecirknos jeb “kostelaturas”, ko izveidoja galvenokart nodevu ievaksanas nolukos. Rigas arhibiskaps savu zemju lielako dalu izlenoja vasaliem. Tie ieguva tiesibas - parvaldit savas lenu zemes, - ievakt nodevas un spriest tiesu. Vasali jeb lenu viri - pulcejas ipasas sanaksmes – mantagos, tas bija vasalu sanaksmes kada teritoriala novada. Vasalu pienakums - vajadzibas gadijuma dot militarus formejumus biskapijas aizsardzibai. Rigas arhibiskapijai patstaviga karaspeka nebija. Rigas arhibiskapijas dalu no Gaujas uz Ziemeliem sauca par Libiesu galu, bet uz Dienvidiem- Latviesu gals. Robeza bija Ordena zemju Gaujas koridors. Ari mantagi sanaca pec siem diviem teritorialiem iedalijumiem Limbazos un Rauna. Mantagos sprieda tiesu, ka ari parrunaja saimnieciskus, politiskus jautajumus. LIVONIJAS PILSETAS – HANZAS SAVIENIBAS LOCEKLES. Vacu tirdzniecibas pilsetas gar Ziemeljuras un Baltijas juras krastiem jau 13.gs.saka apvienoties, lai sekmetu savstarpejos tirdzniecibas sakarus. 1241.gada ligums Hamburga + Kelne + Minstere + Dortmunda Libeka + Rostoka + Vismara Ta pamazam veidojas vacu tirdzniecibas pilsetu apvieniba- Hanzas savieniba. Ar to bija saistita Visbija un citas Gotlandes pilsetas. Par Hanzas savienibas loceklem kluva ari Livonijas pilsetas: Riga, Tallina, Tartu, Cesis, Valmiera, Limbazi, Koknese. Hanzas savieniba pavisam kopa 90 pilsetas. 1367.gads - ar Kelnes konfederacijas noslegsanu Hanzas savieniba ieguva organizacijas formu. Hanzas sanaksmes - ik pec 3 gadiem Libeka, kur pienema saistosus lemumus savienibai. Galvenais merkis - uzturet Ziemeleiropas tirdzniecibas monopolstavokli. Hanzas savieniba ne vien ieverojams saimniecisks faktors, bet ari militari politisks speks. Katra Hanzas pilseta - maksaja savienibai biedru maksas, - deva noteiktu skaitu karaviru un kugu. Hanzas savieniba zaude savu lomu - sakara ar konkurences rasanos (Anglijas, Niderlandes tirdznieciba), - tirdzniecibas celu parvietosanas (Amerikas atklasana, Juras cels uz Indiju). 1669.gada pedeja Hanzas savienibas sanaksme. Katrai Hanzas oilsetai bija savs statuts- iekartas reglaments, kura bija noteikta pilsetas pasvaldiba, tiesas un citas privilegijas. Statutus Hanzas pilsetam sastadija pec kada no vadoso pilsetu (Libekas, Hamburgas) statutu parauga. Ta ari izveidojas pilsetas- mates un pilsetas- meitas. Livonija vadosas piletas bija Riga, pienema parstradatu Hamburgas statutu, un Revele, pienema parstradatu Libekas statutu. Parajas Hanzas pilsetas Livonijas pienema statutus pec Rigas un Reveles statutu parauga. Hanzas pilsetu galvenais pasvaldibas organs. Rate sauca ari par “magistratu” - atradas pilsetas bagatako virsslanu (patriciata) rokas, Rates galvenas funkcijas - ievelet, iecelt pilsetas amatpersonas, ierednus, - parzinat gildes un cunftes, - uznemt jaunus birgerus, - vadit pilsetas arlietas un kara lietas, - izdot likumus un rikojumus, - velak Rate saka spriest ari tiesu. Rati vadija viens vai vairaki birgermeistari, bet parejos Rates loceklus sauca par Rates kungiem. Pilsetas fogts Galvena funkcija - tiesas spriesana. Tadejadi Hanzas pilsetas Livonija bija ieguvusas zinamu administrativu patstavibu, ko atzina Livonijas feodali- Ordenis, un biskapi. Livonijas Hanzas pilsetu saites ar Vacijas pilsetam netrauceja Livonijas valstinu konfederacijas ieksejo dzivi, jo Ordenis un Biskapijas ari bija saistatas ar feodalo Vacijas valsti. Biskaps Alberts pieskira Rigai Visbijas pilsetas statuta parauga tiesibas, velak, iestajoties Hanzas savieniba, Riga ieguva statutu pec Hamburgas pilsetas statuta parauga. Rigas statuts velak tika grozits un papildinats. LANDTAGS – STRUKTURA UN KOMPETENCE. Livonijas meroga tika radits visam feodalam valstim kopigs kartu parstavniecibas organs- landtags. Landtags - visas Livonijas valdoso kartu parstavju sanaksme. Landtaga darbiba - 1421.- 1561. Pirmo reizi sasauc - 1421.gada Valka pec Rigas arhibiskapa iniciativas. Landtaga sastava nogrupejas sadas kurijas (kartas): - visi Livonijas biskapi, domkapitulu locekli un klosteru prieksnieki, - Livonijas Ordena augstakas amatpersonas, - visu Livonijas feodalo valstu vasali (skaita zina parsvars Ziemeligaunijas vasaliem), - Livonijas pilsetu parstavji. Lai tiktu pienemti lemumi bija nepieciesama visu cetru kartu vienbalsiga piekrisana. Landtags bija visu Livonijas feodalo valstu valdoso skiru parstavniecibas organs un ka jau visos tamlidzigos organos, zemnieku karta Landtaga netika parstaveta. Pastaveja uzskats, ka zemniekus parstav vinu kungi- muiznieki. Tomer Livonijas kungiem bija lielas interesu sadursmes un stridi, pilnigi saprasties vini vareja samera reti. Landtaga sapulcesanas vieta - sakuma Valka, velak Valmiera, - iznemuma gadijumos Landtagi sanaca Riga, Tartu, Cesis, Vilande. Landtaga sesijas - ilga isu laiku, parasti 1-3 dienas, - 1516.g. Valkas Landtags nolema sesijas turpinat vismaz 10 dienas, bet to ne vienmer ieveroja. Landtaga kompetence - zemes jautajumu apspriesana, kara pieteiksana/miera noslegsana un vajadzigo naudas lidzeklu atvelesana, - likumdosanas aktu pienemsana, piem.1422.g.- Valka Landtags izdeva visai Livonijai zemes likumu gramatu, kura galvenokart bija baznicu tiesibu normas; 1422.g.- Cesis Landtags izdeva svarigus nodoklu likumus (ieviesa jauna kaluma marku), - tiesas spriesana apelacijas kartiba (dizciltigo kartu augstaka tiesa Livonija). Livonijas landtaga darba kartiba nekur nebija siki precizeta un noteikta, tadel darba kartiba vareja but visdazadakie jautajumi, piem.: par Livonijas vergiem (drelliem), par aizbeguso zemnieku atdosanu atpakal vinu kungiem (Valkas landtags 1424.g.). Landtaga darba kartibu nosaka - landtaga sasauceji, bet sesijas laika pats landtags. Landtagu atklaj - arhibiskaps : uzrunas sakuma minot landtaga sasauksanas, iemeslu un aicinaja kurijas apspriesties atseviski un tikai nakamaja kopsede visas kurijas balsoja kopa. Ja kuriju lemumi bija dazadi un nesaskaneja, sakas debates un apspriedes kopsede. Livonijas landtaga sezu dienas pagaja stridos un tapec daudzi jautajumi palika neizskirti. Kuriju labveligas vienosnas gadijuma tika pienemts lemums. Visuma landtagam bija ipatneja juridiska nozime, jo tas bija vienigais visas Livonijas feodalo valstu kopigais organs. BRUNINIEKU TIESIBU AVOTI. Vacu iekarotaji Livonija izveidoja sarezgitu feodalo valsts iekartu un ne mazak sarezgitu feodalo tiesibu sistemu. Vini ieviesa Vacijas un citu Rietumeiropas zemju juridiskos institutus (galvenokart vacu lenu tiesibu pamatus), nostiprinot sev dazadas privilegijas. Sie juridiskie instituti Livonija parveidojas un attistijas atbilstosi Baltijas apstakliem. Valdosas vacu aprindas tos uzrakstija kodificeja atbilstosi dazadam Livonijas iedzivotaju kartam. LIVONIJAS IEVEROJAMAKIE TIESIBU KRAJUMI. Voldemara un Erika lenu tiesibas. 1315.g. - nosaukumu devis minetajam krajumam Tartu profesors Fr Bunge 19 gs.; - krajuma nosaukums norada, ka so tiesibu kodifikatori bijusi Danijas karali Voldemars II (1202.-1241.) un Eriks VI (1286.-1319.). Ir saglabajies krajuma prieksvards, kur abi sie karali mineti; - Voldemara un Erika lenu tiesibas bija rakstitas Ziemeligaunijas (Harijas, Virijas) vasaliem, kuru vairakums bija vaciesi; - kodekss satur vacu (saksu) lenu tiesibu principus; - sastadot krajumu, kodifikatori nemusi par paraugu “Sagsu spoguli”; - Danijas karali, ieviesot Ziemeligaunija vacu lenu tiesibu sistemu, gribeja iztapt vacu vasaliem ar kuriem kopa so zemi bija iekarojusi; - kodekss iedalits 60 pantos un satur lenu tiesibas, tiesu iekartas noteikumus un procesualas tiesibas. 1315.gada Danijas rigsrads pieskira sai kodifikacijai oficialu likuma speku. Livonijas senakas bruninieku tiesibas. Voldemara un Erika lenu tiesibu parstradajums Livonijas biskapu vajadzibam. Saglabajusas 3 redakcijas: 1. - rakstita 1315.-1322. lejasvacu valoda; - lietota Samsalas- Ljanema biskapija; - gandriz burtisks Voldemara un Erika lenu tiesibu norakstijums, tikai nosaukuma zina pielagots biskapijai (Danijas karala vieta rakstits – biskaps); - teksts dazas vietas papildinats ar “Sagsu spogula” normam. 2. - tiesibu redakcija uzrakstita 14.gs. viduslejasvacu valoda; - lietota Tartu biskapija; - daudz papildinajumu; - teksta apjons- 67 panti. 3. - tiesibu redakcija ir otras redakcijas variants; - saglabajusies augsvacu valoda. Livonijas videjas vai paplasinatas bruninieku tiesibas. Sastaditas 15.gs. Rigas arhibiskapijai, iespiestas 1537.g.lejasvacu valoda. Tiesibu gramata 249 panti un ta ir uzskatama par Livonijas vecako bruninieku tiesibu, “Sagsu spogula” u.c. tiesibu avotu parstradajumu. Zviedru valdiba vel 17.gs. Livonijas videjas bruninieku tiesibas apstiprinaja par Vidzemes likumu krajumu. Sistematiskas jeb parstradatas bruninieku tiesibas. Videjo bruninieku tiesibu sistematisks parstradajums, iedalot izkaisitas normas 3 gramatas, pa 33, 40 un 28 pantiem katra. - sastaditas 15 gs.; - sakartojot materialu nav ieverotas tiesibu nozares, piem.: kriminaltiesibas izvietotas 2 un 3 gramata, mantosanas tiesibas- 1 un 2 gramata; - tiesibu krajums uzglabajies augsvacu valoda, kaut gan originals bijis lejasvacu valoda; - ir ari velaks tulkojums latinu valoda; - Limbazu mantags tas izsludinaja par Rigas arhibiskapijas likumu. Visi 4 bruninieku tiesibu krajumi ir savstarpeji radniecigi gan pec izcelsanas, gan satura un daudzejada zina lidzigi. Izsekojot to attistibai, ir redzams, ka Livonijas valdosas aprindas nostiprinajusas savu stavokli un privilegijas. 15.gs. vidu Livonija sasniedza feodalas valsts attistibas otro stadiju – kartu parstavniecibu, paradijas mantagi un landtagi, parveidojas Livonijas tiesibas, baznicas atcela parbaudijumu ar sakarsetu dzelzi u.c. 1475.g. Rigas arhibiskaps paplasinaja lenu mantosanas tiesibas nodibinaja “arkla tiesnesa” amatu. Sie likumdosanas akti papildinaja cetras minetas bruninieku tiesibu kodifikacijas. BRUNINIEKU FEODALAS ZEMES IPASUMA TIESIBAS. Galvenais ekonomiskais pamats vacu feodaliem Livonija bija vinu muizas. Biskapu un Ordena vasali dazados veidos ieguva sava riciba lielus zemes ipasumus, ko juridiski nostiprinaja ar lenu aktiem, privilegiju rakstiem un parazam. Noformejoties ipasai bruninieku kartai, Livonija tieka oficiali izdotas bruninieku tiesibu kodifikacijas, kuru galvenais saturs bija feodalo zemes ipasumu tiesiska nostiprinasana. Livonijas bruninieku tiesibas skaidri izteikta feodala ipasuma konstrukcija, kas paredz, ka zeme var piederet reize vairakiem feodaliem dazadas lenu paklautibas pakapes. Parasti izskira - virsipasumu, - apaksipasumu. Virsipasnieki - Rigas arhibiskaps, - parejie biskapi, - daleji ari ordena mestrs. Feodalo ipasumu bija atlauts iegut tikai dizciltigas kartas cilvekiem un Livonija tadi bija vacu bruninieki. Vini no biskapa vai Ordena mestra sanema lenos muizas un ka apaksirnieki (vasali, lenu viri) un izmantoja visus saimnieciskos labumus- muizas ienakumus. Livonijas bruniniekiem ka lenu viriem bija japilda zemes aizsardzibas pienakumi- ar savu brunojumu japiedalas karos. Muizu iegusana, lenu viru juridiskais stavoklis aprakstits Livonijas senakas bruninieku tiesibas. Lenu viru tiesibas un pienakumi Turpreti biskaps dod - bruniniekam ar saviem pasa lidzekliem jaaizsarga si biskapija; - kritot gusta pasam sevi jaizperk; - zaudejot mantu pasam jacies zaudejumi. - lenos muizu ar visam brivibam; - desmito tiesu, kunga tiesu ar visiem augliem un tiesibam- sodit ar navi, sanemt ienakumus, ievakt nodevas; - varu valdit par ciemiem, laukiem, meziem, udeniem, cik talu vien sniedzas lenu vira novads. No noteikumiem redzams, biskaps juridiski palika izlenotas zemes feodalais virsipasnieks, bet bruninieki- juridiski kluva par feodaliem apaksipasniekiem. Livonijas pedeja posma, kad attistijas vispareja dzimtbusana, zemnieki tika piesaistiti zemei un muiznieki ieguva tiesibas atprasit aizbegusos zemniekus. Muiznieku ka feodalas apaksipasnieku tiesibas paplasinajas velakajos Livonijas attistibas posmos. Apaksipasnieku ierobezojumi - izpaudas lenu muizas atsavinasanas gadijuma, to nevareja pardot bez virsipasnieka zinas un piekrisanas. Izveidojas ipasa veida pardosanas atlaujas izprasijums - lenu vira piedavajums biskapam- virsipasniekam pirkt savu izlenoto muizu (ja biskaps neperk, tad ir tiesiba par to pasu cenu pardot citam, nakosajam apaksipasniekam, lenu viram). Bruninieku tiesibas izskir 2 zemes ipasumus (muizas): 1. No teva mantotas muizas. Muizu nevareja pardot bez mantinieku piekrisanas vai ari japierada galiga nepieciesamiba- augsts mantas apkilajums, nabadziba. 2. Pirktas vai citadi iegutas muizas. Pilniga ricibas briviba. Visuma Livonijas bruninieku ( ipasuma) tiesibas censas saglabat feodalas muizas noteiktam dizciltigam gimenem, lai pardosanas gadijuma tas nenonaktu svesu feodalu rokas un tas ir raksturigs princips visam feodalam tiesibu sistemam. PILSETU TIESIBAS. PARSTRADATIE RIGAS STATUTI. Parstradatie Rigas statuti sastaditi ap 1293.g. un vairakus gadsimtus ir Rigas pilsetas tiesibu pamats. Statuti 11 nodalas: 1. Rates gramata (Rigas pasvaldibas organs). 2. Fogta gramata (pilsetas tiesnesis). 3. Par lieciniekiem. 4. Gramata par mantojamiem ipasumiem. 5. Par gimenes dzivi. 6. Par laulibas parkapsanu. 7. Par aizbildnibu un testamentiem. 8. Par viltojumiem. 9. Par slepkavibam, miesas bojajumiem un apvainojumiem. 10. Par laupitajiem un zagliem. 11. Par kugniecibas tiesibam. Agrak Rates loceklus veleja birgeru sapulce, tagad partstradatajos Rigas statutos noteikts, ka Rati vele pati Rate. Rates loceklu skaits – 16 ratskungi, ievelami uz gadu, iztrukstosos loceklus vareja pieaicinat (kooptet) no lieltirgotaju aprindam. Lemumi – ar balsu vairakumu, par izpildisanu gada birgermeistars. Fogts un ta funkcijas Galvena - tiesas spriesana Amata iecel - Rate, agrak veleja visi birgeri Rate vareja dot fogtam visparejus noradijumus tiesu lietas, iecelt par piesedetajiem ratsloceklus. Ar laiku Rate kluva par parsudzibas tiesu fogta spriedumiem t.i. otra tiesas instance. Statutu nodalas civiltiesibu instituti: mantojami ipasumi, mantosana, mantosana saskana ar testamentu. Minets ari par birgeru gimenes dzivi- laulibas parkapsanu, izvarosanu (sods no 10 sudraba markas,3 sanem pilseta tiesibas, lidz galvas nocirsanai). Barinu parstavesanai- aizbildni, pilngadiba viriesiem- 18, sievietem- 14 gadi. Vispar tie ir vacu tiesibu noteikumi, parnemti un pielagoti Rigas vietejiem apstakliem. Dazas statutu nodalas veltitas kriminalltiesibam: par naudas viltosanu - sods no 1 sudraba markas lidz rokas nocirsanai, bet ja viltotas naudas daudzums vairak ka verdins- noziedznieku “cepinaja uz pannas”; viltojumi tirdznieciba - par meru vai svaru viltosanu vai krapsanu, smagakos gadijumos draudeja naves sods (galvas nocirsana, izpirkuma maksa 5- 10 markas); par slepkavibu - ja vainigai uz vietas nokerts- galvas nocirsana, ja velak- sadauzisana uz rata; par uzbrukumu - uzbrukums, kam iemeslu devis pats cietusais- rezultata pedejais ievainots, tad, ja vins 14 dienu laika mirst vai izveselojas- uzbruceju soda par slepkavibu, bet ja pec 14 dienam mirst vai izveselojas- uzbrucaju soda par miesas bojajumu nodarisanu. Vareja ari vainu izpirkt- 10 sudraba markas; laupisana un zagsana - baznicas aplaupitajus sodija ar navi uz rata; - ja zaglis nozadzis vairak par verdinu- to pakara; ja par pusverdinu- iededzinaja zimi, nogrieza ausi un izraidija no pilsetas; par mazaku vainu- pera; aizbegusu zaglu vardus ierakstija pilsetas “Melnaja gramata”. par burљanu vai indes sagatavosanu - sods ar navi uz sarta. Partstradatos Rigas statutos minetie noziegumi un sodi daleji aizguti no Hamburgas statutiem, tacu Rigas statutos ir samera daudz atskirigu normu, kas radusas atbilstosi Rigas saimnieciskai un politiskai dzivei. KANONISKAS TIESIBAS. Kanoniskas tiesibas- katolu baznicas tiesibu normas. Speka - lidz 16.gs. Tam paklauti - ordinetie katolu garidznieki, - Ordena brali, - katolu draudzes piederigie. Tas reguleja - laulibu, - liecibu dosanu tiesa, - procentu nemsanu utt. Kaninisko tiesibu sistema dibinasu uz: - katolu baznicas likumiem, - parazam, - pavestu reskriptiem, - koncila lemumiem, - citiem aktiem, kas bija sakopoti ipasa krajuma “Corpus iuris canonici”. Par kanonisko tiesibu pielietojumu Livonija liecina speciali kanonisko tiesibu statuti, kas bija izdoti Rigas arhibiskapija. Tie ir baznicas provinces statuti, kurus visam Livonijas biskapijam bija izdevis Rigas arhibiskaps Henins Sarfenbergs (1424.- 1448.). Sis likumdosanas akts, bija kanonisko tiesibu konkretizejums Livonijas apstaklos. Saja akta skarti daudzi tiri laiciga rakstura jautajumi, piem.: par testamentiem, par laulibu un saderinasanos, par radniecibu un svainibu, par pirkumu-pardevumu u.c.. ROMIESU TIESIBU RECEPCIJA. Viens no Livonijas tiesibu avotiem- romiesu tiesibu sistema. Romiesu tiesibas sai laika saka parnemt un pielietot prakse Rietumeiropas valstis, tas bija roniesu tiesibu recepcijas process, kas savu augstako pakapi sasniedza feodalaja Vacija un Livonija vismaz formali bija Vacijas valsts viena sastavdala. Tapec juridiski var uzskatit, ka Livonija bija speka romiesu tiesibu normas, kas recipetas Vacija un to apstiprinaja ari tiesu prakse. 1211.gads biskaps Alberts, privilegija Gotlandes tirgotajiem, cite Corpus iuris civilis (Digesta 1,2 ); 1232.gads biskaps Nikolajs Rigas birgeru un arzemju tirgotaju stridu lieta. Romieљu tiesibu noteikumi atrodami ari Reveles pilsetas tiesibu 1282.gada redakcija. Plasaka romiesu tiesibu recepcija Vacija un Livonija sakas pec Vacijas valsts augstakas tiesas nodibinasanas 1495.gada. Si tiesu instance tiesaja pilnigi pec romiesu tiesibam (Corpus iuris civilis) vai imperijai kopigam tiesibam. Saja pat laika jau bija sastopami Vacija studejusi tiesibu doktori, kas maciti romiesu tiesibu gara, piem. J.Meilofs (1454.-1502.)- romiesu tiesibu macibspeks Greifvaldes universitate, velak Livonijas ordena un Rigas arhibiskapijas juriskonsults. Saglabajusies vairaki dokumenti, kas liecina, ka Livonijas muiznieku civiltiesiskie stridi izspriesti pec romiesu tiesibam. Strauja romiesu tiesibu recepcija ieverojama ari Rigas pilsetas tiesibas, par to liecina , kada 16.gs. Rigas statutu gramata, kura civiltiesibu jautajumos pievienotas papildus lapas ar izvilkumiem no romiesu tiesibu tekstiem atbilstosi tiesu prakses vajadzibam. ZEMNIEKU TIESIBU AVOTI. Vacu varas organi Livonija sastadijusi 3 tiesibu krajumus ari vietejiem iedzivotajiem. Tie uzrakstiti 13.gs. un 14.gs., lejasvacu valoda, lidz musdienam saglabajusies velakie noraksti no 16.,17.gs. Minetie tiesibu krajumi izdoti atseviskiem novadiem, bet ne visai Livonijas teritorijai. Rigas arhibiskapijas zemnieku tiesibas. Izdeva - Livonijas biskapi, - dieva bruninieki, - vaciesi un Livonijas vecakie. Sastaditas pec - vietejo iedzivotaju parazu tiesibam, - vacu agrino feodalo tiesibu normam, Apjoms - 45 panti Krajuma ietvertas kriminaltiesibu normas, nedaudz civiltiesibu un procesualo tiesibu normas. Naudas sodi un atlidzinamie maksajumi izteikti vacu naudas vienibas- markas. Jaunlaiku vacu tiesibu vesturnieki Fr.Bunge un L.Arbuzovs nosaukusi so krajumu par “zemnieku tiesibam”, bet tas ir pareizi tikai par tik, par cik toreiz visi vietejie iedzivotaji tika nospiesti zemnieku karta. Libiesu un igaunu zemnieku tiesibas. Teksta prieksvarda teikts: “Sis ir tas laicigas tiesibas, kuras deva kads Livonijas biskaps un dieva bruninieki un libiesu vecakie, ka zemnieku tiesibas pie kuram parasti turas Livonija.” So tiesibu pantu kopskaits – 45, naudas vieniba – marka, satura galvenokart – kriminaltiesibas un procesa tiesibas. Paradas sods par 10 kunga tiesas nemaksasanu- naves sods. Jaunakas par ieprieksejam, assinsatriebibas paliekas ir izzudusas. Likums pats nosauc sis tiesibas par “zemnieku tiesibam”. Kursu zemnieku tiesibas. Tiesibu krajuma prieksraksta rakstits:”Sis ir tas visparejas normas, kuras bija speka Libiesu, Kursu zemes un Zemgale.” Vacu feodali kursu zemi paklava vienu no pedejam, tadel Kursu zemnieku tiesibas ir visjaunakas no trim tiesibu krajumiem. 1267.g. Vacu ordenis apspiedis kursu sacelsanos “vienojas” ar kursiem, ka tie pienems visas libiesu tiesibas, tapec kursu zemnieku tiesibas kluva vairak vai mazak kopigas visiem Kursas novadiem. Si tiesibu redakcija biezi vien sakrita ar Rigas arhibiskapijas zemnieku tiesibam. Ka avotu, ta sistemas zina loti lidzigas citam Livonijas zemnieku tiesibam. Sakuma tiekai Kursas novados , velak ari Zemgale un Selija. Saglabajusies tikai viena zemnieku tiesibu redakcija, 17.gs.noraksts lejasvacu valoda ar labojumiem un papildinajumiem augsvacu valoda. Saja krajuma naudas vieniba – ozerings. ZEMNIEKU KRIMINALTIESIBU NORMAS. Lai turetu paklausiba vietejos iedzivotajus, vecu feodali izstradaja tiem ipasas normas par noziegumiem un sodiem. Sajas zemnieku kriminaltiesibas daleji bija ietvertas vacu, ka ari vietejo parazu tiesibu normas. Raksturigakie noziegumu veidi. Kunga paveles neizpildisana - sods – persana ar rikstem. Nostiprinoties vacu feodalu varai sis nozieguma veids izplatijas arvien plasak. “Desmitas tiesas” nodevas nedosana. Savas varas sakuma baznica un feodali dazreiz samierinajas ar mazakam nodevam, bet velak stingri prasija “desmito tiesu”, piedraudot pat ar naves sodu: “Kas zog zavam kungam desmito tiesu, kaklu nost”. Slepkaviba. Visas tris zemnieku tiesibas to kvalificeja par vienu no smagakiem noziegumiem. “Kas otru noslepkavo, sodams ar ratu”, ari izpirkums- vira nauda “par nonavesanu… 40 markas”. Domajams, ka soda smagumu noteica atkariba no slepkavibas nozimes un svariguma. Ista nozime par slepkavibu saprata tadu, kas izdarita ar nodomu (tisi). Neuzmanibas gadijumos likums pielava soda samazinasanu, mikstinasanu vai pat izligљanu. Likuma par slepkavibu mineta ari deklarativa fraze kristianisma gara:”Dievs aizliedz nokaut” (Kursu z.t. 1.). Miesas bojajumi. Visas tris zemnieku tiesibu redakcijas loti siki regule dazadus sakroplojumus un miesas bijajumus. Varetu secinat, ka si norma bija iesaknojusies vietejos apstaklos ka parazu tiesiba un vacu iekarotaji to uzrakstijusi. Sievietes izvaroљana. Laupisana. Siena zadziba. Livonijas zemnieku tiesibas zadziba reguleta kazuistiski. Dedzinasana. Sava kunga vai cita mantas iznicinasana ar uguni. Robezu zimju pargrozisana. Svesu tirumu uzarsana. Priekslaiciga apinu ievaksana. Livonija bija pazistama ka plasa alus razosanas un zuposanas zeme, tadel vacu feodali bija ieientereseti apinu kulturas pareiza kopsana. Nepatiess apmelojums. Keceriba. Burљana. Sodu veidi. Livonijas zemnieku tiesibas galvenokart domine vacu feodalo sodu sistema, tomer tai lidzas verojamas ari vietejo sodu elementu paliekas (asinsatriebibas paliekas, izpirksanas maksas paliekas u.c.). Asinsatriebiba. Livonijas zemnieku tiesibas tira veida vairs nepastav, tacu si instituta princips bija vel saglabajies. Asinsatriebibas- gandarijuma forma. Izpirkљanas maksa jeb vira nauda. Galvenokart normeta pec vacu tiesibu paraugiem un aprekinat vacu naudas vienibas (markas un peninos; Kursu z.t.- ozeringos un artogas). Naves sods. Atskiriba no asinsatriebibas naves sodu izpildija valsts vara. Livonijas zemnieku tiesiba bija noteikti dazada naves soda izpildisana: pakarot, nocertot kaklu, sadauzot uz rata, sadedzinot. Rikstes. Љis miesas sods galvenokart tika pielietots zemniekiem. Naudas sods. Speciala naudas summa, kas noziedzniekam bija jamaksa par savu noeziegumu valstij (valdniekam). Ar to naudas sods atskiras no izpirksanas maksas, ko sanema cietusa persona vai tas radinieki. No parskata redzams, ka Livonijas zemnieku kriminaltiesibu pamatos bija vietejas parazu tiesibu normas, kas tika parstradatas un papildinatas ar jauniem noteikumiem vacu feodalu interesas. Vacu vara ieviesa virkni iebaidisanas sodu- galvas nocirsanu, sadauzisanu uz rata, sadedzinasanu u.c. Lai turetu savus dzimtlaudis paklausiba, vacu feodali nebija aizmirsusi noteikt miesas sodu- rikstes. Zemnieku procesualo tiesibu normas. Zverests. Cerot noskaidrot tiesa “taisnibu”, vacu iekarotaji ieviesa kristigas religijas zverestu, ka tiesa pieradijumu. Tomer zveresta dosana bija sarezgita, jo vaciesi neprata vietejo, bet zemnieki – vacu valodu. Tapec tiesa zverestu vareja noklausities tikai ar zemnieku vecako starpniecibu. Liecienieku liecibas. Parbaudijums ar sakarsetu dzelzi – sens (dieva tiesas) parbaudijuma veids. Pazina visas senas tautibas. Tiesasanas ipatnibas. Vieta. Parasti zemniekiem tiesu sprieda pagastu (vaku) nodevu ievaksanas vietas un laikos. Pec iespejas tiesu sprieda taja ciema, kur noziedznieks bija notverts. Pravnieki tiesa - sudzetaji un atbildetaji Parsudzibas neiespejamiba zemnieku pravas. Spriedumi zemnieku lietas bija galigi un neparsudzami. Tos izpildija nekavejoties. Tai pasa tiesa, kur lieta jau bija izspriesta griezties vairs nevareja. Livonijas tiesu patvaribas zemnieku pravas. Kaut gan zemniekiem ka Livonijas iedzivotaju pamatmasai vacu feodali bija uzrakstijusi ipasa zemnieku tiesibas un paklavusi tos juridiski noorganizetai tiesas varai, toemer faktiski visas sis tiesibu normas tika maz ieverotas. Kad vacu feodali Livonijas zemes bija nostiprinajusies, tiesu patvariba vel pieauga. Livonijas valstiska organizacija un tiesibu instituti bija veidoti pec ta laika feodalas Vacijas paraugiem, kas nodrosinaja Baltijas iekarotajiem- vacu feodaliem un pilsetu birgeriem- suvereno varu un visada veida privilegijas. Turpreti vietejo pamatiedzivotaju masa- latviesi un igauni- pakapeniski tika iesaistiti dzimtbusana, kludami par mantojamiem dzimtlaudim vai pie zemes piederigiem dzimtzemniekiem. Ari Livonijas pilsetas vietejos nevscus tikpat ka neuznema savas birgeru organizacijas ( gildes un cunftes). Pec Livonijas sagraves kara (XVI gs.) vacu muiznieki un pilsetu birgeri gan zaudeja zemes suvereno varu, kas turpmak piedereja Polijas un Zviedrijas karaliem un beidzot Krievijas cariem, bet Livonijas laika iegutas privilegijas un varu par zemes pamatiedzivotajiem vini saglabaja un talak paplasinaja lidz pat XIX gadsimtam. Livonija -Svetas Marijas zeme. Livonijas konfederacija. Feodalo valsts veidojumu, kas radas Latvija un Igaunija pec krusta kariem, sauca par Livoniju – Svetas Marijas zemi. Bija mainijies ari Livonijas nosaukuma jedziens: agrak tas apzimeja libiesu apdzivotu zemi, bet tagad nosaukums aptvera biskapu un Livonijas ordena (Vacu ordena livoniesu atzarojums) visu parvaldito teritoriju – gandriz to pasu teritoriju, kas krietni velak aptvera neatkarigas valstis Igauniju un Latviju. Livonija kluva par piecu religisku valstinu konfederaciju, kuru kopa satureja vienigi aizsardziba pret arejo ienaidnieku, atseviskas kopigas tirdzniecibas intereses un griba turet vietejos iedzivotajus sava vara. Livonijas valstu izveidosanas 13.–14.gs. Augustiniesu ordena muks Meinards ap 1186 izveidoja Ikskiles biskapiju un pats tika iecelts par pirmo biskapu. Par Ikskiles treso biskapu kluva Alberts Bukshevdens, kas 1201. g. savu rezidenci parcela uz Rigu. Ikskiles biskapija kluva par Rigas biskapiju un strauji paplasinajas, biskapam paklaujot Vidzemes libiesu un latgalu zemes. Alberts tiecas klut par vienigo Livonijas valdnieku, tacu tas nebija pavesta kurijas intereses. Ta velejas Livonija redzet vairakas mazas un nespecigas kristigas valstinas, kas butu no talienes vieglak parvaldamas un turamas paklausiba. Tapec 1211 vel nepaklautaja Igaunija tika izveidota Leales biskapija. Pec igaunu Ugaunijas un Sakalas novadu iekarosanas (1224) viena tas dala partapa par Terbatas biskapiju. Savukart Samsala un Rietumigaunija 1217 un 1218 tika izveidota Samsalas-Vikas biskapija, kura ietilpa ari Leales biskapijas dala. Leales biskapija pilnigi tika likvideta 1235. Romas pavesta legats Livonija Modenas Vilhelms 1234 izveidoja Kurzemes biskapiju un iecela pirmo Kurzemes biskapu. 13.gs. 1.puse pastaveja ari Zemgales un Selijas biskapijas, kuras velak tika apvienotas Zemgales-Selijas biskapija. 1251 so apvienoto biskapiju pievienoja Rigas biskapijai. Romas pavests Rigas biskapu Albertu II Zuerberu 1245 iecela par Prusijas un Livonijas arhibiskapu. Par savu rezidenci arhibiskaps izvelejas Rigu, lidz ar to Rigas biskapija kluva par Rigas arhibiskapiju. Vienlaikus ar biskapu valstim 13.gs. Livonija izveidojas ari bruninieku ordena valsts. 1202.g. biskapa Alberta paligs Teodorihs pec Templiesu ordena parauga nodibinaja Zobenbralu ordeni, kas palidzeja biskapam noturet paklautiba vietejos iedzivotajus un iekarot jaunas zemes. Par saviem puliniem tas ieguva 1/3 no visam iekarotajam zemem. Tomer par spiti zinamiem panakumiem cinas ar paganiem 13.gs. 30. gadu sakuma zobenbrali nonaca lielas grutibas. Ordena brali bruninieki, biezi parkapjot skistibas, nabadzibas un paklausibas solijumus, bija sakompromitejusies, tapec Vacijas bruninieki labpratak stajas Vacu ordeni, kura viens atzars 1228–1229 atradas Prusija. Zobenbralu meginajums 1231 pievienoties Vacu ordenim cieta neveiksmi. Tikai pec Zobenbralu sagraves Saules kauja ordena paliekas 1237 tika ieklautas Vacu ordeni un izveidots jauns militari politisks speks – Livonijas ordenis. Tas mantoja visas Zobenbralu ordena zemes un ilgstosu un asinainu cinu gaita pievienoja savai valstij jaunus apgabalus. Pec siem panakumiem Livonijas ordena bralus vairs neapmierinaja 1/3 no iekarotas teritorijas, ko vini vareja dabut sava ipasuma. Seviski tapec, ka Vacu ordenis Prusija sanema 2/3, bet Prusijas biskapi dabuja tikai 1/3 jaunkristito teritoriju. Pec Kursas paklausanas ordena vadiba panaca, ka Kursa tika pielidzinata Prusijai un 1245 sadalita pec jaunam normam – ordenis ieguva 2/3, bet Kurzemes biskaps – tikai 1/3 no kursu un Kurzemes libiesu zemem. Lidzigi ordenis ar arhibiskapu 1254 sadalija ari Zemgali, tacu velak ordena braliem izdevas iegut visu Zemgali un Seliju. 14.gs. vidu Vacu ordenis no Danijas nopirka Ziemeligauniju, kuru pec tam pardeva Livonijas ordenim. Lidz ar to ordenis bija ieverojami paplasinajis savus ipasumus un ta valsts kluva par lielako Livonija (Livonijas ordena valsts). Lidztekus Livonijas garigajam valstinam – biskapijam un bruninieku ordena valstij 13.gs. Livonija izveidojas ari laicigs politisks speks – Livonijas pilsetas. Livonija 13.–16.gs. 12. gs. beigas un 13. gs. sakuma par Livoniju tika sauktas libiesu zemes, bet velak ar to tika apzimetas visas vacu iekarotas latgalu, selu, zemgalu, kursu un igaunu zemes. Vestures avotos atrodams ari cits Livonijas apzimejums – Svetas Marijas zeme vai, ka saka latviesi, – Maras zeme. Livonija jeb Maras zeme 13.–16. gs. bija tikai geografisks jedziens, jo taja ietilpa vairakas valstis. Livonijas valstis izveidojas krusta karu laika 13. gs. Tas bija 5 baznicas valstis, no kuram 2 – Rigas arhibiskapija un Kurzemes biskapija atradas Latvijas teritorija, bet 2 – Samsalas-Vikas biskapija un Terbatas biskapija – Igaunija, bet piekta un lielaka – Livonijas ordena valsts aiznema lielu dalu tagadejas Latvijas un Igaunijas teritorijas. Livonijas politiskas strukturas neatnemama sastavdala bija ari Livonijas pilsetas. (Viduslaiku Riga neilgu laiku bija suverena valsts.) Livonijas valstis jau driz pec to izveidosanas saka savstarpeju cinu par varu Livonija, tas ar mainigam sekmem riteja lidz pat Livonijas karam, kas izraisija Livonijas sabrukumu. Livonijas valstim bija ciesi sakari ar Lietuvu, Daniju, Novgorodu, Pleskavu un Maskavas lielknazisti. 13. gs. Livonijas arpolitika bija saistita ar Romas pavestu politiskas darbibas galvenajiem virzieniem, no 14. gs. Livonijas valstis arvien vairak saka piekopt patstavigu politiku. Tomer tas nebija spejigas istenot daudzmaz vienotu arpolitiku. Interesu atskiribas pastaveja ne tikai starp atseviskam Livonijas valstinam, bet ari Livonijas kartu starpa. Pilsetu areja darbiba bija savijusies ar Hanzas tirgotaju ekonomiskajam interesem, kuras ne vienmer atbilda ordena un biskapu politikai. Nozimigas parmainas arpolitiskas un iekspolitiskas darbibas saliedesanai neradija ari Livonijas landtagi. Atbilstosi Rietumeiropa valdosajai tradicijai ari Livonija 13. gs. sakuma sakas lenu dalisana. No lenu ieguvejiem radas Livonijas laicigo bruninieku karta. Jau no 14. gs., bet seviski no 15. gs. beigam bruninieki savu dzivi saka saistit ar lena zemem un to apsaimniekosanu, pakapeniski veidojot jaunu iedzivotaju slani – muizniecibu. Vasalu pieversanas saimnieciskam lietam un nostiprinasanas lenu zemes veicinaja muizu veidosanos un attistibu. Livonijas iedzivotaju lielaka dala bija zemnieki. Livonijas zemniecibu veidoja vietejas Baltijas tautibas. Livonijas zemniecibas tiesiskais stavoklis pakapeniski mainijas – 15. gs. beigas un 16. gs. pilnigi izveidojas un nostiprinajas dzimtbusana. Tomer vaciesi neienesa butiskas parmainas Livonijas lauksaimnieciba, ta turpinaja pastavet 10.–13. gs. limeni. Smagos ekonomiskos un politiskos apstaklos sakas vietejo tautibu – latgalu, selu, zemgalu, kursu un libiesu saplusana latviesu tauta. Livonijas perioda Latvijas materialo un garigo kulturu veidoja vietejo iedzivotaju – latviesu un igaunu jeb nevacu kultura un viduslaiku vacu kultura. So kulturu attistibu 16. gs. butiski ietekmeja reformacija. Reformacija (reformatio) 16.gs. Sabiedriska un politiska kustiba, kas versas pret katolu Baznicas ekonomisko un politisko varu. Sakas 1517 Vacija augustiniesu muka Martina Lutera vadiba. Katolicismu nomainija jaunas kristigas macibas – galvenokart luterisms (Vacija, Prusija, Livonija, Skandinavija un citur) un reformacijas radikalais virziens – kalvinisms (Sveice, Niderlande, Belgija, Francija, Vacija, Anglija). Livonija, kas bija ciesi saistita ar Ziemelvaciju, reformacijas ideju izplatibai bija loti labveliga augsne – Livonijas pilsetas un muiznieciba centas atbrivoties no abu katolisko zemes kungu virsvaras. No krusta karu laikiem mantota Livonijas politiska un sociala sistema vairs neatbilda laika garam. Livonija reformacijas ideju pirmie sludinataji (no 1521) bija A. Knopkens, S. Tegetmeijers un rates sekretars J. Lomillers, kas dazadas sanaksmes, (ipasi Livonijas landtagos) cinijas par Lutera macibas atzisanu. Darbojas ari radikalaku virzienu sludinataji (M. Hofmanis). Riga bija pirma pilseta arpus Vacijas, kur izplatijas Lutera maciba. A. Knopkens 1522 Rigas Sv. Petera baznica sarikoja atklatu disputu ar franciskanu mukiem par greku atlaidem, sveto kultu un sveto relikviju pielugsanu. Ignorejot domkapitula tiesibas, Rigas rate A. Knopkenu iecela par Sv. Petera baznicas arhidiakonu, bet nedaudz velak S. Tegetmeijeru par Sv. Jekaba baznicas macitaju. Ietekmigas sabiedribas grupas Livonija, seviski pilsetas, ar reformaciju ieguva tik lielas prieksrocibas, ka kustibu nebija iespejams vairs apturet. Par labu luterismam nosveras ari muiznieciba. 1524 Revele Livonijas laicigo bruninieku un pilsetnieku kartu kopigaja sanaksme Rigas birgermeistars pazinoja, ka Riga "ir apguvusi sveto evangeliju un to nepametis, bet aizstaves ar dzivibu un mantu". Uz J. Lomillera 1522. g. nosutito vestuli M. Luteram, kura bija teikts, ka Riga kluvusi par evangelisku (luterisku) pilsetu, ka atbildi M. Luters atsutija Rigas, Reveles un Terbatas ratei specialu vestijumu, bet velak ari vairakas vestules ar saviem noradijumiem un ieteikumiem. 1524. g. Rigas katolu baznicas notika svetbilzu grautini. Smags trieciens katoliem bija baznicas darglietu konfiskacija pilsetas laba, hospitalu, domkapitula ipasumu parnemsana un domkungu, katolu garidznieku, muku un mukenu padzisana no Rigas. Pret reformaciju aktivi versas Rigas arhibiskaps un Terbatas biskaps. Vins padzina luterisma sludinatajus no Limbaziem un Kokneses, bet, kad to pasu meginaja izdarit Terbata, pilseta ludza militaru palidzibu Rigas ratei. Sados apstaklos Livonijas ordena mestrs Valters fon Pletenbergs Riga pasludinaja ticibas brivibu, atcela Salaspils liguma noteikumus un piekrita arhibiskapa un domkapitula ipasumu konfiskacijai. 1539, kad par Rigas arhibiskapu kluva protestantiski noskanotais Brandenburgas Vilhelms, vins saka gatavoties savu valdijumu parversanai par laicigu valsti. Lai ari katolicisms turpinaja pastavet, ap 1550 luterisms Livonija bija kluvis par valdoso konfesiju. Luterisma uzvaru apstiprinaja 1554. g. Valmieras landtaga pienemtais lemums par ticibas brivibu Livonija. Luterisma idejas pilsetas atbalstija ari latviesi, kas savus dievkalpojumus saka noturet latviesu valoda. Radas nepieciesamiba pec macitajiem no latviesu vidus, kas zinatu valodu. 16. gs. vidu gandriz visi Livonijas iedzivotaji bija pargajusi luterticiba. Katoliski palika vienigi Livonijas ordenis un biskapi. Pec Livonijas kara, kad lielaka dala Latvijas teritorijas tika paklauta Zecpospolitai, Pardaugavas hercogiste sakas kontrreformacija un katolicisms tur tika atjaunots. Pec Polijas–Zviedrijas kara un Altmarkas pamiera (1629) noslegsanas Zviedrijai paklautas Latvijas dalas muiznieki pargaja luterticiba un, neprasot vinu piekrisanu, ieskaitija tur ari savus zemniekus. Reformacijas ietekme aizsakas latviesu pareizrakstibas un garigas literaturas meginajumi. Domajams, ka jau 1525 pastavejusi latviesu valoda iespiesta luteriska rokasgramata. Pirma latviesu gramata, kas saglabajusies lidz musu dienam, ir katolu katehisms (P.Kanizija tulkojuma), ko sakara ar kontrreformaciju izdeva Vilna (1585; tas vienigais zinamais eksemplars glabajas Upsala, kur nonacis ka zviedru kara laupijums). Kurzemes luteranu garidznieciba ar hercoga un muizniecibas atbalstu izveidoja komisiju, kam uzdeva partulkot latviski M. Lutera katehismu, psalmus un dziesmas, ka ari atseviskus evangelija tekstus. Ta saucamo "Enhiridionu" (1586), "Nevacu psalmus" (1587) un "Evangelijus un epistulas" (Bibeles fragmentus, 1587) iespieda Kenigsberga uz hercoga rekina. Ar reformaciju saistama ari pirmo latviesu skolu izveidosana. Tomer zemniecibai atskiriba no pilsetu iedzivotajiem reformacijas idejas palika svesas un nesaprotamas, tapat ka lidz tam katolicisms. Vinu pasaules uztvere liela mera bija palikusi paganiska. Livonijas ordena valsts 13.gs.–1561 Livonijas lielaka valsts, kas pec Ziemeligaunijas iegusanas (14. gs. vidu Vacu ordenis to nopirka no Danijas un talak pardeva Livonijas ordenim) sasniedza ap 67 tk km2. Ordena zemju geopolitiskais stavoklis bija loti izdevigs, jo ietvera nozimigakos tirdzniecibas celus. Bez tam ordena zemes geografiski bija izvietotas ta, ka tas otru lielako Livonijas valsti – Rigas arhibiskapiju saskela divas dalas, bet Kurzemes biskapijas zemes – 3 dalas. Ordena valsts augstaka amatpersona bija ordena mestrs, karaspeku parzinaja zemes marsals jeb ordena marsals Ordena valsts lauku novadi bija iedaliti komturijas un fogtijas, ko parvaldija komturi un fogti, kas ik gadu atskaitijas ordena pavelnieku sanaksme – kapitula. 14. gs. bija ap 30 – 40 komturiju un fogtiju, bet 16. gs. 1. puse to skaits bija sarucis lidz 9 komturijam un 11 fogtijam. Livonijas ordena valsts beidza pastavet Livonijas kara sakumposma (1558 – 1561). Livonijas pilsetas 13.–16.gs. Attistoties tirdzniecibai un amatniecibai, Livonija radas miesti un pilsetas. Dala no tam veidojas seno apdzivoto centru vieta (Riga, Koknese, Cesis), turpreti citas (Ventspils, Jelgava, Piltene) izveidojas jauna vieta. Miesti Livonija parasti radas pie ordena un biskapu pilim, kuru tuvuma apmetas vacu iecelotaji un vietejie amatnieki un tirgotaji. Laika gaita lielakie un organizetakie miesti ieguva pilsetas tiesibas. Zinams, ka vienlaikus ar Rigu pilsetas tiesibas bijusas Cesim, 1277 tas ieguva Koknese, 1296 – Limbazi, 1323 – Valmiera, 1356 – Straupe, 1378 – Ventspils, Kuldiga un Aizpute. Nav zinams, kad pilsetas tiesibas ieguvusi Piltene, tacu zinams, ka 1557 tas apstiprinatas velreiz. Salidzinajuma ar vadosajam Rietumeiropas pilsetam Livonijas pilsetas, iznemot Rigu, Reveli un Terbatu, bija nelielas un maz atskiras no miestiem. Sa iemesla del tas politiski atradas ordena vai biskapu paklautiba, bet ekonomiski tas bija lauksaimniecibas precu savaktuves Rigas, Reveles vai Terbatas tirdzniecibai. Sis 3 lielas pilsetas speja istenot patstavigu saimniecisko politiku, aktivi iesaistoties Hanzas ekonomiskaja politika. Livonijas zemnieku tiesiskais stavoklis 13.–16.gs. Livonijas zemnieku tiesiski ekonomisko stavokli 13.–15.gs. noteica krusta kara nosleguma vacu un vietejo iedzivotaju starpa noslegtie padosanas ligumi. Saskana ar tiem jaunkristitajiem bija jamaksa baznicai desmita tiesa no visiem ienakumiem. Lai iegutu vietejo iedzivotaju labvelibu, dazreiz zemes kungi to nomainija ar zemniekiem izdevigako kunga tiesu. Bez naturalajam nodevam jeb nodevam grauda vietejie iedzivotaji tika aplikti ari ar sabiedriskajam klausam. Zemes kungi piesavinajas ari tiesibas uz pagastu vai vaku (pagasts). Lidz 16. gs. Baltijas tautas saglabaja savu ieksejo tiesu iekartu. Tiesas tika spriestas pec seno cilsu jeb zemnieku parazu tiesibam. Zemes kungu, bet seviski vinu vasalu apmesanas uz dzivi laukos izraisija parmainas zemnieku tiesiskaja un ekonomiskaja stavokli. Desmita tiesa lielakaja dala bija atjaunota un ar laiku ta pieauga lidz 1/4 zemnieku ienakumu. 14. gs. zemnieki arvien biezak nokluva parados. Stavokli veicinaja biezie kari un epidemijas. Trukuma nonakusos zemniekus no pilnigas izputinasanas centas glabt pasi muiznieki, izsniedzot majlopus un seklas "pagaidus". Tomer ne visi zemnieki paradus speja atdot. Nenomaksato paradu nasta iekrajas un tie tika ierakstiti ta sauktajas vaku jeb zemes gramatas. 14. gs. 2. puse zemnieku paradi bija kluvusi par ikdienisku paradibu. Daudzi nonaca paradu verdziba un kluva par drelliem. 15. gs. bez desmitas, citur – ceturtas tiesas vai kunga tiesas, zemniekiem bija jadod ari ta sauktie siecini baznickungam (labiba), kara nodokli un citas nodevas. Lidz ar klausu muizu veidosanos 15. gs. 2. puse palielinajas ari muizas klausu apjoms. Paradijas ari ta sauktie kordu (igaunu kord reize) jeb kartnieku darbi. Sis klausas pildija pagasta laudis kolektivi. Atseviski ciemi uz muizu sutija ganus, lauksargus un citus virus muizu apsardzei. Zemnieku paradu un atkaribas palielinasanas izraisija zemnieku begsanu. Savukart zemes kungi un muiznieki bija ieintereseti zemniekus piesaistit dzivesvietai, liedzot vinam brivas parvietosanas tiesibas, lai tadejadi tiktu nodrosinati maksajumi un klausas. 15. gs. muiznieki sava lena zemniekus saka uzskatit par saviem privatiem pavalstniekiem, ko vareja pirkt, pardot un mantot kopa ar zemi (dzimtbusana). Krusta kari 11.–13.gs. Katoliskas Eiropas kari pret "neticigajiem" (musulmaniem, paganiem, pareizticigiem un citiem citticibniekiem), tika organizeti pec katolu Baznicas iniciativas. Pirmo krusta karu izsludinaja pavests Urbans II 1096 Klermona (Francija) pret musulmaniskajiem turkiem seldzukiem, kas bija iekarojusi Palestinu – kristiesu "Sveto zemi". Lidzas sim galvenajam krusta karu merkim katolu Baznicai bija ari citi merki – nosargat kristigo Eiropu no islama ekspansijas un pievienot Austrumu jeb pareizticigo Baznicu katolu Baznicai. Savukart krusta karu dalibniekiem jeb krustnesiem bija savi laicigi merki – feodali centas palielinat savus valdijumus, tirgotaji – iegut sava kontrole jaunus tirdzniecibas celus, bet zemnieki jaunajas zemes cereja iegut brivibu. 1096–1270 katolu baznica organizeja 8 krusta karus uz Palestinu. Pirmie krusta kari, kas notika 11.gs. beigas–12.gs., ieguva lielu atsaucibu katoliskas Eiropas sabiedriba un tiem bija zinami panakumi. Saja laika izveidojas pirmie bruninieku ordeni. Nakamie karagajieni 13.gs. beidzas pilnigi nesekmigi, un 1270. g. katolu Baznica atteicas no centieniem atgut Palestinu. Vienlaikus ar Eiropas meroga organizetajiem krusta kariem uz "Sveto zemi" notika ari mazaki vieteja rakstura krusta kari, piemeram pret albigiesiem un husitiem (keceriem), arabiem Pirenejos (ta saukta rekonkista) vai paganiskajiem rietumslaviem Austrumeiropa un baltiem, ka ari Baltijas somiem Ziemeleiropa. Pedejos karus dazkart deve ari par Ziemelu krusta kariem. Ap 1171 pavests Aleksandrs III izdeva bullu, ar kuru vienadoja Palestinas un Baltijas krustnesu tiesibas. Kaut ari Ziemelu krusta karos piedalijas dani, zviedri, cehi, poli un citas talaika katoliskas tautas, krustnesu galvenos spekus veidoja vaciesi, kuri jau 10. gs. bija sakusi "spiesanos uz austrumiem". Par pirmo krusta kara meginajumu pret senas Latvijas iedzivotajiem tiek uzskatits 1195, kad Ikskiles biskapa Meinarda lidzgaitnieks Turaidas Teodorihs ieguva pavesta atlauju rikot krusta karu pret libiesiem. 1198 ar biskapa Bertolda organizeto krusta karu pret libiesiem aizsakas Latvijas teritorijas iekarosana un Livonijas valstu veidosanas. Vispirms tika paklauti libiesi, tad seli un latgali. Kursu un zemgalu cinas pret krustnesiem noriteja daudz ilgak un asinainak, un tos krustnesiem izdevas paklaut 13.gs. beigas, kad Livonijas ordena rokas krita pedeja zemgalu pils – Sidrabene. Krusta karu iznakuma tika partraukta lidzsineja Baltijas tautu sociala un politiska attistiba. Latviesi un igauni sava zeme kluva par zemnieku kartu (zemnieciba), ar kuru valstis un valdnieki faktiski nerekinajas. Turpmako Baltijas attistibu vairakus gadsimtus noteica iekarotaji – vaciesi, kas ieguva vadoso stavokli Livonijas politiskaja un saimnieciskaja dzive. Tomer janem vera ari tas, ka Baltija nonaca kristigas Eiropas politiskas, socialas, ekonomiskas un kulturas ietekme, aizsakas musu sencu pieversanas kristietibai, kas veicinaja izglitibas un kulturas attistibu un musdienas ir neatnemama Eiropas kulturas sastavdala. Riga 13.–20.gs. Latvijas Republikas galvaspilseta. Atrodas pie Daugavas ietekas Rigas lici. Indrika hronika mineta 1198, bet arheologiskie atradumi liecina, ka sai vieta jau 10.–11.gs. dzivojusi libiesi, kursi, latgali un seli. 1201 Riga kluva par biskapa (no 1255 arhibiskapa) rezidenci. 13. gs. sakuma izveidojas Rigas komuna un Rigas rate, Riga ieguva pilsetas tiesibas, kas tas iedzivotajiem nodrosinaja dazadas prieksrocibas, un Rigas patrimonalo apgabalu, kas pilsetniekus apgadaja ar partiku un papildinaja pilsetas kasi. Kops 13. gs. 1. puses Rigai ir savs karogs un gerbonis (Rigas karogs; Rigas gerbonis). Tapat ka citas Eiropas viduslaiku pilsetas, Rigas sabiedriskaja un saimnieciskaja dzive liela nozime bija Rigas gildem un Rigas cunftem, kas velak izveidoja nozimigas pilsetnieku dzives organizetajas – Lielo gildi un Mazo gildi. No arzemem iebraukusos tirgotajus kopa tureja melngalvju braliba (pilsetu melngalvji). Rigas uzplaukuma un tas iedzivotaju labklajibas galvenais pamats bija tirdznieciba. Riga pakapeniski izveidojas par nozimigu Baltijas juras tranzittirdzniecibas centru un, ieklaudamas Hanza, kluva par vacu tirdzniecibas pilsetu savienibas pilntiesigu locekli. Rigai bija liela nozime ari Livonijas valstu savstarpejas cinas par varu Livonija. No 1201 ridzinieku virskungs bija Rigas biskaps, no 1221 samazinajas Rigas politiska atkariba, bet pec 1297.–1330. gada kara ta nokluva Zobenbralu ordena atkariba (kara sakuma ridzinieki sagrava pirmo ordena mitni, ta saukto Balto akmens pili). Pec Salaspils liguma noslegsanas (1452) par Rigas virskungiem vienlaikus kluva Livonijas ordenis un Rigas arhibiskaps. Tomer pilseta ar to nesamierinajas un turpinaja cinu par neatkaribu ar mainigam sekmem lidz pat Livonijas karam. Si virskungu savstarpeja cina par varu pilseta bija viens no reformacijas straujas uzvaras celoniem Riga 16.gs.1.puse. Pec Livonijas sabrukuma 1561–1581 Riga uz laiku kluva par brivpilsetu. 1581–1621 ta nonaca Zecpospolitas atkariba (sai laika pilseta izraisijas Kalendara nemieri), bet 1621–1710 Riga izveidojas par Zviedrijas nozimigako cietoksni. Gan Zecpospolita, gan Zviedrija centas Rigu izmantot ka nozimigu valsts ienakumu avotu – tika ieviesti jauni muitas nodokli portorijs un licence. Ziemelu kara laika 1701.g. vasara Riga ieradas Karlis XII; uzbrukosais saksu un krievu karaspeks Spilves kauja tika sakauts. 1710, gandriz pec gadu ilgas Rigas blokades, Liela mera piemekleto pilsetu krievu karaspeks tomer ienema un ta bija spiesta parakstit padosanas ligumus jeb Akorda punktus. Rigas atslegas ieguva Krievija. Peteris I saka vietejas vaciskas pilsetas parvaldes parveidosanu. Riga kluva par Rigas gubernas (no 1796 Vidzemes gubernas) centru. Rigas pili apmetas generalgubernators, kura uzdevumos ietilpa ari pilsetas ienakumu un izdevumu parraudzisana. Pamazam Rigas tirdznieciba atjaunojas un sasniedza pirmskara limeni – 1725 Riga iebrauca 388 arzemju kugi. Galvenas eksportpreces bija kanepaji, lini, linseklas, labiba, audekls un dazada veida vertskoksne. Joprojam tika ievests sals, silkes, vins, cukurs, krasainie metali un galanterijas preces. 1/3 pilsetas iedzivotaju bija saistiti ar tirdzniecibu; tirgosanas kartibu noteica ipasi likumi. Jau 17.gs. beigas sakas latviesu tautibas iedzivotaju meginajumi klut par pilntiesigiem pilsetas namniekiem. Svariga nozime vacu tirgotaju privilegiju atcelsana bija Krievijas Pilsetu nolikumam. Savu agrako nozimi zaudeja Liela gilde, tas galvenas funkcijas parnema Rigas birzas komiteja. Vietniecibas laiks Riga pilnigi nojauca pilsetas viduslaiku strukturu, tacu driz vien jaunais cars Pavils I atjaunoja agrako pilsetas parvaldes sistemu. 19. gs. sakas Rigai nelabveligi. Pec zaudeta kara Krievija bija spiesta pievienoties kontinentalajai blokadei pret Lielbritaniju. Tirdzniecibas ierobezojums radija zaudejumus tas ostam un saimniecibai kopuma, tapec Krievija noslegto ligumu neieveroja. 1812 sakas Napoleona I karagajiens uz Krieviju. Kaut ari ienaidnieks lidz Rigas valniem pat nenonaca, panikas del tika nodedzinats bagatakais Arrigas rajons – Peterburgas priekspilseta. Par spiti siem apstakliem Rigas iedzivotaju skaits strauji pieauga, galvenokart gan uz iebrauceju rekina. To veicinaja zemnieku brivlaisana un rupniecibas attistiba. 1810 darbu saka Zasulauka vadmalas manufaktura, 1811 Rigas apkaime tika nodibinatas 5 niedru cukura manufakturas (Sarkandaugava, Kengaraga, Bisumuiza, ka ari Allazu un Belles muiza). Tacu no Krievijas ievesta leta biesu cukura del driz tas bija spiestas darbibu partraukt. Toties veiksmigi attistijas kokapstrades, kiegelrupniecibas un metalapstrades uznemumi. 1843 saka darboties Kuznecova fajansa rupnica. 19. gs. vidu Riga bija 55 dazadi rupniecibas uznemumi un gandriz visi tie atradas priekspilsetas. Lidz 19. gs. 60. gadiem, kamer Riga vel bija cietoksnis, tas teritorialo attistibu ietekmeja militarstrategiskie apsverumi. 1857–1863 pilsetas valni tika nojaukti, 1873–1875 nojauca ari Citadeles valnus. Dalu zemes izlietoja Vecrigas ielu limena pacelsanai, ka ari Bastejkalna un Kanalmalas apstadijumu izveidosanai. Tomer Pardaugavas attistibu joprojam kaveja Kobronskansts, kuru atlava nojaukt tikai 1904 pec jauno brivnoteikumu pienemsanas (ar papildinajumiem tie bija speka lidz 1940). 1858 atcela aizliegumu priekspilseta celt mura ekas un atlava paaugstinat lidz 2 staviem agrako vienstava koka apbuvi. Bulvaru loka aizliedza celt rupniecibas uznemumus, tur driksteja buvet vienigi mura ekas ar ierobezotu augstumu (21,3 m). Pastaveja ari citi apbuves ierobezojumi un aizliegumi. Liela nozime Rigas rupniecibas un tirdzniecibas attistiba bija dzelzcela izbuvei. 1861 tika atklata Rigas–Daugavpils dzelzcela linija, 1868 saka darboties Rigas–Jelgavas dzelzcela linija, 1877 dzelzcels savienoja Rigu ar Tukumu, bet 1889.g. vilcieni saka kurset Rigas–Valkas–Pleskavas dzelzcela linija. Dazus gadus velak sis dzelzcela linijas pagarinaja talu aiz Latvijas robezam. 1818 Bolderaja, pie ieejas Rigas osta, uzcela pirmo baku. 1852 tika ierikota Rigas–Bolderajas telegrafa linija (tolaik pirma Krievijas imperija). Isa laika uzcela ari lielas precu noliktavas un izbuveja dzelzcela atzarus ostas vajadzibam. 1872 pari Daugavai uzcela Dzelzs tiltu. 1887–1891 no Dzelzs tilta lidz Andrejostai veco, koka paliem nostiprinato Daugavas krastu izbuveja granita. No 16.gs. galvena ridzinieku iepirksanas vieta bija Daugavmalas tirgus. Satiksmi starp abiem Daugavas krastiem uzlaboja ari 1896 uzbuvetais Pontontilts, kas nomainija veco Plosta tiltu. Par tilta lietosanu bija jamaksa tilta nodoklis. 1882 atklato zirgu tramvaja satiksmi pa tagadejo Brivibas ielu un Maskavas ielu 1901 nomainija elektriskais tramvajs. 1862 netalu no Bastejkalna tika uzcelta gazes fabrika un ellas lampu vieta Rigas ielam gaismu saka dot gaze, bet 80.gados gazi nomainija elektriskais apgaismojums. No 1874 Riga kurseja omnibusi un vieglie ormani. Tika uzlabota ari ridzinieku apgade ar dzeramo udeni. 1883 Bukultos tika atrasti lieli gruntsudenu krajumi, un 1904 so udeni pievadija Rigai. Pec valnu nojauksanas saka veidot ari Rigas pazemes atudenosanas sistemu. 1894 darbu saka sistematiska kanalizacija. Tomer visi sie labiekartojumi notika galvenokart pilsetas centra, dzive priekspilsetas riteja pa vecam. 19. gs. 2. puse Rigas stradnieku skaits bija pieaudzis 8 reizes. Gruto dzives apstaklu del jau 60. gadu beigas stradnieki saka dibinat savstarpejas palidzibas un beru kases, ka ari citas apvienibas un biedribas, kas veicinaja stradnieku apvienosanos un kulturas un izglitibas darbu. Marksistisko ideju izplatiba liela nozime bija Jaunajai stravai. Veidojas pirmie nelegalie stradnieku pulcini, 1896.g. rudeni Krigsmana korku fabrika notika neapmierinato stradnieku pirmais streiks. Par seviski nozimigu protesta akciju 1899 kluva Rigas dumpis. Rigas iedzivotaji: Gads skaits (tukst.) 1710 ~10 1711 ~5 1767 19,5 1800 29,5 1840 60 1867 102,6 1881 169,3 Pec iedzivotaju skaita 20. gs. sakuma Riga bija tresa lielaka pilseta Krievijas imperija. 1900–1913 Rigas iedzivotaju skaits gandriz dubultojas (1913 – vairak neka 500 tukst. cilveku). Tacu tikai 40% ridzinieku bija latviesi. No 1909 Riga sakas strauja dzivojamo namu un eku celtnieciba. Lidz 1913 pilseta tika uzcelts ap 2 tukst. dzivojamo namu. Lielu dalu koka apbuves, it ipasi Rigas centra, nomainija mura ekas. Attistijas pilsetas labiekartosana. 1900 jaundibinata Rigas tramvaja akciju sabiedriba saka elektriska tramvaja ierikosanu un nakama gada vasara atklaja pirmo tramvaja liniju, bet rudeni vel 5 linijas. 1914 IV atklaja jaunu divsliezu dzelzcela tiltu. 1905 saka darboties pilsetas elektrostacija (lidz tam darbojas 16 privatas elektrostacijas). Tika paplasinatas Rigas ielas, kas izradijas par sauram strauji augosai satiksmei. Riga koncentrejas lielakie rupniecibas uznemumi un bankas. 1905. gada revolucija sakas ar 13. janvara notikumiem Riga. Rigas stradnieki (Oktobra generalstreiks; uzbrukums Rigas centralcietumam), inteligence un studenti aktivi iesaistijas revolucionarajos notikumos. Sakoties 1. pasaules karam, sakas Rigas rupnicu evakuacija. Reize ar uznemumiem pilsetu atstaja liela dala tur nodarbinato ridzinieku. Tuvojoties frontei, daudzi kluva par begliem. 1917 I (pec veca stila 1916 XII) Rigas pievarte risinajas asinainas Ziemassvetku kaujas, kas beidzas ar lieliem zaudejumiem. 1917 IX Rigu ienema Vacijas karaspeks (karadarbiba Latvijas teritorija). Pec Brestas miera liguma noslegsanas 1918.3.III Riga un tas apkartne tika ieklauta ta sauktaja Keizariskaja Rigas guberna. Saja sarezgitaja situacija (pec Kompjenas pamiera liguma noslegsanas) Riga 1918.18.XI notika sviniga Latvijas Republikas pasludinasana. Riga kluva par tas galvaspilsetu. Tika izveidota Latvijas Pagaidu valdiba. Jaunas valsts pastavesanu apdraudeja Vacijas okupacijas karaspeks un lielinieciska Krievija, kas centas atgut bijuso imperijas provinci. 1919 I Riga ienaca Stuckas valdibas karaspeks. Tika nodibinata padomju vara Latvija. Riga ta pastaveja lidz 1919 V, kad pilsetu ienema Ridigera fon der Golca karaspeks un saka teroru pret pilsetas iedzivotajiem. Tikai pec Cesu kaujam saskana ar Strazdumuizas pamiera ligumu 1919 VII Riga ienaca Latvijas armijas dalas un atgriezas Pagaidu valdiba. Tacu 1919 X–XI Rigu nacas aizstavet no Pavela Bermonta-Avalova karaspeka (bermontiade). Riga darbojas Satversmes sapulce, Saeima, Ministru kabinets. Valsts prezidenta rezidence atradas Rigas pili. Pilsetu parvaldija Rigas dome, kas saka darbu pec 1920. g. sakuma notikusajam velesanam. Domes valdes darbibu vadija pilsetas galva un divi vina biedri. Pec 1934. g. 15. maija apversuma Rigu parvaldija iecelts pilsetas lielvecakais un vina vietnieki – vecakie. Pilsetbuvnieciba Riga bija galvenokart saistita ar apbuves regulacijas jautajumiem, transporta attistibai nepieciesamo jauno ielu izbuvi un esoso ielu paplasinasanu. 1924 saka izstradat Rigas kopejo apbuves planu. Visas arhitektoniski makslinieciska zina vertigas celtnes 20.–30. gados tika celtas pec vietejo specialistu projektiem. Tika uzceltas ari vairakas sabiedriskas ekas (Tiesu pils, Finansu ministrijas eka, Centraltirgus, Armijas ekonomiskais veikals, Kara muzejs u.c.). 20.–30. gados Riga kluva latviskaka. 1935. g. latviesu ipatsvars pilsetas iedzivotaju vidu bija 63% (iedzivotaji). Lielakas etniskas minoritates Riga bija ebreji (11%), vaciesi (10%), krievi (8,6%) un poli (4%). Riga darbojas nozimigi rupniecibas uznemumi, lielakas kreditiestades, 3 no 4 augstskolam. Pec Latvijas okupacijas 1940.17.VI Riga kluva par Latvijas PSR galvaspilsetu. Taja atradas Latvijas PSR Augstaka Padome un valdiba – Ministru padome. Pilsetas parvalde tika izveidota pec PSRS pilsetu parauga. 1941 I Riga tika izveidoti 6 rajoni (Lenina, Stalina, Kirova, Maskavas, Proletariesu un Sarkanarmijas rajons). 1941 VII Latviju okupeja nacistiskas Vacijas karaspeks. Latvija kluva par reihskomisariata Ostland sastavdalu un Riga par tas centru. 1944 X Rigu atkal ienema Sarkana armija. Peckara gados Riga strauji pieauga iedzivotaju skaits, galvenokart uz migracijas rekina. Savukart latviesu ipatsvars strauji samazinajas (no aptuveni 45% 1959 lidz 36% 1989). 80.gadu vidu Riga dzivoja vairak neka 1/3 Latvijas iedzivotaju. Mainijas ari pilsetas administrativais iedalijums. 1946 I Rigai pievienoja Jurmalas rajonu. Tacu 1959 to apvienoja ar Kemeriem un Sloku, izveidojot patstavigu pilsetu – Jurmalu. Ari turpmak samera biezi mainijas Rigas rajonu skaits, to robezas un nosaukumi. Pec Latvijas Republikas neatkaribas atgusanas 1991 sakas Rigas pasvaldibas reforma – Riga tika iedalita 6 administrativajos rajonos (Centra rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekspilseta, Vidzemes priekspilseta, Zemgales priekspilseta, Ziemelu rajons). Saskana ar 1994 II lemumu Riga izveidota vienas pakapes pasvaldiba ar vienu lemejvaru – Rigas domi (60 deputatu); priekspilsetas (rajonus) parzina iecelti izpilddirektori. Pedejas Rigas domes velesanas notika 1997.9.III. Atjaunoto Rigas domi vada domes priekssedetajs. Industrializacijas gaita Riga kluva par hipertrofetu Latvijas rupniecibas centru (taja koncentrejas ap 52% rupnieciba nodarbinato iedzivotaju, tika sarazots vairak neka 52% produkcijas). 60.–80. gados Riga uzcela jaunus dzivojamos rajonus galvenokart neapbuvetajas pilsetas nomales. Radas ta sauktie "gulamrajoni" Agenskalna, Jugla, Purvciema un citur. Tika uzceltas ari vairakas nozimigas sabiedriskas ekas (Rigas stacija, lidosta "Riga", Dailes teatris, Kongresu nams, vairaki sporta nami un citas). Rigas iedzivotaji 1897–1989: Gadi Skaits tukst. % no Latvijas iedzivotajiem 1897 282,2 14,6 1913 517,5 20,2 1925 337,7 18,3 1935 385,1 19,7 1943 308,3 17,9 1959 580,4 27,7 1989 915,0 34,2 1995 810,4 32,4 1897 282,2 14,6 1913 517,5 20,2 1925 337,7 18,3 1935 385,1 19,7 1943 308,3 17,9 1959 580,4 27,7 1989 915,0 34,2 1995 810,4 32,4 Plans. 1. Isas zinas par autoru 2. Romana analize a. temats un apakstemati b. iss satura parstasts c. romana kompozicija 3. Galvena varona analize a. kas ir sis galvenais varonis b. varona raksturs, kur un ka tas atklajas c. autora attieksme pret galveno varoni d. mana attieksme pret galveno varoni 4. Romana gutas atzinas ? Isas zinas par autoru Erihs Marija Remarks (istaja varda Erihs Pauls Remarks) dzimis 1898. gada 22. junija Osnabrika. Remarka tevs bija gramatsejejs un vins uzauga nospiesta vide. Remarks dievinaja savu mati Mariju, bet nekad nav bijis tuvs ar tevu. Pirmais pasaules kars vinu loti noskira no masam Elfridas un Ernas. Kad Remarkam bija astonpadsmit, vinu ka brivpratigo iesauca un vins tika aizsutits uz rietumu fronti. Lai izdzivotu, pec kara vins izmeginaja dazadas profesijas: ir bijis gramatvedis, korespondents, tirgotajs, pamatskolas skolotajs un dazadu avizu redaktors. Erihs Marija Remarks pieder pie visplasak lasitajiem vacu autoriem muslaiku literatura. 1929. gada klaja naca vina visplasak pazistama gramata “Rietumu fronte bez parmainam”, kas ir partulkota daudzas valodas. Saja gramata vins ir aprakstijis Pirma pasaules kara nezelibas zimogu. 1933. gada Remarka gramatas bija pirmas, kuras aizliedza un sadedzinaja. Autors bija trucigs Vacijas pilsonis. Lai ka, kops 1931. gada vins dzivoja Sveice un emigreja uz ASV tiklidz sanema Amerikas pilsonibu. Saja laika vins uzrakstija nakosas gramatas, kuras kluva pazistamas visa pasaule, piemeram, “Tris draugi” un “Triumfa arka”. 1948. gada Erihs Marija Remarks atgriezas Sveice, kur vins 1970. gada 26. septembri 72 gadu vecuma mira. Lidz vina naves dienai neviens neaicinaja rakstnieku atgriezties Vacija. Literaturas vesture Erihs Marija Remarks ir zinams ka viens no visatklatakajiem un parliecinosakajiem rakstniekiem laika no 1914. lidz 1945. gadam. Daudzas no vina gramatam atspogulo autora pasa pieredzi. Ir vieglak rakstit, ieliekot varonos dalu sevis Romana analize Si romana tema rada, ka ar vientulibu ir jamaksa par to, ka esi palicis dzivs, nemierpilna begulosana, kas lemta katram, kam bijis jabeg no nacistiem; veltigi meginajumi dabut vizas. Uz so notikumu fona risinas spilgtais galvena varona milas stasts. Kaut ari si milestiba beidzas tragiski, ta galvenajam varonim ir devusi speku gan esot tepat blakus, gan no liela attaluma. Romans sakas ar divu viriesu iepazisanos. Viens no viniem ir zaudejis visu jegu dzivei, bet otrs vel cer, ka varbut izdosies sakt jaunu dzivi, tikai tam vinaprat ir nepieciesamas biletes uz kugi, kurs taisas braukt uz Ameriku. Svarcam ir biletes, un vins ir ar mieru ta atdot par velti ar vienu noteikumu – Svarcu nedrikst atstat sonakt vienu. Visa romana jega ir Svarca stastitaja, jo taja vins stasta par savu dzivi, ar kuras palidzibu Remarks ir gribejis paradit sevi uztraucosas lietas. Svarcs atgriezas pilseta, kura dzivojis ar savu sievu. Lai ari nav parliecinats, vai Helene joprojam ir vina sieva, Svarcs ar sava drauga palidzibu to tomer uzmekle. Kad Svarcs ir pie Helenes, vinu gandriz atklaj vinas bralis Georgs, kurs to jau reiz ir aizsutijis uz koncentracijas nometni. Par laimi Georgs Svarcu Helenes dzivokli neatklaj. No sakuma Svarcs ir nolemis aizbraukt atpakal uz Minheni, no kurienes atbrauca pie Helenes, pec tam uz Austriju. No Austrijas Svarcs grib slepeni pariet robezu uz Sveici. Helene pazino, ka dosies tam lidz, jo vina nesaprot, kapec lai tas virs butu atgriezies, ja ne lai aizvestu sev lidzi. Tomer viniem abiem uz laiku ir jaskiras, jo Helene robezu var skersot likumigi. Laimigi nonacis Austrija, Svarcs cer tikt pari robezai uz Sveici, bet vinu notver muitas apsardzes ierednis. Nav zinams, ka viss beigtos, ja Helene sava vira soma slepeni nebutu ielikusi viltotu vestuli, kas apliecina, ka Svarcs ir nacionalsocialistu partijas biedrs kada slepena uzdevuma. Redzedams, ka vinam veicas, Svarcs atmet visu piesardzibu un nolemj robezu skersot vilciena. Vinam veicas un laimigi nonak Sveice. Sveice, Cirihe Svarcs satiekas ar Heleni viesnica. Seit sakas vinu laimes laiks. Cirihe vini paliek nedelu, Helenes radi megina pierunat vinu atgriezties, Georgs pat atrod vinu dzivesvietu un atsuta kadu izspiegot. Par laimi Helene laikus so viltibu atklaj. Abi nolemj, ka Cirihe jaatstaj un dodas uz Sveices dienvidiem. Pec tam bez problemam dabu vizas uz Franciju un aizbrauc uz Parizi. Tomer ari seit Georgs vinus samekle, bet soreiz ierodas pats personigi. Ar draudiem vins megina pierunat Heleni atgriezties, bet tas neizdodas. Pa to laiku Svarcu ir parnemusi doma, ka Georgs seit ir bezspecigs un neko nevar padarit. Si doma vinu ta apdullina, ka vins pat nav spejigs uztureties ar Georgu viena istaba, aiziet, lai aiznemtos revolveri. Tomer cilveks, kuram ierocis pieder, nebija majas. Georgs ierodas velreiz, lai ar sentimentu un draudiem atkal meginatu pierunat masu aizbraukt. Pec desmit dienam robezas tiek slegtas. Ir iesacies kars. Nedelu velak Svarcu apcietina. Vinu pratina ka nacistu spiegu, kam ir draudzigas attiecibas ar Georgu un nacionalsocialistisko partiju. Pec paris dienam areste ari Heleni, derigas pases del. Nakamaja diena vini uzzina, ka tiks izskiti, katru sutis uz savu nometni. Helenei kaut kada veida izdodas laiku pa laikam atsutit kadu vestuli. Pec kada laika Svarcs izdara neiespejamo. Kadu ritu vins savac savas mantas un iziet no nometnes uz lielcela. Vins nebeg nakti. Vienkarsi gaisa dienas laika pieiet pie vartiem un apsardzei pazino, ka ir atbrivots. Triju dienu laika Svars tiek lidz Helenes nometnei. Vinam izdodas satikt Heleni un galu gala ari atbrivot no nometnes. Pirms tam vins dabu zinat, ka Helenei ir nepieciesama slimnica, bet vins zina, ka sieva vinam nekad neatzisies. Svarcs ir nolemis tikt lidz Marselai no turienes uz Lisabonu un tad uz Ameriku. Lai dabutu Amerikas vizu, ir jaatrod kads, kas galvotu par viniem, bet Svarcs taja puse nevienu nezina. Uz paris adresem aizraksta, bet tad uzzina, ka nedrikst pieminet Helenes slimibu. Tomer viss neiet tik gludi ka gribetos. Ari Marsela ir Georgs. Abi nolemj braukt uz Spaniju, bet ari tas nav tik vienkarsi. Brinumaina karta Svarcam izdodas dabut galvojumu no kada Amerikas pilsona, bet viza vel ir japagaida. Kadu dienu Svarcu noker netalu no amerikanu konsulata, tie ir gestapoviesi, un tas notiek ar Georga palidzibu. Sakas spidzinasana, bet mirusu Georgam Svarcu nedrikst nodot. Beidzot ierodas ari Georgs, lai pats saktu spidzinasanu. Nogalinot Georgu, Svarcam izdodas izbegt un iegut ienaidnieka masinu. Soreiz tiesam ir jabeg uz Spaniju. Beidzot konsulata pazino, ka vizas ir sanemtas, bet, atgriezies majas, Svarcs Heleni atrod mirusu, vina ir izdarijusi pasnavibu. Par Svarcu mes vairak neko neuzzinam, nekas par to netiek uzrakstits. Cilveks, kuram Svarcs atdeva biletes un vizas, laimigi nokluva Amerika, bet ari vins vairs neko neuzzina par cilveku, kurs reiz to izglaba no naves. Romans sadalits 18 nodalas. Sakuma to bija gruti lasit, jo pirmas personas vietniekvardi tika lietoti gan attieciba uz Svarcu, gan uz cilveku, kas vinu uzklausija. Viss romana saturs liecinaja par to, ka beigas varetu notikt kaut kas negaidits, bet es nedomaju, ka Helene izdaris pasnavibu, bet ari vinu var saprast. Helenes nave bija si romana kulminacija, jo tiesi saja bridi izskiras vairaku cilveku likteni, un tiesi saja bridi viss kluva absoluti vienkarsi. Man patika sis Remarka romans, jo bija interesanti izsekot emigrantu gaitam, kaut gan jaatzist, ka pati sada situacija noklut negribetu. Pagaidam no Remarka darbiem esmu izlasijusi vel tikai “Tris draugus”, bet esmu nolemusi apgut pec iespejas vairak no si autora dailrades. Galvena varona analize Galvenais varonis ir cilveks, kura patieso personibu mes ta ari neuzzinam. Sevi vins sauc par Jozefu Svarcu, jo vinam ir pase ar tadu vardu. Pase – dokuments, kuram romana attelotaja laika ir liela nozime. Precizak – nozime ir tam, kas pase rakstits, kada pilsoniba. Svarcam ir trisdesmit sesi gadi, precejies. Un tiesi sis apstaklis ir svarigs visos notikumos romana, jo galvenais varonis visu dara savas milestibas un laulibas varda. Jozefu Svarcu mes iepazistam ka cilveku, kurs ir zaudejis visas savas ceribas, visu jegu dzivei. Tikai romana gaita varam saprast so pesimismu. Vins ir daudz pardzivojis, un galu gala viss tapat ir izradijies veltigi. Uzzinam, ka vins ir bijis pavisam savadaks, neka mes vinu iepazinam. So savu parvertibu loti labi raksturo pats Svarcs ar vardiem: “Es, kuru pazinu, kurs drebeja un bailojas, neuzdrikstedamies domat par savu stavokli, un tas otrs – jaunais Es, kurs negribeja apdomat, - jutas drosmigs un riskeja ar sevi, it ka nekas cits neatliktu, - divaina sizofrenija, kura piedalijas vel tresais – skatitajs, neitrals ka skirejtiesnesis un tomer veledamies, lai uzvaretu jaunais Es.”. Lasot so romanu, es neizjutu ipasas simpatijas vai antipatijas no autora puses pret galveno varoni. Ar Svarca palidzibu Remarks tikai parada to, par ko vins ir sasutis. Iespejams, rakstnieks pats kaut ko no visa ta ir pardzivojis. Svarcs Remarka rokas bija tikai materials ar kuru lasitajam radit prieksstatu par ta laika problemam. “Nogalinot” Svarca sievu, Remarks gribeja paradit, ka tomer bez laikmetigajam problemam visu var izjaukt ari kaut kas pavisam neprognozejams, kaut kas nenoversams. Dazreiz es pati so varoni nesapratu, jo neesmu piedzivojusi neko no ta, ko Remarks ir attelojis sini romana. Tomer es butu gribejusi, lai Svarcam viss izdotos, tikai Remarks bija iecerejis savadak. Romana gutas atzinas Man loti patik lasit Remarka darbus kaut vai tikai tadel, ka tajos var atrast loti daudz atzinu. Ne jau tikai apsleptas starp rindinam. Sis atzinas var atrast varonu dialogos. “Vai nav ta, ka nevar paturet tikai to, kas nemitigi mainas? Un vai tas nepaliek uz vietas tikai tad, kad ta vairs nav, un tas nevar vairs mainities? Vai tikai tad tas pieder mums?” Kapec es izvelejos tiesi so atzinu virsrakstam? Manuprat ta vislabak un visprecizak raksturo visa si romana jegu. Lai ko galvenais varonis Svarcs daritu, vinam daudz neizdodas. Iespejams, sis butu romans ar laimigam beigam, ja Svarca sieva butu palikusi dziva. Viniem bija viss, lai saktu jaunu dzivi – biletes uz kugi, kurs brauc uz Ameriku, vizas, lai tiktu pari robezam, bet Helene zinaja, kas bus labak. Ta bija vinas pasas izvele, bet varbut ari – ne, jo agri vai velu vinai butu jamirst. So laiku, kuru ir aprakstijis Remarks, loti labi raksturo atzina: “Nekad nav bijis tik daudz ticibas brinumam ka musu laika, kad nekadi brinumi nenotiek.” Tas ir izmisuma un pesimisma laiks, kura neviens nevareja zinat, vai vinu jau nakamaja bridi neieslodzis. Bet visiem ir jatic, jo citadak nebutu iespejams dzivot. Varbut, ka vairak ticot bija lielakas izredzes izdzivot. Ari galvenais varonis ir bijis ieslodzits dazadas nometnes. Savu pardzivojumu aresta bridi sarunu biedram vins raksturo vardiem: “Pasaule cilvekam nekad neskiet tik skaista ka mirkli, kad vins tiek ieslodzits. Pirms vinam ta jaatstaj. Kaut vienmer to varetu izjust tadu! Varbut mums par maz laika tam. Par maz miera.” Tas skan gandriz ka velejums. Svarcs ir iemacijies saprast, cik skaista ir pasaule. Saprast to, ko nebija novertejis agrak. No si romana atzinam daudz varam aizgut pasi sev. Kaut vai par saviem merkiem, kurus domajam nesasniedzamus esam. “Bet vai muzigi vajag raudzities uz neiespejamo un daudzinat: tas nav sasniedzams? Vai nav labak to padarit sikaku un lidz ar to ielaist ceribas starinu?” Varbut nav ipasi labi padarit savu merki mazaku, bet sasniegusi to, iespejams, busim izaugusi tik talu, lai sasniegtu augstako. “Naids ir ka skabe, kas saed dveseli, vienalga, vai ienisti pats, vai ari tevi ienist”. So sajutu Svarcs piedzivoja, kad vinu uzskatija par ienaidnieku. Vins saprata, ka nav ari patikami, ja nist tevi. “Atmina ir ari vienmer nozela, ka to labo, kas piederejis tev, ar laiku nacies zaudet, bet slikto nav izdevies padarit labaku.” Iespejams, ka balstoties uz so atzinu Svarcs visu stastija savam sarunu biedram, jo vinam bija bail, ka pie sevis nespes visu paturet, bet gribeja ari, lai kaut kur tas tomer paliktu. Kopuma no si romana es nemaceju atrast kadu kopeju atzinu. Vienkarsi Remarks ir gribejis atainot situaciju, kada bija taja laika, kad vins dzivoja. LIKVIDITATES UN MAKSATSPEJAS RADITAJI UN TO ANALIZE. Viens no svarigakiem kriterijiem uznemuma finansiala stavokla novertesana ir maksatspeja. Var izdalit ilgtermina un tekoso maksatspeju. Ilgtermina nozime uznemuma speja norekinaties par savam ilgtermina saistibam. Speju maksat par tekosam saistibam sauc parasti par likviditati (tekosa maksatspeja), t.i. speja samaksat par tekosam saistibam realizejot tekosos aktivus. Pamatlidzekli, ja tikai tie nav pirkti ar merki pardot, vairums gadijumos nevar but par avotiem, lai segtu tekosos paradus, jo pirmkart, tiem ir funkcionala loma razosanas procesa un otrkart, gruti tos steidzigi realizet. Tapec pamatlidzekli netiek ieklauti likviditates raditaju aprekina. Speja realizet tuvaka laika (viena gada laika) ir likviditates novertejuma kriterijs, pec kura aktivus un pasivus pieskaita pie tekosiem vai ilgtermina. Bet sis nav vienigais kriterijs, pec kura nosaka vai attiecigo bilances posteni pieskaitit pie apgrozama. Galvenais kriterijs aktivu un pasivu klasifikacijai tekosos ir to pateresanas vai apmaksas noteikums uznemuma normala razosanas – komerciala cikla laika. Likviditati var aplukot no diviem viedokliem: 1. No uznemuma likvidacijas viedokla, t.i., janoteic, kadi maksasanas lidzeklu butu uznemuma riciba, ko varetu novirzit saistibu dzesanai, ja maksatnespejas vai nepietiekamas rentabilitates del uznemums butu jalikvide. Lai rastu atbildi uz so jautajumu, nepieciesama informacija par: ienemumiem, ko uznemuma eventualas likvidacijas gadijuma varetu iegut, pardodot ipasumu; priviligeto saistibu lielumu; garanteta kredita nodrosinajuma lielumu. Finansu parskata sadas informacijas nav. Tatad likviditati sada aspekta nemedz aplukot gada parskata analizes gaita. Likviditati sada veida analize, nosakot kreditesanas rezimu. 2. No uznemuma darbibas turpinasanas viedokla; janoverte varbutiba, ka uznemums varetu klut maksatnespejigs un tiktu ierosinata piespiedu likvidacija. Bet ta, ka finansu parskata informacija balstas uz uznemuma darbibas turpinasanas principa, analizejot bilanci, likviditati var aplukot tikai no si viedokla. Informacija par likviditati ir loti svariga, jo maksatnespejas iestasanas draud ar uznemuma darbibas partrauksanu. Uznemejus un ari analitikus interese nakotne sagaidama likviditate, nevis pagatnes skatijuma. Sagaidamo likviditati nav iespejams noteikt tikai pec gramatvedibas parskata datiem, bet plasi izmantojot finansu plana datus. Parasti rentabls uznemums ir ari maksatspejigs, jo tam ir pieejami pietiekami kredita resursi. Ieprieksejai likviditates analizei piesaista datus, ko satur bilance. Loti svarigi korrekti noteikt apgrozamo aktivu lielumu, autors piekrit, ka nevar izmantot visu apgrozamo lidzeklu iedalu, jo tas var dot sakroplotu prieksstatu par uznemuma ipasuma stavokla sadalijumu [12, 22]. Tas izskaidrojams ar to, ka apgrozamo lidzeklu bilances iedala satur ari tadus postenus, kas pec butibas tadi nav, piemeram, saubigie debitori vai ilgtermina debitori, kuriem atmaksas periods ir lielaks par gadu, nakamo periodu maksajumi. Pec likviditates pakapes apgrozamos lidzeklus iesakams nosaciti sadalit cetras grupas: 1. augsti likvidie lidzekli, kas ir tuliteja realizacijas gataviba (naudas lidzekli); 2. likvidie lidzekli, kas ir uznemuma riciba (pirceju saistibas, likvidie vertspapiri, kas kotejas birza); 3. mazak likvidie lidzekli, kas ir uznemuma riciba (precu materialo vertibu krajumi: preces, nepabeigta razosana, materialu krajumi); 4. nelikvidie lidzekli (saubigie debitori, nepabeigta razosana, nakamo periodu izmaksas). Proporcija, kada sis grupas var attiecinaties viena pret otru nosaka: uznemuma raksturojums un darbibas sfera; uznemuma lidzeklu aprites atrums; attieciba starp tekosiem un ilgtermina aktiviem; saistibu summas un termini salidzinajuma ar attiecigiem aprozamo lidzeklu summam un terminiem; tekoso aktivu likviditates pakape. Apgrozamo aktivu postenu attiecinasana pie noteiktas grupas, var mainities no konkretiem nosacijumiem, jo, piemeram, debitoros var but uzskaititi dazadi paradi, vienu dalu vares attiecinat uz 2 grupu, bet otru dalu uz 4 grupu, ari nepabeigto razosanu atkariba no razosanas cikla ilguma var ievietot 3 vai 4 grupa utt. Ja uznemums ieprieks neparedzetu iemeslu del sasaurina razosanu, tad var pieaugt krajumi, agri iegadatie materiali var izradities lieki. Tapat, pircejs klust maksatnespejigs, pieaug debitoru paradi. Nemot vera augstak mineto, ir lietderiga lidzeklu pargrupesana pa likviditates grupam, kas balstita uz konkreta uznemuma darbibas specifiku, nakotnes ienemumu un izdevumu novertesanu. Ar to palidzibu aprekina likviditates analize izmantojamos raditajus: 1.pakapes Nauda banka, kase Nodokli Augsti likvidi Vertspapiri, kas kotejas birza Darba algas 2.pakapes Debitoru paradi likvidi (pirceju un pasutitaju paradi; radniecisko un saistito uznemumu paradi; citi debitori) Paradi piegadatajiem Citi kreditori 3.pakapes Krajumi likvidi (gatava produkcija; avansi par precem; nepabeigta razosana; materiali un izejvielas; nepabeigtie sutijumi). Dividendes Istermina aiznemumi no kreditiestadem Nelikvidie lidzekli (saubigie debitori; nepabeigtie razojumi; neiemaksatas dalas statutkapitala; nakamo periodu izmaksas; nelikvidie vertspapiri). Citi istermina aiznemumi Apgrozamie lidzekli = Likvidie lidzekli - nelikvidie Istermina saistibas 3. pakapes likviditate= 1, 2, 3.pakapes likvidi/istermina saistibas (kopejas likviditates koeficients) (current ratio) 2. pakapes likviditate=1 un 2.pakapes likvidi/istermina saistibas (starpseguma likviditates koeficients) (quick ratio or acid-test ratio) 1. pakapes likviditade=1.pakapes likvidi/istermina saistibas (absolutas likviditates koeficients) 1. pakapes likviditate. Lielakaja dala gadijumu visdrosakais likviditates novertejums ir pec naudas lidzeklu lieluma, kurs ir uznemuma riciba. Tapec ari likviditates raditaju sauc par absoluta likviditates koeficientu. Tas rada kadu istermina saistibu dalu uznemums var dzest vistuvakaja laika. Tas lielums ir 0.2 – 0.25. 2.pakapes likviditate. Starpseguma koeficients ir saistits ar uznemuma saimnieciskaja darbiba iesaistito aktivo kapitalu. Pedejo aprekina ka starpibu starp apgrozamo aktivu un istermina saistibu summam. Si kapitala lielums, seviski ta absolutais un relativais pieaugums, liecina par uznemuma finansiala stavokla nostiprinasanos. Sis raditajs raksturo tekoso saistibu dalu, kas var tikt dzesta ne tikai ar naudas lidzekliem, bet ari ar sagaidamiem ienakumiem no izpilditiem darbiem, nosutitas produkcijas un sniegtiem pakalpojumiem. Viena no galvenam problemam, kas rodas rekinot so raditaju, ir novertet debitoru parada lielumu, ko ieklaut aprekina. Paslaik bilance debitoru paradu sastava atspogulo firmas dalibnieku pasu kapitala iemaksajamo paradu summu. Ja mes ieklausim so posteni likvido aktivu summa sanaks, jo mazaka mera dalibnieki nomaksa savas saistibas, jo augstaka likviditate, bet tas ir pretruna un tapec so posteni jaizsledz no debitoru sastava aprekinot likviditati (svarigi, ka so paradu var dzest ari ar mantiskiem ieguldijumiem). Tai pasa laika tekoso saistibu sastava ir uznemuma parads par sanemtiem avansiem. Sada veida parads pie normala razosanas procesa tiks dzests ar gatavo produkciju un to jaizsledz aprekinot raditaju. Ari janem vera, ka vairakums no parejo debitoru sastava uzraditam summam nav viegli realizejamie. Tapec jabut uzmanigiem ieklaujot parejo debitoru summu aprekina. Vajag nemt vera, ka secinajumu pareiziba ir atkariga no debitoru paradu kvalitates. Ieverojamais saubigo debitoru ipatsvars var rast draudus uznemuma finansu stabilitatei. Pec starptautiskajiem standartiem uzskata, ka sim raditajam jabut vismaz 0.8-1, jo tikai tada gadijuma uznemums reali spej segt istermina saistibas. 3.pakapes likviditate. Jo lielaki apgrozamie lidzekli, jo lielaka varbutiba, ka istermina saistibas tiks dzestas ar esosiem aktiviem. Pamatot dota raditaja pielaujamo lielumu ir diezgan gruti. Skaidrs, ka to lielums bus atkarigs no uznemuma darbibas sferas. Pienemts ka, ja attieciba starp tekosiem aktiviem un tekosam saistibam ir zemaka neka 2:1, uznemums nespejs pilnigi un laika dzest savas saistibas. Daudzkartigs parsniegums liecina par to, ka uznemumam ir ieverojams brivo lidzeklu apjoms, kas izveidots no pasu lidzekliem vai ari uznemums nepietiekami izmantojies istermina kreditus (banku kreditu un komerckreditu). No darbibas efektivitates pozicijas krajumu izveidosana, lidzeklu novirze debitoru finansesanai ir saistita ar nemakuligo aktivu izmantosanu. Apskatitiem likviditates raditajiem ir vairaki trukumi: - statiskums – paraditie raditaji tiek aprekinati pamatojoties uz bilances datiem, kas raksturo ipasuma stavokli uz konkreto datumu, tapec, lai novertetu si koeficienta parmainas, ieteicams to aplukot dinamikas skatijuma vai ari salidzinat ar citu radniecigu uznemumu koeficientu limeni; - maza informacija nakamo naudas ienakumu un izdevumu prognozesanai, bet tiesi tas ir tekosas maksatspejas galvenais uzdevums; - uznemuma saistibu nepilniga uzskaite (ja ir izvele uzradit bilance aiznemumu kopa vai bez %); - pie rekomendejamiem raditaju lielumiem jaattiecas piesardzigi, nemot vera uznemuma darbibas sferu un apgrozama kapitala ipatnibas. Pamatojoties uz augstak mineto iesakams veikt detalizetaku maksatspejas analizi, kura tiek izmantoti papildus instrumenti, kas lauj precizet analizes rezultatus. Galvenie jautajumi, ko izskata tada analize ir: tekoso aktivu un pasivu kvalitativs sastavs; tekoso aktivu un pasivu aprites atrumu atbilstiba; aktivu un pasivu postenu uzskaites politikas novertejums. Tekoso pasivu sastava var izdalit saistibas ar dazadas steidzamibas pakapi. Tapec viens no likviditates vertejuma veidiem ir aktivu un pasivu postenu aprites ilguma analize. Seit likviditate tiek apskatita divos veidos: ka laiku, kas nepiecisams, lai aktivus parverstu naudas forma un ka iespeju pardot aktivus par noteiktu cenu. Apgrozamo lidzeklu likviditates raksturosanai starptautiskaja prakse iesaka apgrozamo lidzeklu aprites periodu izteikt dienas [13, 285]. Doto raditaju iegust sekojoрi: Рadu aprekinu var veikt par jebkuriem interesejosiem atskaites periodu datiem: menesu, kvartalu vai pusgada. Aprites periods parada cik dienas notiek apgrozamo lidzeklu pilna aprite lidz tam bridim, kad uznemuma nonak naudas lidzekli. Pec sis formulas aprekina ari apgrozamo lidzeklu atsevisko grupu aprites periodus, var ari izdalit pa grupas veidiem, piemeram pa katru debitoru, produkcijas veidu utt. Aprekinu pareiziba ir atkariga ari no ta cik precizi ir aprekinati lidzeklu videjie atlikumi. To lielums parasti nosaka ka videjo arifmetisko no atlikumiem uz gada sakumu un beigam. Tacu, ja firmas darbibai ir sezonas raksturs vai ari, ja gada laika ir notikusas butiskas razosanas un realizacijas apjoma izmainas, tad ieteicams izmantot videjo hronologisko [9, 69]. Pasivu aprites periodu aprekina analogiska kartiba. Talak salidzina pasivas dalas, kuras noteikta laika ir jaapmaksa ar tam aktiva dalam, kuras lidz sim laikam ir iespejams realizet, datus apvieno tabula. Ja sis salidzinasanas rezultata aktivu realizacija dod pietiekamus lidzeklus saistibu dzesanai, tad saja dala bilance bus likvida, bet uznemums maksatspejigs. Nelabveligos apstaklos, kad uz noteikto datumu uznemuma saistibas parsniegs realizejamos aktivus, uznemums bus maksatnespejigs. 2.1.tabula Likviditates bilance. Dzesanas terminр Atlikums Ienakumi Izdevumi Atlikums … diena Detalizetai analizei merktiecigi visus apgrozamos lidzeklu sagrupet pec risku kategorijam. Piemeram, ir liela varbutiba, ka debitoru paradus ir vieglak realizet naudas lidzeklos, neka nepabeigto razosanu vai nakamo periodu izmaksas. Pie tam vajag nemt vera katra aktiva veida pielietosanas sferu, ka ari ieprieksaprekinatus aprites periodus. Aktivi, kurus var izmantot tikai vienam merkim ir lielaks risks (mazaka realizacijas varbutiba), neka daudz merkigiem aktiviem. Jo vairak lidzeklu ielikti aktivos, kas iekluva augsta riska kategorija, jo mazaka ir likviditate. Tekoso aktivu sadalijums pa kategorijam ir redzams tabula: Uznemuma tekoso aktivu stavokla dinamika un to klasifikacija pa riska kategorijam. Riska pakape Tekoso aktivu grupa Dalas ipatsvars kopeja tekoso aktivu summa Novirze Gada sakuma Gada beigas A 1 2 3 4 Minimala Naudas lidzekli, viegli realizejamie istermina vertspapiri Maza Debitoru paradi, no normali funkcionejosiem uznemumiem, krajumi, iznemot neejosos, gatava produkcija ar labu noietu Videja Produkcija, kurai ir razosanas tehnisks noluks, nepabeigta razosana, nakamo periodu izmaksas Augsta Debitoru paradi, no uznemumiem ar gruto finansialo stavokli, gatavas produkcijas krajumi, kam nav noieta, neejosie krajumi, nelikvidi Kopa tekosie aktivi Gruti realizejamo aktivu ipatsvars tekosos aktivos Gruti realizejamo aktivu attieciba pie viegli realizejamiem aktiviem Pie tam, merktiecigi novertet attiecibu izmainas starp gruti realizejamiem aktiviem un kopejo aktivu summu, un ari gruti un viegli realizejamiem aktiviem. Mineto attiecibu pieauguma tendence liecina par likviditates samazinajumu. Veicot sadu analizi jaatceras, ka aktivu klasifikacija gruti un viegli realizejamos aktivos nav patstaviga, jo mainas ar konkreto ekonomisko apstaklu izmainu. Piemeram, nestabilas piegades un inflacijas apstaklos uznemums ir ieintresets ieguldit naudas lidzeklus razosanas krajumos un citas precu materialas vertibas, tirgus cenas uz kuram strauji aug, pamatojoties uz to minetos aktivus var pieskaitit pie viegli realizejamas grupas. Pie tekosiem pasiviem pieskaita saistibas, kuri parasti ir segti ar esosiem tekosiem aktiviem vai citu tekoso pasivu izveidosanu. Kreditoru saistibu juridiskais saturs ir tads, ka tas parada treso personu prieksrocibas tiesibas uz uznemuma aktiviem un resursiem. Tapec analize atrisina sekojosu: ? saistibu pilns lielums, ieskaitot maksu par aiznemto lidzeklu izmantosanu; ? izveidosanas un dzesanas datumi; ? aktivu izmantosanas ierobezojumi, kurus tie uzliek uznemumam; ? darbibas ierobezojumi, piemeram dividentu izmaksa. Analizejot uznemuma likviditati svarigi nemt vera sekojoso: ? istermina un ilgtermina aktivu attiecibu uznemuma ipasuma sastava; ? gruti un viegli realizejamo aktivu attiecibu apgrozamo lidzeklu sastava; ? tekoso aktivu un istermina saistibu attiecibu (seguma koeficientu dinamika); ? pasu apgrozamo kapitala dinamiku un ta izmainu iemeslus; ? pasu apgrozama kapitala pakapi apgrozamo lidzeklu veidosana; ? nokavetas kreditoru paradu esamiba un tas dalas uznemuma saistibu sastava izmainas. Uznemuma likviditates analize liela nozime ir tiro apgrozamo aktivu noteiksanai. So aktivu lielums tiek aprekinats ka starpiba starp apgrozamajiem aktiviem un istermina saistibam. Tirie apgrozamie aktivi ir nepieciesami uznemuma finasialas stabilitates uzturesanai, jo apgrozamo lidzeklu parsvars par istermina saistibam liecina, ka uznemums ne tikai var nosegt savas istermina saistibas, bet tam ir ari finansu resursi savas darbibas paplasinasanai nakotne. Tie pieskir nozimigu finansialu neatkaribu apstaklos, kad ir paatrinata apgrozamo lidzeklu aprite, apgrozamo aktivu vertibas pazeminasanas vai zudumi. Tiro apgrozamo aktivu optimala summa ir atkariga no sadiem apstakliem: uznemuma darbibas ipatnibam, uznemuma lieluma, realizacijas apjoma, krajumu aprites atruma, debitoru paradu lieluma, kredita pieskirsanas noteikumiem, nozares specifikas. Uznemuma finansialo stavokli negativi ietekme gan tiro apgrozamo aktivu trukums, gan to parmerigs lielums. Nepietiekams lielums var izraisit uznemuma bankrotu, jo liecina par uznemuma nespeju savlaicigi segt istermina saistibas. So lidzeklu nepietiekamibu var izraisit sadi apstakli: zaudejumi uznemuma saimnieciskaja darbiba, bezcerigs debitoru paradu pieaugums, dargu pamatlidzeklu iegade bez ieprieksejas naudas lidzeklu uzkrasanas siem merkiem, dividenzu izmaksa bez attiecigas pelnas, uznemuma nesagatavotiba ilgtermina saistibu dzesanai. Var atzimet, ka tiro apgrozamo lidzeklu lielums paliek nemainigs, ja saimnieciska operacija nes izmainas tekosos aktivos un pasivos, ta izmainas, ja ir aizskarti ilgtermina aktivi vai pasivi (piemeram, ilgtermina aizdevumu piesaistisana, pelna, pamatlidzeklu iegade). Tapec jabut uzmanigiem un piesardzigiem ar tiro apgrozamo lidzeklu izmainu interpritaciju: to pieaugums, izsauktais ar tekoso aktivu apsteidzoso pieaugumu salidzinot ar istermina saistibam, parasti, pavada naudas lidzeklu nopludi. Iznemumu veido rets sastopams gadijums, kas visa sanemta pelna paliek uznemuma naudas lidzeklu konta. Atbilstosi tiro aktivu samazinajums, tekosie aktivi aug lenak neka tekosas saistibas, parasti saistits ar finansejuma papildus apjomiem, sanemti uz aiznemuma pamata. Var izdalit sekojosus apgrozama kapitala analizes etapus: ? pasu apgrozamo kapitala izmainu novertejums pec bilances; ? iemeslu atklasana, ta tad tekoso aktivu un pasivu sastava izmainu novertejums; ? esoso izmainu interpritaciju no uznemuma maksatspejas pozicijas. Sos datus apvieno tabula: Raditaji Perioda sakums Perioda beigas Ietekme uz pasu apgrozamo kapitalu Tekoрie aktivi kopa: Tai skaita: Razosanas krajumi Nepabeigta razosana Nakamo periodu izmaksas Gatava produkcija Debitoru paradi Naudas lidzekli Tekosie pasivi kopa Pasu apgrozamais kapitals x Pasu apgrozama kapitala izmainas x x Jaatgadina, ka pasu apgrozamo kapitala lieluma izmainas nevertejamas, pirmkart no naudas lidzeklu stavokla pozicijas: palielinajums pienem naudas lidzeklu nopludi, samazinajums lidzeklu papildus atbrivosanos un to piepludi. Lai izvairitos no kludainiem secinajumiem par naudas lidzeklu kustibu un stavokli, pie pasa apgrozama kapitala analizes svarigi atklat tadus pieauguma vai krituma iemeslus, kas saistiti ar izmainam uznemuma uzskaites politika. Svarigi atcereties, ka pasu apgrozamo kapitalam ir vertiba tikai tad, kad tas ir viegli parversams naudas lidzeklos. Gruti realizejamo aktivu liela dala ir novertejama ka novirze, naudas lidzeklu noplude un tatad uznemuma maksatspejas draudi. Divi uznemumi, kam ir vienadi tiro aktivo lielumi, var but ar dazadiem finansialiem stavokliem atkariba no ta kads ir tekoso aktivu sastavs un kadi ir nosacijumi tekoso pasivu piesaistisanai. Tapec nakosais solis uznemuma likviditates novertesana ir tekoso aktivu kvalitates noteiksana: precu materialu vertibu krajumu sastavs, drosi pirceji, ka ari saistibu steidzamiba. Ievads Ekonomikas attistiba Latvija ir ciesi un neatraujami saistita ar uznemejdarbibas attistibu. Savukart uznemejdarbiba var attistities tikai uz tiesisku darijumu pamata. Isaja laika posma pec Civillikuma sakotnejas speka stasanas (1938. - 1940. g.) nebija izdoti plasaka apjoma apcerejumi un komentari Latvijas Civillikumam. Atjaunota un ar 1992. g. 1. martu speka stajusos 1937. g. Civillikuma vienu no galvenajam dalam veido normas par tiesisku darijumu, par ligumu ka tadu, par pusu ligumiskajam tiesibam un pienakumiem dazadu tiesisku darijumu slegsanas gadijuma, ka ari ligumu noslegsanas kartibu un izpildi, atbildibu tiesibu parkapumu gadijumos. Latvijas Republikas Civillikuma Saistibu tiesibas ir galvenais likums, kas regule sis attiecibas starp pusem, kuras velas vai jau ir noslegusas kadu darijumu. Tomer janem vera, ka pastav vairaku saistibu tiesibu dala izteikto normu traktejuma neatbilstiba musdienu apstakliem. Saistibu tiesibu normu piemerosana prakse vispilnigak izgaismo sis nepilnibas, norada uz to (konstateto nepilnibu) kompensacijas veidiem, ka ari lauj veikt plasaku iztulkosanu un komentaru izdosanu esosajam normam. Ligums ir viens no visvairak izplatitajiem civilo tiesibu un pienakumu rasanas pamatiem. Tas ir ligumsledzeju personu gribas izpausmju kopsalikums, ka to rada ari liguma latiniskais apzimejums – Contractus (lat. Contrahere - savilkt kopa, noslegt, nokartot.). Nemot vera ieprieksmineto, par diplomdarba izvelejos tematu “Liguma jedziens un to veidi”, kura veicu Civillikuma saistibu tiesibu dalas teorijas piemerosanas praktisko aspektu aplukosanu. Darba tiks veikta patreiz esosaja likumdosana pastavoso problemu analize, tai skaita saistibu tiesibu normu atbilstiba praktiskajiem apstakliem. I. nodala. Liguma jedziens "Ligums plasaka nozime ir ikkatra vairaku personu savstarpeja vienosanas par kadu tiesisku attiecibu nodibinasanu, pargrozisanu vai izbeigsanu. Ligums sauraka nozime ir vairaku personu savstarpejs ar vienosanos pamatots gribas izteikums, kuru merkis ir nodibinat saistibu tiesibu." Nodibinot sava starpa sis saistibu tiesibas, vienai personai - dalibniekam rodas pienakums izdarit par labu otrai personai zinamu darbibu, kam ir mantiska vertiba. Cita gadijuma ari otrai pusei rodas pienakums - samaksas izdarisana vai kadas citas darbibas izpildisana. Saistibu tiesibas ir pamats pusu tiesibu un pienakumu - konkretu noligtu darbibu - pildisanai. Saistitas puses liguma tiek sauktas par paradnieku un kreditoru, atkariba no vinu izpildamas darbibas rakstura. Vai ta ir atlidziba par jau izdaritu darbu, pakalpojumu, nodotu vai nododamu mantu, vai ta ir darbiba - liguma jau paredzeta, noligta, par kuru si atlidziba tiks sanemta. Vards "saistiba" jau norada uz to, ka zinamas personas uz norunas pamata tiek sava starpa saistitas ar zinamiem, norunatiem noteikumiem vai ar kadu apsolijumu. Atkariba no ta, vai vienojoties par kada darijuma noslegsanu, pusu apsolijums un ta pienemsana ir abpuseja, ligumus iedala vienpusejos, divpusejos un daudzpusejos. To atskiriba ir vienas puses apsolijums un ta pienemsana no otras puses, kas veido vienpuseju ligumu, jeb gadijumi, kad tiesibas ir tikai vienai pusei, bet pienakumi - tikai otrai. Tas, protams, nenozime, ka sada liguma var but tikai divi partneri. Tie var but tris un vairak, tacu tos nesaista savstarpejs pienakums. Piemeram, vienai pusei pret parejam trim bus tikai pienakums nodot davinajuma liguma objektu, bet parejam pusem bus tiesiba prasit to nodot. Protams, davanas sanemejam ir pienakums pret davinataju but pateicigam, kas preteja gadijuma var izraisit liguma atsauksanu no deveja puses, ka ari, ja tas liguma noradits, davana jaizmanto noraditajam merkim. Bet tas jau ir liguma sekas un tada liguma noslegsanai savstarpeji pienakumi un tiesibas nav vajadzigi. Savukart, savstarpejs visu pusu apsolijums un ta pienemsana no abam pusem ir divpusejs vai daudzpusejs ligums. Piemeram, vienai pusei ir pienakums nodot lietu un sanemt par to samaksu, kas ir vina tiesiba, otrai pusei ir pienakums samaksat cenu un tiesiba prasit lietas nodosanu (pirkuma, piegades ligumi). Abam pusem ir gan tiesibas, gan pienakums. Ta ka ligumu noslegsanu un pildisanu regule ne tikai specialas normas par ligumiem, bet ari noteikumi par civiltiesiskiem darijumiem vispar, tad jaatskir divpusejie un daudzpusejie ligumi no ta pat sauktajiem darijumiem. Visi divpuseji un vairakpuseji darijumi ir ligumi. Savukart, darijumi ir vienpuseji, ja tikai viena puse ir izpaudusi, izpildijusi savu gribu, bet tas pienemsanai otras puses piekrisana nemaz nav vajadziga. Tacu divpusejos un daudzpusejos darijumos nepieciesams si darijuma dalibnieku saskanigs gribas izpaudums. Vienpusejs darijums var but testamenta sastadisana, mantojuma pienemsana, pilnvaras izdosana (ka viena puse var uzstaties ari vairakas personas). Divpusejos un daudzpusejos darijumos, kas parasti ir ligumi, viena vai abas puses var uzstaties ka viena, ta ari vairakas personas un to noslegsanai nepieciesama visu so pusu savstarpeja, saskaniga vienosanas, darbiba. Bez tam jaatskir likumigas pusu attiecibas saistibu tiesibas no attiecibam lietu tiesibas, kur tiesiskas attiecibas pastav starp ipasnieku ka tadu un visiem parejiem neipasniekiem. Galvenais saistibu tiesibu kriterijs ipasnieka attieciba ar konkretu vienu vai vairakiem neipasniekiem, kur ari to skaits ir konkrets vai konkreti nosakams - tie var but vismaz divi vai vairak. Lietu tiesiskajas attiecibas, realizejot subjektivas tiesibas uz lietu, nav nepieciesama parejo dalibnieku aktiva lidzdaliba. Saistibu tiesibu attiecibas savas subjektivas tiesibas var realizet tikai tad, ja parejie dalibnieki izdara noteiktas aktivas darbibas vai ari atturas no tadam. Ar liguma slegsanu tiek veikta ekonomiska rakstura vajadzibu apmierinasana - precu apmaina, pakalpojumu izpildisana, mantas nodosana u.c. darbibas, lidz ar to notiek valdijuma, ipasuma tiesibu maina, pareja. Piemeram, ipasuma tiesibas pariet citai personai - ieguvejam, nosledzot pirkuma, mainas, davinajuma u.c. ligumus, bet nododot citam kadu lietu tikai kadai noteiktai lietosanai (patapinajuma ligums), tas sanemejs klust tikai par sis mantas turetaju un ipasuma tiesibu maina nenotiek. Ta ari glabajuma liguma, turklat vel bez nodotas mantas lietosanas tiesibam. Nosledzot ligumu, katrai pusei rodas tiesiba prasit no parejiem dalibniekiem to pienakumu - noligta izpildi. 1.1. Liguma dalibnieki Ka civiltiesisko attiecibu subjekts liguma var uzstaties fiziskas un juridiskas personas. Attiecibas var dibinat ka fiziskas personas sava starpa, ta juridiskas personas sava starpa, vai savstarpeji fiziskas un juridiskas personas. Latvijas Civillikuma 1405.pants nosaka - "Lai darijumam butu tiesigs speks, ir vajadzigs, lai ta dalibniekiem butu tiesibu speja un ricibas speja: darijumi, ko taisijusas tiesibu un ricibas nespejigas personas, nav speka." Ta ka ligums ir civiltiesisks darijums, jaievero sis apstaklis, dibinot tada veida attiecibas - ligumus. Lai fiziska persona statos civiltiesiskas attiecibas, tai jabut spejigai but par civilo tiesibu neseju, t.i. - tiesibspejigai, kas ir ipasa personiska tiesiba un kas fiziskai personai rodas ar dzimsanas bridi un izbeidzas ar naves bridi. Atseviskos, likuma noteiktos gadijumos, tiesibspeja var rasties vel nedzimusam. Civillikuma 386. pants nosaka, ka fiziska persona spej mantot, ja mantojuma atklasanas laika vina ir ienemta, kaut ari vel nav piedzimusi. "Lai pastavetu fiziskas personas mantotspeja, nav svarigi, vai ta ir pilngadiga vai nepilngadiga, ricibas spejiga vai ricibas nespejiga (gara slima). Ari tada fiziska persona, kas mantojuma atklasanas laika ir ienemta, bet vel nav dzimusi, ir mantot spejiga un nav svarigi, vai mantosana notiek saskana ar mantosanas ligumu, testamentu vai likumu. Tikai noteikts, ka berns nevar piedzimt ilgak ka pec 306 dienam, skaitot no mantojuma atstajeja naves dienas." Otra gadijuma jasasniedz zinams gribas briedums - speja ar savam darbibam iegut tiesibas un uznemties pienakumus, ko sauc par ricibspeju. Noteikts gribas briedums, kas lauj piedalities civiltiesiskas attiecibas, rodas ar noteikta vecuma sasniegsanu, jo LR Civillikuma 1408. pants nosaka - "ricibas spejas trukst nepilngadigajiem", bez tam noteikta veselibas stavokli, jo "ricibas spejas trukst gara slimiem". Pedejais galvenais noteikums ir personas sapratiga izturesanas, jo LR Civillikums atzist par ricibas nespejigiem "personas, kas atrodas aizgadniba izklaidigas vai izskerdigas dzives del", ka ari darijumi nav speka, ja tos "taisijusas ricibas spejigas personas nesamanas vai gara darbibas traucejuma stavokli", t.i., ja persona nav apzinajusies savas darbibas jegu un nozimi, un nav varejusi to apzinaties. LR Civillikuma Saistibu tiesibu dala nav konkretas norades, ar kada vecuma sasniegsanu iestajas pilngadiba. LR Civillikuma Gimenes tiesibu dalas 219. pants nosaka - "Nepilngadiba abu dzimumu personam turpinas tik ilgi, kamer tas sasniedz astonpadsmit gadu vecumu." Paredzeti ari iznemumi. "Iznemuma gadijumos un aiz seviski svarigiem iemesliem, kad nepilngadiga aizbildni un tuvakie radinieki apliecina, ka vins uzvedas nevainojami un spej patstavigi aizsargat un aizstavet savas tiesibas un izpildit savus pienakumus, nepilngadigo var izsludinat par pilngadigu ari pirms astonpadsmit gadu vecuma, bet ne agrak, kamer vins nav sasniedzis pilnus sespadsmit gadus", ko izdara attieciga barintiesa. LR Civillikumam ir zinama atskiriba no ieprieks pastavejusam LR Civilkodeksa normam, kur detalizetak tika iedalitas personas tiesibas, sasniedzot noteiktu vecumu. Piemeram, ricibspeja pilna apjoma iestajas ar 18 gadu sasniegsanu, ierobezota ricibspeja pastaveja no 15 - 18 gadu vecumam, kad darijumus sledza ar vecaku vai aizgadnu piekrisanu, bet patstavigi saja vecuma jauniesi vareja rikoties tikai ar savu darba algu, stipendiju, vareja slegt sikus sadzives darijumus: lidz 15 gadu vecuma sasniegsanai vinu varda tika ar likumu noteikts darijumus slegt vinu vecakiem vai aizbildniem. LR Civilkodeksa 16. pants paredzeja ari ricibspejas ierobezosanu pilsoniem, kas parmerigi lieto alkoholiskos dzerienus vai narkotiskas vielas, nodibinot tiem aizgadnibu. Pec patreizejas likumdosanas nepilngadigai personai piederosas mantas atsavinasanas vai iegusanas gadijuma, ja ta ir nekustama manta vai citadi reaistrejama, vajadziga ari barintiesas atlauja. Ka zinams, sis institucijas uzsaka savu darbibu tikai ar 1996. gada 1. martu, un pilniba jaizveido lidz 1996. gada 31. decembrim, un tas funkcijas lidz sim bija pasvaldibu konkretu pilnvarotu amatpersonu kompetence. Bez tam ar barintiesas piekrisanu pietiek gadijuma, ja darijumu summa (iegustamas vai pardodamas mantas) nav lielaka par 1000 Ls. Ja vertiba ir lielaka, atlauju darijumam pec barintiesas iesnieguma dod tiesa. Tada piekrisana ir vajadziga nevis, lai ierobezotu nepilngadigas personas tiesibas, bet lai kontroletu, ka vecaki vai aizbildni rikojas ar savu bernu mantu, vai ta netiek izskerdeta. Par juridiskam personam LR Civillikuma 1407. pants nosaka valsti, pasvaldibas, personu apvienibas, nodibinajumus, iestades un lietu kopibas, kuram pieskirta juridiska personiba. Juridiskas personas galvenas pazimes: 1) mantiska noskirtiba; 2) organizatoriska vienotiba; 3) parvaldes institucijas, kas pauz sis personas gribu. Bez tam nepieciesams, lai tiktu izteikta visas juridiskas personas kopeja griba un intereses. No ta secinams, ka juridiska persona nevar but, piemeram, personu apvieniba, kura katrs tas biedrs atbild personigi, manta nav apvienota; 4) dibinasanas dokumentos janorada, ka ta ir juridiska persona; 5) jaizdara organizacijas vai apvienibas reaistracija. Tacu konkretas juridiskas personas pazimes LR Civillikuma, atskiriba no LR Civilkodeksa, nav noteiktas. LR Civillikuma 1407. panta dots tikai uzskaitijums un praktiski javadas no prakses, loaiskiem secinajumiem, kada strupcela var noklut, sledzot, piemeram, ligumu ar domajamu juridisku personu, kurai tomer trukst kada no ieprieksminetajiem kriterijiem. Viens apstaklis, kas kadam dalibniekam var but passaprotams noteikums, citam ta neizdeviguma un nenoreguletibas del neieverots var izraisit butiskas domstarpibas. LR Civilkodeksa 23.pants noteica, ka par "juridisku personu atzistamas organizacijas, kam ir atseviska manta, kas var sava varda iegut mantiskas un personiskas nemantiskas tiesibas un uznemties pienakumus, kas var but prasitajas un atbildetajas tiesa, arbitraza vai skirejtiesa". "Juridiskas personas tiesibspeja rodas ar tas statutu (nolikuma) apstiprinasanas bridi." Agrakaja likumdosana sie noteikumi tika reglamenteti konkretak. Civillikums nav tik sarezaits, noteikumi ir vienkarsaki, bet tiesi tadel varetu rasties parpratumi, atskirigi tulkojot un skaidrojot likuma prasibas. Sodienas apstaklos arvien vairak tiek slegti ligumi ar arvalstim, to juridiskam personam. Tiesiskas attiecibas dazadu valstu starpa regule starptautiskas konvencijas, noteikumi. Tacu sada veida noteikumi izmantojami ari valsts ieksiene, cik tie nav pretruna ar pastavoso likumdosanu. Neskaidribas un dazadu izpratni varetu radit atseviskas LR Civillikuma nosauktas juridiskas personas, kas LR Civilkodeksa nebija paredzetas. Tas ir nodibinajumi un lietu kopibas. Uz sim juridiskam personam pilniba nevar attiecinat ieprieks apskatitas juridiskas personas pazimes. To parvaldisanai netiek veidota parvaldes institucija un ari mantas noskirtibu nevaretu uzskatit par tas raksturojosu pazimi, noteikumu, jo pati par sevi lietu kopiba vai nodibinajums ir manta vai naudas summa konkretam merkim. Ko darit tiesibu un ricibas nespejigam fiziskam personam un kada veida savu gribu izteikt juridiskai personai? Sados gadijumos, ka ari fiziskas ricibspejigas personas savas intereses tiesiskus darijumus sledz ar vietnieku palidzibu. Vietnieki nav si slegta darijuma dalibnieki, vini ar savu darbibu rada tiesibas un pienakumus tiem, kurus aizvieto. Starp vietnieku un vina aizvietojamo pastav tiesiskas attiecibas, kas balstas uz likumu, ligumu vai administrativu aktu. Personas, kam trukst ricibas spejas tiesiskos darijumos, parstav vinu vecaki, aizbildni vai aizgadni. Juridiskas personas taisa tiesiskos darijumus caur saviem likumigiem parstavjiem, kam ari jabut fiziskai personai ar ricibspeju, tiesibspeju, gribas briedumu. Ricibspejigas fiziskas personas lietu kartosanai var pilnvarot citu personu. Parzinat visas lietas un veikt visas iespejamas darbibas - pirkt, pardot, citadi atsavinat ipasumu, kartot kreditu operacijas ir tiesibas personai uz universalpilnvaras pamata tas izdeveja varda. Pec agrakas likumdosanas tadas bija aeneralpilnvaras. Pilnvaru var izdot un atsaukt vienpersonigi tas devejs, ka ari pilnvarnieks - lietu kartotajs - no tas var atteikties, ja nav slegts pilnvarojuma ligums. Ar pilnvaras izdosanu tiek noslegts vienpusigs darijums. Pilnvarnieks pec tas neko nedrikst darit sava laba. Likuma nav teikts, ka pilnvara butu pie notara jaapstiprina, tacu praktiski tadu pilnvaru bez apliecinajuma amatpersonas var nepienemt. Lai noslegtu tiesisku darijumu - ligumu, kas iegust juridisku speku, - bez ricibspejas svarigs prieksnoteikums ir liguma izteiktas gribas istums. Ligums nevar staties speka un darboties, kamer pusu griba vispar vel nav izteikta. LR Civillikuma 1427.pants nosaka - "kamer griba nav vel izteikta, tai nav nekada tiesiska speka". Tacu negativas sekas var izraisit ari attiecigas formas neieverosana. Veidi, ka izteikt priekslikumu un to pienemt ir: 1) klusejot, kad no darbibas drosi un neparprotami secinama partnera velesanas; 2) noteikti - t.i. ar vardiem mutiski, rakstiski vai ar zimem, kam ir vardu nozime. Izteiktajai gribai jabut istai, kas radusies brivi bez maldinasanas, viltus vai spaidiem. Tas nozime, ka nav speka ligums, kuru sledzot: 1) kaut vienai no pusem bijusas nepietiekosas zinas par kadiem faktiskiem lietas apstakliem vai tiesiskam normam attieciba uz konkretu lietu, vai vispar nav bijusas sadas zinas; 2) ja kada no personam tikusi prettiesigi maldinata, lai ar to panaktu konkreta liguma noslegsanu, kas butiba ir preteji maldinatas puses interesem; 3) ar fizisku varu vai draudiem, kas izraisijusas pamatotas bailes, panakta liguma noslegsana. Maldiba pec liguma noslegsanas var radit dazadas sekas. Ta var but par pamatu liguma atzisanai par speka neesosu vispar vai atkariba no svariguma, smaguma pakapes, aizsargat maldijusos no zaudejumiem. LR Civillikuma 1445.pants nosaka - "svariga maldiba iznicina visu darijuma speku, jo japinem, ka tas, kas ta maldijies, nav nemaz devis darijumam savu piekrisanu un darijums tatad nemaz nav noticis". Nesvarigas maldibas gadijuma "pats darijums paliek speka, bet tam, kas maldijies, ir tiesiba tikai prasit atvietojumu vai samerigu atlidzibu par zaudejumiem". Pec 1963.g. Civilkodeksa bez maldibas, viltus, vardarbibas un draudiem bija paredzetas sekas darijumiem, kas slegti galiga trukuma ietekme. Civilkodeksa 59.pants noteica: "darijumu ... , ko pilsonis bija spiests slegt ar vinam seviski neizdevigiem noteikumiem sakara ar grutu apstaklu sagadisanos pec cietusa vai ari valsts, kooperativas vai citas sabiedriskas organizacijas prasibas var atzit par speka neesosu". Bez tam, saskana ar LR Civillikumu, attiecigas tiesiskas sekas rada ligumi (citi darijumi), kuros griba izteikta nenopietni, pa jokam vai izskata pec. Piemeram, simulativi darijumi un tadi, kas slegti izskata pec, t.i., skietami un fiktivi, nezaude juridisko speku pavisam, iznemot gadijumus, ja bijis apzinats noluks radit nelikumigu rezultatu vai apzinati maldinat kadu treso personu. Viltus vai spaidi pasi par sevi neizraisa juridiska speka zaudesanu, bet cietusi persona to var prasit. 1.2. Liguma prieksmets Lai slegtu ligumu un vispar butu jega sadam tiesiskam darijumam, vajadzigs kads objekts - liguma priekљmets, sakara ar kuru var radit tiesiskas sekas, kads iegut labumu, kads izdarit nepieciesamu pakalpojumu vai citu darbibu. Varetu teikt, ka liguma prieksmets ir ta centrs, pamats, kuru tiesi izraugot (jo kadam tiesi tas ir nepieciesams), pec tam vienojas par citiem noteikumiem, kas isteno si prieksmeta virzisanos, izpildisanu, nodosanu. Pec LR Civillikuma saprotams, ka prieksmets nav lieta, pakalpojums, bet gan darbiba, sis lietas nodosana, pakalpojuma izdarisana, atlidzibas nodosana u.c.. Par tiesiska darijuma prieksmetu var but tiklab darbiba, kuras merkis ir nodibinat vai atdot lietu tiesibu, ka ari (tiesiba) darbiba ar kadu citu merki. Par tiesiska darijuma prieksmetu var but: 1) tikai kas iespejams; 2) tikai tas, kas nav iznemts no privattiesiskas apgrozibas; 3) tam jabut pilnigi noteiktam. Prieksmeta neatbilstiba likuma paredzetajiem noteikumiem rada attiecigas sekas - sads darijums nav speka. LR Civillikums paredz vel detalizetaku prieksmeta ierobezosanu. Par liguma prieksmetu, saskana ar LR Civillikuma 1415.pantu, nevar but neatlauta un nepieklajiga darbiba, vai ari, ja ta merkis ir pretejs reliaijai, likumiem vai labiem tikumiem. Prieksmets ir viens no darijuma slegsanas prieksnoteikumiem, tomer nav vajadzigs, lai tas pastavetu jau ta taisisanas (liguma slegsanas) laika: darijums var attiekties ari uz nakamam lietam. piemeram, noslegt piegades ligumu vai ari par precu piegadi, kas vel nav sarazotas, bet nakotne paredzetas. Ta ir galvena iezime - vienosanas par vel neesosu mantu, - kas to atskir no pirksanas liguma. 1.3. Liguma sastavdalas LR Civillikuma 1533. pants nosaka, ka ligums uzskatams par galigi noslegtu tikai tad, kad starp pusem notikusi pilniga vienosanas par darijuma butiskakajam sastavdalam. Tacu ari abpuseji piekritot un vienojoties par liguma butiskakajam sastavdalam, ligums galigi var netikt noslegts, ja puses abpuseji nolemusas vel paredzet kadus blakus noteikumus liguma un apspriest tos. Bez tam iespejams pusem vienoties par kada liguma noslegsanu nakotne, t.i. - noslegt prieksligumu par kada darijuma butisko noteikumu pienemsanu. Tads prieksligums rada pusei tiesibas prasit no otra dalibnieka pildit savu solijumu - slegt ligumu. Liguma butiskas sastavdalas ir noteikumi, kas izsaka darijuma butibu un jegu, bez kura darijums ka tads nav saprotams, t.i. neskaidrs un nekonkrets. Puses vadas pec likuma noteiktajiem galvenajiem liguma noteikumiem, ka ari tadus var paredzet pasas. Piemeram, pirkuma liguma noslegsanai likums paredz butiskus noteikumus, par ko puses vienojas - pirkuma prieksmets un maksa par to; vai ires un nomas ligums, kura pusem javienojas (pec likuma) par prieksmetu - kadu konkretu kermenisku lietu vai tiesibu - un maksu, lai ligums tiktu uzskatits par noslegtu. Butiskas darijuma sastavdalas, ari pusem vienojoties, nevar pargrozit. Tas noteikts likuma un ari loaiski saprotams no katra konkreta liguma veida. Nevar vienoties par kadu pirkumu, nenosakot objektu, kas jau pastav vai radisies nakotne. Tadam darijumam nav jegas. Tacu ne visos gadijumos likuma ir konkreti paredzetas sis galvenas sastavdalas. Atskiriba no Civilkodeksa, kura 163.pants noteica, ka "butiski ir tie liguma punkti, par kuriem pec vienas puses pieteikuma japanak vienosanas". Pec LR Civillikuma pusem ir iespeja paredzet pasam butiskos noteikumus, t.i. noteikumus, par kuriem panakama vienosanas, par tam (pusem) butisko. Galvenie noteikumi parasti tiek papildinati ar precizejosiem, papildinosiem noteikumiem - blakus noteikumiem. Tie ir nosacijumi un termini, ko paredz puses. "Nosacijums ir tads blakus noteikums, ar kuru liguma speks darits atkarigs no kada nakosa un zinama vai vismaz par tadu domajama notikuma". Termini var paredzet tiesibu rasanas sakumu vai izbeigsanos, vai pienakuma izpildes momentu. LR Civillikums nosacijumus un terminus sauc par nejausam darijuma sastavdalam, t.i. darijuma tieso seku paplasinajumiem vai aprobezojumiem. Neskaidra un parprotama darijuma nejauso sastavdalu izteiksana noved pie ta, ka ar pilnigi pareizu butiskas sastavdalas noslegtu ligumu darijuma dalibnieks nemaz nesasniedz to rezultatu, ko tas ar liguma noslegsanu gribejis panakt un ko ari butu panacis, ja darijuma nejausas sastavdalas tiktu pietiekosi noteikti izteiktas, kapec ari pie so sastacvdalu ietversanas ligumos, tapat ka pie butisko ievesanas un dabisko pargrozisanas vai atcelsanas japieiet ar vienadu uzmanibu un nopietnibu. Gadijuma, ja likuma nav paredzeta vienosanas kada jautajuma, kas tomer loaiski ir saprotams, tacu nav radijis darijuma speka zaudesanu, izpildot ligumu javadas no dabiskiem, saprotamiem apstakliem. Tas ir dabiskas darijuma sastavdalas, kuras pie vienosanas par butiskajam sastavdalam klust pec likuma par sis vienosanas papildinajumiem, dabiskam sekam, kas saprotamas pasas par sevi. Piemeram, ja ir noslegts ligums par piegadi vai pirkumu, bet taja nav konkreti paredzeta cena (kas tomer pec likuma ir butiska sastavdala), pats par sevi saprotams, ka par sanemtu preci jaizdara samaksa, ka ari saprotams, ka ar tadu ligumu rodas pienakums preci nodot. Tacu puses liguma sos saprotamos noteikumus var papildinat. Tada veida iespejams slegt viena veida ligumus ar tik dazadiem un atskirigiem, konkreta gadijuma pusem izdevigiem noteikumiem. Puses var aprobezoties, vienojoties tikai par daziem svarigiem noteikumiem, t.i. butiskajiem, kas jau radis savstarpejas tiesiskas attiecibas - tiesibas un pienakumus - to izpildes pienakumu, izpildes prasibas tiesibu, lidz ar to mantas, tiesibu pareju, mainu. Tacu, lai nerastos domstarpibas, lai sekmetu neparprotamu, raitu noligta izpildi, pusem dota iespeja paredzet liguma ka ari vienoties par visa veida svarigakiem un mazak svarigiem, vienkarsakiem un sarezaitakiem noteikumiem, tadejadi prognozejot, kas var notikt, paredzet tiesiskos lidzeklus pret jebkadu iespejamibu un pasargat ligumsledzeju pusi no neizdevigam sekam, izmantojot atbilstosus tiesiskas aizsardzibas lidzeklus. 1.4. Liguma forma Praktiski iespejamas darijumu formas ir sekojosas: 1) mutiski - tadu darijumu var noslegt tiesa saruna vai pa telefonu u.c. gadijumos; 2) klusejot - tikai gadijumos, kas paredzeti likuma - piemeram, atteiksanas no mantojuma; 3) ar konkludentam (noslegt, secinat) darbibam - no personas izturesanas redzama un skaidri saprotama vinas griba slegt darijumu, piemeram, precu iegade pasapkalposanas veikala; 4) rakstiski - sastadot un parakstot dokumentu vai apmainoties vestulem, telegrammam. Praktiska forma var but vienkarsa, kad sastadito ligumu parakstijusas puses vai notariali apliecinata, kas atkarigs no darijuma objekta un summas. Formu, kada noslegt ligumu, visos gadijumos var paredzet un izveleties ta sledzeji - puses, iznemot gadijumus, kad tas tiesi noteikts likuma. "Darijuma formas neieverosana tajos gadijumos, kad formu prasa likums, vai kad lidzeji darijusi no tas atkarigu sava darijuma speku, padara pasu darijumu par speka neesosu. Ieprieksejam norunam, kas tados gadijumos notiek starp lidzejiem, nav nekada saistosa speka un lidz to ieterpsanai attieciga forma katram lidzejam ir tiesiba no tam vienpuseji atkapties." Likuma paredzetas darijumu slegsanas formas: 1. mutiski vai ar konkludentam darbibam; 2. rakstiski; 3. pie notara, pagasttiesas vai citas amatpersonas, kas to apstiprina (pulka komandieris, kara kuaa komandieris, konsuls - arvalstis dzivojoso personu aktus pec konsulara reglamenta noteikumiem); 4. nostiprinat ar reaistraciju Zemesgramata (koroboret) - visos gadijumos, kad uz kada darijuma pamata iegust lietu tiesibas uz nekustamu ipasumu; 5. privati vai publiski (notariala un tai pielidzinata kaзtiba); 6. liecinieku klatbutne vai bez tiem. Liguma rakstiska forma var but noteikta obligati ar likumu un to var paredzet puses. Ar rakstisku formu ligumam var tikt pieskirts juridisks speks vai nodrosinati pieradijumi. Ja puses pasas noteikusas rakstveida formu, jaizskir ta noluks - ka lidzeklis pieradijumam vai ar to paredzets ligumam iegut juridisku speku. No ta atkariga liguma speka stasanas kartiba. Pirmaja gadijuma tas stajas speka jau pirms akta taisisanas, bet ja darijuma rakstveida forma ir likuma noteikta ka butiska sastavdala vai puses pasas par to ta vienojusas, tad tiesiskas sekas rodas tikai ar akta sastadisanu. Pec LR Civillikuma pastav atskiriba starp vienkarsi rakstiski slegtu ligumu un tadu, kas vel notariali apliecinams vai koroborejams. Ja paredzets ligumu noslegt rakstiska forma, tad, kamer tas vel nav izdarits, bet jau panakta vienosanas par butiskajiem noteikumiem, ligums vel nav speka, bet katram ta dalibniekam ir tiesibas prasit no otra sastadit rakstisku aktu. Koroboracijas gadijuma, pusem tapat ka ieprieks ir tikai tiesiba celt prasibu pret atsavinataju - koroboret. Tacu darijumi, kas apliecinami pie notara, tikai pec pusu vienosanas par butiskajiem noteikumiem nerada pat tiesibas prasit slegt so ligumu. Likums nosaka obligatu darijuma rakstisku formu: 1) ja ligums tiek slegts pie notara, pagasttiesa vai pie konsula (vai to apstiprina pielidzinatas amatpersonas); 2) kad tas jaieraksta Zemesgramata (jakorobore) jeb darijumi, kas slegti par jebkadu nekustamu ipasumu; 3) darijumi, kuriem rakstiska forma paredzeta ka butiska sastavdala. Bez pedeja nosacijuma strida gadijuma nevar celt prasibu tiesa un atsaukties uz liecinieku liecibam. Ligumu, kam paredzeta rakstiska forma, puses var sastadit pec sava ieskata, noteikta forma vai paraugs nav paredzets. Obligats noteikums ir liguma dalibnieku vai vinu vietnieku paraksti. Tomer biezak sledzamiem ligumiem rakstiska forma var but ari izstradata pec viena parauga, kas nav ar likumu noteikts, bet kas atvieglo liguma noslegsanas tehnisko pusi un zinama mera var but ari lietderigs paligs nelietpratejam un neprofesionalim. LR Civillikuma nav noteikts obligats notarials apliecinajums, bet LR Likums "Par LR 1937.gada Notaru likuma speka atjaunosanu un grozijumiem un papildinajumiem taja" piedava darijuma drosibas momentu, ja tas ir notariali apliecinats. Lai gan notars ir brivas profesijas parstavis, likuma ir teikts: "amata darbiba zverinati notari ir pielidzinati valsts dienesta amatpersonam" un "zverinata notara amats darbiba paklauts vienigi likumam un pilda savus pienakumus ka neatkarigs, neitrals fizisko un juridisko personu civilo tiesibu un likumigo interesu nodrosinatajs". Ja ligums bus izpildits rakstveida, bet tas nebus apstiprinats pie notara, tas uzskatams ka privats un sava butiba ir nepilnigs. Ka paraugu seit varetu minet Latvijas banku prakse plasi izmantotos kilas un galvojuma ligumus. Ta piemeram, 1995.gada 21.februari Latvijas komercbanka A/S “Sakaru banka” fiziska persona Z.Kusenko, sanemot kreditu, ka saistibu tiesibu pastiprinajumu iesniedza kilas saistibu, kura saskana ar Civillikumu deva bankai tiesibas kredita neatdosanas gadijuma nekavejosi realizet iekilato lietu- sev piederoso nekustamo ipasumu-dzivojamo maju. 1996.gada kredits termina netika atdots, tacu sakara ar to, ka kilas saistiba nebija notariali apstiprinata (t.i., kilas saistibai nebija publiska dokumenta rakstura), ipasuma realizesanai papildus radas nepieciesamiba pec tiesas sprieduma. Pie notara ligumu var noformet dazados veidos: 1) var apstiprinat parakstus uz liguma, kas apliecina, ka ligumu ir parakstijusas tiesi tas personas, kas liguma minetas; 2) var apliecinat ligumus uzradijuma kartiba, ar to notars apliecina konkreta darijuma parakstitaju identitati, parakstu istumu, ricibspeju, apliecina faktu, ka liguma tiesam ir domats konkrets darijums - pirkums, davinajums, maina vai cits; 3) notars piedava notarialu aktu, t.i. juridisku dokumentu, kam faktiski ir visaugstakais pieradijuma speks. Taisot tadu aktu, notars apliecina darijumu ari pec satura. Tas garante pieradijumus, ka tiesam sis darijums ir noticis, tiek parbaudita si darijuma atbilstiba visiem LR speka esosajiem likumiem. Ligumi, kas slegti par nekustamu ipasumu, neatkarigi no ta, kada veida tas apliecinats - vai tas sastadits privata karta, vai apliecinats pie notara vai pagasttiesa, pirms ta ierakstisanas Zemesgramata, obligati pie notara vai pagasttiesa jaapliecina nostiprinajuma lugums, ko prasa likums par Zemesgramatam. Jasastada dokuments - apstiprinajuma lugums, ko apliecina notars uzradijuma kartiba. Ar to apstiprina parakstus, personas identitati, ricibspeju, juridiskas personas tiesibspeju. Luguma tiek ierakstits, sakara ar kadu darijumu mainas ipasnieks (ar pirkumu, davinajumu vai kadu citu). 1.5. Liguma noslegsana Liguma prieksnoteikums, lai notiktu kaut kada vienosanas, ir izteikt kadam savu priekslikumu, piedavajumu. Par pusu vienosanos, apspriezot liguma noteikumus, butiskas sastavdalas, apskatits jau ieprieks, runajot par liguma sastavdalam. Tacu sledzot ligumus starp klatneesosiem, kas ir daudzos, ipasi tirdznieciska rakstura, darijumos, kartiba ir nedaudz savadaka. LR Civillikuma 1537.pants nosaka: "ja ligumu sledz starp klatneesosiem, tad tas uzskatams par galigi noslegtu no ta briza, kad tas, kam piedavats priekslikums, pazino priekslikuma piedavatajam par ta pienemsanu, kaut ari priekslikuma piedavatajs vel nebutu pazinojumu sanemis". Ar ofertes, t.i. priekslikuma, ar visiem liguma butiskajiem noteikumiem, nosutisanu vai izsludinasanu, jo par tadu uzskatami ari oficiali sludinajumi, vienai pusei jau rodas zinams tiesisks pienakums. Oferents, kamer nav sanemis atbildi, nevar no sava priekslikuma atkapties. Sada rakstura ligumu slegsanas galvenie kriteriji ir oferte un akcepts uz to. Par akceptu (piekrisanu) piedavajumam uzskatama tikai bezierunu piekrisana, kur otra puse piekrit visiem izvirzitajiem noteikumiem. Ja ir velesanas kaut ko grozit vai papildinat, no kaut ka atteikties, tada veida atbilde nav uzskatama par akceptu, ta ir pretoferte, butiba ar jauniem priekslikumiem apspriest konkretus jautajumus. Ar to ligums vel nebus noslegts, un, ja sarunu laika nenotiks pilniga vienosanas par kadiem apstakliem, tad iespejams, ligums vispar netiks noslegts. Nosutot oferti, taja iespejams paredzet un noteikt zinamu terminu atbildes nosutisanai. Tada gadijuma oferents saja laika pats nevar atkapties no piedavajuma vai piedavat to kadam citam. Ja termins noradits nav, tad LR Civillikuma 1538.pants nosaka, ka oferentam ir tiesiba nemt atpakal savu priekslikumu, kad otra puse vilcinas ar pazinojumu par ta pienemsanu. Jautajumu par to, vai otra puse vilcinajusies, izskir tiesa. Par vilcinajumu atzistams katrs gadijums, kad pazinojums nav noticis iespejami isa laika. Ja bijusi publiska oferte - publicets sludinajums, - to var atsaukt tikai tada pasa veida - publicejot atsaukumu. Ja vienai pusei, kura grib slegt ligumu, nav istas skaidribas par to, vai tada konkreta liguma noslegsana bus iespejama, tai ir iespeja ierosinat uzsakt sarunas par liguma noslegsanu nakotne. Tas ir prieksligums un ar LR Civillikuma 1541.pantu prieksligumam tiek dots juridisks speks. Ja abas puses vienojusas nakotne tadu ligumu noslegt, ar to rodas tiesibas prasit tada liguma slegsanu. Stridu gadijumos katra puse var griezties tiesa. II. nodala. Ligumu veidi Ligumi iedalami pec tiesibu parejas veida, sakara ar to noslegsanu. Vai konkreta tiesiba uz lietu pariet uz laiku, vai pavisam, vai uz jauno lietas ieguveju pariet ipasuma tiesiba, vai tikai lietosanas, turejuma. Piemeram, davinajuma, pirkuma-pardevuma, mainas, uztura, piegades ligumus sledzot, noteikta bridi, izpildot noteiktas, paredzetas konkreta gadijuma zinamas darbibas, uz mantas vai lietas ieguveju pariet ipasuma tiesibas. Sledzot iespejamos gadijumos ligumu par nekustamu mantu, ipasuma tiesibas nostiprina, izdarot ipasuma ierakstisanu Zemesgramata. Ari uz aizdevuma liguma pamata noteikta manta vai nauda pariet citas personas ipasuma. Tomer tas ir atdosanas ligums un pec zinama laika sai personai tads pats daudzums nauda vai tadas pat skiras vai labuma lietas jaatdod aizdevejam. Sledzot patapinajuma vai glabajuma ligumu, manta pariet tikai turejuma, turklat patapinajuma - vel ar lietosanas tiesibam, bet katra zina ne ipasuma, jo si manta abos gadijumos jaatdod ipasniekam tiesi ta pati, bez bojajuma, nolietojuma. LR Civillikuma paredzeti ligumi var but mantiska un nemantiska rakstura, kas atkarigs no liguma prieksmeta. Par liguma prieksmetu var but ka lieta, ta pakalpojums, tiesiba. Ar ligumu var nodot mantu, apmainities ar tam, aizdot, uzdavinat, bet iespejams slegt darijumus, ar kuriem tiek izdarits kads pakalpojums vai, pamatojoties uz kuru, iespejams realizet nemantiska rakstura darijumus. Piemeram, pilnvarojuma ligums, ar kuru kadai citai personai tiek nodotas tiesibas parzinat cita lietas un vina varda kartot tas, vai sabiedribas ligums, ko sledz tadu pasakumu veiksanai, kur vienas personas speki ir par vajiem, lai sasniegtu merki. Pec noslegsanas veida ligumi iedalami konsensualos un realos. Kosnesnsualais ligums ir darijums, kas skaitas noslegts ar vienosanas bridi, neatkarigi no ta, vai abas puses izpilda so darijumu noslegsanas bridi vai velak. Piemeram, pirkuma, davinajuma ligumi. Nosledzot vienosanos par tada darijuma izpildi, pusem rodas tiesibas prasit, lai konkreta manta tiktu nodota. Bez tam, pirkuma liguma ta prieksmetu var nenodot, kamer nav samaksata noligta cena, bet ligums ir noslegts. Reals ir darijums, kas skaitas noslegts, ja viena vai abas puses so darijumu izpilda ta noslegsanas bridi. Parsvara tiem ir bezatlidzibas raksturs. Piemeram, aizdevums, patapinajums, glabajums. Tada liguma noslegsanai nepietiek ar vienosanos: kamer liguma prieksmets nav nodots, nav ari pasa liguma. Puses var vienoties, piemeram, par lietas patapinasanu vai tas aizdosanu, un sis apsolijums saista, pusem ir tiesiba no otra prasit tada liguma slegsanu, ar to ir nodibinats prieksligums. Bet tads var but ari atlidzibas ligums, piemeram, parvadajuma. Ari tas ir realligums. LR Civillikuma 2230.panta par parvadajumu ir teikts - "ar parvadajuma ligumu parvadatajs uznemas nosutitaja nodotas lietas parvest par norunatu maksu no vienas vietas uz otru noraditu vietu un tas tur nodot adresatam". Ligumi var but atlidzibas un bezatlidzibas. Atlidzibas ir darijumi, kur pusei, kas sanem ipasuma, parvaldisana, lietosana mantu, vai kas sanem pakalpojumus, par to parasti ir jaatlidzina naudas forma. Parasti ligumi ir atlidzibas un atlidziba izpauzas nauda. Piemeram, pirkuma liguma, kas ir atlidzibas, ja cena par sanemto preci tiek atlidzinata nevis nauda, bet ar citu materialu vertibu, tas bus mainas ligums. Atlidzibas forma ari ir galvena atskiriba starp pirkuma un mainas ligumiem. Atlidzibas ir ari piegades ,glabajuma, nomas un ires, darba u.c. ligumi. Ari mainas ligums uzskatams par atlidzibas. Te ta izpauzas nevis nauda, bet viena prieksmeta nodosana pret citu. Bezatlidzibas ir visi darijumi, kuros atlidziba nenotiek. Tie ir davinajuma, aizdevuma, patapinajuma ligumi. Darijumi var but ari gan ka atlidzibas, gan bezatlidzibas. Tads ir davinajuma ligums. "Ar davinajumiem atlidzibas nozime jasaprot tadi, kas pieskirti ka atlidziba par izdaritiem pakalpojumiem." Visi ligumi pec to pamata ir kauzali darijumi, jo noslegsanas pamats ir redzams no darijuma satura, speka esamiba atkariga no darijuma noslegsanas pamata. Ja atkrit darijuma pamats, ari darijums izbeidzas, bet ja tas ir pretlikumigs - darijums nerada tiesiskas sekas. LR Civillikums ligumus iedala ka prasijumus no atdosanas ligumiem, prasijumus no darba attiecibam, prasijumus no svesu lietu parzinas, laimes ligumos, prasijumus no atsavinajuma ligumiem, atseviski izdalot davinajuma ligumu, nomas un ires ligumu un sabiedribas ligumu, kaut gan davinajums praktiski tiek pieskaitits pie atsavinasanas ligumiem. 2.1. PRASIJUMI NO ATDOSANAS LIGUMIEM Atdosanas ligumi - aizdevums, patapinajums, glabajums - ir ligumi, kuru merkis ir nodot kadu konkretu mantu citai personai tikai uz noteiktu laiku, lai pec tam to vai citu tadu pasu (aizdevuma ligums) sanemtu atpakal. Saskana ar LR Civillikumu, patapinajuma ligums, ar kuru kadam nodod lietu bez atlidzibas, bet noteiktai lietosanai. Obligats si liguma nosacijums ir atdot to pasu lietu. Ar patapinajumu lietas ipasnieks nezaude ipasuma tiesibas uz so lietu. Patapinajuma nemejs uzskatams par lietas turetaju, kuram lieta jalieto saskana ar ligumu, bet ja liguma konkretas norunas nav, tad lieto saskana ar lietas raksturu un apstakliem. Patapinajumu ka tadu vel varetu salidzinat ar lietosanas aizdevumu. Par patapinajuma liguma prieksmetu var but ka kustamas, ta ari nekustamas lietas. Piem., mebeles, gramatas un ari majas, zeme. Patapinajumam ir jabut lietas bezatlidzibas ligumam, ko biezi sledz sadzive. Tacu, ja tiek nemta par so nodoto lietu un tas izmantosanu kada atlidziba, tas nebus patapinajuma ligums, bet gan ires vai nomas. Patapinajuma ligums rodas tikai ar lietosanas nodosanu citas personas turejuma, jo tas ir realligums. Lietu nododot, tas ipasniekam ipasuma tiesibas uz to paliek. Ipasnieks saglaba ari valdijuma tiesibas uz so lietu. Patapinajuma nemejs nedrikst vel talak so lietu nodot tresajai personai, iznemot gadijumu, ja lietas ipasnieks ir to atlavis. Ar termina izbeigsanos patapinajuma nemejam jaatdod ta pati lieta tas ipasniekam laba stavokli. Lidzigs patapinajumam ir aizdevuma ligums, tomer tiem ir butiskas atskiribas. Lidzigi tie liekas virspuseji un nezinataji tos praktiski varetu sadzive jaukt un nesaprast, kapec vajadzigi divi tadi ligumi. Ar aizdevumu tiek nodotas ipasuma otrai personai zinama daudzuma atvietojamas lietas. Aizdevuma sanemejam ir tiesibas sanemto lietu izmantot un izlietot savam vajadzibam, kas liguma konkreti nav paredzets, bet pec noteikta termina vinam aizdevejam jaatdod tadas pasas skiras un tada pasa labuma lietas tada pasa daudzuma, ka sanemis. Aizdevuma liguma prieksmets var but ari nauda, ka ari aizdodamo lietu vieta, ja tas bijis paredzets, aizdevuma nemejs var atdot naudu pec cenam, kas pastavejusas aizdevuma dosanas laika. Ta pat ka sledzot patapinajumu, ari dodot aizdevumu, liguma noslegsanai nepietiek ar vienosanos, ta var radit tikai prieksligumu, no kura patvaligi atteikties nevar, bet pasa liguma noslegsanas obligata sastavdala ir lietas vai naudas nodoљana. Ari aizdevums ir bezatlidzibas ligums, tomer puses ka nejausu liguma sastavdalu var paredzet procentus - aizdevums ar procentiem. LR Civillikuma 1946.pants nosaka - "procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijusi tiesi norunati vai, ja paradnieks pielaidis nokavejumu." Tiesi bankas viena no vislielakajam veribam tiek pieversta aizdevuma ligumu uzbuvei, to izstradasanai, dazadu iespejamo gadijumu un sankciju paredzesanai. Prakse sos bankas izmantojamos aizdevuma ligumus vairak pazist ka kreditligumus. Kreditliguma raksturigakas pazimes ir aizdevuma summa, aizdevuma lietosanas procenti un termins, uz kadu izsniegts konkretais aizdevums. Sajos aizdevuma ligumos ipasi liela veriba tiek pieversta procentu aprekinam un iespejamo zaudejumu kompensacijas mehanismam. Veca parauga banku kreditligumos nokavejuma un soda naudas apmers ari tika izteikts procentuala izteiksme no kopeja parada summas, tadejadi tiesa lietas izskatija sekojosi. 1994. gada 14. julija starp Latvijas komercbanku A/S “Sakaru banka” un individualo uznemumu “Peter&Paul” V. Tanascuka persona tika noslegts kredita ligums Nr. 256 par summu Ls 25000 un procentu likmi 60% gada, un dzesanas terminu lidz 1994. gada 14. oktobrim. Kreditliguma punkts Nr. 3.2. paredzeja, ka kredita dzesanas termina parkapuma gadijuma tiek noteikta nokavejuma nauda 1% apmera no kredita summas par katru nokaveto dienu. Savukart kreditliguma punkts Nr. 3.3. noteica, ka gadijuma, ja bankai savlaicigi netiek parskaititi procenti par kredita izmantosanu, tad no Aiznemeja tiek aprekinata soda nauda 1% apmera par katru dienu no neapmaksato procentu summas. Noraditaja termina minetais uznemums savas saistibas neizpildija, ka rezultata aiznemejam tika izsutita pretenzija ar prasibu par parada un zaudejumu apmaksu. Kad savstarpejas parrunas rezultatus nedeva, lieta tika nodota izskatisanai Latvijas saimnieciskaja tiesa. Sava prasibas pieteikuma prasitajs - Latvijas Komercbanka A/S “Sakaru banka” ludza piedzit no atbildetaja neatmaksato kreditu Ls 17 500 apmera, Ls 5 916,67 procentus par kredita izmantosanu un ligumsodu summas Ls 7 1126,33 apmera, kopa Ls 94 543. Novertejot lieta Nr. 2586/3 iesniegtos pieradijumus kopuma, Saimnieciska tiesa atzina, ka prasiba ir apmierinama dala, piedzenot par labu prasitajam pamatparadu - neatmaksato aizdevumu Ls 17 500, un pamatojoties uz Civillikuma saistibu tiesibu 1763. p., procentus pamatparada apmera, jo kreditliguma 3.3. punkta noteikta sodanauda ir izteikta un tatad vertejama ka nokavejuma procenti, bet procentu summa nedrikst klut lielaka par pamatparada summu. Rezultata tiesa nosprieda piedzit no individuala uznemuma “Peter&Paul” par labu LKB A/S “Sakaru banka” Ls 35 000 (aizdevums + procenti), ka ari valsts nodevu, bet pareja dala prasibu noraidit. Ka redzams no dota piemera, nepareizi sastadita kreditliguma punkta del bankai radas ieverojami zaudejumi, kas butu varejusi ari nebut, ja sodanauda tiktu izteikta nevis procentuala, bet konkreta naudas izteiksme. Bez saubam jaunajos kreditligumos si nepilniba tika nemta vera un piemeram, LKB A/S “Sakaru banka” prasibas lieta Nr.3189/4 pret SIA “Bonus-Trust” Latvijas saimnieciska tiesa 1995.gada 02.oktobri nosprieda piedzit par labu bankai Ls149279,96 paradu, procentus Ls29307,04, un ligumsodu summas Ls164220 apmera. Apsprieћot aizdevuma ligumu jautajumu, ir noteikti jaapluko ari prasijuma tiesibas cesija, ar kuru prasijumi no agraka kreditora pariet uz citu. Ari cesija ietver sevi dazadu tiesisku attiecibu sastavdalu elementus ka, piemeram, pilnvarojumu, aizdevumu un pat reizem ieskaitu. Tacu ir jakonstate ari zinama nepilniba, jo civillikums neparedz cesijas liguma izbeigsanas kartibu gadijumos, ja cedents netiek apmierinats. Vel ipass, banku darbam raksturigs ligumu veids ir glabajuma ligums. Glabajuma ligums veidojas, kad "glabatajs uznemas uzglabat kustamu lietu, ko vinam nodevis glabajuma devejs." Glabajuma prieksmets var but kustama atvietojama lieta, nauda, ko glabatajam nav tiesibas lietot. Lieta vinam tiek nodota tikai turejuma un liguma merkis ir mantas pasargasana no zudumiem vai bojajumiem, uzticot to citai personai. Ipasuma tiesibas uz glabajuma nodoto lietu paliek ta devejam. Glabataja pienakums ir pasargat lietu no launpratibas, par ko tam jaatbild un glabajuma devejam lieta jaatdod nebojata un pec pirma pieprasijuma. Glabajuma ligums ir realligums, jo uzskatams par noslegtu ar lietas nodosanas bridi. Tas ir atlidzibas ligums, bet pielauta ir glabasana ari bez maksas un tada gadijuma glabataja atlidziba ir samazinata. Tam nav jaatbild par gadijumu un vieglu neuzmanibu. Visbiezak tiek slegti glabajuma ligumi par dazadu vertibu ka ari vertspapiru glabajumu. Tajos ipasa veriba tiek piegriezta vertibu nodosanas un pienemsanas momentam, respektivi, bridim, kad pariet atbildiba par glabajuma nododamo lietu no vienas ligumsledzejas puses uz otru. Procenti paredzeti tikai gadijumos, ja glabatajs ir nokavejis atdosanu vai izterejis glabajamo nodoto naudu. Lietas glabajuma pienakums pariet ari uz glabataja mantiniekiem. LR Civillikums paredz ari viesnicnieka glabajumu. "Viesnicnieki, kas pec savas nodarbosanas uznem pie sevis celotajus, atbild tiem par to ienesto lietu nodosanu." Tads viesnicnieka pienakums rodas pats no sevis, ari bez seviskas norunas, bez ipasa liguma noformesanas. Viesnicnieks ir domats un jasaprot ka juridiska persona - iestade, un ne tikai ka tas nosaukums. Glabajums uzskatams par viesnicnieka un viesa liguma papildligumu. Viesnicnieka pienakums rodas ar to, ka viesnica ar vina zinu klients ienes savas mantas, un sludinajums, ka viesnica neatbild par viesu mantam, nav speka. Atsevisku vietu varetu pieskirt patreizeja banku prakse ieviestajiem trasta (uzticibas) ligumiem, kas zinama mera ietver sevi glabajuma, patapinajuma un aizdevuma pazimes, tacu to ipasas specifikas del pie tiem soreiz nepakavesos. Visiem apskatitajiem ligumiem ir zinamas atskiribas, kuru del tos varetu pieskaitit pie citas grupas ligumiem. Patapinajumu no ires un nomas atskir bezatlidzibas raksturs un tiklidz par patapinajuma nodotu lietu tiks nemta maksa, tas uzskatams par iri vai nomu. Glabajuma ligums var parversties aizdevuma liguma (kas butiba pec sava merka ir stipri atskirigi). Ja glabatajam jau nodotu lietu velak devejs atlauj izlietot savam vajadzibam, vai ja jau nodosanas bridi paredzets, ka pec glabataja velesanas vinam atlauts to velak izmantot, glabajums iegust aizdevuma liguma raksturu. Glabajuma un patapinajuma kopiga iezime ir ta, ka ar lietas nodosanu nepariet ipasuma tiesibas uz to, lieta nonak tikai sis personas turejuma: patapinajuma ar lietosanas tiesibam. Patapinajums var tuvinaties glabajumam, ja tas noslegts par labu abam pusem vai pat ta, ka labums paredzams tikai lietas devejam. Patapinataja galvena interese var but lietas saglabasana. Lidzigi pec sava merka un vajadzibas ir patapinajuma un aizdevuma ligumi. Tiek nodota lieta, kuru otra persona var izmantot vai konkretai noteiktai vajadzibai (patapinajums), vai izlietot pec sava ieskata (aizdevums). Atskiriba - ipasuma tiesibu pareja aizdevuma gadijuma un tas pasas konkretas lietas atdosana patapinajuma gadijuma. Aizdevuma ligums ir lidzigs ar pirkumu un to varetu pieskaitit pie atsavinajuma ligumu grupas. Aizdodot lietu, ta tiek dota ipasuma, ta pat ka lietu ipasuma sanem pircejs. Lieta tik atsavinata aiznemejam ar pilnam valdijuma, lietojuma un ricibas tiesibam. Atskiriba ta, ka par aizdoto lietu nav paredzeta maksa, ka pirkuma liguma, bet tadas pasas skiras lieta. Visu apskatito ligumu - aizdevuma, patapinajuma un glabajuma kopiga iezime ir ta, ka citas personas kapitals atbilstosa termina jaatdod. Aizdevums un patapinajums dod iespeju izmantot svesu kapitalu. 2.2. PRASIJUMI NO ATSAVINAJUMA LIGUMIEM Ar visu veidu atsavinajumu ligumu noslegsanu ipasuma tiesibas - pilniga varas tiesiba par lietu, t.i., tiesiba valdit un lietot to, iegut no ta visus iespejamos labumus, ar to rikoties un noteikta karta atprasit to atpakal no katras tresas personas ar ipasuma prasibu - uz mantu pariet atsavinatajam. Viens no visizplatitakajiem atsavinajuma ligumiem ir pirkuma ligums, "ar ko viena puse apsola otrai par norunatas naudas summas samaksu atdot zinamu lietu vai tiesibu." Par pirkuma liguma prieksmetu var but visas lietas, ko atlauts un iespejams atsavinat, gan kermeniskas lietas, gan lietu un saistibu tiesibas. Bez tam prieksmetam jabut konkretam, patiesi pastavosam. Ja prieksmeta rasanas (piemeram, izgatavosana) paredzeta tikai nakotne un pardevejs nemaz vel nav velamas lietas ipasnieks, sledzams nevis pirkuma, bet piegades ligums. Iznemums ir pirkuma ligums, kuru iespejams tomer noslegt ar nosacijumu. Ja tads nosacijums tomer neiestajas, tad ari liguma paredzeta saistiba nav japilda. Pirkuma liguma butiskas sastavdalas ir liguma prieksmets un cena par to. Vienojoties par tiem, ligums uzskatams par noslegtu, lai ari liguma prieksmets nav vel nodots. Pirkuma ligums ir konsensuals ligums. Par perkamo mantu pircejam ir jamaksa nauda, jo, gadijuma ja ka atlidzinajums bus paredzeta cita mantiska vertiba, tas bus uzskatams par mainas ligumu. Pircejs vel blakus atlidzibai - naudai - var uznemties vel citas mantiskas saistibas, bet tikai ar papildraksturu un tam ir jabut mazaka vertiba ka maksajama nauda. Pirms pircejs nav samaksajis par perkamo lietu, pardevejs to var nenodod, bet liguma var paredzet ari savadak - samaksat cenu pa dalam vai ari noteiktos terminos. Tacu ipasuma tiesibas uz lietu ieguvejam pariet tikai, kad par to samaksats pilniba. Iznemums, ja paredzeta samaksa pa dalam un lieta tiek nodota pircejam pirms galigas samaksas. Ipasuma tiesibas pircejam tad rodas ar lietas nodosanas bridi. Likuma ir paredzets ari nomaksas pirkums. Ta princips ir tads, ka pardevejs paliek ipasnieks lidz pirkuma galigai samaksai. Bet pusem ir iespeja noligt ari savadak - lietu nodod un ipasuma tiesibas pariet ar nodosanas bridi, bet samaksa notiek paredzetajos terminos. Tas nozime, ka pirkuma liguma noslegsana, ka tada, ipasuma tiesibas nerada, bet tikai prasijuma tiesibas. Maksa pirkuma liguma paredzeta ka butiska sastavdala, tomer cena var ari nebut konkreti noteikta. Tas noteiksanai tad vajadzigi kadi zinami kriteriji vai persona, kas tiesiga cenu noteikt ka lietpratejs, vai ari iespejama vienosanas par tirgus cenu. Attieciba uz pirkuma liguma formu, LR Civillikums ipasas prasibas nav izvirzijis. Pirkuma ligumu iespejams noslegt vienkarsa veida. Ari mutiski noslegts ligums rada juridiskas sekas. Tomer ar pirkums liguma noslegsanu var rasties daudz sarezaijumu, ipasi, ja tas tiek slegts par vertigam lietam vai nekustamu ipasumu. Lai noslegtu sadu ligumu, japarliecinas par daudziem apstakliem. Pardevejs nes atbildibu par to, ka uz pardodamo lietu nav nekadu pretenziju citam personam, kuru del lieta varetu no pirceja tikt attiesatam, ka ari par to, ka lietai nav nekadu apsleptu trukumu. Tomer uz to palauties nevar. Pirmkart, japarliecinas, kam ipasums, kuru pircejs velas iegadaties, pieder. Vai objekts, kas tiek pardots, tiesam pieder personai, kas to velas pardot. Japarliecinas, vai ipasums pieder vienai personai, kas pardod, vai vairakiem. Katram lidzipasniekam ir pirmpirkuma tiesibas uz pardodamo dalu, kuras vinam pieder divus menesus. Vispirms tiek noslegts pirkuma-pardevuma ligums un ta noraksts nosutams lidzipasniekam. Par kustamam lietam atbilde sniedzama nekavejoties, bet par nekustamam - divu menesu laika. Ja lidzipasnieks dod piekrisanu pirkt, liguma notiek vienas ligumsledzejas puses - pirceja maina. Pirma persona, kas bija domata par pirceju, izstajas no liguma. Ja lidzipasnieks rakstiski apstiprinajis, ka vins atsakas no pirmpirkuma tiesibam, neiebilst ipasuma dalas pardosanai par konkretu summu, ligumu var slegt uzreiz, divi menesi nav jagaida. Ja ipasums pieder vairakam personam realas dalas - nodalits reals ipasums - piekrisana nav vajadziga. Realas dalas ipasnieks savu dalu var pardot bez parejo lidzipasnieku piekrisanas. Ipasumtiesibu dokumenta jabut noraditam, vai ta ir domata dala vai reala dala. Nekustamu ipasumu pardosanas gadijuma tie japiedava tai pasvaldibai, kuras teritorija ipasums atrodas. Pircejam janoskaidro, vai sis piedavajums ir noticis. Piemeram., saskana ar 1991.gada 30.oktobra likuma "Par namipasumu denacionalizaciju Latvijas Republika" 19.pantu denacionalizetas majas (namipasuma) atsavinasanas gadijuma pirmpirkuma tiesiba uz to ir valstij un pasvaldibai, kur ta atrodas. Tatad, vispirms ipasumu piedava lidzipasniekam, ja ta nav, vai tas atsakas no savam pirmpirkuma tiesibam, piedava pasvaldibai. Bez tam, zemes ipasniekam ir pirmpirkuma tiesibas uz maju, kas atrodas uz vina zemes. Tapec laukos nekustama ipasuma pardosanas process ir vel garaks - vispirms piedava lidzipasniekam, pec tam zemes ipasniekam, uz kura zemes atrodas nekustams ipasums un pec tam vietejai pasvaldibai. Tiesa jebkura gadijuma ligumu var atcelt, ja tas noslegts, neieverojot atbilstosus noteikumus. Bez tam labticiga pirmpirkuma tiesibu parkapsana dod iespeju prasit tikai zaudejumu atlidzibu, tacu no launpratiga ieguveja var atprasit ari lietu. Labticigs ir ieguvejs, kas nav zinajis un vinam nebija jazin par citas personas pirkuma tiesibam. Ja ipasums iegadats laulibas kopdzives laika, to pardodot, jabut otra laulata piekrisanai, ja nav ticis slegts laulibas ligums un konkreta manta nav viena laulata ipasuma. Parbaudot, japarbauda ari pilsoniba, jo ne katru ipasumu drikst iegut jebkura persona. Piemeram, zemi drikst iegut ipasuma LR pilsonis, vai juridiska persona, kuras pamatkapitala lielaka dala pieder LR pilsoniem . Likuma paredzets, ka nekustama ipasuma pirkuma pardevuma ligumam jabut noformetam rakstveida forma un ipasuma tiesibu maina jareaistre Zemesgramata. LR Civillikuma 993.pants paredz, ka "nodosana vien vel nenodibina nekustama ipasuma ieguvejam ipasumtiesibu: to iegust tikai uz iegusanas tiesiska pamata un par to izgatavota akta ierakstu Zemesgramata. Zemesgramata jaieraksta ne vien katrs nekustama ipasuma atsavinajums, bet vispar katra ta ipasnieka maina." Un tam seko 994.pants - "par nekustama ipasuma ipasnieku atzistams tikai tas, kas par tadu ierakstits Zemesgramata." Nedrikst jaukt personas pirmpirkuma tiesibas ar izpirkuma tiesibam, kas ir lietu tiesibas un ar ko var iegut cita atsavinatu nekustamu ipasumu, atstumjot ieguveju, sakara ar prieksrocibu pret vinu un iestajoties vina tiesibas. Izpirkuma tiesibam, atskiriba no pirmpirkuma, ir absoluts raksturs, tas parasti nav savienotas ar ieguveja pienakumu piedavat lietu izpircejam, iznemot, ja ta ir savienota ar pirmpirkuma tiesibu. Sledzot pirkuma ligumu, japarliecinas ari, vai ipasums ir brivs no jebkadam saistibam. Vai nav iekilata maja, vai nav bankas aiznemums, jo visas sis saistibas lidz ar ipasumu pariet uz pirceju. Paredzets ari pirkums izsoles veida. Tas ir neparasts veids. Izsolitaja priekslikumam seko vairaki akcepti, bet saistits ar savu solijumu ir vairaksolitajs. Tomer saja gadijuma izskirosais saistibas rasanas elements ir izsoles amurina piesitums, kas pielidzinats pazinojumam par solijuma pienemsanu. Likums paredz ari piespiedu izsoles rikosanu tiesas cela par piedzinas versanu uz mantu. Tomer interesanti ir tas, ka, ja kilas liguma kilas devejs ir devis kreditoram tiesibas pardot iekilato lietu par brivu cenu, tad izsoles rikosana nav nepieciesama. Pie pirkuma liguma noslegsanas ir jabut pilnigi noskaidrotam tiesiskajam attiecibam ligumsledzeju pusu starpa. Ta piemeram, Latvija prakse pienemts abam pusem liguma paredzet prasijuma tiesibas uz liguma izpildisanu un zaudejumu atlidzibu, turpreti vispareja tiesibu skola pirkuma ligums dod tiesibas prasit zaudejumu atlidzibu, un tikai atseviskos gadijumos prasit liguma izpildi. Ipasi jaatzime, ka saskana ar Latvijas Civillikuma 2039.pantu vienpuseja atkapsanas no pirkuma liguma nav pielaizama pat tad, ja otra puse nepilda savas saistibas. 1.Pielikuma pievienotais pirkuma-pardevuma ligums, kuru sastadiju 1996. gada janvari, ietver tadu papildus noteikumu ka atliktais maksajums un paredz atkapsanos no pirkuma liguma pirkuma summas nesamaksas del. Konkretaja gadijuma pircejs pats ar nerakstitu vienosanos apnemas nokartot attiecibas ar vieteja pagasta pasvaldibu tas pirmpirkuma tiesibu jautajuma. Pirkuma ligumam pamata ir lidzigs mainas ligums. Ta butiska atskiriba, kas abus atskir ir tas, ka mainas ligumu veido abpusejs apsolijums dot vienu prieksmetu pret otru, iznemot naudu. Parejie noteikumi piemerojami tadi pasi ka pirkuma liguma noslegsanai. Par mainas prieksmetu var but kermeniskas lietas, ka ari prasijumi un citas lietas. Mainas ligumam, tomer salidzinajuma ar pirkumu, ir zinamas prieksrocibas: 1) mainas darijuma nevar izlietot pirmpirkuma un izpirkuma tiesibas; 2) ipasuma tiesibas uz lietas sanemeju pariet ar tas nodosanas bridi, neatkarigi no ta, vai otra puse savu pienakumu ir vai nav izpildijusi. Lidzigs pirkumam ir ari piegades ligums, ar ko viena puse - piegadatajs - uznemas piegadat otrai pusei - pasutitajam - noteiktu lietu par zinamu cenu. Atskiriba starp siem ligumiem ir ta, ka piegades liguma piegadatajam liguma slegsanas bridi var vel nemaz nebut ipasuma tiesibu uz piegadajamam lietam. Bez tam starp liguma noslegsanu un piegades izpildisanu paiet lielaks laika spridis, kas pie pirkuma parasti nenotiek. Ar piegadi iespejams noslegt ligumu par vel neesosas, nakotne sarazojamas lietas atsavinasanu. Ari piegades liguma butiskas sastavdalas ir prieksmets un cena. Tomer tas ir pietiekosi sarezaits darijums, lai ieklautu liguma ari citus papildinosus un precizejosus noteikumus. Kad piegadatajs pieprasito lietu ir piegadajis, vai ari liguma prieksmets ir zinama darbiba, kas izpildita, butiba piemerojami pirkuma liguma noteikumi. Bez tam uz siem ligumiem attiecinami ari likumi par valsts darbiem un piegadem, ka ari starptautiskie noteikumi arejas tirdzniecibas pirksanas - pardosanas ligumos. Tos ir izstradajusi Starptautiska tirdzniecibas palata 1936.g., lai samazinatu atskiribas precu piegades noteikumu tulkosana dazadas valstis. Ja sie precu piegades noteikumi "INKOTERMS" pie vienosanas tiek izmantoti, nepieciesams to noradit liguma. Tie ir zinama sistema kvalificeti, noteikti, precizi noteikumi par piegadataja un pardeveja pienakumiem. Piemeram, noteikumi EXW, kas nozime, ka ir izpildijis savas piegades saistibas, kad tas savas telpas - rupnica, noliktava vai citur ir nodrosinajis precu pieejamibu pircejam. Pardevejs neatbild par preces iekrausanu pirceja sagadata transporta lidzekli. Talak seko pardeveja un pirceja pienakuma uzskaitijums, kas visos gadijumos ir loti detalizets un konkrets. "INKOTERMA" noteikumi nav obligati, tomer ir praktiski un erti, vienkarso ligumu un kontraktu sastadisanu, ka ari tos pielietojot, stridu izskatisana katra atseviska gadijuma. Cita rakstura, bet ari mantas atsavinajuma ligumi ir uztura ligums, davinajums, mantojuma ligums un te varetu pieskaitit ari laulibas ligumu, kas pec agrakas likumdosanas vispar nebija paredzets. Vispirms par laulibas ligumu. Viena laulata ricibai ar laulata kopigo mantu nepieciesama otra laulata piekrisanu, jo abu laulato kopigo mantu, t.i., kas ieguta laulibas laika, laulatie parvalda un ar to rikojas kopigi, bet abiem vienojoties, to var parvaldit ari viens no viniem. Praktiska vienosanas, ko var noslegt ka pirms dosanas lauliba, ta laulibas laika - par laulato mantiskam tiesibam, par ricibu ar mantu, ir laulibas ligums. Salidzinot laulibas ligumus ar ligumiem vispar, jasecina, ka sava laulibas ligumi sava butiba atskiras no Civillikuma noteiktajiem cita veida ligumiem. Laulibas liguma ligumsledzeju pusem jabut ne tikai tiesibspejigam un ricibspejigam, bet tam jaatrodas ari ipasas savstarpejas attiecibas. Sos ligumus var slegt tikai personas, kuras atrodas viena ar otru lauliba vai ari velas to nodibinat. Tas nozime, ka ligumsledzejas puses var but tikai dazada dzimuma fiziskas personas. Si liguma objekts ir laulato manta un tas regule laulato mantiskas attiecibas. Nosledzot tada veida ligumu, laulatie var vienoties, ka visa manta ir nedalits kopipasums, ta ir laulato mantas kopiba. Tada gadijuma, ja velak rodas nepieciesamiba mantu pardot vai davinat, vai citadi ar to rikoties, vajadziga otra laulata piekrisana. Iespejams ar ligumu vienoties, ka kada konkreta manta tiek nodota viena laulata riciba, vienigi vina ipasuma, bet savukart, citas konkretas mantas - otram laulatajam. Ja ipasumtiesibas un mantam tiek nodalitas, tad katrs laulatais ar savu mantu var rikoties autonomi, brivi, neizprasot otra laulata piekrisanu. Ja vienam no laulatajiem ir davinata, mantota manta, abi liguma var vienoties, ka si manta ir vai nu abu laulato nedalita kopipasuma, mantas kopiba, vai noteikt pat ta, ka si manta tiek nodota otra laulata riciba - ipasuma. Ja kads no laulatajiem dibina uznemumu, laulatie liguma paredz, vienojas, ka sis kapitals, kas ieguldits, ir tikai viena ipasums - manta tiek nodalita un lidz ar to visa pelna, kas ieguta no si kapitala, paliek viena laulata riciba un ipasuma. Laulibas ligumam ir obligata notariala forma, ko nedrikst slegt pec pilnvaras, t.i., ar parstavja starpniecibu. To sledz personigi vienlaicigi klat esot abiem laulatajiem, bet ja vini ir nepilngadigi, ari vinu likumiskajiem parstavjiem. Par mantu var taisit gan notarialu aktu, gan notarialu ligumu uzradijuma kartiba. Laulibas ligums jareaistre speciala laulato mantisko attiecibu reaistra, kuru ved dzimtsarakstu nodalas, pamatojoties uz LR Likumu "Par atjaunotas LR 1937.g. Civillikuma Gimenes tiesibu dalas speka stasanas laiku un kartibu" 9.pantu. Uztura ligums ir lidzigs LR Civilkodeksa agrak pastavejusajam ligumam - majas atsavinasana ar noteikumu visu muzu uzturet. Ar noteikuma ligumu viena puse nodod nauda vai grauda kadu mantisku vertibu, par ko otra tai dod uzturu. Ar uzturu saprot gan apaerbu, gan uzturesanu un nodrosinasanu ar mitekli, arstesanu, kopesanu un citas vajadzigas lietas. Atlidziba ir nekustama ipasuma vai kadas citas mantas nodosana uzturetajam ipasuma. Gan viena, gan otra puse vienpuseji var atteikties no liguma, tomer atteiksanas iemeslus var konstatet tikai tiesa. Tadu ligumu nevar lauzt lielu zaudejumu del. Uztura ligumu var noslegt uz laiku, bet parasti to nosledz uz laiku, kamer uztura nemejs dzivos. Tas ir atlidzibas ligums, tacu atlidziba nav konkreti noteikta, uztura apjoms galarezultata var neatbilst atsavinatas mantas vai citas mantas vertibai, nav ari paredzets salidzinat izdevumus un ieguvumus. Ja uztura devejam nodod nekustamu ipasumu, tad Zemesgramata uztura nemeja laba ierakstama uztura vertiba. Uztura ligumam ir prieksrocibas salidzinajuma ar mantojumu - uz uztura liguma prieksmetu nevar pretendet neatvairamie mantinieki, vini nevar mantot dalu ipasuma, ja uztura nemejs ir miris. Mantojums ir mantas atstasanas veids, kada persona dod rikojumu par savas mantas likteni savas naves gadijumam. Tas ir vienpusejs darijums, bet pec LR Civillikuma paredzets ari slegt mantojuma ligumu, kas agrak nebija noteikts, mantot vareja tikai pec likuma vai testamenta. Tagad var mantot ari vel pec liguma. Mantojumu liguma var piedalities divas vai vairakas puses - ta persona, kas velas atstat mantojumu no vienas puses un tas personas, kuras tiks ieceltas par mantiniekiem no otras puses, un sis puses liguma izsaka savu piekrisanu but par mantiniekiem. Liguma, tapat ka testamenta nevar izslegt neatraidamos mantiniekus, t.i., laulato un lejupejos, bet ja tadu nav, tad tuvakas pakapes augsupejos. Ari liguma var uzlikt rikojumus, kas vel papildus jaizpilda, tos var noteikt brivi. Piemeram, uzlikt pienakumu uzturet kadu personu, izmaksat kadu naudas summu labdaribas merkiem vai iemacities valodu. Kada ir testamenta un mantojuma liguma atskiriba? Testamentu testators var atcelt, kad vins velas, tas nav jasaskano ar mantiniekiem, bet no mantojuma liguma vienpersoniski atteikties nevar ne mantojuma atstajejs, ne ari, kas piekritis but par mantinieku. Vienigais iznemums - mantinieks var atteikties, ja liguma tas bijis paredzets. Tada zina, vismaz mantiniekiem, ligums ir izdevigaks. Mantojuma ligums pec savas juridiskas nozimes ir stipraks un noturigaks ka testaments, tas ir obligati notariali jaapliecina. Ja tas noslegts par nekustamu ipasumu, javeic nostiprinasana Zemesgramatas. Ja mantojuma atstajejs bus nodomajis nekustamo ipasumu atsavinat (pardot), vinam japrasa piekrisana no personam, kas ieceltas par mantiniekiem. Ari mantojuma liguma nav atlauta atstumsana no mantojuma, tacu jau pie liguma noslegsanas neatraidamie mantinieki var atteikties no savam neatnemamajam dalam. Tomer, nosledzot mantojuma ligumu, noteikti jarekinas ar iespeju, ka ja ari visi neatraidamie mantinieki atteiksies no savam tiesibam, nav izslegta iespeja, ka mantojuma atstajejam piedzimst vai adopcijas rezultata rodas vel kads neatraidamais mantinieks, kuram lidz pilngadibas sasniegsanai nebus iespeju un varbut ari velesanas atteikties no savas dalas. 2. Pielikuma apskatitais mantojuma ligums obligati jaapstiprina pie notara uzradijuma kartiba. Civiltiesiskas sekas raditu ari pavisam vienkarss ligums, kura butu noradits mantojuma atstajejs, mantinieks un konkreta manta. Saja konkretaja liguma ir paredzeti un ieklauti ari tadi punkti, kas velak nevar izraisit neskaidribas. Jau ar ta sastadisanu, tiek konstatets un apliecinats, ka konkretais ipasums tiesam pieder ta atstajejam, noradot kada veida vins to ieguvis. Bez tam tiek izlemts jautajums par si mantojuma neatraidamajiem mantiniekiem vinu pasu klatbutne. Liguma tiek apliecinats, ka vini no savam neatnemamam dalam ir atteikusies. Lidzigs mantojuma ir davinajuma ligums, kurs ari ir atsavinajuma ligums. Viena no atskiribam ir ta, ka te mantas nodosana notiek aiz devibas vai ka atlidziba par kadu pakalpojumu, vai bez atlidzibas momenta. Mantosanas gadijuma mantu iespejams sanemt tikai konkretas personas naves gadijuma. Agrak davinasana notika tikai tad, ja lieta davinasanas noluka patiesam tika nodota apdavinatajam. Tagad tas nav vienpusejs akts, ar davanas pienemsanu otra puse izsaka piekrisanu liguma slegsanai. Lai davinajums butu speka, tas japienem apdavinatajam. Ja ir noslegts ligums, t.i., ir piekrisana pienemt davanu (davinajums ir konsensuals ligums), bet davana netiek nodota, sanemejam vai ta mantiniekiem ir tiesiba prasit tas nodosanu ari tiesas cela gan no davinataja, gan no vina mantiniekiem. Ta pat ka pirkuma liguma, japarliecinas par ta prieksmetu, jo ari, ja davinajuma objekts bus apgrutinats ar paradiem, iegustot to, var ieklut parados. Piemeram, davinajuma sanemt maju, uz kuru ir nedzests kredits. Jauninajums LR Civillikuma ir ari tas, ka davinajuma ligumu var atsaukt apdavinata rupjas nepateicibas del. Par rupju nepateicibu tiek atzits: 1) rupjs apvainojums vardos vai darbos; 2) tisa svariga mantiska zaudejuma nodarisana; 3) dzivibas apdraudesana; 4) atstasana bezpalidzibas stavokli, ja bijis iespejams palidzet. Bez tam davinajumu var atsaukt apmera, kas vajadzigs bernu neatnemamam dalam, ja pec davinajuma vinam berni piedzimusi. Davinajums nav atbrivots no neatraidamo mantinieku prasibam. Ja tas ir izdarits apmera, ka davinataja neatraidamiem mantiniekiem neatliek vinu neatnemamas dalas, vini tas var prasit apdavinatajam izdot. Jebkuru davinajumu var saistit ar uzlikumu, ar kuru norada, kada veida vai kadam merkim davana jaizlieto. Var uzlikt apdavinatajam izpildit kadu saistibu par davanas sanemsanu. Piem., davinajums ar uzlikumu - davanu nodot bernam pec pilngadibas sasniegsanas. Davinajuma ligumam nav noteiktas formas un to var sastadit pats, bet davinot nekustamu ipasumu, jaievero noteikumi par notarialu apliecinajumu un reaistraciju Zemesgramata. 2.3. NOMAS UN IRES LIGUMS "Noma vai ire ir ligums, ar ko viena puse pieskir vai apsola otrai pusei par zinamu nomas vai ires maksu kadas lietas lietosanu. Ligums ar kuru pieskir vai apsola auglu nesejas lietas lietosanu auglu ievaksanai no tas, ir noma, bet ikviens cits lietosanas pieskiruma ligums - ire." Ka ires, ta nomas liguma prieksmets ir kada lieta un cena par tas izmantosanu. Atskiriba starp tiem abiem ligumiem ir ta, cik liela mera dota iespeja nodoto lietu izmantot, ka ir norunats izmantot iegustamos labumus no tas, ja tie rodas, vai ari jau izmantosanas merkis ir gut kadu labumu, pelnu. Ja, piem., telpa tiek izmantota tikai dzivosanai, tiek slegts ires ligums - dzivokla ire, majas ire vai kada cita prieksmeta lietosana. Ja ar lietas izmantosanu tiek raditi vai izmantoti materiali labumi, piem., telpas izmantosana veikala iegusanai, respektivi, komercdarbibai, sledzams nomas ligums. Par ires un nomas liguma prieksmetu var but ne tikai telpas, bet ari citada rakstura lietas un prieksmeti. Galvenais, kas so ligumu atskir no aizdevuma un patapinajuma, ir tas, ka ar to rodas iespeja lietot svesu lietu, bet pec liguma izbeigsanas ta ir jaatdod atpakal ipasniekam - tam, kas to ir izirejis vai iznomajis. Par ires laiku tam jamaksa norunata maksa par lietas izmantosanu. Ta parasti ir konkreti norunata, ari likums to paredz par liguma butisku sastavdalu. LR Civillikuma 2124.panta teikts, ka "tiklidz abas puses vienojas par nomas un ires liguma butiskajam sastavdalam, t.i., par prieksmetu un maksu, ligums uzskatams par noslegtu." Tomer, ja ta netiek noteikta vai ari nav skaidri noteikta, puses vadas pec pastavosam cenam, stridus gadijumos to izskir un nosaka tiesa. Ipatneji ir tas, ka ires un nomas ligums var rasties gan ar lietas nodosanu, gan ar tas apsolijumu, tas nozime, ka tas var but gan realligums, gan konsensualligums. Irnieks vai nomnieks ar lietas sanemsanu iegust tiesibas to lietot, turklat iziretajs vai iznomatajs ari ar tas nodosanu paliek sis lietas vaditajs, vins var kontrolet tas izmantosanu, bet nevar traucet tas lietosanu vai nomniekam citu tiesibu realizesanu uz so lietu un saskana ar to. Ires vai nomas ligumu, ar kuru rodas tiesiskas attiecibas, var nodot ar lietas nodosanu, bez ipasas formas ieverosanas, ta ka Civillikums ires (nomas) Ligumu paredz ari ka konsensulalligumu, tad attieciba rodas ari ar apsolijumu un lietas nodosana var sekot velak. Pusei pec apsolijuma ir tiesibas prasit tas nodosanu. Ire un noma tiek reguleta ne tikai ar LR Civillikuma normam, kas satur tas visparigos noteikumus. Attiecigi tiek reguleta dzivojama telpas ire, nedzivojamo telpu noma, noma ar izpirkumu, zemes noma. Dzivojamo telpu iri, neatkarigi no ta, kur un ka ipasuma tas atrodas, regule likums "Par dzivojamo telpu iri", kas stajies speka ar 1993.g. 1. aprili. Lidz tam pilniba darbojas Latvijas dzivokla kodekss. Vel detalizetak ires attiecibas regule 1993.g. 26.aprila LR MP lemumi: 1) dzivojamas telpas un dienesta dzivojamas telpas ires paraugligumu; 2) dzivojamo telpu lietosanas noteikumi; 3) dienestu viesnicu lietosanas noteikumi; 4) dzivojamo telpu nodrosinasanas kartiba. Ar augstak mineto lemumu par dzivojamas telpas ires paraugligumu tiek paredzets tads paraugs, kas agrak tika saukts par tipveida ligumu. Tomer tas nav obligats. Katrs iziretajs un irnieks, sledzot katru konkretu ires ligumu, var so paraugu izmantot, var no ta parnemt dazus punktus, bet var slegt ligumu, nevadoties no parauga, tikai ieverojot visparigos likuma noteikumus. Galvenais, lai taja butu ietverti liguma pamatnosacijumi, ta pat ka katra cita veida liguma - liguma objekts jeb prieksmets, par kadu telpu tiek slegts ligums, subjekts - kas sledz, liguma termins, ires maksa, par kadu vienojas. LR Civillikuma paredzeta pusu vienosanas par ires maksu, tomer 1993.g. 16.julija apstiprinatie Metodiskie noradijumi dzivoklu ires paraugmaksas un konkretas ires maksas noteiksanai" nosaka, ka dzivoklu ires maksu nosaka majas ipasnieks vai parvaldnieks, nemot vera, ka ires maksai jasedz attiecigas ekas ekspluatacijas izdevumi." Dzivoklu ires maksa tiek noteikta pec formulas. Tiek nemta vera konkretas ekas ekspluatacijas izdevumi, apdrosinasanas izmaksas, zemes nodoklis. Tapec praktiski nepastav dzivoklu ires maksas noteiksana, vienojoties irniekam ar iziretaju. Par maksu puses papildus var vienoties, kada veida ta tiks izdarita. Piem., lidz kadam datumam jaiemaksa konkreta summa un kam ta tiek maksata personiski vai citai personai, vai ieskaitita iziretaja rekina. Ligums tiek slegts divos eksemplaros, kur viens paliek pie iziretaja, otrs pie irnieka. Ligumu slegt no jauna (piemeram., pec liguma termina izbeigsanas) un grozit iespejams tikai abam pusem vienojoties. Ja vienosanas nav panakama, strids izskirams tiesas cela. Irnieka pienakums ir ieverot liguma noteiktos paredzetos noteikumus, jo likuma "Par dzivojamo telpu iri" 2.p. nosaka, ka dzivojamas telpas lietosanas vienigais pamats irniekam vai apaksirniekam ir dzivojamas telpas ires vai apaksires ligums." Neapdzivojamo telpu nomas attiecibas regule LR Civillikuma noteikumi. Tas ir dazadu veikalu, noliktavu, klubu un citu neapdzivojamo telpu izmantosanai zinamam vajadzibam. Pamatojoties uz 1993.g. 16.februara likumu "Valsts un pasvaldibu uznemumu noma un noma ar izpirkumu", paredzeti dazadi nomas veidi. Sis likums regule: 1) valsts un pasvaldibas uznemumu uz ari zemes gabalu, uz kuriem sie uznemumi atrodas, t.i., uznemuma ka lietu kopibas nomu un; 2) uznemuma nomu ar izpirkumu, ar kuru tiek noslegta vienosanas par nomu un par pardosanu nakotne. Liguma par nomu ar izpirkumu tiek maksata gan nomas maksa, gan vel izpirkuma maksa. Pec zinama laika, kad ir izmaksata izpirkuma pilna vertiba, nomnieks iegust ipasumu tiesibas uz so konkreto objektu. Sis likums ari paredz ari zemes buvlietojuma tiesibas. Ja konkretam nomniekam nav tiesibu iegadaties ipasuma zemi (piem., kas nav LR pilsonis), vinam tiek dotas tiesibas izpirkt sev buvlietojumu - par attiecigu samaksu nopirkt tiesibas paplasinat savu objektu - izdarit piebuves, noliktavas vai ari citus celus uz citam piederosa zemes gabala. Ja personai ir tiesibas iegut zemi ipasuma, izperkot uznemumu, vienlaikus var vienoties ari par zemes pirksanu ar zemes ipasnieku. Patreiz pastav atseviski zemes un eku noma. Zemes gabali ir nekustami ipasumi un ja uz ta uzbuvetas ekas pieder zemes ipasniekam, veido ar sim ekam vienotu ipasumu. Ja ekas nepieder zemes ipasniekam, faktiski pastav divi vai vairaki nekustami ipasumi. Tada gadijuma ekas reaistrejamas Zemesgramata tikai tad, ja eku ipasniekam ir nostiprinatas zemes lietosanas (buvlietojuma) tiesibas. Zemes nomu bez LR Civillikuma regule citi normativi akti par zemes reformu, zemes lietosanu un iericibu. Iespejams slegt ari kombinetus ligumus, kur pamata tiek slegts nomas ligums, bet taja tiek ietverti noteikumi, kas raksturigi pirkumam, aizdevumam vai citiem liguma veidam. Ka piemeru varetu minet nomas ar izpirkumu jeb lizinga ligumus, kuri pedeja laika tiek aizvien plasak izstradati un izmantoti banku prakse. Diemzel Latvijas Civillikuma nav atsevisku noteikumu, kuri reguletu nomu ar izpirkumu ka ipasu nomas paveidu. 1993.gada 23.februari LR AP pienema likumu “Par valsts un pasvaldibu uznemumu nomu un nomu ar izpirkumu”, kas atseviska likuma forma regule it ka divus atseviskus veidus -nomu un nomu ar izpirkumu un kas atbilstosi sisdienas aktualitatem regule valsts un pasvaldibu uznemumu un zemesgabalu, uz kuriem sie uznemumi atrodas, nomu ka vienu no valsts un pasvaldibu uznemumu privatizacijas veidiem-nomu ar izpirkumu. Tomer lidz pat sim bridim ir sastopams dazads nomas ar izpirkumu jeb lizinga juridiska rakstura un ta tiesiska pamatojuma vertejums. Ir autori, kuri uzskata, ka pec juridiskas butibas tas ir mantiskas nomas ligums ar virkni papildus ipatnibu. Citi taja saskata pirksanas-pardosanas ligumu ar maksajumu uz kredita starp ipasuma ipasnieku un lietotaju. Tresie uzskata, ka tas ir ipasa veida ligums, kuram piemit nomas, aizdevuma un vel dazu citu ligumu elementi. Tomer jaatzist, ka katram no siem autoriem sava zina ir taisniba, jo prakse tiek izmantoti vismaz 12 loti atskirigi lizinga paveidi. Jebkura gadijuma neatkarigi no formulejuma, ka liecina pedejo divu gadu banku darba pieredzes analize, lizinga ligumi gust aizvien plasaku pielietojumu uznemejdarbiba Latvijas Republika, tadejadi pat “izspiezot” no finansu resursa tirgus tadu parastu paradibu ka kreditus. 2.4. Sabiedribas ligums Sabiedribas ligumus sledz tadu pasakumu veiksanai, kur vienas personas speki ir par vajiem, lai sasniegtu merki. Sis ligums ir izdalits no parejiem un tam ir butiska atskiriba - sabiedriba lidzejiem intereses ir kopigas un verstas viena virziena. Tas ir priekљnoteikums, lai kopigi varetu radit jaunus pienakumus un tiesibas. Citos gadijumos lidzejiem intereses ir preteji verstas, viena tiesibam neatbilst otra pienakumi. "Sabiedriba ir divu vai vairaku personu apvienosanas uz sabiedribas liguma pamata kopeja merka sasniegsanai ar kopigiem spekiem vai lidzekliem." Tads ligums rada dalibnieku saskanotu darbibu, nevis savstarpeju paklautibu, un katra dalibnieka pienakums ir dot savu noligto ieguldijumu naudas, lietas vai darba veida, pec tam attiecigi ar parejiem biedriem daloties pelna. Galvena sabiedribas ipasiba ir ta, ka ar katra biedra noguldijumu tiek radita sabiedribas manta, bet, no otras puses, sabiedribu sastada zinams, noteikts biedru komplekts saskana ar sabiedribas statutiem, kuru atbildiba sabiedribas kreditoriem ir vai nu loti plasa, vai aprobezojas ar iemaksato noguldijumu. 2.5. Prasijumi no darba attiecibam Pie prasijumiem no darba attiecibam pieskaitami darba ligums, graudniecibas ligums un uznemuma ligums. Visu to pamata, tatad ligumu prieksmets, ir darbs, un visos gadijumos viena persona apnemas izdarit otra laba kadu darbu par atlidzibu. Tomer visiem siem ligumiem ir zinamas atskiribas. Nosledzot darba ligumu, "viena puse uznemas stradat otrai darbu par atlidzibu". Konkrets ta veids saja gadijuma ar likumu nav noteikts. Tas var but gan fizisks darbs, gan tads, kur vajadziga zinama izglitiba, seviska prasme. Liguma parasti tiek noteikts, kads darbs bus izpildams un kadi bus darbinieka pienakumi. Ja tas precizets nav, tad vinam japilda darba deveja noradijumi. Darbiniekam savs pienakums japilda noteikta laika un rupigi ar apzinu. Tas ir atlidzibas ligums, jo par darbu paredzeta maksa vai nauda, vai citas materialas vertibas, tas noteikts ar likumu. Ja ari maksa starp pusem nav bijusi norunata, darbiniekam ir tiesiba atlidzibu prasit. Ja nevar par to vienoties, atlidzibas apmeru nosaka tiesa. Darba ligums izbeidzas, pirmkart, paejot laikam, uz kadu tas bija noslegts, otrkart, jebkura puse var ligumu izbeigt ar uzteikumu, ja termins nav bijis norunats, bet ta ilgums redzams no pasas darba butibas vai merka. Bez tam, ja ir svarigi iemesli, abas puses vienpusigi var no liguma atteikties vel pirms norunata laika paiesanas. Graudniecibas ligums no darba liguma atskiras ar to, ka ta pamata ir saimnieciski lauku darbi. Bez tam, viena puse - graudnieks - apnemas tos stradat ar savu darbaspeku un darbarikiem. Darba liguma darbiniekam pasam personigi ir jaaizpilda norunatais darbs, kas parasti ir konkrets. Graudniekam jadara saimniecibas darbi, bez tam jarupejas par tiribu un kartibu majas pagalma, kur vins strada, ka ari vinam dzivosanai nodotas telpas. Graudniekam japilda visi saimnieka noradijumi. Izbeidzas tads ligums ar termina paiesanu, uz kadu tas bija noslegts vai ar saimniecibas gada izbeigsanos. Atlidzibu graudnieks sanem ar noteiktu dalu no razas. LR Civillikuma 2201.pants nosaka - "Graudnieks, ja nav norunats citadi, dabu ka atlidzibu pusi razas, kas paliek pari pec izsetas seklas atnemsanas, ka ari pusi lopbaribas un pakaisu un tiesibu lietot pusi no ganibam". "Ar uznemuma ligumu viena puse uznemas izpildit otrai par zinamu atlidzibu ar saviem darba rikiem un iericem kadu pasutijumu, izgatavot kadu lietu vai izvest gala kadu pasakumu." Atskiriba sim ligumam un darba ligumam ir ta, ka darba liguma ta prieksmets ir darbinieka personigs darbs, vina darbiba, turklat uznemuma liguma prieksmets nav darbs, bet gan darba rezultats. Bez tam sis darbs uznemejam pasam personigi nemaz nav japilda. Uznemejam jaizpilda pasutijums saskana ar ligumu un janodod tas pasutitajam. Pec pasutijuma izpildisanas jasamaksa konkreta maksa. Ta var but norunata par visu darbu kopuma, pa dalam vai pec laika. Atskiriba ir ari darba procesa abos gadijumos. Darbinieks, kurs nosledzis darba ligumu, apnemas ne tikai izpildit darbu, ieverot darba deveja noradijumus, bet vina pienakumos ietilpst ari ieverot darba deveja noteikto darba laiku, ieksejas kartibas noteikumus. Turpretim uznemuma liguma uznemejs pats brivi var izveleties, kad un ka vins so uzdevumu izpildis un, vai kadu konkretu darbu izpildis kads cits - paligs. Pasutitajs to (var) nevar uznemejam noteikt un tas vinam nav svarigi, jo ligts ir par darba rezultatu. Piemeram, lai noteikta laika vinam butu izgatavots galds, vai uzsuts metelis. Bez tam, ipatniba un atskiriba no darba liguma ir ta, ka uznemejs darbu veic ar saviem rikiem, bet no pasutitaja materiala. Pie darba ligumiem un ka uznemuma liguma veids tiek pieskaitits parvadajuma ligums. Galvena atskiriba no uznemuma liguma ir liguma prieksmets, kas redzams jau no liguma definicijas. Tas ir pienakums, ko parvadatajs uznemies - liguma paredzetu lietu parvest, nogadat uz zinamu, noteiktu vietu. Prieksmets ir pakalpojums. No uznemuma liguma tas atskiras ar to, ka ar izdarito pakalpojumu lieta netiek uzlabota vai vispar materializeta cita - jauna lieta. Bet ta merkis ir noteikta rezultata sasniegsana, ta pat ka uznemuma liguma. Parvadajums ir realligums, jo skaitas noslegts ar lietas nodosanas bridi. LR Civillikums nav vienigais, kas regule parvadajuma attiecibas. Tadi ir ligums "Par aviaciju", "Nolikums par kravas un pasazieru parvadajumiem pa Latvijas Republikas dzelzceliem", 1995.gada23.augusta pienemtais “Autoparvadajumu likums” u.c.. 2.6. Prasijumi no svesu lietu parzinas Ar pilnvarojuma ligumu viena puse - pilnvarnieks, uznemas izpildit otrai - pilnvaras devejam, pilnvarotajam zinamu uzdevumu, bet pilnvaras devejs apnemas pilnvarnieka ricibu atzit par saistosu. Tas ir ligums, ar kura noslegsanu otrai personai tiek nodotas kadas zinamas tiesibas. Tas ir uzticibas ligums, jo sis tiesibas vinam ir jaizmanto citas - so tiesibu pieskirejas - personas laba. Jebkura persona - fiziska vai juridiska - var izdot pilnvaru. Pec LR Civillikuma ir paredzetas tris veidu pilnvaras un tas zinama mera atskiras no tam, kas bija paredzetas Latvijas Civilkodeksa. 1. Specialpilnvara, kuru izdodot, tiek norunats, ka jakarto kada atseviska, konkreta lieta. Ar to var veikt tikai to darbibu, kas taja paredzeta. Piemeram, pilnvara pensijas sanemsanai. 2. Generalpilnvara. Ar to saprot tikai tadu pilnvaru, kura noradits parvaldit zinamas skiras lietu. Piemeram, automasinas lietosanai vai majas parvaldisanas lietas. Agrak ar aeneralpilnvaru vareja darit visu iespejamo, visada veida darbibas, kuras taja uzskaititas. 3. Universalpilnvara - visplasaka. Tads pilnvarnieks var parzinat visas pilnvaras deveja lietas - visas iespejamas darbibas pilnvaras izdeveja laba, vina varda. Pec jebkuras pilnvaras pilnvarnieks neko nedrikst darit sava laba. Likuma noteikts, ka pilnvaru atsaukt var vienpersonigi, tas nozime, ka tada gadijuma ari noformet to var vienpersonigi. Prakse parasti pilnvaras devejs viens pats raksta pilnvaru un vienpersonigi to paraksta un pilnvarotas personas klatbutne nav nepieciesama. Tas ir vienpusigs darijums, un ja pilnvarnieks to nepilda, tas devejs var љo pilnvaru atsaukt bez pilnvarnieka piekriљanas. Tomer iespejama iepriekseja vienosanas - pilnvarojuma liguma slegsana - viens pilnvaru izdod, otrs piekrit to nemt un pildit. Bet katra gadijuma ka viens var atteikties no pilnvaras, ta otrs no darbibas pec pilnvaras. Tas ir nesaistiti un notiek brivi. Tomer pilnvarnieks nedrikst parkapt vinam dota uzdevuma robezas un vinam jarikojas vispirms pec pilnvarotaja noradijumiem. Bez tam, pilnvarniekam jadod savam pilnvarotajam norekins par uzdevuma izpildisanu. Likuma nekur nav teikts, ka pilnvara obligati jaapstiprina pie notara. Tomer, praktiski, neapstiprinata pilnvara var izradities nederiga kada konkreta uzdevuma veiksanai, galvenokart tadel, ka ar pilnvarojuma ligumu tiek dots uzdevums veikt juridiskas darbibas. Pec LR Civillikuma vieniga amatpersona, kas tagad ir tiesiga apstiprinat pilnvaras, ir zverinats notars, laukos ari pagasttiesa, bet arzemes - konsuls. Tas ir tas institucijas, kuras var apstiprinat pilnvaras un citus dokumentus. Notara apliecinajums nozime to, ka notars apstiprina: 1) ka pilnvaras parakstitajs pats ir velejies pilnvaru apstiprinat, tiek konstateta gribas izpausme; 2) apstiprina identitati: ka tiesi si persona - pilnvaras izdevejs - ir parakstijusi pilnvaru; 3) apliecina ricibspeju. Pilnvaras, ko apliecina zverinatie notari, ir speka un darbojas terminos, kas ir noraditi pilnvara. Patreiz pilnvaras ari bez termina noradijuma, tada pilnvara darbojas lidz atsauksanai. Agrak bija specialas, noteiktas formas pilnvaras. Piemeram, uz automasinu, tagad tas nav vajadzigas. Ja pilnvara izdodama lietu kartosanai arzemes, kartiba ir sarezaitaka. Saskana ar starptautiskajiem noteikumiem, jaiziet legalizacija - vispirms apliecina notars, tad Tieslietu Ministrija un Arlietu Ministrijas konsularais departaments un tikai pec tam attiecigas valsts vestnieciba. Ja lietu kartosanai Latvija dokumentus karto arzemes, dazadas valstis kartiba var atskirties, bet principa tiek piemeroti Hagas konvencijas noteikumi. Tapat ir jaizdara legalizacija. Vienigais iznemums tagad ir tas, ka legalizacijas procedura nav nepieciesama, ja pilnvara ir izdota valsti, ar kuru Latvijas republikai ir noslegts civiltiesiskas sadarbibas ligums, un pilnvara ir apstiprinata ar izdevejas valsts attiecigas izdevejiestades aerbona zimogu. Vienigais obligatais nosacijums tad butu izdotas pilnvaras teksta apstiprinats tulkojums latviesu valoda. Pilnvarojuma ligums ir uzticibas ligums, jo ar to citai personai tiek uzticeta konkretu vai visu lietu parzinasana, kartosana, ar universalpilnvaru pilnvarnieks pilnigi aizvieto pilnvaras deveja personu. Tas var but ka atlidzibas, ta bezatlidzibas ligums. Saskana ar LR Civillikuma 2312.pantu, pilnvarojuma ligums izbeidzas: 1) ar savstarpeju vienosanos; 2) ar dota uzdevuma nobeigsanu; 3) kad pilnvarotajs atsauc savu pilnvarojumu; 4) kad pilnvarotajs uzteic pilnvarojumu; 5) ar vienas vai otras puses navi; 6) pec pilnvarojuma laika notecesanas. Ja darbiba, kura butu izpildama pec pilnvaras, interese ir tikai pasam uzdevuma nemejam, tad tas uzskatams par padomu vai ieteikumu, kas butiba starp pusem nekadas tiesiskas attiecibas nenodibina. Tomer tas paredzets likuma un izraisa atbilstosas sekas. Ja viens devis kaitigu padomu otram apzinati launa noluka un ta del radusies zaudejumi, tas dod tiesibas zaudetajam prasit atlidzibu. Ipatneja attieciba rodas nevis pilnvarojot kadu uz zinamu uzdevumu, bet otrai personai pasai uznemties citas personas lietu kartosanu, saskana ar vinas patiesam interesem. LR Civillikuma reguleta tada tiesiska attieciba - neuzdota lietvediba. Butiba process ir pretejs pilnvarojuma ligumam. LR Civillikuma 2325.pants paredz ari apstakli, ka tada attieciba iespejama, ja "si persona, ja vinai butu bijusi izdeviba izteikt savu gribu, butu piekritusi sadai vietniecibai". Sada svesu lietu kartosana var izpausties gan juridiskas darbibas, gan fiziska darba. Neuzdota lietvediba izbeidzas ar izpildijumu, tomer iespejams ari, ka parstavamais aizliedz lietvedibu turpinat, vai piemerojami pilnvarojuma liguma noteikumi. Vel viens svesu lietu parzinas veids ir komisijas ligums. "Ar komisijas ligumu jasaprot tads ligums, ar ko viena puse uztic otrai kadu kustamu lietu pardosanai par zinamu cenu, ar nosacijumu, lai sanemejs pec (ipasnieka) zinama laika, bet ja laiks nav noteikts, pec ipasnieka pieprasijuma, vai nu samaksa mineto cenu, vai atdod paљu lietu." Komisijas ligums var but atlidzibas un bezatlidzibas. Ipasuma tiesibas uz lietu tas sanemejam pardosanai nepariet. Jauninajums pec LR Civillikuma atskiriba no Latvijas Civilkodeksa ir tas, ka komisijas ligumu var slegt tikai par kustamam lietam. 2.7. Laimes ligumi Tas ir ipatnejs ligumu veids, kas praktiski nerada saistibu tiesibas (speles un deribas), bet tomer zinama mera ar likumu tiek regulets. Tie ir riska ligumi, kuru slegsanas bridi ieguvejs nav nosakams. Izlozi varetu saukt ari par ceribu pirkumu, jo katrs izlozes dalibnieks iegust ceribu vinnet kadu materialu vertibu vai naudu. Pirkuma tapec, ka par to jau ir samaksats ar visu dalibnieku kopejam iemaksatajam summam. Speles ligums ir tads ligums, ar ko pelnu vienai un zaudejumu otrai pusei dara atkarigu no nezinama nakama notikuma. Saistibas no tada liguma neizcelas. To, kas ir labpratigi samaksats vai ari deribas pazaudets, vai aizdots spelem vai deribam, nevar prasit atpakal un nevar piedzit tiesas cela. "Deribas ir tads ligums, ar ko sakara ar kadu apstridamu apgalvojumu vienojas par to, lai tas, kura apgalvojums izraditos nepareizs, izpilditu kaut ko noteiktu par labu otrai pusei vai tresai personai." Ari tads ligums nerada civiltiesiskas saistibas. Nedaudz citadak ir ar izlozi, ko pec likuma noteikts, ka nevar rikot tas savadak ka tikai likuma noteikta kartiba. Izloze rada civiltiesiskus pienakumus, ta ir tads ligums, pec kura lietas ipasnieks lietu izloze pec noteikta plana, bet izlozes dalibnieki, par zinamu likmi vai ari bez maksas, iegust ceribu to vinnet. Pec izlozes beigam izlozetajam lieta janodod tam, kam ta kritusi, kas klust par tas ipasnieku. Pielikumi 1. pielikums Pirkuma ligums, kas noslegts 1996.gada 01.februari: Mes, zemak parakstijusies: Latvijas komercbanka Akciju sabiedriba “Sakaru banka”, tas viceprezidenta O.Klimovicas persona, kura rikojas uz statutu pamata, turpmak teksta PARDEVИJS, un pilsonis R. J., pers.kods xxxxxx-xxxxx, no otras puses, turpmak teksta PIRCИJS, nosledzam sekojosa satura ligumu. 1. LIGUMA PRIEKSMETS 1.1. PARDEVИJS pardod un PIRCИJS perk dzivojamo maju ar kopejo platibu 187,6kv.m, kas atrodas Rigas rajona Babites pagasta Xxxxxxx iela Nr.12(divpadsmit), uz zemes gabala ar platibu 1200kv.m., tada stavokli, kada sis ipasums ir uz liguma parakstisanas bridi. 1.2. Mineta ipasuma pardosanas tiesibas pieder PARDEVИJAM pamatojoties uz 1990.gada 30.maija 1.Rigas Valsts notariata kantori noslegto davinajuma ligumu ar rea.Nr.12-L-267, starp L.Grabadzjanu un A.Mhitarjanu, un saskana ar 1995.gada 30.marta starp Aleksandru Mhitarjanu un Latvijas Komercbanku akciju sabiedribu “Sakaru banka” noslegta ?ilas Liguma 8.punktu, ka ari uz A.Mhitarjana izsniegto pilnvaru PARDEVИJAM mineto ipasumu pardot pec saviem ieskatiem. 2. PARDEVИJS. 2.1. PARDEVИJS nenes atbildibu par Liguma punkta Nr.1.mineta ipasuma iereaistresanu Zemes gramatu nodala. 2.2. PARDEVИJS garante, ka tiesibas uz mineto ipasumu pieder tikai PARDEVИJAM un uz љi Liguma parakstisanas bridi tas nav atsavinats ( pilnigi vai daleji) citam tresajam personam, nav iekilats, par to nepastav stridus, ka ari nav citadi apgrutinats ar paradiem un saistibam. 2.3. Si Liguma speka stasanas dienas laika PARDEVИJS nodod PIRCИJAM visus nepiecieљamos dokumentus. 3. PIRCИJS. 3.1. PIRCИJS apnemas segt visus izdevumus, kas saistiti ar si Liguma noslegsanu. 3.2. Ipasuma reaistracijai Zemes gramatas nodala nepieciesamos dokumentus PIRCИJS nokomplekte patstavigi. 3.3. PIRCИJAM ir tiesibas, pec Liguma stasanas speka, ar si Liguma 1.1.punkta noradito ipasumu rikoties pec saviem ieskatiem, ieverojot Latvijas Republikas likumdosanas prasibas. 3.4. PIRCИJS ar љi liguma punkta 1.1. mineta ipasuma faktisko stavokli ir iepazinies un pienem to ipasuma. 4. SAMAKSAS KARTIBA. 4.1. Si Liguma 1.1. punkta noradita ipasuma cena uz Liguma parakstisanas bridi, nemot vera Liguma 3.4. punkta noteikumu, sastada USD 40000 ( cetrdesmit tukstosi ASV dolaru). 4.2. Puses vienojas, ka PIRCИJS maksu par pirkumu USD 40000(cetrdesmit tukstosi ASV dolaru) samaksas PARDEVИJAM skaidra nauda pec sekojosa grafika: 4.2.1.USD 10000(desmit tukstosi ASV dolaru) PIRCИJS samaksa lidz 1996.gada 10.februarim; 4.2.2.USD 15000(piecpadsmit tukstosi ASV dolaru) PIRCИJS samaksa lidz 1996.gada 30.junijam ieskaitot. 4.2.3.USD 15000(piecpadsmit tukstosi ASV dolaru) PIRCИJS samaksa lidz 1996.gada 20.decembrim ieskaitot. 4.3. PARDEVИJS un PIRCИJS apliecina, ka sledzot so Ligumu apzinas pardota un nopirkta ipasuma vertibu un atsakas celt viens pret otru pretenzijas par sa Liguma atcelsanu pirkuma summas raditu nesamerigu zaudejumu del. 5. LIGUMA DARBIBAS TERMINI. 5.1. Ligums stajas speka ar bridi, kad tiek izpilditi Liguma 4.2.1. punkta noteikumi. 5.2. Liguma 4.2.2. vai 4.2.3.punktu prasibu neizpildes gadijuma, PARDEVИJS atkapjas no pirkuma Liguma. 5.3. Ligums darbojas, lidz tiek izbeigtas pusu saistibas. 6. PAPILDUS NOTEIKUMI. 6.1. Puse, kura nav ieverojusi kadus si Liguma noteikumus, ir atbildiga otrai pusei par visiem zaudejumiem, kas ta rezultata ir nodariti otrai pusei. 6.2. Stridus, kas rodas si Liguma saistibu izpildes gaita, puses risina sarunu cela. Ja vienosanos nevar panakt, tad likuma noteiktaja kartiba LR tiesu instances. 6.3. Sis Ligums ir PARDEVИJA vieniga attieciba uz mineto ipasumu noslegta vienosanas, visas citas ieprieksejas vienosanas nav speka. 6.3. Sis Ligums sastadits un parakstits trijos eksemplaros, no kuriem viens atrodas pie PIRCИJA, otrs pie PARDEVИJA, bet treљais tiek izsniegts PIRCИJAM iesniegљanai Zemes gramatu nodala. PARDEVИJS: PIRCИJS: 2. pielikums Mantojuma ligums Starp Jekabu Celmu no vienas puses un vina delu Jani Celmu no otras puses, piedaloties pirma parejiem berniem - Andrim Celmam, Annai Ozolinai, dzimusai Celms, noslegts sekojoss mantojuma ligums. 1.Jekabs Celms ar so pieskir tiesibu savam delam Janim Celmam uz vina mantojuma ietilpstoso nekustamo ipasumu, kas atrodas Rigas rajona Babites pagasta administrativajas robezas un sastav no zemes gabala 5 ha kopplatiba, kas reaistrets zemesgramatas ar kadastra Nr.00022002233, lidz ar visam uz ta esosajam ekam un visiem zemes piederumiem pilna sastava, tada karta iecelot vinu -Jani Celmu -par savu mantinieku uz so nekustamo ipasumu. 2.Noveleto mantojumu pats mantojuma atstajejs Jekabs Celms ieguvis pirkuma cela no Karla Ozola. 3.Jekabs Celms dod savu piekrisanu si liguma iereaistresanai zemesgramatas, Civillikuma 649 panta nozime uz iecelta mantinieka vienpuseja luguma pamata, kuram ari izsniedzams Zemesgramatu akts. 4.Janis Celms izsaka savu velesanos pienemt noveleto atstato mantojumu, pedejam atklajoties. 5.Gadijuma, ja ieceltais mantinieks Janis Celms nomirtu pirms mantojuma atstajeja, tad par Jana Celma substitutiem ar so tiek iecelti Jana Celma likumiskie mantinieki, lidzigas dalas katrs. 6.Mantojuma atstajeja parejie berni- Andrim Celmam, Annai Ozolinai, dzimusi Celms, saskana ar Civillikuma 642.pantu ar saviem parakstiem apliecina, ka atsakas no stridiem un iebildumiem pret so ligumu, ka ari liguma noteiktas mantojuma dalas pieprasisanas no iecelta mantinieka Jana Celma. 7.So ligumu sanem ieceltais mantinieks Janis Celms. PARAKSTI: Nobeigums Atjaunotas un nu jau ilgaku laiku tiek piemerotas 1937.g. Civillikuma normas ar to papildinajumiem un grozijumiem. Lai gan ar ta ieviesanu prakse izdarits liels un nozimigs paversiens, tomer jaatzist, ka ar ta atjaunosanu netiek atrisinatas visas problemas, kas saistitas ar Civillikuma piemerosanu ligumu izstradasana un noslegsana. meainot atkapties un atbrivoties no visa veca, tomer, turpinot vel mainities, ipasi saimnieciskajai dzivei, nav iespejams un vajadzigs aprobezoties ar visu pastavoso, nepielaujot iespeju normas vel turpinat mainit, jo izmantojot tas darbiba un ieklaujot kopeja likumdosanas sistema, var rasties jaunas neskaidribas, pretstati un pretrunas. Un nobeiguma gribetu nocitet bijusa tieslietu ministra R.Apsisa runas fragmentu svinigaja 1937.gada Civillikuma speka stasanas akta Latvijas Universitates Aula: “Mes jo dienas, jo vairak izsmalcinam savas tiesibas, vairojam likumus, noteikumus, instrukcijas, bet sini bridi man gribetos uzsvert, ka lidztekus likumdosanas darbam mums javairo ari cilveku godigums.” Izmantotas literaturas saraksts 1. J. Rozentals, "Civillikuma tresa dala, Lietu tiesibas ar koment.", R., 1993. 2. J. Vebers, "Padomju civiltiesibas Vispariga dala", R., 1979. 3. K. Torgans, "Komentari saistibu tiesibam, Civillikuma Saistibu tiesibu dalas teksts 22.12.1992. redakcija", R., 1994. 4. LR Civilkodekss, R., 1988. 5. LR Likums "Par LR 1937.gada Notaru likuma speka atjaunosanu un grozijumiem un papildinajumiem taja", laikraksta "Diena" pielikums "Saeima, Ministru kabineta", 1993., 1., 2. nr. 6. LR TM TIC "Civillikuma pirma dala, Gimenes tiesibas", R., 1992. 7. R. Krauze, "Civillikuma otra dala, Mantojuma tiesibas, komentari", R., 1993. 8. V. Vitins, "Visparejs tiesibu parskats" 9. S.Dz.Bernems “Ligumu sastadisana", “Petergailis”, 1995. 10. SWH Juridisko dokumentu krajums. Anotacija Ligums ir ikkatra vairaku personu savstarpeja vienosanas par kadu tiesisku attiecibu nodibinasanu, pargrozisanu vai izbeigsanu. Liguma butiba ir vienas puses apsolijums un ta pienemsana no otras puses(vienpusejs ligums) vai savstarpejs apsolijums un ta pienemsana no abam pusem(divpusejs un vairakpusejs ligums). Ligumu slegsana un izpilde balstas uz visparejiem noteikumiem par darijumiem un specialajam normam, kas attiecas tikai uz ligumiem. Ar ligumu slegsanu tiek veikta ekonomiska rakstura vajadzibu apmierinasana-precu apmaina, pakalpojumu izpildisana, mantas nodosana, u.c. darbibas, lidz ar to notiek ipasuma tiesibu maina, pareja. Ligums ir civiltiesiska attieciba, ka radisanai nepieciesami konkreti darijuma subjekts, objekts, un saturs, tas ir dalibnieki-puses, kas vienojas(juridiskas un fiziskas personas), objekts, jeb prieksmets, sakara ar kuru tiek slegta vienosanas un ar to pusem raditie pienakumi un tiesibas. Ligumu ir atlidzibas un bezatlidzibas, mantiska un nemantiska rakstura, atkariba no liguma prieksmeta rakstura. Ligumi var skaitities noslegti ar vienosanas bridi(konsensuali) un ar izpildi ta noslegsanas bridi (reali). Visi ligumu pec to pamata ir kauzali darijumi, jo noslegsanas pamats ir redzams no darijuma satura, speka esamiba atkariga no darijuma noslegsanas pamata. Die Annotation Das Abkommen ist jede beliebige zwischen mehreren Personen Vereinigung ьber welchen gerichtlichen Beziehung der Errichtung Erpьlung oder Beendigung. Das Abkommen ist eigentlich das Versprechen von einerseits und die Annahme von arderseits (einseitiges Abkommen) oder gegenseitiges Versprechen und Annahme von beiderseits (bilitariales oder multilateriales Abkommen). Der Anschlup und die Erpьlung des Ankommens basieren aus allgemeinen Regeln ьber Vertragen und extra Norm, die sich nur zum Abkommen beziehen. Mit dem Abschlup des Ankommens wird die Wirtschaptliche Bepriediegung des Beduupruis verwirklicht - Warentausch, diensterpьllung, Sachenabgebung u.a.. Arbeiten, mit denen gerichtlicher Sachenaustausch, Ьbergang ist.. Das Abkommen ist Zivilbeziehung, die dem werk im konkret Situation als Subjekt, Objekt und Inhalt noting ist, d.b. Teilnehmer - eine Hдlpte, die sich vereinigen (juridische und physische Personen), Objekt ob Gegestand in Verbindung mit denen Vereinigungen abgeschlossen werden und gleichen Plichten und Rechte haben. Die Abkommen sind Bezahlungen und Unbezahlungen, die von Sachenbeschappenheit Vortrag abhдngig sind. Die Abkommen sind mit den Vereinigungen geschlossen. Alle Abkommen sind Abmachungen weil Grundlage des Abschlusses von des Gehalts der Abmachung sehen kaun. Die Krapt des Ankommens ist von der Abschlupgrundlage der Abmachung abhangig. ? Diplomdarbs aizstavets Valsts eksamenacijas komisijai 1996.g. "____" _______________ Eksamenacijas komisijas priekssedetajs Liguma jedziens, puses, prieksmets, galvenie un blakus noteikumi Liguma jedziens Latvijas Civillikuma 1511. panta ir noteikts, ka “ligums plasaka nozime ir ikkatra vairaku personu savstarpeja vienosanas par kadu tiesisku attiecibu nodibinasanu, pargrozisanu vai izbeigsanu”. Latvijas Konversacijas vardnica to define lidzigi. “Jedziens ligums plasaka nozime ir divu vai vairaku personu vienosanas, kas versta uz kadas tiesiskas attiecibas nodibinasanu, pargrozisanu vai izbeigsanu.” “Ligums sauraka, seit pienemta nozime ir vairaku personu savstarpejs ar vienosanos pamatots gribas izteikums, kura merkis ir nodibinat saistibu tiesibu.” (CL 1511. pants) Ligums – vaciski Vertrag. Pec definicijas un Vacijas Civillikuma butisku atskiribu so abu jedzienu satura nav. Liguma puses Tas sauc ari par ligumsledzejam pusem vai lidzejiem. Ligumsledzeja puse – vaciski Partei. Liguma prieksmets “Par liguma prieksmetu var but visdazadakas tiesibu attiecibas, t.i., ligums ir tada tiesibu forma, kas ir svariga ne vien privatas, bet ari publiskas tiesibas (neiznemot starptautiskas). Privattiesiskie ligumi savukart var gadities visas privattiesibu nozares. Pec satura tos iedala no vienas puses lietu, gimenes un mantojuma tiesibu ligumos, no otras saistibu jeb paradu ligumos, ko medz saukt ari par ligumiem sauraka nozime.” (LKV) “Liguma saturs pilnigi atkarajas no lidzeju ieskata, iznemot likuma seviski paredzetos gadijumus. Liguma prieksmets nedrikst but kaut kas pretlikumisks, netikumisks vai negodigs. Tapat tas nedrikst but objektivi neiespejams, un ligums ar tadu saturu nav speka. Tomer, ja kreditors ir maldijies vai atradies atvainojama nezinasana par liguma izpildisanas neiespeju, vins var prasit atlidzibu par zaudejumiem, kas vinam celusies sakara ar parliecibu, ka ligums bus speka. Subjektivas neiespejas gadijuma, t.i. tadas, kas pastav tikai paradniekam, ligums paliek speka, un paradniekam jaatlidzina zaudejumi. Liguma prieksmets nedrikst but pilnigi nenoteikts vai atstats vienigi paradnieka ieskatam.” (LKV) Liguma prieksmets – vaciski Vertragsgegenstand. Galvenie un blakus noteikumi Liguma galvenie noteikumi nosaka to, kas ir ligums, lidzeji un liguma prieksmets, ka ari to, ka notiek lidzeju vienosanas. Civillikuma 1548. pants nosaka, ka “katra liguma var ievest dazadus blakus noteikumus, un proti, nosacijumus un terminus”. “Nosacijums ir tads blakus noteikums, ar kuru liguma speks darits atkarigs no kada nakosa un nezinama vai vismaz par tadu domajama notikuma.” (CL 1549. pants) “Ar terminu no liguma izrietosas tiesibas sakuma vai ilguma dara atkarigu no zinama briza iestasanas, kuru, saskana ar to, sauc vai nu par sakuma, vai beigu terminu.” (CL 1579. pants) SATURS DARBA UZDEVUMS: 3 VEIDLAPA 4 IESNIEGUMS 5 IZZINA 6 ZINOJUMS 7 RIKOJUMS 8 PASKAIDROJUMS 9 PAVELE 10 PILNVARA 11 TELEGRAMMA 12 PRETENZIJA 13 ATBILDES VESTULE 14 AKTS 15 DZIVESGAJUMS 16 IZMANTOTA LITERATURA 17 ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 VEIDLAPA Ilze Kalna SIA “Tema” direktoram dziv. Vairoga 21 – 2 J.Laca kungam Riga, LV 1039 Pers. kods 080596 – 25725 IESNIEGUMS Par pienemsanu darba Ludzu pienemt mani darba Jusu vaditaja uznemuma par galveno ekonomistu ar 2001.gada 1.juniju. Esmu beidzis Latvijas Universitates Ekonomikas fakultati, iegustot specialitati ekonomists. Pielikuma: 1.Diploma kopija 2.Darba gramatina 3.Algas nodoklu gramatina 4.Dzivesgajums Riga 2001.gada 1.maija (paraksts) ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 IZZINA Riga 1999.gada 20.decembri Nr. 47 Janis Licis, personas kods 060690 - 34574, strada firma “Atrrrums” par tirdzniecibas agentu kops 2000.gada 1.janvara. Izzina izsniegta Socialas palidzibas nodalai. Firmas direktors O.Deksnis Kalna 6544536 Ilze Kalna SIA “Tema” direktoram SIA “Tema” J.Laca kungam ekonomiste ZINOJUMS 2000.gada 8.maija Riga Par neparedzetiem izdevumiem Zinoju, ka sakara ar liguma Nr. 45784 anulesanu, ir paredzami izdevumi Ls268 (divi simti sesdesmit astonu latu) vertiba. Pielikuma: 1.Ligums Nr.45784 2.Maksajumu uzskaite (paraksts) ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 RIKOJUMS Riga 2001.gada 8.junija Nr.65 Par atvalinajuma pieskirsanu Pieskirt atvalinajumu par 2000. gadu Aijai Vejanei laika perioda no 01.08.2001 lidz 01.09.2001. Direktors (paraksts) J.Lacis Kalna tel.: 2361236 Ilze Kalna SIA “Tema” direktoram SIA “Tema” J.Laca kungam ekonomiste PASKAIDROJUMS Riga 2000.gada 8.maija Par sapulces kavesanu Sakara ar to, ka si. gada 5.maija firmas interses apmekleju konferenci “Darbs” nevareju but darba sapulce. (paraksts) ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 PAVELE Riga 2001.gada 1.marta Nr. 245 Par informacijas piegadi Uzdodu ekonomistam Janim Ozolam viena menesa laika izpetit un sagatavot informaciju par jaunas automasinas iegades iespejam. Mineto informaciju sagatavot par firmam, kas atrodas Latvija, Lietuva un Igaunija. Direktors (paraksts) J.Lacis Ar paveli iepazinos: (paraksts) Janis Ozols (datums) Kalna 12356145 ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 PILNVARA Riga 2001.gada 1.marta Nr. 245 Par “LMT” liguma noslegsanu Pilnvaroju Ilzi Kalnu, personas kods (04049 – 12374), noslegt ligumu ar firmu “LMT” par jauna telefona pieslegumu. Si pilnvara attiecas ari uz visu jautajumu kartosanu, kas ir mineti noslegtaja liguma. Pilnvara deriga lidz 2001.gada 6.maijam. Ilzes Kalnas parakstu (paraksts) apliecinu: Direktors (paraksts) A.Zakis Kalna 12356145 ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 TELEGRAMMA STEIDZAMA SIA “TEMA” DIREKTORAM O.KADIKIM STRENCU IELA 5, RIGA LV 1007 LUDZAM STEIDZAMI ATSUTIT GADA PARSKATA DOKUMENTUS. SIA”ATRRRUMS” SEKRETARE I.KAVALE Sia”Atrrrums” direktors (paraksts) J.Lacis Reg. Nr. 134613474 Vairoga iela 2, Riga LV 1040 Talr. 7136343 Riga 2001.gada 1.marta Nr. 7 ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 PRETENZIJA Riga 13.04.2001 Nr. 1474 SIA “Tema” direktoram A. Licim Par zaudejumu Ls 229, - atlidzinasanu Ludzam parskaitit uz musu norekinu kontu SB Valmieras filiale Nr.0000025067230 Ls 229,- (divi simti divdesmit devini), kas radusies preces nepiegadasanas del. Pec 28.02.2000. liguma Nr.129 preci vajadzeja piegadat lidz si gada 1.martam. Pec liguma, preces nepiegadasanas gadijuma, zaudejumi jaatlidzina divu nedelu laika. Pielikuma: 1.Liguma Nr.129 kopija 2.Maksajuma uzdevuma kopija 3. Zaudejumu aprekins Direktors (paraksts) E. Licis Kalna 12356145 ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 ATBILDES VESTULE Riga 13.04.2001 Nr. 14 Uz 10.04.01. Nr 346 SIA “Tema” direktoram A. Licim Kr.Barona 36-4, Riga Par J.Ozola raksturojuma nosutisanu Atbildot uz pieprasito vestuli, nosutam Jums J.Ozola raksturojumu. Pielikuma: J.Ozola raksturojums Direktors (paraksts) E. Kadikis Kalna 12356145 ATRRRUMS Reg. Nr. 00304576434 Vaidavas iela 5, Riga LV - 1027 ? 7554382 AKTS Riga 13.04.2001 Nr.25 Par remontam izmantoto materialu norakstisanu. Pamats: 2000.gada 12.februara pavele Nr. 24 Komisijas sastavs: Komisijas priekssedetajs: direktora vietnieks Janis Lacis Komisijas locekli: personaldalas vaditaja Ieva Lapsa galvena gramatvede Kristine Berza Komisijas sastava piedalijas sekretare Ieva Egle 2001.gada 5.marta komisija iepazinas ar izstazu telpu remontam izlietoto materialu sarakstu. Komisija konstateja, ka remontam ir izlietots kopsumma Ls 3276, - (tris tukstosi divi simti septindesmit sesi lati) (materialu nosaukumu, cenu un summu skatit pielikuma). Akts sagatavots 3 eksemplaros: 1. Visparigai dalai 2. Gramatvedibai 3. Lieta Pielikuma: neizmantoto materialu kopsavilkums uz 3.lpp Komisija priekssedetajs (paraksts) E. Roja Komisijas locekli: (paraksts) L. Vardis (paraksts) I. Mentejs DZIVESGAJUMS Vards Uzvards: Ieva Lapa Dzives vieta: Riga, Rigas iela 2, LV – 1005, tel.568356 Personas kods: 230980 – 112334 Pilsoniba: LR Tautiba: latviete Dzimums: siev. Dzimsanas dati: 1980.gada 26.maijs, Riga Darba meklesanas merkis: sekretare Patreizeja nodarbosanas: - SIA “Tema” - Vairumtirdznieciba - Strencu iela 6, Riga, LV – 1015, tel. 7213535 - Sekretare - Datu apkoposana, darbs ar korespondenci, darbs ar datoru un citu biroja tehniku - Augstaka limena sekretare (sertificeta) - 1 padotais darbinieks Ieprieksejo darba vietu iss raksturojums: - veikala “Turiba”, pardeveja – konsultante ( 1996.04 – 1996.12) Izglitiba: - Rigas 1. vidusskola (1985.g. – 1996.g.) - Latvijas Universitate, ekonomikas un vadibas fakultate, specialitate: ekonomists – gramatvedis ( 1997.g. – 1999.g.) Papildus izglitiba: - Sekretara – lietveza kursi, Rigas Valsts tehnikums ( diploms Nr. 98 – 364) Valodu prasme: - Latviesu – dzimta - Krievu – brivi - Anglu – brivi (mutiski un rakstos) - Vacu – sarunvalodas limeni Cita veida prasmes, pieredze, pasizglitiba un valas prieki: - Speleju vijoli - Dejoju TDA “Liesma” - Dziedu kori “Lietus makonis” Gimenes stavoklis: neprecejusies Riga, 23.09.01 (paraksts) IZMANTOTA LITERATURA G. Dambe, A. Jurevics, J. Augucevics, “Datorizeta lietvedibas dokumentu sagatavosana”, Turiba, 2000.gads Lietvediba valsts iestades. 1. Lietvedibas jedziens, uzdevumi, procesa sastavdalas. Jedziens - Iestades darbu dokumentesana un darbs ar dokumentaciju. Uzdevumi - 1. Dok. sagatavosana un noformesana atbilstosi pastavosajam prasibam; 2. Dok.aprites un izpildes kontrole; 3. Dok. saglabasana. Procesu veidi Procesi ir pakartoti iestades, uznemuma, firmas pamatuzdevumiem. 1. Centralizetais - visu veic viena iestade; 2. Decentralizetais - visu veic arpus kadas strukturas; 3. Jauktais - tiek veikta gan centra, gan arpus centra. Lietvedibas veidi - • Parasta; • Seviska (pakartojas uz parastas principiem). 2. Dokumenta jedziens. Jebkura veida un materiala pierakstita inf., ko rada, sanem un uzglaba jebkura LR valsts parvaldes institucija (valsts un pasvaldiba, parvalde), jebkura iestade, sabiedriska o-ja, religiska, juridiska iestade vai fiziska persona. 3. Rekvizitu izvietojuma zonas. 1. Veidlapas rekvizitu zona, kura tiek ierakstiti maksimali visi rekviziti (adrese, sakaru lidz., adresats,datums). 2. Pirmsteksta zona - atklasts, dok. nr. u.c.. 3. Teksta zona. 4. Paraksta zona. 4. Lietv. dienesta struktura, darbinieku sastavs un pienakumi. Struktura - 1. Visparigie noteikumi; 2. Dok. izstadasanas un noformesanas noteikumi; 3. Dok. apgroziba; 4. Dok. registracijas un izzinu darbs; 5. Dok. izpildes kontrole; 6. Lietu nom. izstradasana un noformesana; 7. Lietu veidosana un apdare; 8. Dok. vertibas ekspertize; 9. Dok. nodrosinasana o-jas arhiva un V arhiva; 10. Dok. iznicinasanas kartiba. Darb. satavs - o-jas amatpersonas - 1. Nozaru specialisti - izstrada attiec. nozares dok. sistemu, veic dokumentara nodrosinajuma darbibas; 2. Strukturvienibu vaditaji - izstrada dok., izskata tiem adresetos dok., apstiprina dok. projektus, vada un atbild par lietv. strukturv.; 3. O-jas vaditaji - atbild par lietv. o-ja, strategiski vada lietv. procesu o-ja kopuma, izskata, pienem lemumus par viniem iesniegtiem citu o-ju un savas o-jas dok.; 4. Lietv. specialisti - piedalas gan dok. procesa, gan dok. nodrosinasanas procesa. Galvenokart iesaistiti tajas darbibas, kuras tiek koncentretas lietv. dienesta - dok. sanemsana, sadale, reg. u.c.. 5. Dokumentu grupesanas pazimes. 1. Pec dok. veida (akts, apskats, iesniegums, izzina, instr., lemums); 2. Pec dok. paredzeta uzdevuma (rikojuma, organizatoriskie, konstatejosie, izzinu); 3. Pec dok. virzibas (sanemtie, nosutamie, ieksejas lietosanas); 4. Pec dok. ietvertas inf. apjoma (vienk., isi, sarezg.); 5. Pec uzrakstisanas tehnikas (rokr., masinr., tipogr.); 6. Pec dok. sagatavosanas stadijam (uzmetums, melnraksts, tirraksts, manuskripts, orig., noraksts,izraksts); 7. Pec dok. darbibas formas (individualie, tipveida, paraugdok.); 8. Pec satura (privatie, dienesta); 9. Pec atklatibas pakapes (publiskie, dienesta lietosanai, slepenie, seviskas nozimes). 6. Dok. satadisana, noformesana un pavairosana seviskaja lietv. 1. Dok. satadisana un noformesana pielietojama tada tehn. un mater., kas dod iespeju izgatavot kvalitativas kopijas, saglabat dok. un izmantot taja esoso inf. visa tas glabasanai noteikta laika. 2. Dok. nedrikst rakstit ar zimuli, vai cita viegli parlabojama un nenoturiga veida. Dok. nedrikst but dzesumi, labojumi, svitrojumi vai papildinajumi. 3. Darb. kurs strada ar VNO, darbam sanemtos un pasa sagatavoto dok. projektus uzskaita sava darbinieka klasif. dok. ieksejas uzskaites zurnala. 4. Dok. var sagatavot elektron. inf. nesejos, ja dators aizsargats pret nesankcionetu pieklusanu. Katram datora lietotajam jabut indiv. parolei. 5. Ja klasificets VNO tirraksta sagatavots masinraksta vai datora, masinraksta biroja atbildigais darb. par melnraksta sanemsanu parakstas pasutitaja - VNO izstradataja darba burtnicas pasakni, bet par melnrakstu uz atseviskam lapam - darbinieka klasificeto VNO ieksejas uzskaites zurnala. 6. Pardrukajot agrak drukatu materialu, masinr. biroja darb. parakstas darbinieka klasif. VNO ieks. uzskaites zurnala. 7. Nodrukato klasif. dok. tirrakstu un melnrakstu mas. bir. atb. darbinieks registre masinraksta darbu registra un uzskaites zurnala. 8. Izstradatos un parakstitos VNO izstradatajs pret parakstu klasif. VNO ieks. uzskaites zurnala kopa ar melnr. nodod sev. lietv., kur tos registre atbilstosas slep. pakapes nosutamo un ieks. aprites klasif. VNO reg. un uzskaites zurnala. 9. Melnr. sev. lietv. darb. iznicina VNO izstadataja klatbutne, abi parakstas darba burtnicas attiec. lapu pasakni vai atseviska lapu uzskaites zurnala. 10. Klasif. VNO pavairo saskana ar nosutisanas uzdevumu vai iestades vad. atlauju. Zinas par pavairosanu norada pav. uzsk. zurnala. 11. No VNO kas sanemts no citam iestadem, aizliegts izgatavot norakstus. 7. Arhivu fonds. Jebkura iestade ir savs arhivs, kurs paklaujas, sava nozime, augstakstavosam instancem. VP, IeM arhivus regule no V arh. direkcijas puses. LV Nac. arh. fonds ir V ipasums un atrodas V jurisdikcija. LV Nac. arh. f. uzraudzibas iestades - 1. LV arhivu generaldirekcija; 2. Attiec. nozares arh. galven strukturv. inspekcija. V arh. sistemu veido - 1. Valsts arh.; 2. Zonalie V arh.; 3. Personalie (fizisku pers.); 4. Arh. strukturv. specialu darbu veiksanai. Valsts arh. sistemu parvalda V arh. generalinspekcija. 8. Rekvizitu veidi un to izvietojums dokumenta. Obligatie: Dok. nosaukums; adresats; adresants; dok. izdos. dat.; dok. izdos. vieta; paraksts. Neobligatie: Zimogs; dok. nr.; apstiprinajuma izraksts vai atzimes par dok. apstiprinajumu; emblema, valsts gerbonis vai firmas zime; iest. reg. nr.; dok. autora adrese; sakaru lidzekli; norade par dok. lietosanas ierobezojumu (slepeni, konfid.); teksta satura atklasts; teksta pielikuma uzraksts un norade; dok. saskanojuma uzraksts vai atzime par dok. saskanojumu (ar sedes lemumu); rekvizita izstradataja paraksts. 9. Rakstampapira lapu izmeri un veidlapas iedalijums. Parvaldes dok. atlauts izstradat uz A3, A4, A5 formata lapam. A4, A5 lapas var izmantot gan horizontala, gan vertikala stavokli. No lapu formata un lapu horizontala stavokla atkarigs dok. veidl. un pirmsteksta zonas vertikalais izmers. Veidlapa ir papira lapa, uz kuras tipografiski vai citada tehniska veida fikseta dok. nemainiga dala. O-ja var veidot 2 veidlapas - o-jas veidl. un atseviska dok. veida veidl.. 10. Dok. originala juridiskais speks. MK 1996.23.04. noteikumi 154 "Dok. izstr. un noform. not." noteikts, ka dok. tiek noteikts juridisks speks. Uzskaititi ari ta veidojosie komponenti, paredzetas sekas parkapuma gadijuma. Tai o-jai vai fiz. pers. kas nezinasanas vai citu iemeslu del nenodrosina dok. jurid. speku, jarekinas ar iespejamajiem moraliem un materialiem zaudejumiem. Dok. jurid. speks - dok. ipasiba (pazimju kopums, statuss), kas nodrosina iespeju izmantot to kadas darbibas veiksanai, tiesibu istenosanai un likumigo interesu aistavibai. Dok. jurid. speku nodrosina 3 pazimju kopums: dok. autora pilnv., not. atbilstosa dok-esana, rekvizitu esamiba un to noformejums. 11. Lietvedibas valoda. Valodu lietojumu dok. nosaka likumi, MK un citi tiesibu akti. Saskana ar valodu likumu, fiz. pers. un o-jai dok. izstradajams un lietv. veicama valsts valoda, par kuru ir noteikta latv. valoda. No tas dazadiem veidiem un paveidiem dok. ir lietojama literara rakstu valoda. Vardu saisinajumus dok. jaraksta saskana ar visparpienemtam normam un tiesibu aktiem. Dok. vardi jaizvieto pareiza seciba, lai butu skaidra doma un nerastos parpratumi. 12. Dienesta atzimes un to izvietojums. 1. Atz. par dok. sanemsanu; 2. Rezolucija; 3. Atz. par dok. kontroli; 4. Atz. par iepazis. ar dok.; 5. Atz. par dok. izpildi; 6. Atz. par ievadis. datorsist. 13. Dok. sastadisana, noformesana. 1. Visam lapam jabut vienada izmera. 2. Dok. projekta iekseja saskanosana. Janoforme vizas veida. 3. Dok. projektu, kurs tiek sastadits sakara ar izpildamo dok. javize visiem darbiniekiem, kuriem bija nodota projekta izpilde, ka ari tiem, kuri nav dok. izpilditaji, bet kuru vizas nepieciesamibu ir noteicis uzdevuma devejs. 4. Ja divas vai vairakas iestades rada kopigu dok., tad katra iestade jabut dok. eksemplaram. 5. Darbin., kurs sastada rikojuma dok. proj., si proj. pedejas lapas otraja puse uzraksta nosutisanas uzdevumus. 6. Dok., no kuriem izgatavoti atvasinajumi (kopija, noraksts, izraksts) pedejas lapas otraja puse, jauzrada atvasinajumu skaits, izgat. dat., lapu nr. no kuriem izgatavoti atvas., darba izpilditaja uzvards, vards un paraksts. • Dok. jabut isiem, lakoniskiem, tie nedrikst but dazadas interpretacijas. • veidojot tekstu jaorientejas uz sanemeja psihologiju. • Teksta katra rindkopa sakas ar atkapi - 5 burtu vietas no dok. kreisas malas. • Dok. tekstam ir 3 generalas dalas: a) ievads; b) iztirzajums; c) secinajums. • Lietvediba dok. tekstam var but 4 limeni: a) nodala: b) apaksnodala; c) punkts; d) apakspunkts. • Virsraksts, ko raksta nodalas, apaksnodalas sakuma - lapas vidu. Virsraksti ir janumure ar arabu cipariem. • Ir pielaujama teksta vienlaidus numeracija (var but ari 3 limenos - 1.2.3.). • Ja dok. nodalas beigas teksts neaiznem pilnu lapp., tad jaunu nodalu var rakstit nak. lapp.. 14. Dok. apgrozibas jedziens. Dok. kustiba iestade sakas ar ta sanemsanas vai satadisanas bridi lidz ta izpildei vai nosutisanai. So procesu sauc par dok. apgrozijumu. Dok. apgrozijuma apjoms ir sanemto un nosutito, ka ari ieksejas lietosanas dok. skaitu noteikta perioda. Precizai dok. apgrozijuma nodrosinasanai: 1. Operativitate - dok. isa laika sasniedz izpilditaju un tiek izpildits. 2. Merktieciba - dok. jaiziet visas instances, kuras nosaka iestades vaditajs, pec iespejas jaizsledz dok. atgriezeniska kartiba. 3. Kustibas maksimala vienveidiba. 4. Visiem iestades darbiniekiem perfekti jazina dok. apgrozibas noteikumi iestade. Dok. apgrozibu veido sadas plusmas: • sanemamie dok.; • nosutamie dok.; • ieksejas liet. dok.. 15.Dok. izpildes organizacija, kontrole. 1. Dok. izpildi organize un izpildes gaitu kontrole iestazu, strukturvienibu vaditaji. 2. Ja iest. vaditajs ir uzdevis vairakam strukturv.(vairakiem darb.), tad rezolucija pirmais minetais izpilditajs atbild par izpildi kopuma; 3. Jakontrole izpildes termins un to atbilstiba noformesanas noteikumiem; 4. Dok. jaizpilda normativajos aktos, izdevejiest. vai izpilditajiest. vaditaja rezoluc. noteiktaja termina. Izpildes terminu var pagarinat persona vai iestade kura to noteikusi; 5. Atzimi par dok. izpildi raksta pec dok. pilnigas izpildes dok. pirmaja lapas apaksejas malas kreisaja puse; 6. Ja pec rezol., dok. izpilda vairakas amatp., par izpildi ir atbildigs darb. kurs minets pirmais. Vinam ir tiesibas sasaukt parejos izpilditajus, ka ari pieprasit lai tie sagatavotu un iesniegtus visus materialus; 7. Vairuma gadijumu ir nepieciesams pazinot sanemta dok. izsutisanas rezultatus katram. To var izdarit ari mutiski; 8. Izskir 2 izpildes terminus: • tipveida - jau ieprieks noteikts ar kadu normativu aktu, • individualais - noteikts rezolucija. 9. Ja izpildes termins nav noradits ar kalendara dat., tad dienu skaitu sak skaitit nakosaja diena pec dok. parakstisanas vai sanemsanas; 10. Ja nav iespejams ieverot noradito izpildes terminu, to var pagarinat amatp. vai iestades, kas terminu noteikusi; 11. Svetku dienas neskaita; 12. Pers. kas atbild par nosutisanu, japarbauda vai dok. ir atbilstosi prasibam noformets, vai dok. ir visi rekviziti kuri tam piedod juridisku speku. 16. Korespondences apstrade, registracija. Dok. apstr. ir no sanems. lidz nosutis. bridim. Darbibas kartiba: 1. Dok. sanemsana; 2. Apskata arejo iepakojumu; 3. Ja ir registrs, tad salidzina visus datus; 4. Atverot aploksni salidzina saturu ar atsutitajiem dok. (dok. kuri ir ar atzimi konfidenciali vai personiski, atdod adresatam neatvertu).Ja aploksnei ir bojajumi kas lauj izlasit vestules tekstu ir jazino prieksniekam; • atdot pastniekam atpakal; • jasastada akts 3 eks., kuru izpilda 2 amatpers. - 1 eks. paliek iestade, 1 eks. tiek aizsutits dok. izgatavotajiestadei, 1 eks. aizsutits Latvijas pastam. 5. Registracija - iestades zurnala ieraksta (dok. dat., nr.., veids, satura izklasts,izdevejiest. izej. nr.) 6. Nodosana prieksn. rezoluc. uzliksanai; 7. Dok. nodosana rezolucija noraditajam darbiniekam vai strukturvienibai, dok. nemsana kontrole; 8. Atstradata dok. nemsana lietv., nodosana iestades vaditajam; 9. Parakstita dok. ieregistresana zurnala; 10. Dok. sagatavosana nosutisanai; 11. Nosutisana adresatam. Katrai iestadei jabut saviem lietv. noteikumiem. Tos apkopo instrukcijas. Registracijas sistemas: 1. Centralizeta - registraciju sistema visa informacija nonak kanceleja, sekretariata. Ari dok. nosutisanu veic centralizeti; 2. Decentralizeta - parsvara lielas iestades. Korespondenci apstrada gan katrs, gan atseviskas strukturvienibas. 17. Parvaldes dok. grupas/veidi. 1. Organizatoriskie dok. - nosaka attiec. o-jas, tas strkturv. un atseviska darb. statusu, paklautibu, uzdevumus, pienakumus un atbildibu. 2. Rikojuma dok. - ar to palidzibu tiek veikta vienpers. vai kolegiala o-jas vadiba. 3. Izzinu un parskata dok. - tajos apkopoti dati par o-jas darbibu un faktiem. 4. Sarakstes dok. - ar to palidzibu inf. tiek nodota adresatam. 5. Personalie dok. - ar to palidzibu o-ja karto un noforme darba attiecibas ar saviem darbiniekiem. 18. Dok. izsniegsanas, sanemsanas, nodosanas un nosutisanas kartiba. 1. Dok. sanemot, tiek apskatits arejais iepakojums, tiek salidzinats ar registra nr. 2. Atverot aploksni, salidzinat vai saturs atbilst noraditajam. 3. Registre iestades reg. zurnala. 4. Nodod iestades vad. rezolucijas salidzinasanai. 5. Dok. nodod rezolucija noraditajam darb., jeb strukturv. 6. Dok. izstrades nemsana kontrole. 7. Apstradato dok. nodod lietv. iestades vaditajam. 8. Apstiprinato jeb parakstito dok. ieregistre iestades reg. zurnala. 9. Dok. sagatavo nosutisanai un nosuta adresatiem. 19. Lietu nomenklaturas sastadisanas kartiba. Katras strukturv. vaditajs vai nozares specialists ik gadu (ne velak ka novembri) iesniedz lietv. sarakstu ar nakamaja gada veidojamo lietu, zurnalu un kartoteku nosaukumiem un to glabasanas terminiem. LN paraksta sastaditajs, izskata un sede akcepte o-jas ekspertu komisija, sakano ar attieciga valsts arhiva vaditaju un pec tam to apstiprina o-jas vaditajs. LN sastadisana notiek kalendara gada beigas. Lai taptu LN janosaka: 1. Dok. vertiba; 2. Lietu sistematizesanas pamats; 3. Atbildigie izpilditaji. 20. Informacijas atzisana par valsts noslepumu. Inf. un citu par VN atzistamo objektu sarakstu, slepenibas terminus nosaka MK, ieverojot SAB un NDP priekslikumus. Par VN var atzit inf., kas saistita ar militaro potencialu, valsts drosibu, sifriem, operativo darbibu, izlukosanu un pretizl., par valsts dargmetalu un rezervju glabasanu un transportesanu, svarigu amatp. apsardzi, IeM strukturvienibu, valsts drosibas un aizsardzibas iestazu planiem, operacijam. 21. Prasibas telpam, kuras uzglaba VNO vai veic darbus ar tiem. 1. Sienam un parseguma konstr. jabut veidotam no izturigiem bliviem celtn. mat. 2. Ieejas durvis var but veidotas no metala konstr., no gaissausa, loti cieta, cieta vai videji cieta koka, ja durvju vertnes min. biezums nav mazaks par 37 mm, ja no gaissausa videji miksta, miksta koka - 50 mm, ja mazaks, tad janoklaj no arpuses ar 4 mm biezu terauda plaksnes apsuvumu. 3. Durvju vai d.virsgaismas stiklojumam atlauts izmantot tadu stiklojumu, kura meh. stipribas un skanas izolacijas raditaji nav zemaki par attiec. durvju pamatmateriala raditajiem. 4. Durvju aplodas un tas nostiprinajums siena konstr. risinajuma drosiba nedrikst but zemaka par attiec. durvju pamatmateriala stipribu. 5. Divvertnu durvis spraugai starp vertnem no abam pusem jabut nosegtai ar saduras seglistem. Aizliegts izmantot abpuseji veramas durvis. 6. Durvju viram jabut izvietotam iekspuse vai ari viru naglam jabut sametinatam ta, lai nebutu iespejama durvju nonemsana. 7. Durvim jabut aprikotam ar vismaz vienu durvju vertne iekalamu meh. sledzeni. 8. Logiem jabut ar aprikotiem ar terauda rezgiem, krustpunktos rezgiem jabut sametinatiem. 9. Logi jaapriko ar zaluzijam vai javeic citi pasakumi, kas liegtu iespeju no arpuses noverot telpu. 10. Janodrosina ved. sistemu un dumkanalu aizsardzibu, lai nepielautu nepiederosu pers. pieklusanu tiem. 11. Ja telpas pec darba netiek apsargatas, tas jaapriko ar apsardzes un ugunsdzesibas sign., kas savienota ar ekas apsardzes vai dezuranta telpu. 22. Valsts noslepuma pieejamiba. Pieeja pie VN ir tam pers. kuram tas vajadzigs saskana ar dien. pien. un ir sanemusas spec. atlaujas. Spec. atl. var izsniegt LR pilsoniem kas apnemusies neizpaust nosl. Liegta: pers. kas atteikusas no pils., saukti pie krim. atb., darbojusies komunisma laba pec 1991.31.01., ir med. iest. uzskaite. 23. Valsts noslepuma slepenibas saglabasanas termini. Konf.- 5 g., Slep.- 10 g., Sev. slep.- 20 g. Pers. kas iesaistitas operativaja darbiba - 75 g. MK var pagarinat Sev. slep. inf. lidz 50 g. 24. Lietv. izmantojamas dok. regisracijas sistemas un to saturs. Sistema var but: Zurnalu reg. sist. izmanto Z. ar sabrosetam A4 formata lapam. Sis lapas tiek sagrafetas. Z. var reg. visa veida sanemtos dok. , rikojuma dok. un taml. Kartisu reg. ir progresivaka ka z.r. Kartite parasti ir A5 vai A6 form. Zinas, kas rakstamas dok. reg. kartite ir tas pasas, kas rakstamas z. Kartoteka izveidojami nodalijumi atbilstosi dok. reg. un grupesanas kriterijiem. Datoru reg. sistema pec butibas ir kartisu reg. sist. modernizets variants, jo izmantojot datoru dok. reg. ir izgatavojama kartisu forma. 25. Valsts noslepuma jedziens. VN ir tada milit., pol., ekon., zin., tehn., vai cita veida inf. kura ieklauta MK apstiprinata saraksta un kuras nozaudesana vai nelik. izpausana var nodarit kaitejumu valsts drosibai, ekon.vai pol. interesem. VN subjekti ir valsts institucijas, to amatp. un darb., ka ari citas pers., kuras sakara ar amata (dienesta) pienakumu veiksanu rada, iegust, uzglaba vai izmanto VNO. VNO ir inf. jebkura iespejama tas fiksesanas veida, kura saskana ar so lik. ir atzita vai var tikt atzita par VN, ka ari mater. obj., prieks., viela vai el.magn. lauks, kas ietver, uzglaba, uzkraj vai atspogulo inf. kura lik. noteiktaja kart. atzita par VN. 26. Koresp. / nosutamo dok. sagatavosanas un apgrozibas cikls. Iestadei adreseti sutijumi ir korespondence. Korespondences apstrade sakas ar piegades pareizibas parbaudi; atverot koresp. iesainojumu; iznemot sutijumu. Dok. apgrozijums - Dok. kustiba iestade sakas ar to sanemsanas vai nosutisanas bridi, lidz ta izpildei vai nosutisanai. Dok. apgr. apjoms ir sanemto un nosutamo, ka ari ieksejas lietosanas dok. skaits noteikta perioda. Pareizai dok. apgr. nodrosinasanai nepieciesams: • operativitate; • merktieciba; • kustibas maksimala vienveidiba; • visiem iest. darb. perfekti jazin dok. apgr. noteikumi iestade. Dok. apgr. veido sadas plusmas: • sanemtie dok.; • nosutamie dok.; • ieksejas lietosanas dok. Koresp. sagatavosana nosutisanai - 1. norada dok. sagatavosanai, dok. projekta sagatavosanai; 2. dok. vizosana un saskanosana; 3. dok. parakstisana un apstiprinasana; 4. dok. registracija; 5. dok. nosutisana vai nodosana izpildei; 6. notiek ari iekseja saskanosana ar citam iestadem. Pers. kas atbild par nosutisanu japarbauda: 1. Vai dok. ir noformets atbilstosi prasibam. 2. Vai dok. ir visi rekviziti kuri tam piedod juridisku speku. 3. Vai pareizi noradits adresats. 4. Vai dok. ir viza un vajadzigie pielikumi. 27. Lietu nomenklaturas jedziens. LN ir dok. kura sistematizeta seciba sarakstiti o-ja veidojamo lietu nosaukumi un noradits katras lietas glabasanas termins. 28. Konfdeniala inf. un to saturosie objekti. Konf.- 5 g., Par slepenu var atzit inf., kas saistita ar militaro potencialu, valsts drosibu, sifriem, operativo darbibu, izlukosanu un pretizl., par valsts dargmetalu un rezervju glabasanu un transportesanu, svarigu amatp. apsardzi, IeM strukturvienibu, valsts drosibas un aizsardzibas iestazu planiem, operacijam. 29. VNO iznicinasanas kartiba. 1. VNO, kuri iznicinami arkarteja situacija vai iznemuma stavokla gadijuma, atlasa iznicinasanai ar institucijas vad. rikojumu izveidota 3 cilv. komisija, kuras sastava ieklaujams slepenibas rezima nodrosinasanai strukturv. darb. Par atlasitajiem obj. un to iznicinasanu satada aktu. 2. Par VNO nevajadzigo eks. atlasi iznicinasanai un to iznicinasanu sastada atsevisku aktu. 3. Lemumu par VNO iznicinasanu pienem institucijas vad., par ko izdara ierakstu attiec. akta. 4. VNO iznicina sadedzinot, izkausejot, kimiski sadalot vai sasmalcinot ta, lai zustu iespeja gut inf. no ta nesneja vai atjaunot to, un par iznicinasanu izdara apliecinosu ierakstu iznicinasanas akta. 5. Sev. lietv. lietu iznicinasanas aktus glaba pastavigi, bet atsevisku VNO izn. aktus - 10 gadus. 30. VN pieejamibas aizliegums. Pieeja pie VN ir tam pers. kuram tas vajadzigs saskana ar dien. pien. un ir sanemusas spec. atlaujas. Spec. atl. var izsniegt LR pilsoniem kas apnemusies neizpaust nosl. Liegta: pers. kas atteikusas no pils., saukti pie krim. atb., darbojusies komunisma laba pec 1991.31.01., ir med. iest. uzskaite. 31. Nomenklaturas lietu formesana. Lietu formesana ir dok. grupesana lietas atbilstosi lietu nomenklaturai. Pareiza lietu noformesana nodrosina atru inf. sameklesanu un dok. turpmako izmantosanu. Nom. lietas jaforme darb. kas par konkreto lietu parakstijies lietu nom. Lieta sakas kad sanemts pirmais dok., uz vaka norada slepenibas pakapi, iestades nos., strukturv. nos., lietas nr., sejuma nr.,lietas nos. saskana ar nom. iesaksanu, pabiegsanas dat., lapu skaitu, glabasanas terminu, invent. nr. Dok. ievieto lieta kopa ar pielikumiem. Ja lieta iesuj dok. ar dazadiem glabasanas laikiem, to glaba max laiku. Viena lieta 250-300 lapas. Rikojuma dok. grupe pa veidiem, nr. seciba. Iznemt no lietas dok. drikst uz rakstveida pamata, ar vaditaja noradi uz ta. Iznemto dok. vieta jaieliek izzina. Pabeigtas lietas lietv. dienests reg. zurnalos, kartoteka, reg. zurnala un norada inventara nr. 32. Darbs ar dok. likvidejot, apvienojot vai reorganizejot iestades. Ja iestadi likvide vai reorganize, lietv. lietas sakarto, noforme un ar aktu nodod iestadei, kas ir likvidejamas vai reorganizejamas inst. tiesibu un saistibu parnemeja. Ja tiesibu un sastibu parnamejs nav noteikts, lietv. lietas pec saskanosanas ar Valsts arhiva gen.dir. ar aktu nodod Valsts arhivam. 33. Valsts noslepuma aizsardziba. • VN aizsardzibu organize MK.. • SAB, IeM DP, NBS militaras pretizlukosanas dienests vada, koordine, veic ta aizsardzibu. • Par slepenibas ieverosanu un VN aizsardzibu atbild so instituciju vaditaji. • Arvalstu inf. sanemsanas, izmantosanas kartibu reglamente MK not. bet slepenibu kontrole SAB. 34. Lietu nom. sastadisana un nom. noformesana sev. lietvediba. 1. VNO sistematizesanas sev. lietv. darb. katram kalendara gadam izstrada un iestades vaditajs apstiprina sev. lietv. lietu nomenklaturu. 2. Saskana ar apstiprinato sev. lietv. lietu nom. sev. lietv. darb. iekarto un noforme sev. lietv. lietu vakus. 3. Katra lieta hronlog. seciba saskana ar VNO saturu un veidu ievieto attiec. lietas nosaukumam atb. un pilnigi noformetus klasif. VNO. 4. Katra pabeigta lieta ievieto taja esoso VNO sarakatu. 5. VNO no lietas drikst iznemt tikai ar iest. vad. rakstisku atl. Lieta jaatstaj izzina par mineta obj. iznemsanu no sis lietas kopa ar iest. vad. rakst. atlauju. 6. Katru pabeigto lietu gada beigas ieraksta sev. lietv. pabeigto lietu reg. un uzsk. zurnala. 7. Sev. lietv. pabeigtas lietas: • lidz noteikta termina beigam glaba sev. lietv., ja attiec. lieta ka VN zaudejis nozimigumu pirms noteikta termina, to deklasifice un ar aktu nodod glabasana iestades arhiva; • pec termina izbeigsanas deklasifice un aktu nodod glabasanai IeM arhiva. 8. Ja instituciju, kura karto sev. lietv. likvide vai reorganize, sev. lietv. lietas sakarto, noforme un ar aktu nodod iestadei, kas ir likvidejamas vai reorganizejamas inst. tiesibu un saistibu parnemeja. Ja tiesibu un sastibu parnamejs nav noteikts, sev. lietv. lietas pec saskanosanas ar Valsts arhiva gen.dir. ar aktu nodod Valsts arhivam, kuram ir tiesibas glabat VNO. 9. Ja tiek partrauktas darba attiec. ar inst. darb., kuram ir spec. atlauja pieejai VN, vai mineto darb. iecel cita amata, vai vinam uzdod pildit citus pienakumus inst., darb. nodod visus vina riciba esosos VNO sev. lietv. Sev. lietv. darb. parbauda, vai sakana ar ierakstiem reg. zurnalos tiek nodota visa dok-ja un sastada attiecigu VNO pienemsanas - nodosanas aktu. 35. VN nodrosinasana elektroniskajos inf. nesejos. Dok.var sagatavot elektron. inf. nesejos, ja dators aizsargats pret nesankcionetu pieklusanu. Katram datora lietotajam jabut indiv. parolei. 36. Zinas, kuras nevar but VN. 1. Par stihiskam nelaimem; 2. Par vides, veselibas aizsardzibas, izglitibas, kulturas, demografisko stavokli; 3. Par cilvektiesibu jautajumiem; 4. Par noziedzibas limeni un statistiku, korupciju, ofic. pers. nelikumigu darbibu; 5. Par ekonomisko stavokli valsti, budzetu, dzives limeni, algam; 6. Par valsts vaditaju veselibas stavokli. 37. Organizatorisko dok. noformesana. Org. dok. ir tiesiski akti, kas nosaka iestades statusu, kompetenci, darba kartibu (nolikums, statuti). Rekviziti - dok. autors, dok. veida nosaukums, apstiprinajuma uzraksts, datums, izdosanas vieta, virsraksts, teksts, paraksts, saskanojuma uzraksti (ja nepieciesams). 38. Specialo atlauju anulesana. 1. Spec. atl. anule, ja pers. atbrivo no amata, kas saistits ar atl. izsniegsanu; 2. Ja pers. parkapusi kartibu, kada noteikta stradajot ar VN; 3. Ja atklajusies apstakli, kas aizliedz stadat ar VN; 4. Pers. devusi par sevi apzinati nepatiesa zinas. 39. Specialo atlauju izsniegsana. 1. Spec. atlaujas izsniedz Valsts dros. iestades. 2. Pers. atlaujas sanemsanai sava darbav. - aizpilda aptaujas lapu, paraksta, iesniedz autobiogr., 2 foto. 3. Pararaksta saistibu lapu par VN neizpausanu. Atlaujas izsniedz ne ilgak ka uz 5 g. Iedalas 3 kateg.- I -SS, II -S, III -K. Kam ir I kat. atl., tie drikst pieklut mazak slep. inf. Atlauju izsniegsanu regule MK. 40. Seviski slepena inf. un to saturosie objekti. VN ir tada milit., pol., ekon., zin., tehn., vai cita veida inf. kura ieklauta MK apstiprinata saraksta un kuras nozaudesana vai nelik. izpausana var nodarit kaitejumu valsts drosibai, ekon.vai pol. interesem. VN subjekti ir valsts institucijas, to amatp. un darb., ka ari citas pers., kuras sakara ar amata (dienesta) pienakumu veiksanu rada, iegust, uzglaba vai izmanto VN obj. VN obj. ir inf. jebkura iespejama tas fiksesanas veida, kura saskana ar so lik. ir atzita vai var tikt atzita par VN, ka ari mater. obj., prieks., viela vai el.magn. lauks, kas ietver, uzglaba, uzkraj vai atspogulo inf. kura lik. noteiktaja kart. atzita par VN. 41. Slepena inf. un to saturosi objekti. Par slepenu var atzit inf., kas saistita ar militaro potencialu, valsts drosibu, sifriem, operativo darbibu, izlukosanu un pretizl., par valsts dargmetalu un rezervju glabasanu un transportesanu, svarigu amatp. apsardzi, IeM strukturvienibu, valsts drosibas un aizsardzibas iestazu planiem, operacijam. 42. Valst noslepuma objektu klasificesana un deklasificesana. VN klas. ir slepenibas pakapes pieskirsana objektam. Deklas.- slep. nonemsana. VN obj. klasifice darb., kas to paraksta vai apstiprina. Klas. janorada termins par attieciga obj. slepenibas pakapes saglabasanu, grozisanu vai atcelsanu. Ja vairakus VNO ar dazadam slep. pakapem apvieno, tad tiem pieskir augstako slep. pakapi un ilgako glabasanas terminu. Ja pazemina slep. pakapi, tad izmainas apzimejumos jaizdara 1. men. laika, bet ja palielina tad nekavejoties. Ja obj. atbilst VN kriterijiem, tad institucijas vaditajs pieskir obj. pagaidu slep. pakapi un iesniedz priekslikumus par grozijumiem obj. saraksta. 43. VNO nogadasana adresatam. VNO adresatam Riga un arvalstis nogada LV valdibas un diplomatiska sakaru parvalde, pareja LR teritorija ar Valdibas un DSP starpniecibu nogada bezpelnas o-jas VAS "Latvijas pasts" kurjerpasts. LR teritorija var nogadat instituciju kurjeri vai ar attiec. inst. vaditaja rikojumu norikots darb. Valdibas un DSP VNO parvada ar dienesta a.tr, gaisa tr., vilcienu. VNO tiek parvadati noplombeta veida, tos nedrikst paklaut parbaudei vai aizturesanai. V un DSP nodoto VNO saglabasanu to parvadasanas un piegades gaita ir atbildigs minetas parvaldes prieksnieks, kurs sakara ar so noteikumu prasibam nosaka sutijumu pienemsanas, piegades un nodosanas kartibu. Inst. kurjeri vai ar inst. vaditaja rikojumu norikots darb. VNO nogada adresatam izmantojot dien. a.tr vai tos parnesajot. Aizliegts izmantot sab.tr. Pirms izbrauksanas komandejuma darb. nosuto VNO uz komandejuma vietu. Inst. vad. atseviskos gadijumos var atlaut darb. nemt lidzi uz arvalstim darbam nepieciesamos VNO, ja minetais darb. izmanto dien. a.tr. vai gaisa tr. Pirms VNO vesanas uz arvalstim darb. jasanem apliecinajums no attiec. arvalsts o-jas pr iespeju nodrosinat VNO glabasanu, jasanem inf. par drosas glabasanas iespeju visa komand. laika. 45. Sev. lietv. sanemto dok. / sutijumu apstrade. 1. Sev. lietv . darb. pienemot klasif. sutijumus, dok.: • Parbauda to adresu atbilstibu, kuru nosaukums noradits uz aploksnes. • Parliecinas par sut. iesainojumu un ta apzimogojuma stavokli. • Salidzina sutijuma reg. nr. ar kurjera regisra noraditajiem. • Parakstas par sutijuma sanemsanu. • Kurjera klatbutne to registre sanemto klasif. sut. registra zurnala, kurjers parakstas par sut. nodosanu. 2. Ja sev. lietv. darb. konstate zimoga neatbilstibu vai apzimogjuma bojajumu, vins: • Izdara atzimi par to kurjera registra. • Sastada par sanemto sut. aktu 3 eks., kuru paraksta sanemejs un kurjers. 1 eks. - paliek sev. lietv., 1 eks. - nosuta nosutitajam, 1 eks. - nosuta attiec. V dros. iestadei. • Izdara atzimi sanemto klas. sut. reg. zurnala aile "Piezimes". 3. Pec klas. sut. atversanas sev. lietv. darb.: • Parbauda vai uz dok. un sut. sakrit nr. un to atbilstibu pavadraksta noraditajiem. • Konstatejot mineto nr neatbilstibu vai dok iztrukumu, satada aktu 2 eks., otro eks. nosutot nosutitajam.Par so faktu informe slep. rezima nodros. struktv. vaditaju. • Sadala VNO grupas atbilstosi slep. pakapei, un pievieno katram dok. atbilstosu norades lapu. • Registre VNO slep. pakapei atbilstosas sanemto VNO reg. un uzskaites zurnala. 4. Sanemtos klas. sut. ar atzimi "Personiski" sev. lietv. darb. neatvertu nodod adresatam, kas pec sanemsanas parakstas sanemto sut. reg. zurnala. 46. Dok. / sutijumu registracijas kartiba sev. lietv. SL strukturv. registre: 1. iestadei, tas vadibai vai SL dienestam adresetos klasif. sutijumus ar atzimi "Personiski"; 2. iestade sagatavotos klasif. dok., kurus parakstijis iestades vaditajs vai vina vietnieks, ja citos norm. aktos nav noteikts citadi; 3. iestades strukturv. sutitos vai tajos sagatavotos klsif. dok., ja iestades SL dienests veic so strukturv. SL funkcijas. Uz katra sanemta klasif. VNO pavadraksta pirmas lapas apaksejas malas labaja puse izdara atzimi, uzspiezot spiedogu par mineta dok. sanemsanu un registraciju. Spiedoga jabut strukturv. nosaukumam ar noradi par sanemsanas datumu, laiku un reg. nr. Sanemtos registretos VNO pret parakstu attiec. reg. zurnala nodod izskatisanai adresatam vai iestades vaditajam, kurs si dok. izpildi nosaka rezolucija uz dok. Iestade sagatavotos dok. registre nosutamo un ieksejas aprites klasifikacijas. VNO reg. uzskaites zurnalos taja diena, kad tie parakstiti, bet sanemtos dok. tulit pec to sanemsanas, pirms nodosanas vaditajam izskatisanai. Registracijai iesniedzami visi sagatavoto dok. eks. Viena dok. visi eks. jaregistre ar vienu nr. Dok. reg. katru gadu sakas ar pirmo nr. Nosut. un ieksejas aprites dok. reg. nr. sastav no indeksa un reg. kartas nr. Sanemtiem, nosutamiem un ieks. aprites dok. aiz reg. kartas nr. jaraksta attiecigie apzimejumi "K","S","SS". "SS" rikojumiem un pavelem kartas nr prieksa jaraksta 00, "S" - 0. "K" rikojumiem un pavelem aiz reg. kartas nr jaraksta burts K. 47. Dok., zimogu, tehn. inventara uzskaite un glabasana sevisk. lietvediba. Iestades SL uzskaita un registre atseviska zurnala: 1. iest. un tas strukturv. zimogus un darb. pers. spiedogus; klasif. VNO ieksejas uzskaites zurnalus; 2. darbam ar VNO nepieciesamos spec. portfelus, koferus, kasetes, maisus, seifus, metala skapjus, spec. glabatuves un to atslegas; 3. tehn. inf. nesejus (disketes, optiskos diskus, magnetiskas kasetes), kas satur klasif. inf. 4. darba burtnicas un atseviskiem melnrakstiem paredzetas lapas; Zurnalu lapas tiek nr., caursutas, suvuma diega mezglam uz pedejas lapas uzlime caurspidigu papiru ar iestades zimoga nospiedumu, izdara ierakstu titullapa un pedeja lapa. Reg. un uzskaites zurnalos nedrikst but ierakstu dzesumi vai aizkrasojumi. Katrs izdaritais labojums jaatruna, janorada attieciga darb. uzvards un izdaritais labojums jaapliecina ar savu parakstu. Telpam, kuras tiek veikti darbi ar VNO jaatbilst noteiktam prasibam, jabut kontrolejamam un nodrosinatam pret nepiederosu pers. neatlautu ieklusanu. SL telpas kuras tiek glabati VNO, telpas uzkopsana u.c. saimniec. darbi veicami SL darbinieka klatbutne. 48. Lietu sakartosana un sagatavosana turpmakai glabasanai. Lieta ir noteikta seciba sagrupetu dok. kopa, kas ievietota stingros vakos un apdarinata atbilstosi normativo aktu prasibam. L veidosana ir dok. grupesanu lietas saskana ar lietu nom. Konkreta L ievietojams tas dok., kas atbilst lietas nosaukumam, veidosanas gadam, glabasanas terminam. Pirms dok. ievieto lieta, japarbauda ta noformejuma atbilstiba noteikumiem. Dok. sistematize kalendara gada ietvaros hronologiska seciba. Viena datuma dok. izvietojami reg. nr. kartiba. Dok. pielikumi lieta ievietojami kopa ar dok. Lietas apdare ietilpst noteikta teksta uzrakstisana uz lietas vaka, lapu nr., lieta esoso dok. uzskaites saraksta sastadisana, numuresana un ievietosana lietas sakuma, lietas apliecinasana uz atseviskas lapas un tas ievietosana lietas beigas, lietas iesusana kartona vakos. 50. Spec. apzimejumu lietosana VNO. VNO visas lapas nr., katras lapas apaksejas malas labaja sturi ar arabu cipariem norada lapas kartas nr. un aiz domuzimes dok. kopejo skaitu. Atzime par klasif. pamatojumu un klasif. amatpers. uzvardu un parakstu norada dok. pirmas lapas apakseja labaja puse. Katras VNO lapas augsejas malas un apaksejas malas vidu jabut atzimei par attiec. objekta konkretaja lapa ietvertas inf. slepenibas pakapi. Ja VNO konkreta lapa nav klasif. inf., tad sis lapas aug. un apaks. malas vidu izdara atzimi "Nav klasif." Ja groza VNO slepenibas pakapi vai mineto obj. deklasif., attiec. jaizdara grozijumi apzimejumos un norades uz VNO, ka ari japamato groz. izdarisana. Uz deklasif. VNO izdara atzimi "Nav klasif.".VNO atseviskam sastavdalam, teksta rindkopam, punktiem vai apakspunktiem atbilstosi ietvertajai inf. var but dazadas slepenibas pakapes, vai ari nebut slepenibas. Saja gadijuma VNO teksta pirms sim dalam tajas ietvertas inf. slepenibas pakapes apzimesanai lieto spec. saisinatus apz. ''SS", "S", "K", neklasif."N". Ja VNO satur arvalstu vai starpt. o-ju klasif. inf., attieciga obj. pirmas lapas augseja kreisa sturi norada pamatobj. spec. apzimejumu originalvaloda. Arvalstu klasif. inf. tulkojumam pirmas lapas augseja kreisaja sturi raksta vardu ''Tulkojums" un norada valsti vai starpt. o-ju no kuras si inf. sanemta, ka ari citus apzimejumus. VNO kas paredzeti nosutisanai uz arvalstim vai starpt. o-jam lieto starpt. pienemtos apzimejumus ''TS","S","C", Nekvalificetiem -"U". 51. Dok. originala atvasinajumi, to juridiskais speks. Ar roku, rakstammas., datoru parrakstot uz papira dok. origin. tekstu un visus rekvizitus, iegustam dok. norakstu. Dok. kopija ir dok. eksmplars, kas pilnigi precizi atbilst dok. orig. ar visam grafiskam ipatnibam, teksta rindas, burta u.c. zimju atbilstibu. Dok. noraksta vai kopijas izgatavosanai izmantojams tikai tads dok. eks., kam ir juridisks speks. Dok. noraksta jasaglaba kludas, kas pielaistas orig., iekavas pec tam noradot, ka ta ir ari orig. Norakstm un kopijai, tapat ka orig. jabut ar juridisku speku. To iegust: 1. Ja dok. noraksta vai kopijas pareiziba ir apliecinata. 2. Ja sis apliecinajums atbilst noteiktam prasibam. Norakst vai kopijas izgatavosana jasak ar attiecigo vardu "NORAKSTS" vai "KOPIJA". Sie vardi jaraksta ar lielajiem burtiem. 52. Izzinu un parskata dok. noformesana. Akti, protokoli, izzinas, parskati, uzzinas tiek noformeti saskana ar likumu. Rekvizitus nosaka dok. veids un ta funkcionala nozime. Katra no dok. jabut rekvizitam, kam ir juridiska nozime visos dok. 53. VN izpausanas un nozaudesanas dienesta izmeklesanas kartiba. Ja instituc. vaditajam ir pamats domat, ka notikusi VN izpausana vai VNO nozaudets, vinam nekavejoties jazino augstakam vaditajam un attiecigai valsts drosibas iestadei, ne velak ka nakamaja diena jaizveido dienesta izmeklesanas komisija ne mazak ka 3 cilv. sastava, sadarbiba ar attiec. VD iestadi jaorganize nozaudeto VNO meklesana. Dienesta izm. komisijai ir sadi pienakumi: • Noskaidrot VN izpausanas vai VNO nozaudesanas apstaklus; • Noskaidrot vainigas personas; • Nosk. celonus un apstaklus, kas veicinajusi parkapuma izdarisanu, un veikt pasakumus to noversanai; • Noteikt kaitejumu, kas radies vai vareja rasties VN izpaus. vai VNO nozaud. gadijuma. Dien. izm. kom. locekliem ir sadas tiesibas: • Veikt attiec. institucijas telpu, teritorijas, seifu, galdu un skapju apskati; • Parbaudit klasif. VNO, reg. zurnalus u.c. dok.; • Pieprasit no attiec. institucijas darb. paskaidrojumus. Dien. izm. javeic menesa laika un jasagatavo atzinums, kura norada, vai ir noticis parkapums un kurs ir atbildigs par ta izdarisanu. Ar motivetu un inst. vaditaja akceptetu lemumu dien. izm. terminu var pagarinat uz laiku lidz 1 men. Dien. izm. kom. iesniedz attiec. inst. vaditajam dien.izm. materialus un atzinumu. Materiali nekavejoties janosuta SAB. Ja nozaudetie VNO nav atrasti, to meklesanu var partraukt, ja visi iespejamie meklesanas pasakumi ir veikti un nozaudesanas apstakli un vainigas pers. noskaidrotas. 55. Sarakstes dok. noformesana. Telefonagramma - lasa pa talruni, pieraksta sanemejs. Rekviziti - dok. autors, datums, dok. veids, nr., adresats, virsraksts, teksts, paraksts. Telegramma - uz A4 vai ipasas veidlapas. 2 dalas - parraidama un zinas par sutitaju. 1 - nosakums, kateg., adreses, adresats, koncentrets teksts, paraksts, amats, uzvards. 2 - iestades nosaukums, adrese, amatpers. nos., uzvards, zimogs, datums, reg. nr. Telekss un faksi - nosuta kopiju. Dazada veida vestules - privatas, dienesta, iniciativas, atbildes, informativas, garantijas. 56. Personala dok. noformesana. Personalsastava dok. lietas veido o-jas lietv. dienests, pers-satava strukturv.,gramatvediba. Dok. katras pers. lieta ievieto sada seciba: 1. uzskaites personas lapa; 2. dienesta gaitas lapa; 3. ieredna, civildienesta gaitas lapa; 4. papildinajums personala uzskaites personas lapai; 5. iesniegums par pienemsanu darba; 6. autobiografija; 7. izglitibu apliecinoss dok.; 8. raksturojums; 9. izraksts no paveles par pienemsanu darba; 10. izraksts no paveles par parcelsanu cita amata; 11. izraksts no paveles par atlaisanu no darba; 12. darba ligums; 13. izzinas u.c. dok. Atseviskas lietas viena kalendara gada ietvaros veido: 1. ar dok. par darbiniekiem aprekinato darba samaksu; 2. ar personas kontu kartitem; 3. ar attieciga gada atlaisto amatpers. kartitem; 4. ar attieciga gada atlaisto amatpers. darba ligumiem un darba ligumu gramatinam. 57. Rikojuma dok. noformesana. Pie rik. dok. pieder lemumi, paveles, rikojumi u.c. Tos raksta uz A4 lapam. Rekviziti - dok. autors, dok. veida nosaukums, datums, nr., izdosanas vieta, virsraksts, teksts, pielikumi, paraksts un ja vajag - vizas, saskanojuma uzraksti, atbildiga izpilditaja vards,tel. u.c.. Paveles noformejums atkarigs no, ta par ko izdod paveli. 58. VNO nosutisana. 1. Sagatavojot VNO nosutisanai, attiec. obj. izstradatajs, uz eks., kurs paliek sev. lietv., pedejas lapas otra puse raksta nosutisanas uzdevumu. 2. VNO nosuta specialas, drosibu garantejosas aploksnes, banderoles, rulonveida pakas vai citos iesain. 3. Ja VNO nosutisanai izmanto parastas aploksnes, tas noform. sada veida: • Aploksnes aploces krusteniski caursuj ar diegu vai visa to garuma aplime ar specialu limlenti. • Caursujot aploksnes ta mezglam jabut aploksnes otra puse centra. • Uz skavam vai diega mezgla uzlime caurspidiga papira uzlimi ar iestades spiedoga nospiedumu. • Liela izmera aploksni apzimogo ar 5, mazas ar 1 uzlimi. 4. Aploksnes vai banderoles labaja augseja sturi norada slepenibas pakapi, iesainotaja vardu, uzvardu un to apstiprina ar spiedogu. Kreisaja augseja sturi - nosutitaju un sutijuma nr., vidu raksta adresatu, bez pasta adreses. 5. Liela izmera VNO nosutisanai izmanto maisus, konteinerus kurus apzimogo ar iestades zimoglakas spiedogu vai plombi. 6. VNO kuri sutami ar uzrakstu "Personigi" aploksnes, vai banderoles ievieto darb. kurs sagatavojis dok. 60. Tiesibas izmantot VN. Lai pers. butu tiesibas izmantot VN: 1. Vajadzigas spec. atlaujas, kas apliecina pers. pieeju VNO, kuras izsniedz Valsts dros. iestades. 2. Pers. atlaujas sanemsanai sava darbav. - aizpilda aptaujas lapu, paraksta, iesniedz autobiogr., 2 foto. 3. Pararaksta saistibu lapu par VN neizpausanu Atlaujas izsniedz ne ilgak ka uz 5 g. Iedalas 3 kateg.- I -SS, II -S, III -K. Kam ir I kat. atl., tie drikst pieklut mazak slep. inf. Atlauju izsniegsanu regule MK. 61. Paskaidrot terminus. Dokuments - ir saskana ar tiesibu aktiem jebkura veida un materiala ierakstita informacija, ko rada, sanem un uzglaba attieciga resora iestade. Dokumentacija - ir dokumentu originalu, projektu, norakstu, kopiju, izrakstu, dublikatu un saja instrukcija mineto zurnalu, melnrakstu lapu un darba burtnicu apkopojums. Klasificets sutijums - ir sutijums, kurs sadalits pec slepenibas pakapes. Valsts noslepums - militara, politiska, ekonomiska, zinatniska, tehniska vai cita slepena inf., kura ieklauta MK apstiprinata saraksta un kuras nozaudesanas vai nelikumiga izpausana var nodarit kaitejumu valsts drosibai, ekon., politiskam interesem. Valsts noslepuma objekts - ir inf. jebkura tehniski iespejama tas fiksesanas veida, kura saskana ar likumu ir atzita vai var tikt atzita par VN, ka ari materials, objekts, prieksmets, viela, elektromagnetiskais lauks, kas ietver,uzglaba, uzkraj vai atspogulo inf., kura likuma noteikta kartiba atzita par VN. Valsts noslepuma subjekti - ir valsts iestades, to amatpersonas un darb., ka ari citas personas, kuras sakara ar amata (dienesta) vai darba pienakumu veiksanu rada, iegust, uzglaba vai izmanto VNO. 62. Iesniegumu, pilnvaru un ligumu noformesana. Iesniegumu rekv. - Kam adresets, kas adrese, nosaukums, teksts, paraksts, datums. Pilnvaras rekv. - Nosaukums (o-jas vai privatp.), dat., pilnvarotaja vards, pases dati, pilvarotas pers. uzvards, pases dati, paraksti, paraksta apliecinajumi, o-jas nosaukums, amats. Liguma rekv. - Nosaukums, noslegsanas vieta, datums, liguma sledzeja puses, teksts, norade par liguma pielikumiem, abu pusu paraksti, zimogi. 64. Dokumentacijas sistemas, to pazimes. Dok. sistema ir nosaciti pabeigts dok. kopums, kurs sastav no funkcionali saistitiem dok. Pazimes - 1. Normativie akti, kas nosaka, ka sada sistema pastav. 2. Kopeja funkcionala ievirze. 3. Sistema lietojamo dok. veidu uzskaitijums. 4. Dazada veida tehniskie noteikumi, paraugi ka sist. dok. jaaizpilda. 5. Ir noteikta instance, kas atbild par dok. sistemu, seko tas dok. kartosanas prasibu ieverosanai. 65. Pasta sutijumi un to noformesana. Sutijuma veidu nosaukumi un kategorijas: 1. vestules aploksne, kuras izmeri parsniedz 114x162; 2. bandrole; 3. vienkarsa un ierakstita bandrole; 4. bandrole, kura atrodas neredzigajam paredzeti izdevumi; 5. ierakstita vestule, bandrole un pastkarte; 6. apdrosinata vestule; 7. sutijums, kas izsniedzams adresatam personigi; 8. sutijums ar pazinojumu par izsniegsanu; 9. pecmaksas sutijums; 10. sutijums ar samaksatu piegadi; 11. sutijums, kas japiegada ar zinnesi; 12. gaisa pasta sutijums. Dok. nosutami adresatiem ne velak, ka nakamaja diena pec iesniegsanas lietv. dienesta. Vienam adresatam sutamos dok. atlauts ievietot viena aploksne. Pec tam uz aploksnes rakstams adresata nosaukums un pasta adrese. Nakama darbiba ir apl. aizlimesana, pastmarkas uzlimesana vai markesana un korespondences nodosana pasta iestadei. Vestules un banderoles adreses puses augseja labaja dala vai centra raksta sanemeju noradot adresatu un pasta adresi. Zinas par sutitaju rakstamas sutijuma adreses puses augseja kreisaja dala vai otraja puse. 67. Nosaukt visp. un sev. lietv. reglamentejosos tiesibu aktus. Visparejie - • Dok. autors (iest. vaditajs); • MK noteikumi Nr 154, 226 (par dok. noform. un izstradasanu) 23.04.96; • Citas kompetentas iestades (ministrs, VPolicija u.c.); Seviskaja lietvediba - • Likums "Par valsts noslepumu" • MK noteikumi Nr 225 (par valsts noslepumu aizsardzibu) 25.06.97. • Valsts arhiva noteikumi u.c. normativie akti. 68. VNO iznicinasanas kartiba. 1. VNO, kuri iznicinami arkarteja situacija vai iznemuma stavokla gadijuma, atlasa iznicinasanai ar institucijas vad. rikojumu izveidota 3 cilv. komisija, kuras sastava ieklaujams slepenibas rezima nodrosinasanai strukturv. darb. Par atlasitajiem obj. un to iznicinasanu satada aktu. 2. Par VNO nevajadzigo eks. atlasi iznicinasanai un to iznicinasanu sastada atsevisku aktu. 3. Lemumu par VNO iznicinasanu pienem institucijas vad., par ko izdara ierakstu attiec. akta. 4. VNO iznicina sadedzinot, izkausejot, kimiski sadalot vai sasmalcinot ta, lai zustu iespeja gut inf. no ta nesneja vai atjaunot to, un par iznicinasanu izdara apliecinosu ierakstu iznicinasanas akta. 5. Sev. lietv. lietu iznicinasanas aktus glaba pastavigi, bet atsevisku VNO izn. aktus - 10 gadus. Anotacija Saja darba tiek aplukots ka labak veidot vienotu, vienkarsu un intuitivi saprotamu lietotaja-datora interfeisu, stradajot ar Oracle Forms 4.5, produktu, kura vajaka vieta, salidzinot ar citam 4 paaudzes valodam (4GL), ir tiesi lietotaja-datora interfeiss. Bez tam darba tiek apkopoti un izanalizeti vairaki raksti zurnalos un Interneta par temu “aplikaciju lietotaja-datora interfeisa uzlabosana” darbam ar Oracle Forms 4.5 tiesi MS Windows vide. Darba beigas doti programmu kodu piemeri visiem darba minetajiem problemu risinajumiem. ? Abstract This written work describes the best ways of creating of a simple and easy-to-understand graphic user interface for operating Oracle Forms 4.5. If compare with other 4GL, this interface is the main drawback of the product. This work also contains an analysis of several articles from different magazines and the Internet resources dealing with “an improvement of applications of the